Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Nost ar Plešu!

Partija Progresīvie
25.03.2022.
Komentāri (49)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šauru grupu interešu aizstāvība, ko vairākkārtēji ir realizējis vides aizsardzības un reģionālo lietu (VARAM) ministrs Artūrs Toms Plešs būtiski kavē Rīgas, kā arī citu pašvaldību attīstību un Latvijas izaugsmi. Tāda ministra darbība ir klaja kaitniecība, tāpēc Progresīvie aicina Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam pieprasīt ministra demisiju.

Rīgai secen ies desmitiem miljonu investīciju

Savā līdzšinējā darbā A. T. Plešs ("Latvijas attīstībai") ir pieņēmis vairākus neviennozīmīgus lēmumus, taču pēdējais VARAM lēmums apturēt tik nozīmīgu plānošanas dokumentu kā Rīgas teritorijas plānojums noteikti apstādinās desmitiem miljonu investīciju piesaisti Latvijas galvaspilsētai.

Progresīvo valdes loceklis Mārtiņš Kossovičs uzsver, ka šobrīd VARAM ministrs, skaidri lobējot azartspēļu biznesa intereses, pārsniedz ministram dotās pilnvaras.

"Ja ministram bija iebildumi pret atsevišķām Rīgas Teritorijas plānojuma daļām, tad A. T. Plešs varēja izvēlēties apstiprināt izstrādāto plānu, aicinot Rīgas pašvaldību koriģēt tikai viņa neapmierinātību izraisošās sadaļas. Tomēr ministrs izvēlējās apstādināt svarīgo plānošanas dokumentu pilnībā uz vairākiem gadiem. Tādējādi būtiski kavējot Rīgas attīstību uz daudziem gadiem."

Rīgas domes deputāts uzskata, ka galvenie ministra iebildumi par azartspēļu ierobežošanu Rīgā ir nepieņemami, jo šī biznesa darbības būtiska ierobežošana ir jaunās pārmaiņu koalīcijas skaidra politiskā apņemšanās.

VARAM turpina aizstāvēt dabasgāzei izdevīgu skatījumu

Progresīvie norāda, ka VARAM A. T. Pleša vadībā joprojām turpina aizkavēt Rīgas sagatavoto noteikumu saskaņošanu, ar kuriem tiktu ierobežota jaunu dabasgāzes individuālās apkures sistēmu uzstādīšana (sākot no 2030.gada) un citos veidos samazināts piesārņojums no apkures iekārtām. Neskatoties uz to, ka visas atbildes no pašvaldības puses tiek laikus sniegtas, VARAM puse turpina nesamērīgi aizstāvēt dabasgāzes interesēm izdevīgu skatījumu un līdz pēdējam brīdim kavējas ar atzinumu sniegšanu ieilgušās sarakstēs, apliecinot, ka šī nav pirmā un vienīgā reize, kad ministrs A. T. Plešs rīkojas kādas šaurākas grupas interesēs.

"Jebkāda Krievijas gāzes interešu lobēšana šobrīd ir nepieņemama. Diemžēl VARAM, kas ir atbildīga arī par klimata politiku, A.T. Pleša vadībā aicina "nejaukt kopā" energoneatkarības, klimata un gaisa piesārņojuma tēmas, joprojām netieši aizstāv dabasgāzi kā videi draudzīgu kurināmo. Ir nepieņemami, ka aktīvākās pašvaldības tiek kavētas izpildīt tos vides politikas mērķus, ar kuriem valdība pati tikt galā nespēj," komentē Edmunds Cepurītis, Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs.

"Būtiski, ka bezdarbības rezultātā arvien vairāk tiek apdraudēts Latvijas tēls kā valstij, kam rūp vides aizsardzība. To parāda jaunākais Klimata pārmaiņu snieguma indekss (Climate Change Performance Index 2022), kurā Latvija pret iepriekšējo vērtējumu noslīdējusi par 13 vietām zemāk (no 13. uz 26. vietu). Šādi vides politikas trūkumi arvien biežāk ietekmēs spēju piesaistīt zaļās investīcijas," uzsver Edmunds Cepurītis.

Latvijai būs jāmaksā 15 miljonu eiro sods

Pārāk vājas atkritumu šķirošanas dēļ Latvija būs spiesta šogad samaksāt 15 miljonus eiro ES budžetā par pārmērīgi lieliem nepārstrādātajiem izlietotā plastmasas iepakojuma daudzumiem. Taču joprojām nav pieņemti nepieciešamie grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā, kas noteikti paaugstinātas Dabas resursu nodokļa likmes nepārstrādājamam plastmasas iepakojumam.

2021. gada beigās vides organizāciju nosodījumu izraisījis lēmums kā VARAM valsts sekretāra vietnieka amatam klimata politikas jautājumos apstiprināt Dagni Dumbrovski, kas iepriekš aktīvi iestājies par jaunāku mežu ciršanas atļaušanu Latvijā. Iepriekš šos plānus novērsa sabiedrības spiediens un VARAM iebildumi.

Ņemot vērā ministra A. T. Pleša vēlmi prioritizēt sabiedrībai kaitīgu šauru biznesa interešu aizstāvību, Progresīvie pieprasa ministra Artūra Toma Pleša demisiju.

Novērtē šo rakstu:

90
24

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...