Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
NĀVE audiogrāmata

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Valsts ir nācijas mājas, bet tās pamatlikums Latvijai – Satversme – ietver nācijas kopdzīves būtiskākos noteikumus, balstītus kopīgās vērtībās, nosakot principus, kurus ievērojot nācija turpmāk dzīvos. Tieši nacionālā identitāte un katrai nācijai būtiskākās vērtības nošķir vienu valsti no otras, padarot ikvienu no tām īpašu un neatkārtojamu, tik ļoti mīļu, tik ļoti savējo tiem, kuri jūtas piederīgi konkrētai nācijai. Pamatlikumā nostiprinātās vērtības liek pamatu valsts konstitucionālajai identitātei un veicina cilvēku patriotismu, lepnumu par savu valsti.

Jau pati nacionālas valsts dibināšana ir nācijai nepieciešama tieši tāpēc, lai tiktu aizsargātas tās vērtības, kas varētu tikt apdraudētas, dzīvojot svešā valstī, esot pakļautiem svešai varai, kas valsti vada pēc saviem priekšstatiem par pareizu kopdzīvi un to, kas ir valstiski aizsargājamas vērtības.

Piemēram, Padomju Savienībā par valstiski svarīgām vērtībām bija noteikts algots darbs kā tiesības un pienākums, pārprasta vienlīdzība, kas vairāk līdzinājās nolīdzināšanai, kā arī krievu valodā balstīts internacionālisms, lai cik pretrunīgi vai neloģiski arī tas nešķistu.

Atsevišķs cilvēks, pat veselas ģimenes var atrast laimi arī svešā valstī, ja māk pielāgoties tās vērtībām, kopdzīves principiem, saņemot gandarījumu drošībā, labklājībā vai – kā bībeliskais Jāzeps mūsdienīgākā versijā – karjeras izaugsmē.

Taču nācijai kā vienotam dzīvam organismam tikai sava valsts var palīdzēt nosargāt kolektīvās vērtības. Tikai sava valsts var atturēt nāciju no nebūtības, izšķīšanas citu nāciju vidū.

Satversme jau kopš tās pirmās redakcijas, kas tika pieņemta 1922. gadā, t.i., vēl pirms jebkādiem papildinājumiem, sargā visas Latvijas nācijai būtiskākās vērtības. Tomēr vēlāk pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas likumdevējs atkārtoti nostiprināja Satversmes tekstā galvenās vērtības, gan papildinot atsevišķus pantus, piemēram, par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, gan pievienojot Satversmei jaunu ievadu, kurā skaidri izteikti un koncentrēti apvienoti gan valsts pastāvēšanas mērķis, gan būtiskākās vērtības. Tas parāda gan to, cik ļoti likumdevējs tic Satversmes kā nācijas vērtību sarga spēkam, proti, ja kaut kas tiek ierakstīts Satversmē, tas neapdraudēti pastāvēs arī dzīvē, gan to, cik trauslas mūsu ikdienā joprojām ir valsts galvenās vērtības, vispirms – latviešu valoda, kā visu nāciju vienojoša valoda, kurā notiek komunikācija gan valsts līmenī, gan sadzīvē visās dzīves jomās.

Kas ir šīs vērtības, kuru dēļ tika dibināta un vēlāk atjaunota Latvijas valsts, kuru dēļ cilvēki ir bijuši gatavi ziedot gan mantu, gan brīvību, gan dzīvību? 

Satversme nosaka un aizsargā daudzas vērtības: cilvēka cieņu, taisnīgumu, latviešu valodu, nācijas un personas pašnoteikšanās tiesības, demokrātiju, parlamentārismu, sociālo solidaritāti, vienlīdzību, nācijas vēsturisko pieredzi un tās gaitā izveidotās tradīcijas, kultūras mantojumu... Viss, kas ir svarīgs ikvienam no mums un mums visiem kopā, ticis iekļauts Satversmes aizsardzības lokā. Nemēģinu uzskaitīt Satversmē iekļautās vērtības secīgi, proti, pēc to nozīmīguma, jo šoreiz Satversmi lasu nevis kā jurists, bet gan kā pilsonis. Ikvienam pilsonim, lasot Satversmi, ir savs priekšstats par to, kāpēc ir dibināta un pastāv Latvijas valsts. Brīvā valstī cilvēks nezaudē savu seju un gribu, bet gan veido un izkopj patstāvīgu spriestspēju, tostarp par politiskiem jeb valstiskiem jautājumiem.

