Notikusi kratīšana arī pie Andra Amerika līdzgaitnieka Aleksandra Brandava
PIETIEK19.12.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kā liecina Pietiek avotu informācija, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja veikta kratīšana notikusi arī pie nu jau bijušā Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieka Andra Amerika līdzgaitnieka Aleksandra Brandava viņa darbavietā, - pēc visa spriežot, saistībā ar mērogos aizvien augošo domes korupcijas lietu.
Brandava - pēc izglītības kordiriģenta - vārds bieži izskanējis saistībā ar skandaloziem notikumiem Rīgas pašvaldības struktūrās. Tieši ar viņu savulaik saistīti uzņēmumi uzvarēja Rīgas satiksmes iepirkuma konkursā par pārvadājumiem mikroautobusu maršrutos.
Pašvaldības SIA Rīgas satiksme kontrolētās e-talona ieviesējfirmas Rīgas karte valdes loceklis, Amerika partijas Gods kalpot Rīgai biedrs Brandavs savulaik īpašu vērību bija guvis arī ar iespaidīgu – apmēram 140 000 eiro – gada atalgojumu Rīgas satiksmē un Rīgas kartē.
Taču pēdējos gados Brandava atalgojums ir vēl pieaudzis: kāElektronisko norēķinu un projektu daļas vadītājs Rīgas satiksmē Brandavs pērn atalgojumā saņēmis 31 400 eiro, bet Rīgas kartē – 147 740 eiro.
Brandavs Rīgas kartē ieņem ne tikai valdes locekļa, bet arī mārketinga direktora amatu, taču viņam nav nekādas biznesa izglītības. 2009. gadā Centrālajai vēlēšanu komisijai Brandavs bija norādījis, ka 2001. gadā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā ieguvis mākslas maģistra grādu kordiriģēšanas specialitātē.
Interesanti, ka trešdienas vakarā KNAB vienlaikus paziņoja - kratīšana pie Branava neesot notikusi, savukārt par kratīšanu pie Amerika nekādas ziņas netikšot sniegtas.
Seko mums 
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
