Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
NĀVE audiogrāmata

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šī gada 14. jūnijā, tieši Komunistiskā terora upuru piemiņas dienā plkst. 16:05:11 valsts mežsaimniecības institūta Silava direktors Jurģis Jansons izsūtīja iekšēju elektronisku vēstulīti, ko vērts darīt zināmu tautai:

„Godājamie kolēģi, ir priekšlikums (faktiski nozares lūgums) iet palīgā publiskā telpā pret Latvijas mežsaimniecības nomelnošanas kampaņu. Ir sagatavots sekojošs materiāls, kurš sākotnēji iecerēts kā mežzinātnieku viedoklis. Ir nedaudz par norvēģiem, nedaudz par Jeti Užāni. Patiesībā riebjas, ka t.s. rūpes par dabu atsevišķiem aktīviem cilvēkiem sākas un beidzas tad, kad beidzies un sācies pieejamais finansējums no tās pašas nelaimīgās koku ciršanas. Ir doma, ka materiālu neparaksta vien tikai Jurģis, bet varbūt Zinātniskā padome vai institūta zinātniskie darbinieki, iespējams, pat publicējot vārdus, uzvārdus. Iespējams, šādi var iedzīvoties zināmā antagonismā no dažu amizantu t.s. dabas draugu puses, bet  varbūt arī nē. Mēs saredzam lielu ilgtermiņa ieguvumu, sadarbojoties ar meža nozari un to atbalstot. Jurģis.”

Ļaudis, kas atceras totalitārisma laiku, labi zina, ko reiz nozīmēja maģiskie vārdu salikumi „nozares jeb partijas lūgums”. Tomēr arī mūsdienās Silavas darbiniekiem nevarētu būt gluži vienaldzīgs priekšnieka mudinājums kolektīvā vēstulē principiāli nosodīt „amizantos dabas draugus”. Sevišķi tādēļ, ka aiz eifēmisma „nozare” neslēpjas nekas cits kā Zemkopības ministrija (ZM), bet aiz tās, saprotams – Jāņa Dūklava, ZZS un Aivara Lemberga visatļautības piramīda.

Pēc Jāņiem, 28. jūnijā Silavas Jurģa „doma” kā pēc burvju mājiena materializējās. „Publiskajā telpā” parādījās vietējo darbaļaužu petīcija, ko parakstījuši institūta darbinieki. Tiesa, atšķirībā no padomju laikiem laupītājmežsaimniecības „zinātniskajam pamatojumam” daži cienījami atkritēji savus uzvārdus nepievienoja. Tomēr Jānis Dūklavs, kurš nesen solīja rast „zinātnisku metodiku”, kas pierādīs, ka Latvijā koki aug daudz ātrāk nekā tas ir patiesībā, visu izcirtēju sapnim par kripatiņu pietuvojies.

Silavas zintnieki pat akciju sabiedrības Latvijas Valsts meži (LVM) pagalam nodrāzto un jau bēdīgi slaveno mežu salīdzinājumu ar burkānu tīrumu izpalīdzīgi nomainījuši pret citu, laikam zinātniski pamatotāku terminu – „siena pļava”, apgalvodami: „..bez koku ciršanas mežsaimniecība nevar pastāvēt, līdzīgi, kā, nepļaujot pļavas, nevar savākt sienu. Mežkopji izcirtumu redz kā īsu mirkli meža garajā mūžā...”

Tā kā neviens neapstrīd atklāsmi, ka bez ciršanas pie kokmateriāliem nav iespējams tikt, atliek tikai jautājums, kā un cik. Šai ziņā barbariskā „siena pļauja” ar forvarderiem Latvijas Valsts mežos notiekošo patiešām atspoguļo precīzāk nekā „burkānu ravēšana”. Vienīgi izcirtuma „īsais mirklis” vienkāršajam mirstīgajam tāpat kā Latvijas meža florai un faunai var izrādīties nepārvarami garš.

Arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Vides aizsardzības departamenta direktore Daiga Vilkaste nesen TVNET intervijā negribīgi, bet godīgi atzinusi, ka valstij nav arī 20 – 50 gadus tāla mežu saglabāšanas redzējuma, ka VARAM ir bezpalīdzīga pret ZM diktātu Latvijas mežu izķiņķelēšanā un nevar solīt tos vismaz pašreizējā daudzveidībā saglabāt arī bērniem.

Laikam jau cerēdami uz „ilgtermiņa ieguvumu, sadarbojoties ar meža nozari un to atbalstot”, J. Jansona domubiedri šķiet aizrunājušies arī pār mēru. Diezin vai daudzus šodien pārliecinās teorija, ka „tieši mežsaimniecība, nevis pasīva dabas sargāšana, ir tas aspekts, kam pateicoties, cilvēce izdzīvos globālā piesārņojuma, klimata izmaiņu un siltumnīcefekta gāzu pieauguma apstākļos”. Tikpat savādi, lai neteiktu vairāk, Silavas zinātnieku vēstulē iekļauts Latvijas mežu izciršanas salīdzinājums ar Novēģijas naftas ieguves „veiksmes stāstu”. Varbūt arī ne savādi. Rakstīdami, ka norvēģi savu „labklājību panākuši”, radot jaunus produktus, „nevis tiražējot liekulīgus sižetus, nomelnojot šīs bagātības izmantošanu un spēlējot uz cilvēku jūtām, tendenciozi demonstrējot kaut kur pie citiem krastiem nofilmētas, naftā slīkstošas pīles”, viņi droši vien vēlējušies tautai pavēstīt, ka dabu un savu dzīvestelpu tiesības sargāt ir tikai citiem un kaut kur citur. Tādā gadījumā arīdzan TV Al Jazeera plaši daudzinātais sižets par Latvijas mežu postīšanu var izrādīties filmēts nevis šeit, kā izskatījās „nespeciālistiem”, bet kaut kur Arābijas tuksnešos.

Ja nu kāds notic? Drošs paliek nedrošs, arī LLU rektors tikko notikušajā augstskolas izlaidumā nav aizmirsis piebalsot vienīgās pareizās partijas viedoklim par „mežsaimniecības nomelnošanu”, jo nozarē taču viss esot labākajā kārtībā.

Publiskam iznācienam safrizētajā meža izcirtēju atbalsta vēstulē trūkst tikai J. Jansona sākumā solīto iestarpinājumu par Jeti Užāni. Laikam jau neizdevās Dzērbenes Cimdu Jetiņas piemiņu saadīt ar spriedumiem par Latvijas mežsaimniecību, kas saskaņā ar silaviešu uzskatiem balstīta uz „zāģbaļķa dimensijas”. Tur arī tās posts. Zāgbaļķa dimensijas gala rezultāts ir celmi un nauda. Kārtīgas mežsaimniecības mērķis ir gan koksne, gan meža dzīvība un daudzveidība.

Ja silavieši „dažus amizantus t.s. dabas draugus” it kā aicina uz sarunu, tā nevar notikt tikai par zāģbaļķa dimensiju. Tad jārunā par Valsts meža dienesta saglabāšanu un nostiprināšanu, Meža likumu, kuram būtu lemts mežus nosargāt, nevis pārvērst vienīgi naudā. Jārunā par a/s LVM nodošanu VARAM, kā to ierosinājis Saeimas deputāts U. Rotbergs, lai novērstu ZM un „nozares partijas” hroniski ieilgušos interešu konfliktus mežsaimniecībā. Jārunā par mežu, nevis sieniņu, ko kāds, „iespējams pat minot uzvārdus”, nu grib iesmērēt pagalam apnikušo burkānu vietā. Un jāpārtrauc melst niekus par mežistrādes apjomu samazināšanu, ja šogad izciršanai pieteikts par 2,16 mljn. kubikmetru vairāk koksnes nekā pērn.