Manā ieskatā, jau dibinot Latvijas valsti, skaidri iezīmējas divas galvenās vērtības, kurām īstenojoties tiek nodrošināta iespēja iedzīvināt arī pārējās nozīmīgās vērtības. Runa ir par brīvību kā galveno priekšnoteikumu, lai  īstenotu un aizsargātu visu mūsu nācijai būtisko. Kāpēc es minu divas vērtības, ja runa ir vien par brīvību? Tāpēc, ka Satversmes koncepta pamatā ir brīvs cilvēks – brīvā valstī! Abas brīvības ir nesaraujami savstarpēji saistītas. Tās ir priekšnoteikums viena otras pastāvēšanai. Tikai brīvi cilvēki var veidot brīvu valsti, proti, tikai cilvēki, kas nav pakļauti savas vai svešas valsts ekonomiskai, politiskai vai intelektuālai varai, var brīvi un radoši kalpot savai valstij, un tikai brīvā valstī cilvēks var baudīt brīvību kā tiesības uz personas pašnoteikšanos, uz privātumu un intimitāti, kā arī vispusīgi attīstīt savas spējas un pilnvērtīgi iekļauties pilsoniskajā sabiedrībā, tostarp izmantot vārda brīvību.

Ikviena cilvēka brīvības aizsardzība ir nācijas pašnoteikšanās mērķis, savas valsts dibināšanas cēlonis.

1918. gadā tās bija latviešu nācijas pašnoteikšanās tiesības, kas tika liktas pašos valsts pamatos, apvienojot gan latviešus, gan nacionālās minoritātes, kas jutās piederīgas Latvijai, vienā pilsoņu kopumā. Latviešu nācija ir "no viena kaula veidotu", vienā valodā runājošu, vienai zemei – Latvijai – piederīgu jeb kulturāli radniecīgu, vienlīdzīgu cilvēku saime. Savukārt Atmodas laikā brīva Latvija nozīmēja okupācijas beigas, savas valsts atgūšanu, izlaušanos no padomju valsts slimīgas kontroles, kurā ikviens cilvēks tika pieskatīts, ielikts dzīvot šaurās, valsts varas strikti iezīmētās, bieži neloģiskās un amorālās robežās un bargi sodīts par šo robežu pārkāpšanu. Atmodas laikā brīvība vispirms nozīmēja nācijas izlaušanos no padomju verdzības un tiesības uz pašnoteikšanos gan kā brīvai valstij, gan kā brīvai personai. Jo valsts neatkarība Satversmē tiek izprasta kā ikviena cilvēka brīvības priekšnoteikums.

Nācijai nepieciešama brīva valsts, lai ikviens no tās pārstāvjiem varētu brīvi dzīvot un veidot attiecības ar pārējiem. Tāpēc Satversme gan skaidri nosaka valsts brīvību kā vērtību un negrozāmu valsts pamatu, gan arī ietver veselu normu sistēmu, lai šī brīvā valsts darbotos un būtu spējīga savu brīvību aizsargāt gan no ārējiem, gan iekšējiem apdraudējumiem. Tāpat Satversme uzliek par negrozāmu pienākumu valstij cienīt ikviena cilvēka brīvību, nosakot virkni pamattiesību, tostarp apziņas brīvību, ticības brīvību, vārda brīvību, personiskās dzīves neaizskaramību. Arī pirms 1998. gada, kad Satversmei tika pievienots pamattiesību katalogs, Satversme noteica cilvēka brīvību, kā arī taisnīgumu, vienlīdzību un tiesiskumu, lai šo brīvību varētu aizsargāt.

Satversme sargā gan Latvijas valsts, gan cilvēku brīvību.

1934. gadā, apturot Satversmes darbību, valsts brīvība starptautiskā kontekstā nemainījās, taču cilvēku brīvības, vispirms politiskās tiesības un vārda brīvība, vairs netika nodrošinātas. Visai drīz arī valsts brīvība tika zaudēta.

Kāpēc tik svarīgi ir nodrošināt cilvēka brīvību? Tāpēc, ka brīvību pieprasa cilvēka cieņas princips. Cilvēka cieņa ir ikvienam cilvēkam piemītoša, neatņemama, garīgi tikumiska beznosacījuma vērtība, kuru valstij ir pienākums aizsargāt. Juridiski cilvēka cieņas aizsardzības mehānismam pamatus vispirms veido divas tiesības: tiesības uz brīvību un tiesības uz līdztiesību.

Cilvēka cieņpilnai dzīvei nepieciešams priekšnoteikums ir brīvība. Viss, kas ticis cilvēkam dots no dabas, viss sabiedrības caur kultūru cilvēkā ieguldītais var izpausties tikai tad, ja cilvēks bauda brīvību. Personas brīvība ir priekšnoteikums ne tikai cilvēka pilnvērtīgai un laimīgai dzīvei, bet arī sabiedrības harmoniskai funkcionēšanai. Ideāls ir brīvs cilvēks, kurš attīstās un darbojas sev līdzīgo vidū jeb brīvā sabiedrībā, kuru vieno kopīgas vērtības un savstarpēja cieņa.

