Iesaki rakstu: 
Mūsdienu marksisma atraugas, kas sevi dēvē par progresīvajiem, ir labi studējuši savu idejisko flagmani Ļeņinu, kurš savulaik kā prioritārus virzienus noteica pasta, telegrāfa un tiltu sagrābšanu. Un, protams, visaptverošu propagandu.
Viņa šodienas sekotājiem ir izdevies piekļūt pie satiksmes un sakaru ministrēšanas, un pašlaik notiek mēģinājums “uzlikt ķepu” mediju jomai. Vai tā ir krievu lāča vai vienkārši kultūras ministres Agneses Lāces ķepa, to nav iespējams droši pateikt, jo, kā zināms, progresīvismam ne tikai nav tautības (skatīt “Pro” kandidātu anketas, kurās tautības ierakstus neatrast), bet arī dzimuma, kurš esot tikai “sociāls konstrukts”.
Lai nu kā, bet tajā, ko iecerējusi Kultūras ministrijas vadība, smieklīgā ir maz. Īsos vārdos – ministrija ir iecerējusi caur bēdīgi slavenā Sabiedrības integrācijas fonda apsaimniekoto Mediju atbalsta fondu (MAF) nopirkt reģionālo mediju lojalitāti.
Tātad iecere ir atbalstīt šos medijus ne tikai ar dažādām kompensācijām – tipogrāfijai, telpu īrei, drukātās preses piegādēm, bet arī galveno redaktoru algām.
Ka šajā gadījumā “kas maksā, tas pasūta mūziku” princips nedarbosies, būtu naivi sapņi. Tāpēc vietā ir jautājums: vai šādus, no valsts budžeta uzturētus medijus kaut mazākā mērā varēsim saukt par komercmedijiem un cik objektīvs būs šo mediju saturs?
MAF līdzekļu “valdzinājuma” spēku jau šobrīd redzam pat “lielo” mediju darbībā. Var tikai iztēloties, uz kādiem kompromisiem būtu gatavi mazo reģionālo mediju īpašnieki un redakcijas.
Komplektā ar prokrieviskajiem un kreisi liberāli tonētajiem LSM šāds stāvoklis būtu uzskatāms par Latvijas infotelpas sagrābšanu.
To pieļaut nedrīkstam!
Seko mums 
Šonedēļ kustība “Bez partijām” aicina dalīties ar saviem “desmit punktiem”, kas aprakstītu to, par ko jūs politiski iestājaties. Šī nav mūsu “programma”, bet tikai mana izejas pozīcija, ar kuru es stājos pretī vai kopā ar pārējiem. Par laimi, ne viss šai pasaulē notiek pēc mana prāta, un nevienam nebūs jāpiedzīvo visu manu vēlmju piepildīšanās, bet ceru, ka šis manifests palīdzēs jums saprast, cik dažādi prāti ir vienojušies kustībā “Bez partijām” ar galveno virsmērķi — atgriezt demokrātisko varu tautai, mainot vēlēšanu kārtību.
Šī nav “Bez partijām” programma (tāda sekos vēlāk), bet mans privāts viedoklis par darbiem, kas būtu darāmi:
Ja vīrietis un sieviete ir divas dažādas lietu dabas, tad ir loģiski, ka tiktāl, cik runa ir par vienas dabas atšķirību no otras, vienu dabu iemiesojošie indivīdi būs savu īpatnējo dabu aprakstošo īpašību ziņā pārāki par indivīdiem, kuri nepieder pie šīs dabas.
Esmu pret Stambulas konvenciju un jebkuru citu konvenciju, kas atdod suverēna varu nevēlētām, ideoloģiskām ārvalstu institūcijām. Šī konvencija ir nevis apņemšanās partneriem, ka mēs labticīgi ievērosim zināmas civilizētā sabiedrībā pieņemtas normas (un viņi mums attālināti iedos varbūt kādu atzīmi, kas ļaus citu valstu pilsoņiem rēķināties ar zināmu paredzamu tiesisko ietvaru), bet, ka mēs atdodam imūniem GREVIO inspektoriem teikšanu pār savu zemi, teikšanu par to, kāda veida patvaļīgi interpretētas “jebkādas vardarbības” mums būs viņu institucionalizētā uzraudzībā jāievieš un kādi normāli un sakārtotā divu dzimumu sabiedrībā nenovēršami stereotipi viņu ideoloģiskās noslieces dēļ mums būs “jāizskauž”. Tā nav vienošanās, tā ir neskaidru robežu pilnvaru atdošana.
Ekselences, godātie delegāti, vispirms vēlos pateikties Brazīlijas prezidentam un valdībai par viesmīlību. Mēs tiekamies ANO Klimata pārmaiņu COP30 konferencē. Šī gada konference ir veltīta globālai mobilizācijai. Lai kopīgi virzītos no sarunām uz mērķu īstenošanu.
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
