Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Nosaukšu uzvārdus rīt

Mārcis Bendiks
07.07.2018.
Komentāri (44)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Godātā redakcija, steidzu paust savu atbalstu lieliskai iniciatīvai, kurai pievienojas jauni un veci. Es šeit domāju a. god. zv. adv. Gobzema kga pasākto «nosaukšu uzvārdus, rīt!» kustību.

Līdz šim mēs tikām «baroti» ar gaudeniem solījumiem par atmaskošanu un faktiem, ar mūžīgo piebildi «vārdus šobrīd vēl nesaukšu, ...» un tad gļetu taisnošanos, kādēļ atmaskot var, bet nosaukt nevar. Cik atminos, tā ir bijis kampaņu pēc kampaņas, sākot jau ar Repšes kga solījumu izķert visus korumpantus, vārdos nesauktus, un iedot veselībai papildu 400 miljonus latu. Repšes kgs iejāja valdībā baltā zirgā, ķēra pie zobena un tad tik sākās! Nu ja... Kad putekļi nosēdās, izrādījās, ka vienīgais tai laikā noķertais un notiesātais valsts naudas izkrāpējs bija paša Repšes kga valdības loceklis un partijas dibinātājs Audera kgs, un nekādi miljoni valsts kasē nesabira.

Zatlerjūgends, kas aicināja krastmalā dedzināt oligarhu bluķēnus, pašā jūtu karstumā gan kādus vārdus izbļāva, bet pēcāk kaut kā sakautrējās. Turpmāk īdēja visādos aplinkos, vārdu pirmos burtus piesaukdami, bet bez uzvārdiem. Sekli. Lai pašu Dūles & Co vārdus pēcāk neviens nevarētu nosaukt bez riska izmežģīt mēli un nosmakt, šamie drošības pēc pārkristījās, un tā nu tauta kļuva par dažiem vārdiem un uzvārdiem bagātāka: Zuarguss Klororus-Zarmass, Arstarulsmirus Arsu-jumfus-Tarus un Jurgstulaistus Lajurgus-Urgurus. Nez kādēļ esmu pārliecināts, ka šos vārdus jaunās kustības «uzvārdus rīt!» dalībnieki ignorēs.

Šīgada kampaņā sākās pastulba mode: pavicināt kameras priekšā kādas saburzītas lapeles un paziņot, ka tur nu gan viss ir, tikai nevar pagaidām teikt, kas tieši. Juraša kga izpildījumā šis vingrinājums izskatījās sevišķi stulbi. Kas gan neizbrīnīja, bet tomēr atstāja tādu kā sājuma sajūtu. Vasara vēl pusē, bet jau pagalam izelsušies. Kā kādreiz mēdza teikt JKP spices intelekta brāļi, namu pārvalžu santehniķi, «polšs vēl pusē, bet tu jau klusē». Skumji.

Ar milzīgu atvieglojumu nāca Ministru prezidenta kandidāta Gobzema kga koncertturneja «nosaukšu uzvārdus, rīt!». Tas bija tiešām atsvaidzinoši un oriģināli. Nevis kaut ko bubināt par «pagaidām vēl nevar», bet droši un lepni: rīt! Ar variācijām, protams, lai neapniktu – «dodiet tiešo ēteru, nosaukšu rīt!» un tad «lielie mēdiji ignorē, bet es vienalga nosaukšu rīt!», un tamlīdzīgi. Spēks un daile!

Uz nelietīgo troļļu aicinājumu iedot mazu sarakstiņu ar vārdiem un kriminālajiem pantiem (patapināts no Karlsona sarunas ar Mājāzi, «lūdzu, man piecas šo bērnu adreses») turpat feisbukā kandidāts pēkšņi sāka jaunu mantru – «es jau simtiem reižu esmu nosaucis». Lai arī biju kļuvis par žanra fanu, tik tiešām neuzķēru to momentu, kad «nosaukšu rīt!» kļuva par «jau simts reižu». Sapīku, jo šķita, ka esam atkal nolemti garlaicīgai murmulēšanai.

Bet, ja tu cīnies par taisnu lietu, šai gadījumā par spoža žanra izdzīvošanu, atbalsts var nākt no negaidītas puses. Šoreiz jaunajiem un dusmīgajiem no rokām šļūkošu karogu paņēma cīņās ārdēti veterāni. Otrdienas rītā Ministru prezidenta biedris (ne kandidāts! biedris!) Ašeradena kgs solīja... Jā! Atmaskot OIK afēru! Ar visiem uzvārdiem! Rīt! Nu, vai varbūt kādas dienas vēlāk. Nav pārāk oriģināli, bet ko var prasīt no organizācijas, kas savu veco, izkurtējušo sastāvu uzfrišina ar nosaukumam piekarinātu «Jaunā» un uz reklāmas avīzes pirmās lapas saliek sirmgalvjus, kas vēlēšanās nemaz nestartēs. Bet uzvārdus nosauks! Urā! Spēks un daile!

Vēlos paust vissirsnīgāko atbalstu kustībai «uzvārdus rīt!» un piedāvāt idejas jaunu biedru rekrutēšanai.

Acīmredzams kandidāts būtu tieslietu ministrs Rasnača kgs, kura rīcībā ir daži ļoti būtiski fakti un uzvārdi. Kā zināms, Rasnača kga iejūtīgā vadībā tika organizētas ļoti svarīgas apmācības jaunlaulātajiem, kuras pēc mazpārbaudītām ziņām esot apmeklējuši kādi 14 pāri. Savukārt internetā varējām lasīt neskaitāmus žurnālistu plānus pieteikties šajos kursos, lai pēc tam par tiem izņirgātos. Šādu paziņojumu bija nesalīdzināmi vairāk, nekā reāli apmeklējušo, un Rasnača kgs var izskaitļot, kuri tad taisījās, bet piešmauca. Nebūs viegli, bet kurš tad vieglas dienas Tieslietu ministrijā meklē. Maksātnespējas un tiesnešu štelles pagaidīs, svarīgās lietas vispirms. Mēs, konservatīvi – liberālie iedzīvotāji, prasām nosaukt uzvārdus! Rīt! Vai kādas dienas vēlāk.

Tūlīt nākošā būtu Koļegovas kdze, kura varētu nosaukt tos ļaunprāšus, kas liedza viņai sīkas nodokļu blēdības dēļ kandidēt uz VID vadītājas posteni. Tā bija acīmredzama sazvērestība, mēs prasām uzvārdus! Rīt!

Aicinu redakciju iekļauties jaunajā kustībā un koordinēt kandidātu uzņemšanu. Jau rīt!

Pārpublicēts no Dienas Biznesa

Novērtē šo rakstu:

166
21

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...