* Latvijas Universitātes profesore, bijusī Satversmes tiesas priekšsēdētāja

Novērtē šo rakstu:

13
108

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Piecpadsmit DZĪVĪBAS Latvijas nākotnei

FotoUz valdības un Saeimas atbalstu neceriet, mīļie. Viņiem savas problēmas ir jārisina. Līdz tautas sāpēm un vajadzībām viņiem tāls ceļš vēl ejams. Ļoti, ļoti tāls. Tautas gudrība teic: "Paēdis neēdušu nekad nesapratīs!" Un tik tiešām, kā gan "pārstrādājies" deputāts varētu saprast TĒVU, kurš katru dienu smagi strādā 18h, lai pabarotu savu ģimeni. Tas ir neiespējami.
Lasīt visu...

21

Jolanta, Denis, jūs esat parasti raspi...ģaji dieva (iedomu drauga) vārdā, lai tiktu pie liekas kapeikas

FotoPar Jolantas Gulbes-Paškevičas cinisko Facebook ierakstu par to, ka 11. septembra terora akts esot noticis tāpēc, ka VISUVARENAIS dievs esot bijis brīvdienā tajā dienā un DŽENTLMENIS (iedomājieties, kāds skaists apzīmējums ne uz ko nespējīgajam dievam), tāpēc vienkārši pagājis tajā dienā maliņā pavērot notiekošo, jo ko tad es, es jau neko.
Lasīt visu...

21

Mana atbilde Andrim Kivičam

FotoLabrīt, Andri. Mēs ar Tevi esam tikušies tikai vienu reizi, kad Tu uzaicināji mani pie sevis uz interviju. Mums bija jauka saruna arī pirms un pēc intervijas.
Lasīt visu...

21

Mūsu krievvalodīgajiem vēlētājiem ir jāpasaka ne tik tīkama patiesība - ja gribat cieņpilnu attieksmi pret sevi, arī pašiem ir jāsper solis pareizā virzienā

FotoKas noteica "Saskaņas" rezultātu Saeimas vēlēšanās? Vai pieļāvām kļūdas, no kurām varēja izvairīties? Vai samaksājām par principiem? Vai katrs no mums izdarīja/neizdarīja visu labākam rezultātam? Un kādus secinājumus esam izdarījuši? Pašlaik katram ir īstais laiks meklēt atbildes uz šiem jautājumiem.
Lasīt visu...

21

No mūsu drosmes atkarīgs

FotoPirms simt viena gada rakstnieks, politiķis, viens no Latvijas valsts dibināšanas iniciatoriem Jānis Akuraters 1922. gada laikraksta “Jaunākās Ziņas” 66. numurā rakstīja: “Arvien vēl šis jautājums stāv, kur bijis. Un, protams, diezgan nenormālā stāvoklī, pateicoties skaidras likumības un ieskatu trūkumam par šo lietu Latvijā.
Lasīt visu...

21

Raidījumam “Nekā personīga” jāatsauc viltus ziņas

FotoStarptautiskais preču tirdzniecības uzņēmums „TELF AG” pieprasa atsaukt uz viltus ziņām balstītus apmelojumus, kurus kā sensacionālu sižetu “Caur Latviju akmeņogles eksportē firma, kas vainota “Vagner” grupas finansēšanā” svētdien, 15. janvārī skatītājiem piedāvāja Artas Ģigas (attēlā) vadītās producentu grupas  RedDotMedia raidījums “Nekā personīga”.
Lasīt visu...

21

Jana Brēmera 1. vēstule pigmejiem. Nobeigums

FotoES un ASV stratēģiskie mērķi šobrīd sakrīt, abiem vajadzīga Krievijas paralīze. ES – lai izdzīvotu, bet ASV - lai saistītu Krieviju kā Ķīnas partneri un sabiedroto. Nav noslēpums, ka Ķīnas neitralizēšanai angloamerikāņu pasaule nolēmusi veidot jaunu bloku AUKUS, kur ietilptu visas Britu sadraudzības valstis un, iespējams, Japāna.
Lasīt visu...

21

Jana Brēmera 1. vēstule pigmejiem

FotoBezgalīgi var vērot uguni, mākoņus, pa upi peldošus liberāļu līķus un aktīvo idiotu rosību, mēģinot vadīt Latvijas valsti. Acīmredzami, ka šī vadīšana ir pilnīgi ačgārna un nekādus rezultātus nedod. Un tas ir saprotams, jo valsts stūre ir nodevēju, nejēgu, ārzemju aģentu un politisku pigmeju rokās. Savukārt propagandas nomāktie ierindas pigmeji, kas izglītības dēļ nespēj saprast visa notiekošā jēgu, ir cietēji, jo tiek maldināti, izdilst un iet mazumā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vēsturnieku komisiju es nolikvidēju, bet tagad nāk prezidenta vēlēšanas – varētu vietā uzcirst veselu institūtu

Dāmas un kungi! Godātie skolotāji! Es tiešām priecājos par šo vēstures...

Foto

Īsumā par “visu ģimeņu” absurdu

Valstī, kurā pietiek pavisam reālu un steidzami risināmu problēmu, ir mēģinājumi pacelt dažu jautājumu aktualitāti ar iespējami lielāku troksni. T.s. “partnerattiecību”,...

Foto

Medikamentu pieejamības atslēga – vietējie ražotāji

Nav noslēpums, ka nu jau vairākus mēnešus akūti trūkst zāļu gan aptieku plauktos, gan slimnīcās. Kāpēc tā? Lai gan Latvijas...

Foto

Mēs salauzām izglītības mugurkaulu un nogrāvām izglītības pamatus

Atgriežos pie šīs bildes, jo tai ir lielāka jēga, nekā šķiet ar pirmo acu uzmetienu. Pusgadu pastrādājot skolā,...

Foto

Izdevusies valsts

1. Es šodien, 2023.gada 18.janvārī saņēmu kārtējo Latvijas Republikas tiesas spriedumu ar tūkstošu eiro sodiem par “distancēšanos neievērošanu” pirms vairāk nekā diviem gadiem. Ar...

Foto

Mammu, es gribu, mammu, es gribu, es gribu, gribu, gribu, gribu, gribu!

Jaunā Rīgas teātra (JRT) Lāčplēša ielas mājas remonts turpinās jau 5 gadus un ir...

Foto

Vai, izmetot no mācību satura vēsturi, neesam rīkojušies līdzīgi kā traks cilvēks, kas stāda ķiršu mīkstumus?

Sākot pārdomas par vēsturnieku tikšanos ar valsts prezidentu (13.01.23.) ienāca...

Foto

Kādu nacionālismu mums vajag?

Ir laiki, kuros notiek viss, kas sakrājies desmitgadēs. Kopš Krievijas pilna apmēra uzbrukuma Ukrainai ir sācies tieši šāds laiks. Prasība pēc atbrīvošanās...

Foto

Kariņš saistībā ar plūdiem Jēkabpils novadā kārtējo reizi demonstrē nespēju uzņemties krīzes vadību

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš saistībā ar plūdiem Jēkabpils novadā kārtējo reizi demonstrē nespēju...

Foto

Kā Ašeradens restartēs VID?

Finanšu ministra postenis pārsvarā pienākas premjera partijai. Bez valsts budžeta vadības finanšu ministra pārziņā ir arī valsts asinsrite – nodokļu maksātāju veiktie...

Foto

Iestājamies pret Andas Nulles reputācijas graušanu un profesionālās darbības ierobežošanu

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) atkārtoti vērsusies pie valsts prezidenta, ministru prezidenta un veselības ministres par atsauktās...

Foto

Stigmatizētājus – pie atbildības!

Pagājušā gada 15. decembrī 14.Saeima noraidīja likumprojektu “Civilās savienības likums”, kam bija jākalpo par tiesisko pamatu visu ģimeņu tiesiskās aizsardzības nodrošināšanai, lai...

Foto

Bīstamās garšas – veipošanas spožums un posts!

Kopš elektronisko cigarešu izgudrošanas veipošana ir kļuvusi par vienu no pasaulē populārākiem nikotīna uzņemšanas veidiem. Sākotnēji radītas kā viens...

Foto

Kremlini un globālisti vienojas latviešu valodas noniecināšanā

Jautājums par latviešu valodas lomu un vietu Latvijas valstī nepazūd no dienaskārtības jau kopš neatkarības atjaunošanas pirmajām dienām. Lai...

Foto

Trūkst sīko vagariņu

“Nekonkurētspējīga piedāvātā atalgojuma dēļ Ārlietu ministrija saskaras ar darbinieku trūkumu, taču šī problēma ir arī citās valsts pārvaldes iestādēs,” publiski vaimanā ārlietu ministrs...

Foto

Ja vairākums grib tā dzīvot, tad lai arī tā dzīvo

Mani domubiedri. Ļaudis, kuri domā līdzīgi man. Ļaudis, kuri redz nolaisto valsti, nolaisto izglītību, nolaisto visu,...

Foto

Vai īstais brīdis skatīt tarifu pieteikumu?

14. decembra LTV raidījumā Kas notiek Latvijā piedalījās Augstsprieguma tīkla (AST) un Sadales tīkla (ST) vadība, ekonomikas un topošais finanšu ministrs, vairāki eksperti. Vispirms atgādināšu, ka 2000.gadā...

Foto

Marksisms vienmēr centies balstīties tieši uz šīm starpslāņu aprindām

Pēc tam, kad Saeimas Juridiskā komisija 6. decembrī nolēma apturēt darbu pie Civilās savienības likuma, bet Saeima...