Noslepkavotā Bunkus sūdzība pazuda FKTK gaiteņos jeb Purgailes siltās saites ar bankām
Pietiek lasītājs07.06.2022.
Komentāri (1)
Iesaki rakstu: 
Apmēram gadu pirms noslepkavošanas advokāts Mārtiņš Bunkus vērsies Finanšu kapitāla un tirgus komisijā (FKTK) saistībā ar aizdomām par LPB bank (tolaik – „Latvijas Pasta banka”) iespējamo saistību ar naudas atmazgāšanu bankā, bet šī sūdzība "pazudusi" jeb "iestrēgusi" FKTK gaiteņos, - tā apliecinājuši vairāki savstarpēji nesaistīti avoti.
Kā tāda iestrēgšana vispār iespējama? Tas, ko neizdarīja iepriekš FKTK vadība un neizdarīja arī jaunā, skaistā iestādes izkārtne Santa Purgaile, parāda, ka izslavētais nozares “kapitālais remonts” tāda tapešu pārlīmēšana vien ir.
Kas ir šī S. Purgaile, kuras kandidatūru Saeimas Budžeta un finanšu komisija apstiprināja Latvijas Bankas prezidenta vietnieces amatam un kura tik viegli tika iecelta no siltām vietām bankā (pēdējā no tām – „Citadele”) uzreiz banku uzrauga vagara amatā? Un šobrīd bez konkursa varbūt pat iekļūs Latvijas Bankas vadībā?
Spriežot pēc pašas CV ESMA lapā, S. Purgailei ir gana daudz prestižu “pričindāļu”, lai būtu slavas spozmē, piemēram, īpašā mirklī gozēties uz „Nasdaq Marketsite” ekrāna Ņujorkā. Viņai ir skaista adrese prestižajā Amatas novadā, blonds smaids, „Turības” un Vallenbergu institūta izglītība papildināta pat Latvijas Universitātē.
Un vēl kāds ne mazsvarīgs faktors augstam amatam – otrā pusīte. Komplimentārā intervijā „Santā” pēc kļūšanas par FKTK vadītāju S. Purgaile atzinusi: “Godīgi sakot, jāatklāj – ja nebūtu mana vīra, tad varbūt es arī nebūtu šajā amatā.”
Viņa kādā intervijā arī atzinusi: „Iespējams, ka es esmu kaut kāds instruments šobrīd, lai viņi [politiķi] realizētu kaut kādus savus plānus. To ir brīžiem ļoti grūti pieņemt un būt tajā visā.”
Par Purgailes nepiemērotību FKTK amatam vīpsnāja savstarpēji pretēji kritiķi, piemēram, Jurģis Liepnieks Tviterī izteicās: “FKTK vadītāja amata konkursā uzvar Santa Purgaile. Tas ir apmēram tā kā Giels LTV valdes konkursā. Droši vien jauka meitene, tikai par nekompetenci izmesta gan no „SEB”, gan „Citadeles” un bez nekādas pieredzes tāda līmeņa darbam.”
Savukārt sabiedrība par atklātību „Delna” pauda: “Ilgstošā Santas Purgailes nodarbinātība privātajā banku sektorā un nesenais augstais amats tajā rada risku, ka kandidātes darbība komisijas priekšsēdētājas amatā varētu būt vairāk privāto banku, nevis sabiedrības interesēs.”
Citā publikācijā „Delna” vēl papildināja skarbo viedokli: “Sanāk tā, ka kandidāte vakar iestājās par banku interesēm, bet pavisam drīz viņa, iespējams, uzraudzīs bankas. Šīs vakardienas intereses un attiecības vēl ir ļoti siltas un tiešas. Ir jāpaiet kādam laikam, un jāļauj šīm saitēm, tā teikt, atdzist.”
Ja vien „Delna” ar šo citātu nepauda “it kā kritiku” valdības interesēs (lai kaut kāda kritika būtu, bet gan jau S. Purgaili ieslidinās amatā tāpat), tad tagad „Delnai” būtu laiks papētīt, ko S. Purgaile ir nedarījusi, lai M. Bunkus iesniegums tiktu sadzirdēts. Un vēl svarīgāk – lai saprastu, cik un vai viņa ir piemērota būt par otro galvu Latvijas Bankā.
Te gan viena pikanta nianse. Pilsētas leģenda vēsta, ka patiesībā, brīdī, kad S. Purgaile tika virzīta uz FKTK vadītāja amatu, viņa no „Citadeles” jau bija atlaista par neatbilstību ieņemamajam amatam. To gan viņa kautri noklusēja.
Kļūdu kandidātes izpētē pieļāva premjera birojs, kas par S. Purgailes spējām interesējās pie „Citadeles” padomes locekļa Klāva Vaska, kurš savukārt nezināja viņas atlaišanas faktu. Uz tādu kļūdu pamata S. Purgaile no faktiska bezdarbnieka kļuva par FKTK vadītāju.
Šķiet pavisam jocīgi, ka laikā, kamēr Jēkabs Straume un Ilze Znotiņa „vingro” pa konkursiem, kurus apšauba Jānis Bordāns, tikmēr banku izbrāķētā S. Purgaile no FKTK bez konkursa nokļūst Latvijas bankas vadībā. Viens likums, viena taisnība visiem?
https://delna.lv/lv/2019/09/23/vai-valdiba-izvedis-santu-purgaili-caur-rotejosajam-durvim/
https://www.esma.europa.eu/sites/default/files/lv_cv_purgaile.pdf
Seko mums 
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
Pirms diviem gadiem bērnu ārste Anda Čakša kļuva par izglītības un zinātnes ministri, un viņa skaidri apzinājās, ka bērni jāapmāca peldētprasmē, jo tas glābj bērnu dzīvību. Un vēl viņa apzinājās un deklarēja, ka bērniem jāapmeklē peldēšanas nodarbības, jo tas nostiprina veselību, samazina aptaukošanos un nostiprina stāju. Man ir šo solījumu videoieraksti. Pagājuši divi gadi, bērnu peldētprasmes veicināšana palikusi tukšu solījumu un birokrātisku atskaišu līmenī. 
Šis būs hrestomātisks pastāsts par ierēdņu un politiķu attiecībām. Un te pat nav runa par to, ka konkrētais politiķis ir bijis gana vājš, lai konkrētajā attiecību partijā tiktu apspēlēts, bet gan vairāk to, kādā varas, nesodāmības un ārēju stimulu (?) paralēlajā universā mēdz dzīvot ierēdņi, kuriem mēs visi maksājam algu un esam pastarpināti deleģējuši milzu varu.
Politologs Jānis Ikstens šajās dienās ir paudis, ka lielā problēma ir nevis reisu atcelšana, par ko tagad liela ažiotāža, bet gan tas, ka pretēji solījumiem “airBaltic” joprojām nav izdevies piesaistīt investoru. Precīzi! Bet kāpēc nenāk investors? Jo redz, ka investora piesaiste ir izmisuma solis, lai izdzīvotu, tāpēc vēl nogaida, līdz varēs, tā teikt, savākt par sviestmaizi? Iespējams.
