Noteikti ir kādi apsvērumi, kas Artura Kariņa saspēli ar progresīvajiem krievinātājiem dara visnotaļ loģisku
Mārcis Bendiks18.10.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pagājusī nedēļa uzjundīja lēveni vecu atmiņu. Kā gadījumā ar stagnācijas laiku grāmatvedi, kurš bija ieradies darbā neskūts un negludinātām biksēm. Padomija gatavojas partkongresam: ieslēdz TV – tur Ļeoņidiļjičs, pārslēdz otru programmu – tur atkal Ļeoņidiļjičs, ieslēdz radio, atkal tas pats visās raidstacijās. Tā nu grāmatvedim bijis bail ieslēgt gludekli.
Mums bija tieši tas pats tā sauktajā valdības veidošanas pirmajā periodā. Slēdz iekšā, ko vēlies, – visur priekšā kāds bezgala progresīvs personāžs, kuram pieglaimīgi žurnālisti jautā, cik ļoti šamais iekšēji bijis pret krievu lidmašīnu pirkšanas plānu, lai arī taisījis ģīmi, ka neiebilst, un cik ļoti progresīvi būtu pusaudžiem ļaut bez vecāku ziņas nogriezt sev šķietami traucējošas miesas daļas, un tā tālāk, un arvien progresīvāk.
Situāciju politiskās tehnikas plānā pastiprināja šķietama bezjēdzība: “progresīvie” aicina uz valdības veidošanas sarunām partijas, kuras var izveidot valdību bez šamo līdzdalības. Nu ko jūs teiktu, ja uz sarunām “Apvienoto sarakstu” un Nacionālo apvienību aicinātu es, Mārcis Bendiks no Baldones mežiem? Es arī mēdzu būt agresīvs pret sarunas biedriem, arī runāju dažādas glupības, un pēc manis arī nav nekādas vajadzības nākamajā valdībā. Bet šo acīm redzamo stulbību mūsu sabiedriskie mēdīkļi izvelk ziņu “topā”, par ko pirmajā acu uzmetienā varētu pabrīnīties.
Un pabrīnīties varētu arī par valsts prezidenta “pilnvarnieka” valdības veidošanas lietās Artura Krišjāņa atklāsmēm galdniecības lietās: cik galdam kāju būtu labāk? Nu stabilitātei, protams. Jo, viņaprāt, stabilitāti veicinātu paņemt pulciņā personāžus, kuri kādus no iespējamās valdības pamatsastāvu veidojošajiem lamājuši par naciķiem, cita starpā. Man tā analoģija ar ceturto galda kāju nešķiet tikai kliba.
Starp citu, kādēļ tieši galds? Kādēļ ne kukaiņi, teiksim – utis? Aumež progresīvi radījumi, kuriem ir trīs kāju pāri! Vai zirnekļi, kuru apbrīnojamo stabilitāti nodrošina astoņas kājas? Un nosaukt šos prokremliniskos postkomunistus par piekto riteni arī būtu kompliments, jo auto piektais ritenis mēdz noderēt kritiskā brīdī. Še vairāk derētu tautiskais “kā zaķim stopsignāls” vai pat eksotiskais “krokodilam lornete”.
Tad kādēļ šīs it kā neloģiskās Artura Krišjāņa politspazmas? Ja jums šķiet, ka kaut kas kaut kur notiek neloģiski, vaina nav loģikā. Vaina ir jūsu informētībā, kas ierobežo iespēju saprast loģiku, kas virza personāžus un caur to notikumus. Ir kādi apsvērumi, kas Artura Kariņa saspēli ar progresīvajiem krievinātājiem dara visnotaļ loģisku ar viņu publisko pašapmierināšanos ar stopsignāliem un lornetēm.
Muldēšana par koalīcijas stabilitāti, iespējams, kļūtu loģiskāka, ja mēs pašķirstītu CVK informāciju par svītrojumiem 14. Saeimas vēlēšanās. Un brīnumainā kārtā ieraudzīsim, ka svītrojumi “jaunjenotu” sarakstos ir bijuši nežēlīgāki nekā svaigi sastutētajā “Apvienotajā sarakstā” vai savu vietu dzīvē joprojām meklējošajā Nacionālajā apvienībā. Un tad sāk izskatīties, ka minimālistisko koalīciju ar 54 balsīm Saeimā apdraud nevis kāda mistiska ārēja, bet gan pilnīgi reāla iekšķīga vienotības plaisa.
Ko nu? Kuriem just līdzi? Kariņistiem? Rinkēvičistiem? Rīgas pils sinekūristiem? Vai progresīvajiem politākstiem, kuriem nāksies kaut kur iebāzt pakaļ saviem programatiskajiem murgiem visus stopsignālus un lornetes? Atvainojiet, šīs emocijas, lūgtum, bez manis. Esmu ielīdis tumsā un mitrumā, klasiskā foto procesa “slapjajā” laboratorijā, pašā Aizputes centrā. Izlīdīšu gaismā un brīnīšos.
Pārpublicēts no aprinkis.lv
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
