Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šogad atzīmējam simtgadi mūsu armijai, kas dzima kaujās par Latvijas brīvību laikā, kas bija izšķirošs pagrieziena punkts ne tikai Eiropas, bet arī visas pasaules vēsturē. Pirmā pasaules kara beigas sniedza iespēju mūsu tautai piepildīt sapni par savu brīvu un neatkarīgu valsti. Iespēju, par kuras izmantošanu mēs samaksājām ar asinīm.

Pirms simts gadiem cīņās par Latviju devās un uzvarēja karavīri, kuri nedomāja, ka ir varoņi.  Mūsu jaunajai armijai trūka ekipējuma un munīcijas. Tomēr visus – dažādākā vecuma un izcelsmes, tautību un profesiju cilvēkus – visus vienoja mērķis par mieru un drošību savā brīvā valstī. 

Neatkarības kara laikā kopā ar Latvijas armiju cīnījās igauņi, dāņi, poļi, franči un briti. Baltijas valstu neatkarības cīņas bija ilgas un zaudējumi smagi. Apzinoties cik trausls ir miers,  uzreiz pēc kara Zigfrīds Anna Meierovics sāka tālredzīgi rūpēties par kopīgu Baltijas aizsardzību. Tomēr viņa lolotais Baltijas Antantes projekts netika īstenots iecerētajā apjomā, kā to traģiski apliecināja 1940. gada okupācija.

Šodien parādē mēs redzam Latvijas armiju gadsimtu vēlāk, ar modernu ekipējumu un mūsdienīgu bruņojumu. Mēs redzam virsniekus un kareivjus, kuru profesionalitāte ir atzīta visā pasaulē. Ir īstenojusies ideja par brīvu un demokrātisku valstu kopēju militāru savienību. Kopā ar mūsu karavīriem par valsts un visas Baltijas drošību šodien iestājas plaši sabiedroto spēki.

Arī mūsdienās, tāpat kā pirms simts gadiem, mūsu karavīrus vieno varonības gars: gatavība ziedoties un bezbailība jebkura pārspēka priekšā, aizstāvot savu tēvzemi un brīvību. 

Dāmas! Kungi!

Varonībai ir dažādas izpausmes. Varonība ir stāties fiziski pretī briesmām un riskēt ar savu dzīvību. Varonība ir garīgi uzvarēt cīņu ar sevi, iestājoties par taisnību, un izvēloties labo pār ļauno. Varonība bija arī nevardarbīgā pretošanās, kad tūkstošiem Latvijas cilvēku atmodas laikā iestājās par savām tiesībām dzīvot brīvā Latvijā.

Šodien, stāvot Daugavas malā, atcerēsimies, kā Vides aizsardzības klubs mobilizēja protestus pret Daugavpils un Jēkabpils HES celtniecību un vienoja mūsu tautu cīņai par Likteņupes saglabāšanu. No Daugavas krastiem mēs devāmies kopīgi pretī vienam mērķim – brīvai Latvijai – gan ar maziem soļiem katrs savā dzīvē vai darbā, gan ar tādām nu jau pasaules slavenām akcijām kā Baltijas ceļš.

Tā bija varonība, kurai pateicoties varam šodien svinēt Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas 29. gadadienu. 4. maijā Augstākās Padomes deputāti ar savu vēsturisko balsojumu pasludināja Latvijas okupāciju par starptautisku noziegumu  un atjaunoja Latvijas Republikas neatkarību. Latvijas neatkarības atjaunošana nebūtu iespējama arī bez neskaitāmiem daudzu citu Latvijas cilvēku drosmīgiem lēmumiem visas atmodas laikā. Šodien mēs varam teikt: kā mūsu valsts radās, apvienojot spēkus, tāpat tā tika kopīgi atjaunota.

Dāmas un kungi!

Pirms 25 gadiem mēs panācām, ka šo zemi atstāj okupantu karaspēks. Pirms piecpadsmit gadiem Latvija pievienojās NATO un pilntiesīgi atgriezās Eiropas valstu saimē. Mūsu pienākums ir sasniegto nosargāt un attīstīt, lai mūsu zemi brīvu un drošu atstātu nākamajām paaudzēm.

Tādēļ šodien es saku paldies tiem, kas ir mūsu valsts aizsardzības pirmajās rindās. Tūkstošiem karavīru sauszemes, jūras un gaisa spēkos. Mūsu armijas rezervistiem un zemessargiem. Jaunsargiem, kas gatavi nākotnē tiem pievienoties.

Paldies katram robežsargam, policistam un ugunsdzēsējam, kas bezbailīgi kalpo savai dzimtenei un sargā mūs ikdienā.

Drosme, pašaizliedzība un tēvzemes mīlestība ir tikumi, kuriem pamatus vispirms ieliek ģimene. Tādēļ vēlos pateikties arī mūsu valsts varoņu, mūsu drošības sargu ģimenēm un tuvākajiem cilvēkiem.

Paldies jums!

Gan atskatoties pagātnē, gan raugoties nākotnē, es šodien saku paldies arī mūsu sabiedrotajiem, kuri stāv plecu pie pleca ar mūsu karavīriem uz Latvijas zemes vai starptautiskajās misijās ārzemēs, lai kopā aizsargātu mums svarīgas vērtības! 

Pirms simts gadiem mūsu valsts tika izcīnīta caur dubļiem un asinīm. Novērtēsim, ka varam tagad svinēt tās brīvību pie baltiem galdautiem. Kopā ar ģimeni un saviem tuvākajiem, draugiem un kaimiņiem. Tā ir mūsu valsts, kuras dēļ varoņiem būt arī šodien. 

Dievs, svētī Latviju!

Novērtē šo rakstu:

5
51

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...