Redakcijas piebilde – skaidrības labad publicējam arī „zinātnieku vēstules” tekstu:

Šobrīd plašsaziņas līdzekļos vērojama aktīva un mērķtiecīga, nereti anonīma, mūsu mežsaimniecības kritizēšanas kampaņa. Dzenoties pēc sensācijām vai citu mērķu vadīti, tajā iesaistījušies vairāki Latvijas mediji, žurnālisti un publicisti, kuri, iespējams, lieliski orientējas politiskajos notikumos, bet kuriem ir visai miglains priekšstats par to, kas ir mežsaimniecība.

Izmantojot vien saukļus un retoriskus apgalvojumus, bieži vien bez jebkādām atsaucēm uz sagrozītās un aplamās informācijas sniedzējiem, tiek nomelnota tautsaimniecības nozare, kas dod darbu tūkstošiem cilvēku un gādā, lai arī nākamajām paaudzēm tiktu saglabāta un vairota Latvijas lielākā dabas bagātība - mežs.

Patiesībā mums kā piemēru būtu jāizmanto gudrāku nāciju, piemēram, norvēģu - vienas no Eiropas bagātākajām un laimīgākajām tautām - veiksmes stāsts. Kas norvēģiem ir nafta, latviešiem ir meži, kuri, atšķirībā no naftas resursiem, ir atjaunojami un ilgtermiņā būs vēl jo lielāki. Labklājību norvēģi panākuši, racionāli izmantojot sev pielemtos resursus, dodot cilvēkiem darbu, radot jaunus produktus un tos izplatot pasaulē. Un nevis tiražējot liekulīgus sižetus, nomelnojot šīs bagātības izmantošanu un spēlējot uz cilvēku jūtām, tendenciozi demonstrējot kaut kur pie citiem krastiem nofilmētas, naftā slīkstošas pīles.

Latvijas mežsaimniecība balstās uz apjomīgiem zinātniskiem pētījumiem, kas ir veikti nu jau vairāk nekā gadsimta garumā. Šobrīd aktīvi tiek strādāts pie meža audzēšanas - koku ģenētikas un selekcijas, mežkopības, meža hidrotehniskās meliorācijas un aizsardzības - teorētiskajiem pamatiem, kā arī tehnoloģijām un jauniem meža un koksnes produktiem. Latvijas mežzinātnieki arvien aktīvāk iesaistās meža vides saglabāšanas un saimnieciskās darbības ietekmes uz vidi zinātniskā (nevis emocionālā!!) novērtējuma izstrādē.

Šobrīd paviršam vērotājam no malas ir grūti ieraudzīt to, ka:

• Latvijas mežsaimniecība ir pamatā balstījusies un balstās uz zāģbaļķu dimensiju koku, nevis papīrrūpniecībai piemērotas sīko dimensiju koksnes, audzēšanu - tieši šī pieeja nodrošina un nodrošinās gan esošo, izaugušo, gan nākotnē paredzēto jeb mežkopju izaudzēto mežu ''varenumu'', tai ir pakārtotas visas mežzinātnes rekomendācijas;

• Latvijas mežos ir un būs liels - viens no lielākajiem Eiropā, rēķinot uz saimnieciski izmantojamo mežu platību - aizsargājamo meža teritoriju tīkls, kas nodrošina tajā ietilpstošo mežu mūžīgu saglabāšanos bez cilvēka darbības ietekmes, dodot netraucētu mājvietu dzīvajai dabai;

• profesionāli audzētie, kvalitatīvie un strauji augošie meži ir un būs galvenie skābekļa ražotāji un ogļskābās gāzes patērētāji - tieši mežsaimniecība, nevis pasīva dabas sargāšana, ir tas aspekts, kam pateicoties, cilvēce izdzīvos globālā piesārņojuma, klimata izmaiņu un siltumnīcefekta gāzu pieauguma apstākļos.

