Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kad 2013. gada 19. decembrī tika paziņots, ka par AS Norvik bankakontrolpaketes īpašnieku neatklāta apjoma darījumā ir kļuvis „Krievijas Vjatka Bank lielākais īpašnieks un direktoru padomes priekšsēdētājs, kā arī Londonas investīciju fonda G2 Capital Partners vadošais partneris” Grigorijs Guseļņikovs, tika noklusēts, ka darījumā izmantotās naudas slēpts avots ir cits Krievijas uzņēmējs, nesen „Putina draugu” sarakstā iekļautais Pjotrs Kondrašovs (attēlā). Turklāt, pēc visa spriežot, Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisija par šo faktisko aizdevumu Guseļņikovam, kuru apliecina Pietiek šodien publicētie dokumenti, ir zinājusi, taču šo faktu ignorējusi.

„Skumjš stāsts. Cilvēks ar aizņemtu naudu iegādājas Latvijā banku, apmāna uzraugu, sāk biznesu, solot Latvijā ieguldīt 100 miljonus, solot attīstīt šeit jaunus maksājumu produktus. Tajā pašā mirklī aizmuguriski kārto darījumus, kas slēpj naudas patiesos īpašniekus,” – tā aizvadītajā nedēļā preses konferencē paziņoja no amata atstādinātais un korupcijā aizdomās turētais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Kā izrādās, šis Rimšēviča paziņojums nav bijis bez pamata, - to apliecina Pietiek rīcībā nonākušās un šodien publiskotās dokumentu kopijas. Precīzi saprotamas tās būs juristiem, taču to būtība apliecina Rimšēviča izteikuma patiesumu: Guseļņikovs Norvik bankas kontrolpaketi pirms nedaudz vairāk nekā četriem gadiem tiešām ir iegādājies par svešu naudu.

Šie dokumenti vienlaikus liecina arī par to, kā Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) caur pirkstiem un ļoti pretimnākoši ir skatījusies uz bankas iegādē izmantoto naudas līdzekļu patieso izcelsmi. Komisiju tolaik vēl vadīja Kristaps Zakulis, kurš oficiāli neatklātu iemeslu dēļ bija spiests pamest amatu nedaudz vairāk nekā gadu vēlāk un pašlaik ir iekārtojies darbā Luminor bankas valdē.

Pašreizējais FKTK vadītājs Pēters Putniņš, kurš tiek uzskatīts par Rimšēviča „aizbilstamo”, nevēlas atbildēt ne uz vienu no jautājumiem saistībā ar Norvik bankas iegādē izmantoto naudas līdzekļu izcelsmi un tās izvērtēšanu.

Savukārt FKTK preses pārstāve apgalvo vien to, ka „FKTK vērtē katru potenciālo akcionāru pēc tās informācijas, ko tas iesniedz, lai izvērtētu tā līdzekļu avotus, izcelsmi un pietiekamību konkrētajam kredītiestādes pirkšanas darījumam un nākotnes ieguldījumam, ja tas būs nepieciešams”.

FKTK nesniedz atbildi ne uz jautājumu, vai Guseļņikovam iegūstot būtisku ietekmi Norvik bankā, FKTK vispār bija bija informēta par darījumā izmantoto līdzekļu izcelsmi, ne uz jautājumu, vai FKTK bija informēta, ka minētie līdzekļi ir saņemti kā aizdevums no Krievijas izcelsmes uzņēmēja Kondrašova un/vai ar viņu saistītiem uzņēmumiem.

Tāpat FKTK nevēlas atbildēt uz jautājumu, ar kādu argumentāciju FKTK neiebilda pret šāda finansējuma izmantošanu šajā bankas akciju kontrolpaketes iegādes darījumā.

Saistībā ar visiem šiem jautājumiem FKTK skaidrojums ir: „Zinām, ka daļa no jūsu jautājumos ietvertās informācijas jau ir dažādā kontekstā nonāksi publiskajā telpā, taču mēs nevaram izvērtēt un komentēt tās autentiskumu.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijai likums liedz publiskot informāciju, kas saistīta ar tirgus dalībnieku uzraudzību, tai skaitā to informāciju, kuru esam ņēmuši vērā, pieņemot lēmumus. Tas attiecas arī uz dokumentiem, kurus mēs ņemam vērā, pieņemot lēmumu par atļauju iegūt būtisku līdzdalību kredītiestādē.”

