Notikumi Rimšēviča apsūdzībā negaidīti sarežģī Lemberga tiesāšanu

Tiesa Jūrmalā šonedēļ noraidīja prokurores Viorikas Jirgenas pieteikto lūgumu bijušajam Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam kā drošības līdzekli piemērot apcietinājumu. Arī simt tūkstošus lielo drošības naudu tiesa nenolēma ieskaitīt valsts budžetā.

Prokurore tiesā argumentēja, ka ir mainījusies I. Rimšēviča uzvedība, viņš esot “pretdarbojies” un “mēģinājis ietekmēt” liecinieka, kādreizējā "Trasta komercbankas" akcionāra Igora Buimistera liecības. Par šo “mēģinājumu” I. Rimšēvičs un kāds uzņēmējs Uģis Tabors jau saukti pie kriminālatbildības un jau apsūdzēti — šo lietu sāks skatīt Vidzemes priekšpilsētas tiesa saistībā ar iespējamiem centieniem panākt nepatiesu liecību sniegšanu I. Rimšēviča lietā no I. Buimistera, kurš tagad jau miris.

Jūrmalas tiesā prokurore arī stāstījusi, ka I. Rimšēvičs pats vai ar citām personām mēģinājis ietekmēt vēl vienu liecinieku — minētās likvidējamās bankas bijušo valdes locekli Viktoru Ziemeli.

Turpretī tiesa Jūrmalā, noraidot apcietinājuma piemērošanu I. Rimšēvičam, lēmumā balstījās uz apsvērumu, ka Jūrmalas tiesa nevarot sniegt vērtējumu par apsūdzību citā kriminālprocesā, ko vēl nav sākusi iztiesāt cita tiesa, savukārt no prokurores iesniegtajiem dokumentiem nevarot viennozīmīgi konstatēt, ka I. Rimšēvičs tiešām pārkāpis ierobežojumus — tas ir, mēģinājis sazināties ar liecinieku I. Buimisteru.

"I. Rimšēviča vainīgums vēl nav konstatēts," sēdē paziņoja tiesa. Tāpat tiesa secinājusi, ka konkrētus pierādījumus, kas pierāda I. Rimšēviča rīcību par liecinieka V. Ziemeļa ietekmēšanas faktu, saziņu vai kontaktēšanos, prokurore nav iesniegusi. Tiesa tāpat secinājusi, ka patlaban nav saskatāms pamats lemt par ierobežojošāku drošības līdzekli, jo I. Rimšēvičs ierodas uz tiesas sēdēm Jūrmalā, neizvairās no tiesas un pilda savus procesuālos pienākumus.

Prokurore, noklausoties lēmumu, komentēja — pirmstiesas procesā apcietinājumu var piemērot, ja kriminālprocesā iegūtās konkrētās ziņas par faktiem rada pamatotas aizdomas, ka persona nav pildījusi savus procesuālos pienākumus nekontaktēties ar lieciniekiem. “Tiesa acīmredzot uzskatījusi, ka nepieciešams lielāks slieksnis, kas būtu par pamatu drošības līdzekļa grozīšanai. Tagad tikai laiks parādīs, kā šie procesi norisināsies. Jebkurā gadījumā nepieciešamības gadījumā pie jautājuma par drošības līdzekļa grozīšanu mēs varam atgriezties nākotnē," norādīja V. Jirgena.

I. Rimšēvičs pagājušajā nedēļā, iepazīstoties ar prokurores lūgumiem, pauda neizpratni, kāpēc prokurore tik asi un kategoriski uzstājusi uz drošības līdzekļa maiņu. Bijušais Latvijas Bankas prezidents turpina apgalvot, ka nav tieši vai netieši komunicējis ar I. Buimisteru un nav piespiedis viņu mainīt liecības. Arī par liecinieka V. Ziemeļa iespējamu ietekmēšanu nekādi konkrēti fakti nav izskanējuši.

Vienlaikus šobrīd Rīgas apgabaltiesā tiek izlemts lūgums par Aivara Lemberga atbrīvošanu no apcietinājuma, jo viņam jau 11 mēnešus tikusi aizliegta muguras ārstēšana, kas novedusi pie otrās grupas invaliditātes. Paralēli tam cietumā viņam tikusi sistemātiski liegta otrās vakcīnas saņemšana, kas noveda pie smagas infekcijas ar kovidu un trešdaļas plaušu bojājuma.

Pirmās instances tiesa, lemjot piemērot A. Lembergam apcietinājumu kā drošības līdzekli, to balstīja apsvērumos, ka A. Lembergs it kā varot tikai “mēģināt” izmantot savu ietekmi. Tajā skaitā (tiešs citāts no pilnā sprieduma): “Izmantot viņa ietekmi uz atsevišķām amatpersonām tiesībsargājošās iestādēs (Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Drošības policijā, Valsts ieņēmumu dienestā, Valsts policijā u.c.)”. Protams, ka pilnajā spriedumā nav nosauktas ne konkrētas ietekmētās amatpersonas konkrētajās tiesībsargājošajās iestādēs, ne arī atklāts, kādā veidā šīs personas varētu būt saistītas ar Lembergu vai kāda šī ietekme varētu būt.

Tāpat visi nu jau vairāk nekā 200 sējumi nesatur nekādus pierādījumus tam, ka A. Lemberga lietas sakarā būtu bijuši kaut kādi dokumentēti fakti par šādu “ietekmi” uz KNAB darbiniekiem, VID ierēdņiem, Valsts policijas amatpersonām utt.

Atsevišķs gadījums ir “A. Lemberga ietekme uz Drošības policiju”. Pirms gandrīz 15 gadiem kāds “Jaunā Laika” biedrs, bijušais Eināra Repšes personīgais padomnieks iekšlietu jautājumos — Jāzeps Meikšāns devās pie disciplināri sodītā prokurora Anda Mežsarga un meloja, ka no kāda Drošības policijas virsnieka esot “pircis sarunu izdrukas”, pie kam esot darījis to “A. Lemberga interesēs”. Tieši šī apzināti nepatiesā liecība bija pamats tam, ka Aivaru Lembergu 2007. gadā aizturēja pirmo reizi.

Tiesā izrādījās, ka visi Jāzepa Meikšāna izteikumi ir pilnībā izdomāti no viena gala līdz otram. J. Meikšāns, uzdodamies par liecinieku, bija sastāstījis briesmu lietas — ka viņš esot pircis un pārdevis datus par telefonsarunām “A. Lemberga interesēs”. Faktiski vienīgais apsūdzības liecinieks J. Meikšāns tiesā mainīja savas liecības padsmit reizes, tika novērots tiesas gaitenī iekaļam no galvas kārtējo jauno versiju, līdz nostabilizēja savus stāstiņus un nosauca divus konkrētus datumus, kad viņš ar policistu it kā esot saticies uz Tērbatas ielas un saņēmis sarunu izdrukas, pretī nododot ne vairāk kā četrdesmit latu kukuli.

Tūlīt pat izrādījās, ka vienā no šiem datumiem virsnieks gulējis slimnīcā ar sašautu kāju un nekur nav varējis paiet, bet otrā datumā vispār bijis Austrijā kopā ar ģimeni atvaļinājumā. Vēlāk J. Meikšāns centās atcerēties vēl kādu datumu, kad it kā esot “ticies nelikumīgu darbību veikšanai”, un visbeidzot trāpīja uz datumu, kad policists patiesībā piedalījās terorisma apkarošanas mācībās Amerikā — tiesai tika iesniegts ASV diploms par kursu beigšanu. Tiesvedības gaitā dažbrīd tālu netrūka no “liecinieka” psihiatriskās ekspertīzes pieprasīšanas.

Pēc lietas beigām nevis J. Meikšāns vai prokurori, bet gan Valsts kase (tātad faktiski nodokļu maksātāji) izmaksāja melīgi apsūdzētajam virsniekam kompensāciju par nepatiesu saukšanu pie kriminālatbildības. A. Lembergs, atbildot uz kāda žurnālista jautājumu preses konferencē, nodeva atvainošanās vārdus: “Man jāatvainojas, ka manis dēļ pilnīgi svešam cilvēkam, ko es pirmoreiz ieraudzīju tikai tiesas zālē, uzrāda apsūdzību un viņš spiests tērēt savu laiku un naudu, lai aizstāvētos pret safabricējumiem!”

Tomēr tieši uz šo Jāzepa Meikšāna izdomājumu “pamata” A. Lembergs tika aizturēts pirmo reizi, dažus mēnešus vēlāk izlaists mājas arestā, bet pēc tam arī pilnvērtīgi atbrīvots pēc tam, kad šī patoloģiskā apsūdzība izgāzās vispirms attiecīgi Vidzemes priekšpilsētas tiesā, bet pēc tam arī Rīgas apgabaltiesā. Senāts prokuratūras kasācijas protestus nemaz neņēma pretī.

Līdz ar to “ziņas” par to, ka “A. Lembergam esot ietekme uz Drošības policiju”, jau pirms vairāk nekā desmit gadiem ir visās tiesu instancēs atzītas par meliem, ko izdomājis viens A. Lembergam konkurējošās partijas vecbiedrs, kurš pēc savu nepatieso liecību sniegšanas kandidējis pašvaldību vēlēšanās Ikšķilē kā otrais numurs “Jaunā laika” sarakstā (protams — netika ievēlēts, jo nepatiesu liecību sniegšana nav tāda “kvalitāte”, ko vēlētāji gribētu redzēt kandidāta biogrāfijā).

Šobrīd I. Rimšēviča gadījumā ir nevis tikai “aizdomas” par iespējamu “liecinieku ietekmēšanu”, bet jau noslēgusies pirmstiesas izmeklēšana, celta apsūdzība, lieta nodota tiesai, otrdien vajadzētu sākties izskatīšanai. Taču Jūrmalas tiesa, izskatot viņa “pamata” lietu, lēmusi neapcietināt I. Rimšēviču, jo iespējamā liecinieku ietekmēšana vēl jāpierāda otrajā tiesvedībā, kas nav pagaidām noticis.

Turpretī A. Lemberga lietā nav pierādīta “ietekme uz citām valsts amatpersonām”, nav pat izteiktas aizdomas, kas šie “ietekmējamie” varētu būt, kur nu vēl kāda oficiāla izmeklēšana par šīm “aizdomām”. Vienīgajā gadījumā, kad šāda izmeklēšana bijusi, attiecīgās “aizdomas” izrādījušās klaji meli un nepatiesas liecības no politiskā oponenta puses, kam sekojošā tiesvedība izgāzusies visās instancēs. Tomēr A. Lemberga tiesvedības gadījumā 68 gadus vecs, pa pusei pensionējies otrās grupas invalīds atrodas aiz restēm, kaut arī izteikumi par viņa “ietekmi uz Drošības policiju” atzīti par nepatiesiem visās tiesu instancēs jau pirms vairāk nekā 10 gadiem.

Līdz ar to var secināt, ka Jūrmalas tiesas lēmums neapcietināt I. Rimšēviču ir krietni sarežģījis Rīgas apgabaltiesas lēmumu paturēt apcietinājumā A. Lembergu — vienu un to pašu tiesību normu (apcietinājums kā drošības līdzeklis lietas izskatīšanas gaitā) piemērošana ir acīmredzami neadekvāta. Lēmums gaidāms rīt, ja vien lietu atkal neatliks tiesnešu slimības dēļ.

Novērtē šo rakstu: