Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Valsts ir nācijas mājas, bet tās pamatlikums Latvijai – Satversme – ietver nācijas kopdzīves būtiskākos noteikumus, balstītus kopīgās vērtībās, nosakot principus, kurus ievērojot nācija turpmāk dzīvos. Tieši nacionālā identitāte un katrai nācijai būtiskākās vērtības nošķir vienu valsti no otras, padarot ikvienu no tām īpašu un neatkārtojamu, tik ļoti mīļu, tik ļoti savējo tiem, kuri jūtas piederīgi konkrētai nācijai. Pamatlikumā nostiprinātās vērtības liek pamatu valsts konstitucionālajai identitātei un veicina cilvēku patriotismu, lepnumu par savu valsti.

Jau pati nacionālas valsts dibināšana ir nācijai nepieciešama tieši tāpēc, lai tiktu aizsargātas tās vērtības, kas varētu tikt apdraudētas, dzīvojot svešā valstī, esot pakļautiem svešai varai, kas valsti vada pēc saviem priekšstatiem par pareizu kopdzīvi un to, kas ir valstiski aizsargājamas vērtības.

Piemēram, Padomju Savienībā par valstiski svarīgām vērtībām bija noteikts algots darbs kā tiesības un pienākums, pārprasta vienlīdzība, kas vairāk līdzinājās nolīdzināšanai, kā arī krievu valodā balstīts internacionālisms, lai cik pretrunīgi vai neloģiski arī tas nešķistu.

Atsevišķs cilvēks, pat veselas ģimenes var atrast laimi arī svešā valstī, ja māk pielāgoties tās vērtībām, kopdzīves principiem, saņemot gandarījumu drošībā, labklājībā vai – kā bībeliskais Jāzeps mūsdienīgākā versijā – karjeras izaugsmē.

Taču nācijai kā vienotam dzīvam organismam tikai sava valsts var palīdzēt nosargāt kolektīvās vērtības. Tikai sava valsts var atturēt nāciju no nebūtības, izšķīšanas citu nāciju vidū.

Satversme jau kopš tās pirmās redakcijas, kas tika pieņemta 1922. gadā, t.i., vēl pirms jebkādiem papildinājumiem, sargā visas Latvijas nācijai būtiskākās vērtības. Tomēr vēlāk pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas likumdevējs atkārtoti nostiprināja Satversmes tekstā galvenās vērtības, gan papildinot atsevišķus pantus, piemēram, par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, gan pievienojot Satversmei jaunu ievadu, kurā skaidri izteikti un koncentrēti apvienoti gan valsts pastāvēšanas mērķis, gan būtiskākās vērtības. Tas parāda gan to, cik ļoti likumdevējs tic Satversmes kā nācijas vērtību sarga spēkam, proti, ja kaut kas tiek ierakstīts Satversmē, tas neapdraudēti pastāvēs arī dzīvē, gan to, cik trauslas mūsu ikdienā joprojām ir valsts galvenās vērtības, vispirms – latviešu valoda, kā visu nāciju vienojoša valoda, kurā notiek komunikācija gan valsts līmenī, gan sadzīvē visās dzīves jomās.

Kas ir šīs vērtības, kuru dēļ tika dibināta un vēlāk atjaunota Latvijas valsts, kuru dēļ cilvēki ir bijuši gatavi ziedot gan mantu, gan brīvību, gan dzīvību? 

Satversme nosaka un aizsargā daudzas vērtības: cilvēka cieņu, taisnīgumu, latviešu valodu, nācijas un personas pašnoteikšanās tiesības, demokrātiju, parlamentārismu, sociālo solidaritāti, vienlīdzību, nācijas vēsturisko pieredzi un tās gaitā izveidotās tradīcijas, kultūras mantojumu... Viss, kas ir svarīgs ikvienam no mums un mums visiem kopā, ticis iekļauts Satversmes aizsardzības lokā. Nemēģinu uzskaitīt Satversmē iekļautās vērtības secīgi, proti, pēc to nozīmīguma, jo šoreiz Satversmi lasu nevis kā jurists, bet gan kā pilsonis. Ikvienam pilsonim, lasot Satversmi, ir savs priekšstats par to, kāpēc ir dibināta un pastāv Latvijas valsts. Brīvā valstī cilvēks nezaudē savu seju un gribu, bet gan veido un izkopj patstāvīgu spriestspēju, tostarp par politiskiem jeb valstiskiem jautājumiem.

Manā ieskatā, jau dibinot Latvijas valsti, skaidri iezīmējas divas galvenās vērtības, kurām īstenojoties tiek nodrošināta iespēja iedzīvināt arī pārējās nozīmīgās vērtības. Runa ir par brīvību kā galveno priekšnoteikumu, lai  īstenotu un aizsargātu visu mūsu nācijai būtisko. Kāpēc es minu divas vērtības, ja runa ir vien par brīvību? Tāpēc, ka Satversmes koncepta pamatā ir brīvs cilvēks – brīvā valstī! Abas brīvības ir nesaraujami savstarpēji saistītas. Tās ir priekšnoteikums viena otras pastāvēšanai. Tikai brīvi cilvēki var veidot brīvu valsti, proti, tikai cilvēki, kas nav pakļauti savas vai svešas valsts ekonomiskai, politiskai vai intelektuālai varai, var brīvi un radoši kalpot savai valstij, un tikai brīvā valstī cilvēks var baudīt brīvību kā tiesības uz personas pašnoteikšanos, uz privātumu un intimitāti, kā arī vispusīgi attīstīt savas spējas un pilnvērtīgi iekļauties pilsoniskajā sabiedrībā, tostarp izmantot vārda brīvību.

