Nosodām “Vienotības”, “Progresīvo” un ZZS kreisi radikālo partnerību
Biedrība „Austošā saule”22.11.2023.
Komentāri (77)
Iesaki rakstu: 
Saistībā ar jaunās valdības kreisi liberālo kursu vērtību jautājumos, par prioritāti demogrāfiskās krīzes, ekonomiskās stagnācijas, kā arī militāra un hibrīdkara apdraudējuma apstākļos steidzami izvirzot “partnerības” likumprojektu pieņemšanu, paužam savu nostāju.
Laulības jēgu ir noteikusi daba, bet likumi to var tikai apliecināt, ne mainīt. Tikai divu pretēja dzimumu cilvēku starpā var rasties dzīvība, kuras sargāšanai ir nepieciešama īpaša valsts iejaukšanās divu pieaugušu cilvēku personīgajās attiecībās. To mēs saucam par laulības institūtu, ko diviem pretēja dzimuma pieaugušiem cilvēkiem Latvijā noslēgt ir ļoti vienkārši.
Jebkādai citai viena dzimuma vai vairāk nekā divu cilvēku savienību atzīšanai no valsts puses nav nekāda sakara ar “cieņu” vai “cilvēktiesībām”. Mēģinājumi pārdefinēt laulību par jebkādām loģiski nedefinējamām “tuvām attiecībām” grauj izpratni par patieso, labo un derīgo sabiedrībai kopumā, tiešā veidā apdraudot laulības izpratni, kurā primārā loma ir tieši bērnu labklājībai.
Šķiet, ka “partnerības” ideju bīdītāji paši ir apjukuši, vienlaikus mēģinot virzīt dažādu ātrumu iniciatīvas. Vieni virza “civilās savienības” likumprojektus, citi “dzīvesbiedru”, citi arvien “partnerattiecību” idejas, bet tikmēr progresīvākie raksta bērnu grāmatiņas par to, kā četrgadniekiem labāk pašapmierināties. Būtu tikai godīgi, ja šie aktīvisti liekulīgi neslēptos aiz arvien jauniem jēdzieniem, bet pateiktu, kas viņi ir un ko patiesi vēlas.
Šie “partnerības” likumprojekti paver problēmu “Pandoras lādi”: tie paver iespējas ārzemniekiem Latvijā slēgt fiktīvas “partnerības”, tiesības viena dzimuma personām tikt atzītām par bērna vecākiem (tādējādi no bērna dzīves izslēdzot bioloģisko māti vai tēvu), padara faktiski nenovēršamu viendzimuma “laulību” atzīšanu ar Eiropas institūciju spiedienu.
Šie likumprojekti no jauna apliecina to, ka vadošās partijas darbojas kreisi radikālu ideju vārdā, bet tas nebūtu iespējams bez ZZS, kas varas vārdā nodeva visas savas nostādnes ģimenes un laulības vērtību jautājumos. Novēlam šai partijai to pašu rezultātu nākamajās vēlēšanās, ko iepriekšējiem “Civilās savienības likuma” virzītājiem “Jaunajai konservatīvajai partijai”.
Bet konservatīvajai sabiedrības daļai šī ir mācība, ka kreisie nebaidās sagrābt varu, to izmantot un ignorēt jebkādas procesuālās “pieklājības” normas. Nevar gaidīt morāles normu ievērošanu no tiem, kas nemaz nedomā šādos ietvaros, bet tā vietā jāgatavo proaktīvi atbildes soļi.
Seko mums 
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