Tikmēr pats Guseļņikovs nenoliedz savas saites ar Kondrašovu, taču viņa versija ir – Kondrašovs esot „sākotnēji plānojis” iegādāties Norvik akcijas kopā ar viņu, taču „diemžēl” 2014. gada vasarā pārdomājis un nolēmis vilkt darījumu garumā, cenšoties par savu daļu saņemt vairāk akciju, kam Guseļņikovs neesot piekritis.

Ne FKTK, ne Guseļņikovs nevēlas atklāt summu, par kādu 2013. gada decembrī tika nopirkta Norvik bankas kontrolpakete, taču Guseļņikovs finansējuma faktu faktiski atzīst: „Kopējais ieguldījums sastāvēja no dažādām daļām un nāca no abiem avotiem, atbilstoši līgumam ar Kondrašova kungu viņam vajadzēja saņemt 25% no daļām.”

Guseļņikovs gan norāda, ka viņš sekmīgi uzvarējis Kondrašovu Anglijas tiesā, taču nekādas detaļas neatklāj, vien apgalvo, ka „viens no tiesas secinājumiem ir bijis, ka nav tikuši iesaistīti Kondrašova aizdevumi” un ka „tas bija atsevišķs ieguldījums, ko veicis Kondrašovs”.

Taču pašreizējā situācijā īpaši nozīmīgs ir Guseļņikova atzītais, ka „FKTK ir tikusi pilnībā informēta par šo stāstu”, kā arī viņa sniegtā informācija, ka „pašlaik Kondrašovs ir iesniedzis FKTK pieteikumu, lai saņemtu apstiprinājumu kļūšanai par bankas akcionāru”.

Pašlaik Austrijā dzīvojošā uzņēmēja Kondrašova īpašumu vērtību žurnāls Forbes vērtē 1,43 miljardu ASV dolāru apmērā, un tā lielākoties gūta, 2010. gadā pārdodot savu daļu paša privatizētajā Krievijas minerālmēslojuma uzņēmumā Silvinit.

Šā gada janvāra beigās ASV administrācijas publicētajā „Putina sarakstā”, kurā iekļauti 114 administrācijas pārstāvji un 96 oligarhi, kuri visdrīzāk var kļūt par jaunu sankciju objektiem, minēts arī Kondrašova vārds.

Foto

FotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFoto

Foto

FotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFoto

Foto

FotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFoto

Foto

FotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFoto

Foto

FotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFoto

Novērtē šo rakstu:

16
1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Mums pilnīgi neparedzētām vajadzībām ļoti nepieciešami vēl divi miljoni nodokļu maksātāju naudas

FotoLatvijas Televīzija Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) 2020. gada 15. janvārī iesniegusi informatīvo ziņojumu par vidēja termiņa darbības stratēģijas (2020.-2022. gadam) ieviešanu un kapitālsabiedrības sekmīgai attīstībai nepieciešamiem priekšnoteikumiem. Ziņojumā apkopota informācija par šābrīža situāciju uzņēmumā.
Lasīt visu...

21

Intelektuālā atombumba

FotoCilvēce vēsturiski nesen ieguva atombumbu kā pagaidām efektīvāko līdzekli cilvēku fiziskajai iznīcināšanai. Taču cilvēce vēsturiski vēl nesenāk (no XX gs.70.gadiem) ieguva atombumbu  arī cilvēku garīgajai (apziņas, domāšanas, prāta, uztveres) iznīcināšanai, viņus neiznīcinot fiziski. Arī tas pagaidām ir efektīvākais līdzeklis attiecīgajā jomā. Tik efektīvs līdzeklis garīgajai iznīcināšanai nav ne reliģiskā dogmātika, ne politiski ideoloģiskā dogmātika. Šo līdzekli jāsauc par intelektuālo atombumbu.
Lasīt visu...

21

Mums būtu jāsāk uzvesties kā saprātīgiem vismaz līdz budžeta apstiprināšanai

FotoPēdējās dienās visi jau ir apjukuši no tā ziņu daudzuma, kas ar mediju un sociālo tīklu starpniecību nāk no Rīgas domes gaiteņiem. Izsekot, par ko kārtējo reizi kāds no partneriem ir apvainojies vai izteicis ultimātu, patiešām kļūst grūti, un es atvainojos rīdziniekiem par šo jucekli.
Lasīt visu...

21

2020. No Tuvajiem Austrumiem līdz Baltijai: ģeopolitiskās prognozes ASV un Irānas konflikta kontekstā

FotoĢeopolitiskās prognozes jaunajam gadam no dažādu politologu puses skan neviennozīmīgi un tās atšķiras gan pēc vektora, gan dinamisma - no globāla atomkara briesmām līdz Baltkrievijas iekļaušanai Krievijas iniciētajā “valstu savienībā”. Tomēr vairums ir vienisprātis, ka šis gads solās būt notikumiem bagāts.
Lasīt visu...

21

Pilnveidotais augstskolu pārvaldības modelis top necaurspīdīgi

FotoLatvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) nosūtījusi vēstuli Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), Latvijas Rektoru padomei, Augstākās izglītības padomei, Latvijas Universitāšu asociācijai, paužot iebildumus par necaurspīdīgo procesu, kādā top pilnveidotais augstskolu pārvaldības modelis. LIZDA sagatavojusi priekšlikumus augstskolu pārvaldības modeļa uzlabošanai. Priekšlikumi un iebildumi ir nosūtīti izvērtēšanai IZM.
Lasīt visu...

21

500 metru aptieku darbības ģeogrāfiskais ierobežojums jāatceļ, lai veicinātu medikamentu pieejamību un normalizētu zāļu cenas Latvijā

FotoNevalstiskā organizācija Impact 2040 vērsusies pie Valsts prezidenta, Saeimas deputātiem un Ministru kabineta ar ierosinājumiem grozījumiem noteikumos, kas regulē aptieku izvietojumu saistībā ar pēdējā laikā aktualizēto medikamentu pieejamības un to dārdzību Latvijā.
Lasīt visu...

21

Atklātā vēstule par ilgtspējīgu un gudru saimniekošanu Latvijas mežos

FotoMežs mūsdienās klāj vairāk nekā pusi Latvijas teritorijas, kas ir pēdējos 250 gados lielākā meža platība. Latvijas meža koku krājas pieaugums, proti, koksne, ko augšanas procesā saražo koki, saskaņā ar Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” veiktajiem pētījumiem veido apmēram 26 miljonus kubikmetru gadā, no tā izmantojam apmēram 16 līdz 17 miljonus kubikmetru, bet vismaz 6 miljoni kubikmetru koksnes atmirst citu faktoru – kukaiņu, slimību, vēja un sniega – dēļ. Tā rezultātā ik gadu koksnes krāja Latvijas mežos palielinās par aptuveni 3 līdz 4 miljoniem kubikmetru.
Lasīt visu...

12

Pašlaik galvaspilsētu vada Mata Hari, kas iepriekšējos 10 gadus veiksmīgi nēsājusi čemodānus aiz vajadzīgajiem cilvēkiem

FotoManiem kolēģiem Rīgas domē, kā man liekas, ir divas iespējas, kā pārvarēt pašreizējo krīzi. Viena - sarežģīta un godīga, otra - ātra un gļēva.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pa Latviju klīst populāra nopūta - “Galvenais, ka šoreiz ir prezidents, par kuru nav kauns”

Tas, ko esmu ievērojis un sen sapratis - cilvēkiem ārpus Latvijas...

Foto

Neredzam nekādu iemeslu, lai kaut ko mainītu partijas darbībā arī pašlaik

Ņemot vērā situāciju, kāda izveidojusies saistībā ar ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC)...

Foto

Kā Kariņa valdība iespēra zem jostas vietas Latvijai kā tiesiskai valstij

9.janvāra Saeimas plenārsēdē tika izskatīts deputātu pieprasījums Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam “Par valdības nespēju pamatot...

Foto

Cerību ideoloģija

Uz planētas pašlaik notiek sīva cīņa par pasaules kārtību. Cīņa notiek starp tiem, kuri vēlas dzīvot daudzpolārā pasaulē, kur pasaules kārtību nosaka vairākas spēcīgas...

Foto

IZM izteikti neieklausās profesionāļu viedoklī un nāk klajā ar nepārdomātiem priekšlikumiem

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pēdējā laikā izceļas ar dažādu noteikumu aktīvu ražošanu, bet tas...

Foto

Vai LTV izplata viltus ziņas?

6. janvārī sabiedrība uzzināja par kārtējām vadošo darbinieku iecelšanām Latvijas TV. Zīmīgi, ka pārmaiņas skārušas tieši atbildīgos par saturu. LTV pavēstīja,...

Foto

„Mediju ekspertes” Rudušas piecpadsmitā darbavieta atbilstoši viņas vektoram būs valsts televīzija

No 2020. gada 6. janvāra Latvijas Televīzijas Programmu daļas direktores pienākumus pilnā apjomā sākusi pildīt...

Foto

Laimīgā dzīve ar “suņa s...iem” un prognozēšanas rutīna

Ar svešvārdu “rutīna” neapzīmē vienīgi šablonisku darbību, kad valda ilgi trenēts un stabils, taču ne visai simpātisks automātisms....

Foto

Iniciatīva: valsts un pašvaldību autotransportu aprīkot ar GSM GPS izsekošanas ierīcēm

Brīdī, kad valstī trūkst naudas mediķiem, demogrāfijas jautājumiem, ir nepieciešams arī palūkoties, kur varētu ietaupīt...

Foto

Daudzi šeit Latvijā savā apziņā vēl nedzīvo kā Eiropā, par kuru sapņojam

Eiropa. Brīvā Eiropa. Padomju Latvijas laikā tā bija katra latvieša sapnis. Nostāsti par turīgajiem...

Foto

Valdībai jāpievērš uzmanība nepilnībām regulējumā par aptieku izvietojumu

Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 18.decembrī, izskatot pieteikumu par Zāļu valsts aģentūras izsniegtām atļaujām aptiekas atvēršanai, atcēla...

Foto

Elektriskā dzīve

Pagātne ir ne tikai notikumiem, bet arī idejām. Notikums bez idejas ir ikdiena, bet notikums ar ideju kļūst par vēsturi. Pagājušā gadsimta otrajā gadu...

Foto

Pagātnes fakti tagadnei

Latvijas sabiedrības kādā daļā joprojām saglabājas speciāli iezombētais melīgais priekšstats par “perestroiku/atmodu”. Daudzi turpina slavēt tādus VDK sameistarotos pseidonacionālos mistrojumus kā LTF, LNNK,...

Foto

Lai arī pamazām, tomēr tiesiskā situācija Latvijā uzlabojas

23. decembrī Satversmes tiesa (ST) par neatbilstošu Satversmei atzinusi normu, kas liedz kriminālvajāšanai izdotam Saeimas deputātam piedalīties Saeimas...

Foto

Datu valsts inspekcijas direktore jaunu izaicinājumu priekšā

Datu valsts inspekcijas vadītāja amatā tiku iecelta 2016.gada 5.aprīlī, neilgi pirms tika pieņemta Vispārīgā datu aizsardzības regula (2016.gada 27.aprīlī)...

Foto

No kā mums lūgt svētību jeb svētība vai lāsts?

Šajos Ziemassvētkos arhibīskaps Zbigņevs Stankēvičs aicina iznīcināt ļaunumu savās dzīvēs. Šai sakarā minēšu kādu piemēru, kur no...

Foto

Objektīvais faktors

Eksistenciālajai traģēdijai, kas latviešu tautā turpinās jau gadus trīsdesmit un izteikti triumfālu pakāpi ir sasniegusi “6.oktobra paaudzē”, ir objektīvs faktors. Tāds faktors patiešām eksistē...

Foto

Notiek sorosītu bezprecedenta uzbrukums Valsts policijai

Pēdējās dienās lielu vairumu Latvijas masu mediju ir pāršalkusi ziņa, ka it kā kāda persona terorizējot un vajājot žurnālistu organizāciju Re:Baltica un...