Ikviena cilvēka brīvības aizsardzība ir nācijas pašnoteikšanās mērķis, savas valsts dibināšanas cēlonis.

1918. gadā tās bija latviešu nācijas pašnoteikšanās tiesības, kas tika liktas pašos valsts pamatos, apvienojot gan latviešus, gan nacionālās minoritātes, kas jutās piederīgas Latvijai, vienā pilsoņu kopumā. Latviešu nācija ir "no viena kaula veidotu", vienā valodā runājošu, vienai zemei – Latvijai – piederīgu jeb kulturāli radniecīgu, vienlīdzīgu cilvēku saime. Savukārt Atmodas laikā brīva Latvija nozīmēja okupācijas beigas, savas valsts atgūšanu, izlaušanos no padomju valsts slimīgas kontroles, kurā ikviens cilvēks tika pieskatīts, ielikts dzīvot šaurās, valsts varas strikti iezīmētās, bieži neloģiskās un amorālās robežās un bargi sodīts par šo robežu pārkāpšanu. Atmodas laikā brīvība vispirms nozīmēja nācijas izlaušanos no padomju verdzības un tiesības uz pašnoteikšanos gan kā brīvai valstij, gan kā brīvai personai. Jo valsts neatkarība Satversmē tiek izprasta kā ikviena cilvēka brīvības priekšnoteikums.

Nācijai nepieciešama brīva valsts, lai ikviens no tās pārstāvjiem varētu brīvi dzīvot un veidot attiecības ar pārējiem. Tāpēc Satversme gan skaidri nosaka valsts brīvību kā vērtību un negrozāmu valsts pamatu, gan arī ietver veselu normu sistēmu, lai šī brīvā valsts darbotos un būtu spējīga savu brīvību aizsargāt gan no ārējiem, gan iekšējiem apdraudējumiem. Tāpat Satversme uzliek par negrozāmu pienākumu valstij cienīt ikviena cilvēka brīvību, nosakot virkni pamattiesību, tostarp apziņas brīvību, ticības brīvību, vārda brīvību, personiskās dzīves neaizskaramību. Arī pirms 1998. gada, kad Satversmei tika pievienots pamattiesību katalogs, Satversme noteica cilvēka brīvību, kā arī taisnīgumu, vienlīdzību un tiesiskumu, lai šo brīvību varētu aizsargāt.

Satversme sargā gan Latvijas valsts, gan cilvēku brīvību.

1934. gadā, apturot Satversmes darbību, valsts brīvība starptautiskā kontekstā nemainījās, taču cilvēku brīvības, vispirms politiskās tiesības un vārda brīvība, vairs netika nodrošinātas. Visai drīz arī valsts brīvība tika zaudēta.

Kāpēc tik svarīgi ir nodrošināt cilvēka brīvību? Tāpēc, ka brīvību pieprasa cilvēka cieņas princips. Cilvēka cieņa ir ikvienam cilvēkam piemītoša, neatņemama, garīgi tikumiska beznosacījuma vērtība, kuru valstij ir pienākums aizsargāt. Juridiski cilvēka cieņas aizsardzības mehānismam pamatus vispirms veido divas tiesības: tiesības uz brīvību un tiesības uz līdztiesību.

Cilvēka cieņpilnai dzīvei nepieciešams priekšnoteikums ir brīvība. Viss, kas ticis cilvēkam dots no dabas, viss sabiedrības caur kultūru cilvēkā ieguldītais var izpausties tikai tad, ja cilvēks bauda brīvību. Personas brīvība ir priekšnoteikums ne tikai cilvēka pilnvērtīgai un laimīgai dzīvei, bet arī sabiedrības harmoniskai funkcionēšanai. Ideāls ir brīvs cilvēks, kurš attīstās un darbojas sev līdzīgo vidū jeb brīvā sabiedrībā, kuru vieno kopīgas vērtības un savstarpēja cieņa.

* Latvijas Universitātes profesore, bijusī Satversmes tiesas priekšsēdētāja

Novērtē šo rakstu:

13
108

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

21

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

FotoKārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts piespraustais Sarkanās zvaigznes ordenis.
Lasīt visu...

21

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

FotoPēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma tendence un Jaunā Vienotība kā Vienotības turpinājums daudzos punktos riskē kopēt jaunlaiku vēstures beznosacījuma politisko flagmaņu Latvijas ceļa un Tautas partijas attīstības dinamiku.
Lasīt visu...

15

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

FotoŠodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību - Delna ziņojumus par stāvokli korupcijas novēršanas jomā. Latvijā situācija gadu garumā lēnām uzlabojas, taču diemžēl progress ir tik lēns, ka būtībā situācija stagnē.
Lasīt visu...

21

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

FotoPatiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi – šo ziņu nevis saņemt personīgi, bet izlasīt medijos.
Lasīt visu...

20

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

FotoReaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret šādu praksi.
Lasīt visu...

21

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

Foto„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā, nedz Aizsardzības ministrijas lēmumu sekās un to ietekmē uz reģionu, nedz politisko un ekonomisko procesu loģikā, bijušais Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns izrauj no konteksta vārdus "aizsardzība", "agresija", "Latgale" un "Krievija" un sarindo tos viņam ērtā, pareizā un saprotamā kārtībā - Nacionālās Drošības Apdraudējums. Un ar šo nožēlojamo secinājumu steidz dalīties ar Valsts drošības dienestu (VDD)!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...