Iesaki rakstu: 
Twitterī katru dienu neiztiek bez kāda "cepiena". Tajā tiek atlaisti ministri un pulcējas eksperti teju visās nozarēs – epidemiologi, hidrologi, militāristi utt. Tur bija sanākuši arī zīmolveži, kuri raisīja diskusiju zem leģendārā laikraksta "Atmoda" bijušās galvenās redaktores Elitas Veidemanes ieraksta par kādu jaunu ēstuvi/bāru, kas savai izkārtnei "patapinājusi" "Atmodas" logotipu.
Kā var noprast no E.Veidemanes rakstītā, logotipa izmantošana šim mērķim nav tikusi saskaņota ne ar vienu, kam potenciāli būtu kādas tiesības to ļaut vai neļaut izmantot (vismaz līdz šim brīdim zem Twitter ieraksta neviens nav atzinies). Tā kā mēdzu pa laikam uztapināt kādu logo, pievienoju savus 10 centus.
Pat, ja logo nav reģistrēts LR Patentu valdē, tas nenozīmē, ka jebkurš to var brīvi izmantot. Tā nav bezsaimnieka manta, pat ja laikraksts jau sen kā neiznāk. Svarīgi, ka darba autortiesības ir neatņemamas – neviens nevar pasludināt šo darbu par savu kā tikai tā veidotājs/mākslinieks. Logo īpašumtiesības, visticamāk, piekrīt laikraksta "Atmoda" izdevējam. Tādējādi abu pēdējo tiesības ir aizskartas.
Vēl pamanīju, ka cilvēki jauc logotipa un zīmola (brenda) jēdzienus. Lai arī sadzīvē tos nereti lieto kā sinonīmus, tas nav precīzi. Logotips ir grafiskā zīme (teksts, simbols), bet zīmols/brends ir kas daudz lielāks! Ļoti īsi sakot, zīmols ir sajūtu un asociāciju kopums, kuru radīšanā ir ieguldīts liels darbs, un kas beigu galā nosaka tā vērtību.
Twitter diskusijā cilvēki argumentē, ka "Atmodas" burtveidols nav unikāls, bet izmantots kāds no 1980. gadu beigu standarta fontiem, tādējādi attaisnojot nelegālo patapinājumu. Tās, protams, ir blēņas. Īpaši mūsu lakonizācijas un "primitivizācijas" ērā, kad visi logo sāk līdzināties viens otram un cilvēkam ar netrenētu aci izskatās, ka „Arial” vai „Tahoma” ir vienīgais pasaulē pieejamais burtveidols.
Tiklīdz burtveidols ir inkorporēts logotipā (ar savām proporcijām, retinājumu, krāsu...) un ir aizgājis tautās, kļūstot par zīmolu, viss – tas ir unikāls autordarbs ar savu vērtību, un tā patapināšana ir zādzība.
Ceru, ka "patapinātāji" pratīsies korekti atrisināt šo nepatīkamo situāciju – vai nu vienojoties par zīmola izmantošanas tiesībām, vai arī mainot izkārtni. Lai gan acīmredzami, ka ēstuves saimniekiem bija interese izmantot izkārtni tieši šādā izpildījumā, piesaistot klientus ar "Atmodas" zīmolu, ne nosaukumu.
P.S. Ja var ticēt komentāros paustajam, tad šīs ēdināšanas iestādes īpašnieki ir bijušie kafejnīcas "Leningrad" īpašnieki.
Seko mums 
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
