Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pagājušās nedēļas sākumā izsprāga vietējas nozīmes sensācija: notikusi kratīšana pie sabiedriskajā un publicistikas jomā pazīstamiem personāžiem – Jurģa Liepnieka un Lato Lapsas. Attiecībā par Lato, kurš drošībniekus ir čakarējis un pazemojis jau gadiem ilgi, it kā nebūtu ko brīnīties, bet kas tad jauns lēcies Jurģim? Un te nu samanīju, ka šova rīkotāji ar suņiem un citām ekstrām nav vis slepenie specdienesti, bet gan VID. Tas pats VID, kurš gadiem ilgi nespēj izskaidrot, kā viņu pašu hierarhijas virspuses darbinieki saņem desmitiem tūkstošu dāvinājumus no saviem pensionētajiem vecākiem, kā ar drūmu regularitāti tūkstošu lielus vinnestus saņem viņu kolēģi un kā gadu gadiem viņu struktūrā zeļ un plaukst naudas savākšanas un uz augšu nodošanas konveijers.

Pa tam lāgam pienāca arī ziņa, ka Vācijas aizejošā kanclere (biedrene) Merkeles kdze strauji dodas iepriekš neanonsētā vizītē uz Maskavu. Bet visus šos vietējos un eiropeiskos jaunumus noslāpēja ģeopolitiskā sensācija: Kabulas režīma zibenīgā dezintegrācija. It kā pagalam nesaistīti notikumi, kuriem, manuprāt, tomēr ir izsekojama līdzība un pat cēloņsakarība.

Maza atkāpe par Jurģi un Lato. Ar abiem esmu pazīstams kādus 25+ gadus, mūsu attiecības ir oscilējušas starp ļoti labām līdz dažādas pakāpes naidīgām, un pēdējā laikā tās ir nostabilizējušās pie nulles. Tā vietā, lai justu ļaunu prieciņu, izbrīnīts sapratu, ka esmu saniknots. Notiek neslēpta, rupja izrēķināšanās ar režīmam nedraudzīgiem publicistiem, kuri nekvalificējas uz konformistiem izdāļātajiem ordeņiem.

No tautas sapulcēm un barikādēm esam nodzīvojušies līdz stāvoklim, kad valsts augstākā vara turas tikai uz svešas naudas izdalīšanu un pārdalīšanu, jebkurai ideoloģijai deģenerējoties par visaptverošu korupciju. Tādā shēmā "ielādēt" pasūtījumu uz procesu uzsākšanu, kratīšanām utt. jau ir tikai tehnikas jautājums.

Arī Vācijā, kad ir runa par krievu naudas taisnīgu saņemšanu un pārdali, ikkatra ideoloģija ir "aizmirsta", un ciniski tiek nodoti gan ukraiņi, gan poļi, gan tā saucamās eiropeiskās vērtības.

Reiz astoņdesmito gadu otrajā pusē, kad lielas pārmaiņas mūsu dzīvē jau bija skaidri jūtamas, bet nebija nekādas skaidrības, kas tieši notiks un kā tas iegriezīsies, kāds vecs gudrs grāmatvedis man teica: pagaidi, kad apvienosies Vācijas. Un kas tad būs? Nu, tad ar sovjetiem būs cauri un būs vietā kaut kas cits.

Tā arī notika. Padomija formāli sabruka gadu pēc VDR iekļaušanas Rietumvācijā, un mēs iznirām citā realitātē. Un kādu divdesmit gadu laikā nonācām situācijā, kas dažos parametros analoģiska amerikāņu un afgāņu priekšnieku simbiozei: vieni dod naudu it kā pareizas ideoloģijas veicināšanai un ekonomikas stutēšanai, otri dzīvo pilnīgā izolācijā no savas valsts iedzīvotājiem un apbrīnojami ciniskā bezkaunībā pārdala milzu summas.

Odesa, Hamburga, Rīga, piedziedājums no "Latviešu jūrniekiem" (1976. gada "Mikrofona" aptaujas 5. vietas ieguvējas) manās ausīs šobrīd džinkst kā Kabula, Berlīne, Rīga. Kabulas izkurtējušais korumpantu režīms sagāžas dažu dienu, ja ne stundu laikā no brīža, kad kļūst zināms, ka procesa pasūtītājs izvāc pseidovaldību atbalstošos spēkus,

Berlīnes nekronētā karaliene, bijusī austrumvācu komjauniešu aktīviste, brauc uz Muskaviju diņģēties par savu pensiju vai citu kādu leknu atalgojumu par eiropeisko principu nodevību (nez, vai šamā dabūs amatu Gazpromā, vai tomēr būs kā kolēģim, ekskancleram Gerhardam Šrēderam tai pašā Rosneft), bet Rīgā turpinās simtu un simtu tūkstošu dalīšana saviem PRistiemfondistiem un visādiem tur NVOistiem, kuru nosaukt par vienkārši bezkaunīgu zagšanu neļauj tikai valodas izjūta.

Afganistānas notikumu pēdējo 20 gadu vēsture līdzīgi kā savā ziņā arī Latvijas pēdējie trīs gadu desmiti rāda vienu un to pašu: lai cik ideoloģiski pamatoti būtu motīvi ienest pārmaiņas kādā sistēmā no ārpuses, nenopelnītas naudas iepludināšana neizbēgami deģenerē šādu sistēmu līdz koruptīvam midzenim.

Kabulas krišana un it sevišķi tās ātrums iezīmē jauna laika sākumu, līdzīgi kā Berlīnes mūra pēkšņā nobrucināšana 1989. gada rudenī. Mēs vēl nezinām, kas būs, bet tā, kā bija, vairs nebūs nekad.

Manā saprašanā paliek trīs institūcijas, kuras mums jānotur par katru cenu, ja gribam sevi saglabāt kā tautu cauri šai neizbēgamajai ģeopolitiskajai turbulencei. Un tās ir: 1. latviska skola; 2. dziesmu svētki; 3. Zemessardze.

Pārpublicēts no aprinkis.lv

Novērtē šo rakstu:

154
10

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Kur pazudušas bailes no naftas krājumu izsīkšanas. Mazliet fantastiska vīzija

FotoKur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Lasīt visu...

13

Pensiju 2.līmeņa iemaksu samazināšana grauj uzticību valsts pensijai

FotoFinanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Lasīt visu...

21

14 mīti par inflāciju un cenām

FotoAr ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Lasīt visu...

21

Netematiska un nekonsekventa doma. Latvju tautas vērtējumi

FotoPēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Lasīt visu...

21

Kur slēpjas igauņu veiksmes atslēga - kāpēc kaimiņi spēj pieņemt racionālus lēmumus, bet mēs ne?

FotoIr taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Lasīt visu...

10

Vai patiešām „Rail Baltica” jēgas meklējumu dēļ ir jāieķīlā visas valsts nākotne?

FotoKomentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Lasīt visu...

21

Darbinieku trūkums – problēma samilst. Ko varam mācīties no attīstītākajām ekonomikām?

FotoRīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Lasīt visu...

21

Kā var būt, ka atalgojums atsevišķu valsts kapitālsabiedrību vadībai ir lielāks par atalgojumu līdzvērtīgu privātu uzņēmumu vadītājiem?

FotoValsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi