Novembris Kārlim ir Latvijas mēnesis - kā nu viņš to saprot
Pietiek lasītājs24.11.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pārskatot Twitera pērles, nejauši uzdūros kādam postam, ko finansists un konsultants Kārlis Krastiņš ievietojis par vienu no Latvijas veiksmīgākajiem uzņēmumiem – SIA Mikrotīkls.
Posts ievietots saistībā ar Prudentijas organizēto (kopā ar Nasdaq) Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP101:
“Mikrotīkls ir globāls līderis savā nozarē. Pelna ievērojamu naudu jau ilgu laiku. Ko varētu novēlēt, ir lielāka caurskatāmība finansēs, savlaicīgāka gada pārskata iesniegšana! Tas mums ļoti atvieglotu darbu gatavojot TOP101.”
Ja nebūtu iepriekš lasīts daudz par šī konsultanta biznesa praksi, tad šāda posta saturs nešķistu aizdomīgi slidens un žultains. Diemžēl te cauri spīd skaudīgs mājiens vai, iespējams, aizvainojums par to, ka nav sanācis “nokonsultēt” arī šo uzņēmumu līdz skandāliem un pārdalīšanai līdzīgi kā citus.
No biznesa ētikas prizmas raugoties, šis posts ir profesionāla kļūda. Dot mājienu par to, ka lielam un veiksmīgam uzņēmumam jāuzlabo “caurskatāmība finansēs” un savlaicīgāk jāiesniedz gada pārskati, rada jautājumu, vai gadījumā šāda publiska, viltīga paziņojuma mērķis nav sākt haosa lavīnu, radot aizdomas sadarbības partneros (piemēram, bankām)?
Piezīšanās lieliem, veiksmīgiem uzņēmumiem un gluži kā parazītam/dēlei mēģināt izsūkt dzīvību – šāds biznesa virziens Kārlim nav svešs. Viņa paša praksē ētika un caurspīdība gan ir tikai izkārtnes, aiz kurām aizslēpies pats veic mahināciju virāžas un krata pirkstu citiem, ka tā nav glīti.
Taču Krastiņš pavisam noteikti ir Latvijas patriots un viņa darbība ir vērsta uz Latvijas valsts interešu aizstāvību – gan no valsts fiziskajiem ienaidniekiem, gan ekonomiskajiem: Kārlis atradīs Latvijai “godprātīgākos” investorus un atsijās TOP caurspīdīgākos uzņēmumus.
"Novembris man ir tāds Latvijas mēnesis, kurā es esmu vairāk vēsturiskās pārdomās par vēsturi, tagadni, nākotni, vairāk tam pievēršu uzmanību," teicis Kārlis intervijā Latvijas radio. Bet vai šajā novembrī Kārlis atskatās arī pats savā vēsturē, slīgst pārdomās par iepriekš sadarīto un ir lepns par to?
“Kārlis Krastiņš ir pārliecināts, ka nav gatavas formulas, kā pierādīt un parādīt mīlestību pret savu valsti, katrs to izjūt un izdzīvo savādāk.” Un Kārlis, iespējams, to izjūt īpaši personīgi un dziļi, mēģinot Latvijas lielākos uzņēmumus padarīt par daļu no sevis vai arī gūt daļu no tiem sev.
Iespējams, aiz mīlestības pret valsti Kārļa jaunākā aizraušanās ir zemessardze. Bet varbūt tāpēc, ka militārajā jomā ir daudz naudas?
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