Mēs apzināmies, ka koku ciršanas process un svaigs izcirtums var likties vizuāli netīkama starpstadija meža audzēšanas ciklā. Tomēr bez koku ciršanas mežsaimniecība nevar pastāvēt, līdzīgi, kā, nepļaujot pļavas, nevar savākt sienu. Mežkopji izcirtumu redz kā īsu mirkli meža garajā mūžā, pēc īsa laika to nomaina jaunaudzes, vēl pēc laika - vidēja vecuma un briestaudzes. Mežzinātnieku rindās joprojām aktīvi ir cilvēki, kuri pirms 50-60 gadiem paši sējuši un stādījuši skaistās priežu audzes Kurzemē un Vidzemē - tieši viņi spēj novērtēt mežsaimniecības ilglaicību, aizdomāties par izcirtuma un meža stādīšanas nozīmi, ar skatu atpakaļ novērtējot savu darbu un saprotot, ka Latvijas mežos tuksneši neveidosies. Līdzīgi, kā, visticamāk, aizdomājas Latvijas cilvēki ik pavasari Meža dienās.

Tajā pašā laikā mūslaiku Latvijā valsts līmenī mēs saredzam pietiekami diskutablu, nereti nepārdomātu, pieeju meža lietām, kura izraisa neargumentētas debates par mežsaimniecību kopumā:

• valsts līmenī aplami apturēta materiālo kompensāciju izmaksa par dabas aizsardzības ierobežojumiem privātajos mežos; dabas aizsardzība, līdzīgi kā jebkura cita laba ideja, realizēta ar spēka metodēm, labākajā gadījumā cilvēkos rada skepsi un vienaldzību, sliktākajā - klaju pretdarbību;

• valsts līmenī vēl joprojām nav pietiekoši aktīvas diskusijas par primitīvi apstrādātu Latvijas meža resursu - tehnoloģiskās koksnes (tai skaitā papīrmalkas) un kurināmo šķeldu - eksporta lietderību, kā arī nepieciešamību tai radīt lielāku pievienoto vērtību vai atrast pielietošanas iespējas Latvijā;

• nav pietiekoši definēta un valsts atbalstīta priežu mežu atjaunošanas prioritāte - šīs neapšaubāmi vērtīgākās, taču visgrūtāk un visdārgāk izaudzējamās koku sugas nocirstās platības valstī kopumā ir lielākas nekā atjaunotās.

Mēs uzsveram nepieciešamību aktivizēt profesionālās diskusijas arī par cirsmu koncentrāciju, īpaši aspektos, kas skar līdzsvarotu meža ekoloģisko, ekonomisko un sociālo funkciju īstenošanos meža apsaimniekošanā. Publiskajā telpā izskanējušie, noliedzošie šīs mežsaimniecības organizēšanas formas vērtējumi ne tikai sabiedrības pārstāvju un dabas aizsardzības organizāciju, bet arī daļas meža profesionāļu vidū liecina par neizpratni un veicina nepamatotas diskusijas par it kā pārmērīgu Latvijas mežu izciršanu, lai arī kopējais aprēķinātais galvenās cirtes apjoms valsts mežos būtiski nepieaug.

Tomēr mēs esam gandarīti, ka mūsu valstī meži ir labā stāvoklī, ar milzīgu rezervi un nākotnes potenciālu. Mēs aicinām profesionālo meža nozares sabiedrību, meža īpašniekus un apsaimniekotājus aktīvāk sadarboties, spēt kritiski vērtēt arī savu darbu un atzīt kļūdas, maksimāli meklēt sapratni un kopēju viedokli. Aicinām kopējās izpratnes veidošanai pievienoties arī dabas aizsardzības organizācijas un sabiedrību. Ja vienotu izpratni par mežsaimniecību ir atradušas mūsu netālās kaimiņvalstis, vai tiešām mēs atkal esam tik vāji, lai nevarētu?

