Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas sabiedrība ir nonākusi absurdā situācijā. Ordeņu kapituls pieņēmis lēmumu atņemt valsts augstāko apbalvojumu – Atzinības krustu – ilggadējam tiesnesim Uldim Krastiņam. Tomēr sabiedrība nedrīkst zināt, kāpēc. Informācija par šī lēmuma pamatojumu ir klasificēta kā ierobežotas pieejamības.

Tas nozīmē: latviešu tautai nav tiesību zināt, kāpēc cilvēkam, kurš gadiem ilgi kalpojis tiesu sistēmā, tiek atņemta viena no augstākajām valsts goda zīmēm. Un tas notiek laikā, kad valsts institūcijas ik uz soļa runā par atklātību, caurspīdīgumu un tiesiskumu.

Kas īsti tiek slēpts?

Oficiālā atbilde no Tieslietu ministrijas, kuru parakstījis valsts sekretārs Mārtiņš Papsujevičs, norāda, ka jautājums par Krastiņa Tieslietu sistēmas apbalvojuma atņemšanu tiks skatīts tikai 2026. gada aprīlī. Citiem vārdiem – septiņus mēnešus pēc tam, kad jautājums jau ir aktualizēts. Tikmēr Ordeņu kapitula lēmums par Atzinības krustu tiek turēts slepenībā.

Šeit rodas būtiski jautājumi:

Ar kādu likuma normu Ordeņu kapituls pamato informācijas klasificēšanu?

Kā tas saskan ar Informācijas atklātības likuma 5. panta otro daļu, kas tieši aizliedz slēpt informāciju par iespējamiem likumpārkāpumiem, korupciju vai valsts interešu apdraudējumu?

Kurš konkrēti (vārds, uzvārds, amats) pieņēma lēmumu noslepenot šo informāciju? Vai sabiedrībai vispār ir tiesības redzēt šo dokumentu?

Sabiedrības tiesības zināt

Nav runa par sīkumiem vai privātām detaļām. Ja cilvēkam tiek atņemts valsts augstākais apbalvojums, tas vienmēr ir saistīts ar nopietniem faktiem – iespējamu kolaboracionismu, rīcību pret valsts interesēm vai pat iespējamu līdzdalību prettiesiskās darbībās.

Tāpēc sabiedrībai ir tiesības zināt, kāpēc šāds lēmums pieņemts. Noslepenot šo informāciju nozīmē radīt aizdomas, ka valsts institūcijas nevēlas, lai sabiedrība uzzina patiesību.

Vai sabiedrībai rādīs tiesnesi kā pozitīvu piemēru?

Vēl lielāku absurdu piešķir fakts, ka pats Tieslietu ministrijas sekretārs norāda: jautājums par Krastiņa Tieslietu sistēmas apbalvojuma atņemšanu ir atlikts. Tas nozīmē, ka šobrīd cilvēks, kuram atņemts valsts augstākais apbalvojums, joprojām saglabā goda zīmi tiesu sistēmā un var kalpot par "pozitīvu piemēru" juristiem un tiesnešiem.

Kā tas saskan ar Latvijas valsts pamatvērtībām un tiesiskuma principu? Kā sabiedrība var uzticēties tiesu varai, ja šādi jautājumi tiek novilcināti un noslepenoti?

Ordeņu kapitula lēmuma klasificēšana ir ne tikai juridiski apšaubāma, bet arī politiski kaitīga. Tā grauj sabiedrības uzticēšanos tieslietu sistēmai un rada pamatotu sajūtu, ka Latvijā joprojām darbojas "slepenās istabas", kurās tiek slēpti sabiedrībai būtiski fakti.

Valsts iestādēm ir jāpārstāj spēlēt birokrātiskas spēlītes ar sabiedrību. Latvijas iedzīvotājiem ir tiesības zināt, kāpēc tiesnesim atņemts Atzinības krusts. Un šo jautājumu nevar atlikt uz nenoteiktu nākotni – tam ir jābūt caurspīdīgam, tūlītējam un atklātam.

Pielikumā: iesniegums Latvijas Republikas tieslietu ministrei

Iesniegums adresēts arī:

1. Latvijas Republikas valsts prezidentam

2. Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētājai un Saeimas deputātiem

3. Latvijas Republikas ministru prezidentei un valdības locekļiem (ministriem)

4. KNAB priekšniekam

Publikācijai: žurnālistiem

Lieta: Lūgums sniegt detalizētu skaidrojumu par informācijas klasificēšanu un lēmumu pieņemšanas procesu saistībā ar Tieslietu sistēmas apbalvojuma atņemšanu Uldim Krastiņam

Cienījamā tieslietu ministre un pārējie adresāti! 

Esmu iepazinies ar Tieslietu ministrijas 2025. gada 3. oktobra atbildi (Valsts sekretāra M. Papsujeviča parakstītu) uz manu iesniegumu par Ulda Krastiņa Tieslietu sistēmas apbalvojuma atņemšanu.

Lai gan novērtēju Ministrijas apņemšanos iekļaut šo jautājumu nākamajā Apbalvošanas padomes sēdē, mani nopietnas bažas rada divi aspekti:

1. pārmērīgi ilgais lēmumu pieņemšanas termiņš, un

2. Ordeņu kapitula lēmuma par Atzinības krusta atņemšanu kā ierobežotas pieejamības informācijas klasificēšana.

Ņemot vērā, ka šis lēmums, visticamāk, saistīts ar iespējamu kolaboracionismu vai citu rīcību, kas ir pretrunā Latvijas valsts pamatinteresēm, lūdzu sniegt precīzas atbildes uz šādiem jautājumiem:

1. Par informācijas klasificēšanas tiesiskumu un publisko interesi

1. Likumiskais pamats. Ar kādu konkrētu normatīvo aktu (pantu un daļu) Ordeņu kapituls pamatoja lēmumu klasificēt informāciju par Atzinības krusta atņemšanu U. Krastiņam kā ierobežotas pieejamības informāciju?

2. Informācijas atklātības likuma piemērošana. Vai Tieslietu ministrija ir vērtējusi, vai šāda klasifikācija nav pretrunā ar Informācijas atklātības likuma 5. panta otro daļu, kas tieši aizliedz ierobežot piekļuvi informācijai par iespējamiem likumpārkāpumiem, tostarp korupciju, citām prettiesiskām darbībām vai valsts interešu apdraudējumu?

3. Atbildīgā amatpersona. Kura persona (vārds, uzvārds, amats) vai institūcija Ordeņu kapitulā pieņēma lēmumu par šīs informācijas klasificēšanu? Vai tas ir noformēts rakstiski, ar parakstu? Vai sabiedrībai ir tiesības ar šo dokumentu iepazīties?

4. Publiskā interese. Kā Tieslietu ministrija saskata līdzsvaru starp sabiedrības augsto interesi uzzināt pamatojumu, kāpēc valsts augstākais apbalvojums tiek atņemts par iespējamu asiņainu kolaboracionismu, un lēmumu šo informāciju noslepenot?

2. Par lēmumu pieņemšanas procesu un apbalvojumu konsekvenci

1. Termiņi un sabiedrības uzticība. Kāpēc jautājums par U. Krastiņa apbalvojuma atņemšanu tiek plānots tikai 2026. gada aprīlī (aptuveni septiņus mēnešus pēc iesnieguma), ja pati Ministrija atzinusi, ka šis jautājums "neskar personas cilvēktiesības" un tāpēc nav īpaši sarežģīts? Vai šāda novilcināšana neveicina sabiedrības neuzticēšanos tieslietu sistēmas pamatvērtībām?

2. Tiesiskuma pamatvērtības. Kādu ietekmi U. Krastiņa iespējamais kolaboracionisms un rīcība pret Latvijas valsts pamatinteresēm atstāj uz viņa iepriekš atzītajiem “nopelniem Latvijas tieslietu sistēmas attīstībā un tiesiskuma stiprināšanā”?

3. Pozitīvais piemērs. Vai Ministrijas ieskatā persona, kurai atņemts valsts augstākais apbalvojums (Atzinības krusts), joprojām var saglabāt Tieslietu sistēmas apbalvojumu un kalpot kā pozitīvs paraugs citiem juristiem un tiesnešiem?

Lūdzu sniegt atbildes atbilstoši Iesniegumu likumā un Informācijas atklātības likumā noteiktajiem termiņiem.

Novērtē šo rakstu:

67
8

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kāpēc ir jāizstājas no Stambulas konvencijas

FotoEsmu pret Stambulas konvenciju un jebkuru citu konvenciju, kas atdod suverēna varu nevēlētām, ideoloģiskām ārvalstu institūcijām. Šī konvencija ir nevis apņemšanās partneriem, ka mēs labticīgi ievērosim zināmas civilizētā sabiedrībā pieņemtas normas (un viņi mums attālināti iedos varbūt kādu atzīmi, kas ļaus citu valstu pilsoņiem rēķināties ar zināmu paredzamu tiesisko ietvaru), bet, ka mēs atdodam imūniem GREVIO inspektoriem teikšanu pār savu zemi, teikšanu par to, kāda veida patvaļīgi interpretētas “jebkādas vardarbības” mums būs viņu institucionalizētā uzraudzībā jāievieš un kādi normāli un sakārtotā divu dzimumu sabiedrībā nenovēršami stereotipi viņu ideoloģiskās noslieces dēļ mums būs “jāizskauž”. Tā nav vienošanās, tā ir neskaidru robežu pilnvaru atdošana.
Lasīt visu...

3

Es par stulbo Latvijas nodokļu maksātāju naudu atlidoju biznesa klasē uz Brazīliju, lai teiktu šo nozīmīgo runu

FotoEkselences, godātie delegāti, vispirms vēlos pateikties Brazīlijas prezidentam un valdībai par viesmīlību. Mēs tiekamies ANO Klimata pārmaiņu COP30 konferencē. Šī gada konference ir veltīta globālai mobilizācijai. Lai kopīgi virzītos no sarunām uz mērķu īstenošanu.
Lasīt visu...

21

Ar diskrimināciju un represijām pret diskrimināciju un represijām

FotoPar kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Lasīt visu...

12

„Palladium” popularizē krievu valodu

FotoŠodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Lasīt visu...

6

Pazudušā Rīgas staršinas lieta

FotoEsmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
Lasīt visu...

18

Mentu zaņķis un tā piesegtais suņu un kaķu slepkava Jēkabpilī

Foto19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Lasīt visu...

21

Stambulas konvencijas denonsēšana var kļūt par lielāko notikumu Latvijas neatkarības stiprināšanā kopš iestāšanās NATO

FotoJa vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi