Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šī gada 14. jūnijā, tieši Komunistiskā terora upuru piemiņas dienā plkst. 16:05:11 valsts mežsaimniecības institūta Silava direktors Jurģis Jansons izsūtīja iekšēju elektronisku vēstulīti, ko vērts darīt zināmu tautai:

„Godājamie kolēģi, ir priekšlikums (faktiski nozares lūgums) iet palīgā publiskā telpā pret Latvijas mežsaimniecības nomelnošanas kampaņu. Ir sagatavots sekojošs materiāls, kurš sākotnēji iecerēts kā mežzinātnieku viedoklis. Ir nedaudz par norvēģiem, nedaudz par Jeti Užāni. Patiesībā riebjas, ka t.s. rūpes par dabu atsevišķiem aktīviem cilvēkiem sākas un beidzas tad, kad beidzies un sācies pieejamais finansējums no tās pašas nelaimīgās koku ciršanas. Ir doma, ka materiālu neparaksta vien tikai Jurģis, bet varbūt Zinātniskā padome vai institūta zinātniskie darbinieki, iespējams, pat publicējot vārdus, uzvārdus. Iespējams, šādi var iedzīvoties zināmā antagonismā no dažu amizantu t.s. dabas draugu puses, bet  varbūt arī nē. Mēs saredzam lielu ilgtermiņa ieguvumu, sadarbojoties ar meža nozari un to atbalstot. Jurģis.”

Ļaudis, kas atceras totalitārisma laiku, labi zina, ko reiz nozīmēja maģiskie vārdu salikumi „nozares jeb partijas lūgums”. Tomēr arī mūsdienās Silavas darbiniekiem nevarētu būt gluži vienaldzīgs priekšnieka mudinājums kolektīvā vēstulē principiāli nosodīt „amizantos dabas draugus”. Sevišķi tādēļ, ka aiz eifēmisma „nozare” neslēpjas nekas cits kā Zemkopības ministrija (ZM), bet aiz tās, saprotams – Jāņa Dūklava, ZZS un Aivara Lemberga visatļautības piramīda.

Pēc Jāņiem, 28. jūnijā Silavas Jurģa „doma” kā pēc burvju mājiena materializējās. „Publiskajā telpā” parādījās vietējo darbaļaužu petīcija, ko parakstījuši institūta darbinieki. Tiesa, atšķirībā no padomju laikiem laupītājmežsaimniecības „zinātniskajam pamatojumam” daži cienījami atkritēji savus uzvārdus nepievienoja. Tomēr Jānis Dūklavs, kurš nesen solīja rast „zinātnisku metodiku”, kas pierādīs, ka Latvijā koki aug daudz ātrāk nekā tas ir patiesībā, visu izcirtēju sapnim par kripatiņu pietuvojies.

Silavas zintnieki pat akciju sabiedrības Latvijas Valsts meži (LVM) pagalam nodrāzto un jau bēdīgi slaveno mežu salīdzinājumu ar burkānu tīrumu izpalīdzīgi nomainījuši pret citu, laikam zinātniski pamatotāku terminu – „siena pļava”, apgalvodami: „..bez koku ciršanas mežsaimniecība nevar pastāvēt, līdzīgi, kā, nepļaujot pļavas, nevar savākt sienu. Mežkopji izcirtumu redz kā īsu mirkli meža garajā mūžā...”

Tā kā neviens neapstrīd atklāsmi, ka bez ciršanas pie kokmateriāliem nav iespējams tikt, atliek tikai jautājums, kā un cik. Šai ziņā barbariskā „siena pļauja” ar forvarderiem Latvijas Valsts mežos notiekošo patiešām atspoguļo precīzāk nekā „burkānu ravēšana”. Vienīgi izcirtuma „īsais mirklis” vienkāršajam mirstīgajam tāpat kā Latvijas meža florai un faunai var izrādīties nepārvarami garš.

Arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Vides aizsardzības departamenta direktore Daiga Vilkaste nesen TVNET intervijā negribīgi, bet godīgi atzinusi, ka valstij nav arī 20 – 50 gadus tāla mežu saglabāšanas redzējuma, ka VARAM ir bezpalīdzīga pret ZM diktātu Latvijas mežu izķiņķelēšanā un nevar solīt tos vismaz pašreizējā daudzveidībā saglabāt arī bērniem.

Laikam jau cerēdami uz „ilgtermiņa ieguvumu, sadarbojoties ar meža nozari un to atbalstot”, J. Jansona domubiedri šķiet aizrunājušies arī pār mēru. Diezin vai daudzus šodien pārliecinās teorija, ka „tieši mežsaimniecība, nevis pasīva dabas sargāšana, ir tas aspekts, kam pateicoties, cilvēce izdzīvos globālā piesārņojuma, klimata izmaiņu un siltumnīcefekta gāzu pieauguma apstākļos”. Tikpat savādi, lai neteiktu vairāk, Silavas zinātnieku vēstulē iekļauts Latvijas mežu izciršanas salīdzinājums ar Novēģijas naftas ieguves „veiksmes stāstu”. Varbūt arī ne savādi. Rakstīdami, ka norvēģi savu „labklājību panākuši”, radot jaunus produktus, „nevis tiražējot liekulīgus sižetus, nomelnojot šīs bagātības izmantošanu un spēlējot uz cilvēku jūtām, tendenciozi demonstrējot kaut kur pie citiem krastiem nofilmētas, naftā slīkstošas pīles”, viņi droši vien vēlējušies tautai pavēstīt, ka dabu un savu dzīvestelpu tiesības sargāt ir tikai citiem un kaut kur citur. Tādā gadījumā arīdzan TV Al Jazeera plaši daudzinātais sižets par Latvijas mežu postīšanu var izrādīties filmēts nevis šeit, kā izskatījās „nespeciālistiem”, bet kaut kur Arābijas tuksnešos.

Ja nu kāds notic? Drošs paliek nedrošs, arī LLU rektors tikko notikušajā augstskolas izlaidumā nav aizmirsis piebalsot vienīgās pareizās partijas viedoklim par „mežsaimniecības nomelnošanu”, jo nozarē taču viss esot labākajā kārtībā.

Publiskam iznācienam safrizētajā meža izcirtēju atbalsta vēstulē trūkst tikai J. Jansona sākumā solīto iestarpinājumu par Jeti Užāni. Laikam jau neizdevās Dzērbenes Cimdu Jetiņas piemiņu saadīt ar spriedumiem par Latvijas mežsaimniecību, kas saskaņā ar silaviešu uzskatiem balstīta uz „zāģbaļķa dimensijas”. Tur arī tās posts. Zāgbaļķa dimensijas gala rezultāts ir celmi un nauda. Kārtīgas mežsaimniecības mērķis ir gan koksne, gan meža dzīvība un daudzveidība.

Ja silavieši „dažus amizantus t.s. dabas draugus” it kā aicina uz sarunu, tā nevar notikt tikai par zāģbaļķa dimensiju. Tad jārunā par Valsts meža dienesta saglabāšanu un nostiprināšanu, Meža likumu, kuram būtu lemts mežus nosargāt, nevis pārvērst vienīgi naudā. Jārunā par a/s LVM nodošanu VARAM, kā to ierosinājis Saeimas deputāts U. Rotbergs, lai novērstu ZM un „nozares partijas” hroniski ieilgušos interešu konfliktus mežsaimniecībā. Jārunā par mežu, nevis sieniņu, ko kāds, „iespējams pat minot uzvārdus”, nu grib iesmērēt pagalam apnikušo burkānu vietā. Un jāpārtrauc melst niekus par mežistrādes apjomu samazināšanu, ja šogad izciršanai pieteikts par 2,16 mljn. kubikmetru vairāk koksnes nekā pērn.

Redakcijas piebilde – skaidrības labad publicējam arī „zinātnieku vēstules” tekstu:

Šobrīd plašsaziņas līdzekļos vērojama aktīva un mērķtiecīga, nereti anonīma, mūsu mežsaimniecības kritizēšanas kampaņa. Dzenoties pēc sensācijām vai citu mērķu vadīti, tajā iesaistījušies vairāki Latvijas mediji, žurnālisti un publicisti, kuri, iespējams, lieliski orientējas politiskajos notikumos, bet kuriem ir visai miglains priekšstats par to, kas ir mežsaimniecība.

Izmantojot vien saukļus un retoriskus apgalvojumus, bieži vien bez jebkādām atsaucēm uz sagrozītās un aplamās informācijas sniedzējiem, tiek nomelnota tautsaimniecības nozare, kas dod darbu tūkstošiem cilvēku un gādā, lai arī nākamajām paaudzēm tiktu saglabāta un vairota Latvijas lielākā dabas bagātība - mežs.

Patiesībā mums kā piemēru būtu jāizmanto gudrāku nāciju, piemēram, norvēģu - vienas no Eiropas bagātākajām un laimīgākajām tautām - veiksmes stāsts. Kas norvēģiem ir nafta, latviešiem ir meži, kuri, atšķirībā no naftas resursiem, ir atjaunojami un ilgtermiņā būs vēl jo lielāki. Labklājību norvēģi panākuši, racionāli izmantojot sev pielemtos resursus, dodot cilvēkiem darbu, radot jaunus produktus un tos izplatot pasaulē. Un nevis tiražējot liekulīgus sižetus, nomelnojot šīs bagātības izmantošanu un spēlējot uz cilvēku jūtām, tendenciozi demonstrējot kaut kur pie citiem krastiem nofilmētas, naftā slīkstošas pīles.

Latvijas mežsaimniecība balstās uz apjomīgiem zinātniskiem pētījumiem, kas ir veikti nu jau vairāk nekā gadsimta garumā. Šobrīd aktīvi tiek strādāts pie meža audzēšanas - koku ģenētikas un selekcijas, mežkopības, meža hidrotehniskās meliorācijas un aizsardzības - teorētiskajiem pamatiem, kā arī tehnoloģijām un jauniem meža un koksnes produktiem. Latvijas mežzinātnieki arvien aktīvāk iesaistās meža vides saglabāšanas un saimnieciskās darbības ietekmes uz vidi zinātniskā (nevis emocionālā!!) novērtējuma izstrādē.

Šobrīd paviršam vērotājam no malas ir grūti ieraudzīt to, ka:

• Latvijas mežsaimniecība ir pamatā balstījusies un balstās uz zāģbaļķu dimensiju koku, nevis papīrrūpniecībai piemērotas sīko dimensiju koksnes, audzēšanu - tieši šī pieeja nodrošina un nodrošinās gan esošo, izaugušo, gan nākotnē paredzēto jeb mežkopju izaudzēto mežu ''varenumu'', tai ir pakārtotas visas mežzinātnes rekomendācijas;

• Latvijas mežos ir un būs liels - viens no lielākajiem Eiropā, rēķinot uz saimnieciski izmantojamo mežu platību - aizsargājamo meža teritoriju tīkls, kas nodrošina tajā ietilpstošo mežu mūžīgu saglabāšanos bez cilvēka darbības ietekmes, dodot netraucētu mājvietu dzīvajai dabai;

• profesionāli audzētie, kvalitatīvie un strauji augošie meži ir un būs galvenie skābekļa ražotāji un ogļskābās gāzes patērētāji - tieši mežsaimniecība, nevis pasīva dabas sargāšana, ir tas aspekts, kam pateicoties, cilvēce izdzīvos globālā piesārņojuma, klimata izmaiņu un siltumnīcefekta gāzu pieauguma apstākļos.

Mēs apzināmies, ka koku ciršanas process un svaigs izcirtums var likties vizuāli netīkama starpstadija meža audzēšanas ciklā. Tomēr bez koku ciršanas mežsaimniecība nevar pastāvēt, līdzīgi, kā, nepļaujot pļavas, nevar savākt sienu. Mežkopji izcirtumu redz kā īsu mirkli meža garajā mūžā, pēc īsa laika to nomaina jaunaudzes, vēl pēc laika - vidēja vecuma un briestaudzes. Mežzinātnieku rindās joprojām aktīvi ir cilvēki, kuri pirms 50-60 gadiem paši sējuši un stādījuši skaistās priežu audzes Kurzemē un Vidzemē - tieši viņi spēj novērtēt mežsaimniecības ilglaicību, aizdomāties par izcirtuma un meža stādīšanas nozīmi, ar skatu atpakaļ novērtējot savu darbu un saprotot, ka Latvijas mežos tuksneši neveidosies. Līdzīgi, kā, visticamāk, aizdomājas Latvijas cilvēki ik pavasari Meža dienās.

Tajā pašā laikā mūslaiku Latvijā valsts līmenī mēs saredzam pietiekami diskutablu, nereti nepārdomātu, pieeju meža lietām, kura izraisa neargumentētas debates par mežsaimniecību kopumā:

• valsts līmenī aplami apturēta materiālo kompensāciju izmaksa par dabas aizsardzības ierobežojumiem privātajos mežos; dabas aizsardzība, līdzīgi kā jebkura cita laba ideja, realizēta ar spēka metodēm, labākajā gadījumā cilvēkos rada skepsi un vienaldzību, sliktākajā - klaju pretdarbību;

• valsts līmenī vēl joprojām nav pietiekoši aktīvas diskusijas par primitīvi apstrādātu Latvijas meža resursu - tehnoloģiskās koksnes (tai skaitā papīrmalkas) un kurināmo šķeldu - eksporta lietderību, kā arī nepieciešamību tai radīt lielāku pievienoto vērtību vai atrast pielietošanas iespējas Latvijā;

• nav pietiekoši definēta un valsts atbalstīta priežu mežu atjaunošanas prioritāte - šīs neapšaubāmi vērtīgākās, taču visgrūtāk un visdārgāk izaudzējamās koku sugas nocirstās platības valstī kopumā ir lielākas nekā atjaunotās.

Mēs uzsveram nepieciešamību aktivizēt profesionālās diskusijas arī par cirsmu koncentrāciju, īpaši aspektos, kas skar līdzsvarotu meža ekoloģisko, ekonomisko un sociālo funkciju īstenošanos meža apsaimniekošanā. Publiskajā telpā izskanējušie, noliedzošie šīs mežsaimniecības organizēšanas formas vērtējumi ne tikai sabiedrības pārstāvju un dabas aizsardzības organizāciju, bet arī daļas meža profesionāļu vidū liecina par neizpratni un veicina nepamatotas diskusijas par it kā pārmērīgu Latvijas mežu izciršanu, lai arī kopējais aprēķinātais galvenās cirtes apjoms valsts mežos būtiski nepieaug.

Tomēr mēs esam gandarīti, ka mūsu valstī meži ir labā stāvoklī, ar milzīgu rezervi un nākotnes potenciālu. Mēs aicinām profesionālo meža nozares sabiedrību, meža īpašniekus un apsaimniekotājus aktīvāk sadarboties, spēt kritiski vērtēt arī savu darbu un atzīt kļūdas, maksimāli meklēt sapratni un kopēju viedokli. Aicinām kopējās izpratnes veidošanai pievienoties arī dabas aizsardzības organizācijas un sabiedrību. Ja vienotu izpratni par mežsaimniecību ir atradušas mūsu netālās kaimiņvalstis, vai tiešām mēs atkal esam tik vāji, lai nevarētu?

Šo paziņojumu parakstījušie mežzinātnieki apzinās, ka tā apjoms un formāts neatļauj skaitliski un detāli argumentēt Latvijas meža audzēšanas praksi un atspoguļot daudzpusīgo pētījumu rezultātus un jaunās zināšanas. Tomēr ar šo paziņojumu ceram uzsākt jaunu, aktīvu tradīciju - Latvijas sabiedrības argumentētu informēšanu par mežsaimniecības nozīmību, meža zinātnes vēsturisko devumu, šībrīža aktivitātēm un nākotnes iecerēm, saistot tās ar galveno mežzinātnieku vēlmi - redzēt Latvijā ražīgas, kvalitatīvas un veselīgas mežaudzes, kuras izveidotas uz mežzinātnes teorētisko un praktisko atziņu pamata.

Imants Baumanis, Tālis Gaitnieks, Pēteris Zālītis, Jurģis Jansons, Austra Āboliņa, Māris Daugavietis, Dagnija Lazdiņa, Ilze Veinberga, Dainis Edgars Ruņģis, Kaspars Liepiņš, Zane Lībiete - Zālīte, Aigars Indriksons, Āris Jansons, Toms Zālītis, Angelika Voronova - Petrova, Dace Auzenbaha, Valentīns Lazdāns, Agnese Gailīte, Andis Lazdiņš, Andis Bārdulis, Juris Zariņš, Vilnis Šķipars, Anita Gaile, Arta Bārdule, Līga Puriņa, Jānis Liepiņš, Kristaps Makovskis, Jeļena Stola, Ilze Gaile, Andis Adamovičs, Mārtiņš Zeps, Raitis Rieksts - Riekstiņš, Ģirts Razma, Agris Zimelis, Ansis Actiņš, Jānis Vuguls.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Ko apliecina pieminekļa zīme

FotoMantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc publiskā telpa ir svarīga. To saprot ne tikai profesionāļi, bet arī cilvēki, kuru vēstījumu var saukt par “tautas balsi”. Šajā vārdu salikumā nav ironijas, tautas balsī bez negantuma ir arī saprāts.
Lasīt visu...

15

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

FotoMinistru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras reformu". Līdz ar to ir uzsākta manis kā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra (AP!) vadītā valsts digitalizācijas reforma, kas attīstīs un nostiprinās valsts pārvaldes rīcībā esošos IKT resursus un pārvaldības kompetences, pilnveidos datu un pakalpojumu pārvaldību, kā arī, radīs jaunas iespējas komersantiem attīstīt savus digitālos risinājumus, pilnveidot esošos pakalpojumus un radīt jaunus.
Lasīt visu...

15

Manas pārdomas par Latvijas himnu

FotoMūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme – toreiz vēl ne valsts. Ne vairs Kurzeme, ne vairs Vidzeme, ne vairs Latgale, bet gan Latvija. Latvija kā viena noteikta daļa no pasaules. Latvija, kas atrodama pasaules kartē.
Lasīt visu...

21

Muļķība vai pasūtījums?

FotoSliktāku variantu kā noplēst Pasaules tirdzniecības centra (PCT) labi saglabāto ēku Elizabetes ielā 2 (attēlā - idejas "bīdītājs", kultūras ministrs Nauris Puntulis) tikai tādēļ, ka to kādreiz ir izmantojuši kompartijas birokrāti, mūsu vadošo partiju koalīcijai nebija viegli atrast. Negribas idejas autorus un deputātus saukt par muļķiem, jo muļķībai var būt arī pasūtītājs – labi paslēpts lobijs ar saviem finansiāliem vai politiskiem mērķiem un līdzekļiem.
Lasīt visu...

21

Prezidents un Drāma

FotoKatra globāla krīze ir būtiski mainījusi pasauli. Pirmais pasaules karš sievietēm saīsināja matu un kleitu garumu, jo vīriešu skaits bija dramatiski samazinājies, bet industriālais laikmets prasīja darba rokas. Otrajā vairums armiju braši iejāja zirgu mugurā, lepni zobenus vicinot (kaujā pie Mokras vācieši zaudēja 50 tankus, bet poļi 300 zirgus), bet kara noslēgumā cilvēce pieredzēja Hirosimu un Nagasaki.
Lasīt visu...

6

Kad "sabiedriskā radio personība" ignorē sabiedriskā radio ētikas kodeksu

FotoŠī gada 19.jūnijā Latvijas Radio 5 darbiniece Karmena Stepanova savā oficiālajā LSM “radio personības” profilā norādītajā twitter.com kontā @bembijs publicēja tagad izdzēstu ierakstu, kurā ievietoja ekrānšāviņu no politiskās partijas Nacionālā savienība “Taisnīgums” profila, tam pievienojot komentāru: “Gribētu, lai Rīgas valsts 2. ģimnāzija pastāsta, ko viņu mūzikas skolotājs darīja šajā “akcijā”.”
Lasīt visu...

6

Augstākā tiesa gandrīz visā mums piekrita, bet spriedumu nez kāpēc tomēr atcēla

FotoKultūras ministrija (KM) turpina uzsvērt, ka valsts ir pilnībā norēķinājusies par Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēkas būvniecību, līdz 2016.gada 31.decembrim pārskaitot būvniekiem pēdējo maksājumu 104 904 eiro apmērā. Kopumā par ēkas būvniecību 8 gadu laikā valsts samaksājusi 195 565 638 eiro, un tai pret būvnieku nav parādsaistību.
Lasīt visu...

21

Politiķa statuss pats par sevi nav pietiekams pamats atklāt sabiedrībai informāciju par politiķa privāto dzīvi – ka Juta Strīķe universitātē iestājās kā Anna Potapova

FotoAugstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 15.jūnijā atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību administratīvajā lietā, kas ierosināta, pamatojoties uz žurnālista pieteikumu par pienākuma uzlikšanu Latvijas Universitātei sniegt pieprasīto informāciju par vārdu un uzvārdu, ar kādu politiķe minēta augstskolas dokumentos. Līdz ar atteikumu ierosināt kasācijas tiesvedību stājas spēkā Administratīvās rajona tiesas 2019.gada 5.jūlija spriedums, ar kuru pieteikums par informācijas izsniegšanu noraidīts.
Lasīt visu...

21

Izglītība

FotoGrūti laiki rada stiprus cilvēkus, stipri cilvēki veido labus laikus, labus dzīves apstākļus. Labi dzīves apstākļi rada vājus cilvēkus, un vāji cilvēki rada grūtus laikus.
Lasīt visu...

21

Bagātie un slavenie arī raud, jeb turīgie prasa pabalstus

FotoKoronavīrusa radītā krīze pamatīgi iedragāja daudzus biznesa sektorus, piemēram, restorānu un viesnīcu biznesu, tūrisma un izklaides industriju. Lai šiem uzņēmumiem un tajā strādājošajiem palīdzētu, valsts piešķīra dīkstāves pabalstus līdz pat 700 eiro. Ļoti apsveicama un pareiza rīcība – līdzīgi rīkojās arī cita valstis pasaulē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mēs enerģiski aizņemamies uz nākotnes rēķina

Ļoti cienījamās Saeimas deputātes! Augsti godātie Saeimas deputāti! Dāmas un kungi! Šodien noslēdzas spraigs darba cēliens, un turklāt vairākus mēnešus...

Foto

Sabiedriskās televīzijas blēņas par okupāciju „skatītājam parastajam”

Filma "Parasta okupācija" diemžēl ir kārtējais piemērs tam, ka, mēģinot iztikt bez vēsturniekiem vēsturei veltītu jautājumu analīzē, nekas izcils...

Foto

Esam pret jebkādu Augstskolu likuma redakciju, kurā pieļauta tādu rektoru ievēlēšana, kas nezina latviešu valodu un nespēj to lietot

Saskaņā ar pašlaik plaši apspriesto un kritizēto...

Foto

Ārstu blakusdarba ierobežošana var novest pie medicīnas personāla kritiska trūkuma

Latvijas Slimnīcu biedrība kategoriski iestājas pret publiskajā telpā izskanējušo politikas veidotāju ideju ierobežot ārstu darbību -...

Foto

Valsts politiskā vadība izšķīrās palikt savā vietā un pielāgoties, nevis cīnīties pret agresiju un protestēt pret notiekošo

Latvijas patrioti! Godātie klātesošie! Pirms 80 gadiem – 1940....

Foto

Džordž Stīl, tiec galā ar saviem kompleksiem

Džordž Stīl, Latvijas pilsoni, Attīstībai/Par dibinātāj un biedr, cik saprotu. Es Jūs, Džordž Stīl, uzrunāšu uz "Tu". Uz šo ierakstu mani...

Foto

Saprātīga izvēle

Cilvēkus nosacīti varētu iedalīt divās grupās: tajos, kuri pieņem saprātīgus lēmumus, un tajos, kuri pieņem nesaprātīgus lēmumus....

Foto

Pūces kundze nodokļu maksātāju naudu mums un citiem sadalīja ļoti labi un pareizi; kas nemācēja pareizi paprasīt, pats vainīgs

Var piekrist pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" publikācijas...

Foto

Par nodokļiem, dzīvi un brīvību

Obligātie nodokļi nozīmē, ka zeme ir iekarota, tā pakļāvusies kādam pārspēkam. Tautu var pakļaut un paverdzināt kā vietējie, tā svešzemju varmākas....

Foto

Kad rasisma apkarotājiem entuziasma vairāk nekā saprāta

Dārgie draugi. Esam saņēmuši pārmetumus no Aijas Ingrīdas Abenes (jautājums tiek diskutēts arī viņas pārstāvētās partijas Attīstībai/Par "Facebook” profilā)...

Foto

Lai nepieļautu nacionālā kultūras mantojuma izpostīšanu Rīgas centrā, sākta iedzīvotāju parakstu vākšana

Internetā sākta parakstu vākšana, lai panāktu, ka netiek izpostīts Alberta ielas 9 Konstantīna Pēkšēna...

Foto

Krievija turpina aktīvi melot par COVID-19 nekaitīgumu

Līdz šim mediju un sociālo tīklu vidē ir parādījies ārkārtīgi daudz Kremļa vēstījumu par COVID-19 vīrusa izplatību. Tiek izplatītas...

Foto

„Wagner” algotņi Lībijā – Putina naivā lielgabalgaļa

Krievijas karavīru mentalitāte būt par naivu lielgabalgaļu nav mainījusies kopš Ivana Bargā laikiem, - šādu secinājumu var izdarīt no...

Foto

Cilvēku un mājlopu čipošana un čipi

Pašreiz, iespējams, notiek viena no pasaules vēsturē lielākajām kriminālām krāpšanām un apmaušanām – pasludināta viltus kroņa vīrusa izraisītās slimības viltus...

Foto

Aicinām pārtraukt darbus Skanstes dārziņos uz putnu ligzdošanas laiku

Nodibinājums "Dzīvnieku policija" un Latvijas Ornitoloģijas biedrība aicina pārtraukt Skanstes ielas dārziņos paredzētos darbus vismaz līdz šī...

Foto

Grēkāzis ir, upurnazis trinas

Vecam sunim jaunus trikus neiemācīsi. Mežu daudzīpašnieks Modris Fokerots riskē sabiedrības ilgākā piemiņā palikt tieši kā uzskatāma ilustrācija šai parunai....

Foto

Pieprasām atsaukt raidījumā "Nekā personīga" paustās nepatiesās un maldinošas ziņas

SIA Pata un SIA Pata Board advokāti ir vērsušies SIA All Media Latvia ar pretenziju, kurā...

Foto

Dieva valstība

Jānis Kristītājs ir teicis: «Atgriezieties no grēkiem, jo Debesu valstība ir tuvu klāt pienākusi.» (Mt 3:2) Ar šādiem vārdiem Jānis Kristītājs sāka savu publisko...

Foto

IZM izstrādātie Augstskolu likuma grozījumi ir brāķis, kas būtiski jāuzlabo

Rektoru padome atklātā vēstulē vērsusies pie Saeimas deputātiem, kā arī Latvijas augstskolu mācībspēkiem un studentiem, informējot,...

Foto

Tumsas spēki mēģina ierobežot mūsu iespējas tērēt nodokļu maksātāju miljonus tā, kā mēs vēlamies

Ar nekorektu un godprātīgas konkurences principiem neatbilstošu vēstuli Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu...

Foto

Latvijā ar novadu reformu cenšas ievilkt un nostiprināt okupāciju radītās sekas – kam tas izdevīgi?

Latvija kā novads, kā zeme gadsimtu gaitā bija dažādu okupācijas jūgu...

Foto

Valdība plāno pieņemt ar nejēdzībām pārpilnas dzīvnieku labturības prasības

Šajās dienās Ministru kabinets pieņem noteikumus „Dzīvnieku labturības prasības dzīvnieku patversmēs un dzīvnieku viesnīcās”. Nosaukšu tikai lielākās...

Foto

Tas apdraudēs dzīvības

Veselības ministrijas tuvākajā laikā plānotā slimnīcu līmeņu pārskatīšana var būtiski samazināt ārstniecības pakalpojumu pieejamību reģionu iedzīvotājiem....

Foto

Aicinu nepakļauties šauras personu grupas spiedienam un balsot par Varakļānu novada iekļaušanu Madonas novadā

Kā Varakļānu novada iedzīvotājs un viens no lielākajiem novada uzņēmējiem vēršos pie...

Foto

Viss, kas šobrīd notiek Latvijā, ir totāls cilvēktiesību un tiesiskuma pārkāpums

Viss, kas šobrīd notiek Latvijā, ir totāls cilvēktiesību un tiesiskuma pārkāpums. Un Jums un mums...

Foto

Troļļi

Troļļošana - tas nav tikai internets, tā ir sadzīvē sen izmantota metode kādu ietekmēt, kādu nosodīt, kādam sariebt. Tas notiek skolās, darba vietās un citos...

Foto

Vai Latvija izmantos vai izniekos jaunas biznesa iespējas post-COVID pasaulē?

Savulaik vēl jaunā un naivā Latvija sapņoja kļūt par banku paradīzi – “tuvāk par Šveici”. Par...

Foto

Pieprasu pārtraukt pārkāpt Satversmi un Saeimas Kārtības rulli: vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei

Saskaņā ar Satversmes 15.pantu "Saeima savas sēdes notur Rīgā un tikai ārkārtīgu apstākļu...

Foto

Kā tagad pareizi vajadzētu „apgūt” Eiropas naudu

Eiropa gatavojas vērienīgai ekonomikas atjaunošanas programmai, plānojot tērēt simtiem miljardu, iespējams, pat triljonu eiro. Tā ir labā ziņa. Pats...

Foto

Notiek valsts apvērsums: ja jūs tagad necelsieties, tad paši vainīgi

Saeimas Prezidijs ir sasaucis Saeimas attālināto ārkārtas sēdi 2020.gada 26.maijā pulksten 14.00 (e-Saeima platformā). Tas ir...