Šo paziņojumu parakstījušie mežzinātnieki apzinās, ka tā apjoms un formāts neatļauj skaitliski un detāli argumentēt Latvijas meža audzēšanas praksi un atspoguļot daudzpusīgo pētījumu rezultātus un jaunās zināšanas. Tomēr ar šo paziņojumu ceram uzsākt jaunu, aktīvu tradīciju - Latvijas sabiedrības argumentētu informēšanu par mežsaimniecības nozīmību, meža zinātnes vēsturisko devumu, šībrīža aktivitātēm un nākotnes iecerēm, saistot tās ar galveno mežzinātnieku vēlmi - redzēt Latvijā ražīgas, kvalitatīvas un veselīgas mežaudzes, kuras izveidotas uz mežzinātnes teorētisko un praktisko atziņu pamata.

Imants Baumanis, Tālis Gaitnieks, Pēteris Zālītis, Jurģis Jansons, Austra Āboliņa, Māris Daugavietis, Dagnija Lazdiņa, Ilze Veinberga, Dainis Edgars Ruņģis, Kaspars Liepiņš, Zane Lībiete - Zālīte, Aigars Indriksons, Āris Jansons, Toms Zālītis, Angelika Voronova - Petrova, Dace Auzenbaha, Valentīns Lazdāns, Agnese Gailīte, Andis Lazdiņš, Andis Bārdulis, Juris Zariņš, Vilnis Šķipars, Anita Gaile, Arta Bārdule, Līga Puriņa, Jānis Liepiņš, Kristaps Makovskis, Jeļena Stola, Ilze Gaile, Andis Adamovičs, Mārtiņš Zeps, Raitis Rieksts - Riekstiņš, Ģirts Razma, Agris Zimelis, Ansis Actiņš, Jānis Vuguls.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Ierobežot medības nacionālajos parkos!

FotoĶemeru Nacionālais parks ir otrais Latvijā dibinātais (1997. gadā) nacionālais parks, kas no sava vecākā brāļa – Gaujas Nacionālā parka – atšķiras ar lielāku dzīvās dabas daudzveidību. Dažādiem dzīvniekiem un augiem te ir piemērotākas dzīvotnes lielā meža masīvā, purvos, ezeros un dabīgos zālājos.
Lasīt visu...

21

Mūsdienu feodālisms

FotoPie mums var atrast paralēles ar feodālo iekārtu ar visu tās tiesībatšķirīgo kontingentu - feodāļus, viņu algotņus un pārējos iedzīvotājus, kas sadalās pa slāņiem (kastām) šī vārda nu jau pat tiesiskajā nozīmē, jautājums - kas tad ir Demokrātija? Viens likums, viena taisnība visiem? Un kas tad no tā, kas de iure pieder tautai, ir tas ko tā de facto pārvalda?
Lasīt visu...

21

Indivīda rīcība un „valsts stāvoklis”

FotoIndivīdam ir jānodala lēmumi par savu dzīvi no “valsts stāvokļa”. Savā personīgajā dzīvē ir jārīkojas tā, it kā valstī nekas pašam par labu nemainīsies. Runājot par konkrētu indivīdu ar vārdu un uzvārdu, valstij nav tieša uzdevuma nodrošināt viņam vēlamu dzīvesveidu, nodarbošanos vai jebkādus citus vēlamus apstākļus.
Lasīt visu...

3

Kamēr slimnīcas valdes priekšsēdētājs saņem 8500 eiro mēnesī, negausīgie ārsti prasa 7500!

FotoVakar Latvijas Televīzijas raidījumā “Panorāma” tika parādīts korespondentes Zandas Ozolas-Balodes sižets “Onkoloģijas centrā darbu gatavi pamest trīs vadošie LOR ārsti; apdraudēta nodaļas pastāvēšana”, kurā neobjektīvi un nepilnīgi atainota situācija saistībā par trīs stacionāra “Latvijas Onkoloģijas centrs” LOR ārstu iesniegtajiem atlūgumiem un to iesniegšanas patiesajiem iemesliem. Pēc sižeta noskatīšanās rodas priekšstats, ka runa ir vien par pāris simtiem eiro algas pielikumu un ilgstošu atpalicību apgādē ar jaunākajām medicīnas tehnoloģijām un instrumentiem. Tas neatbilst patiesībai!
Lasīt visu...

10

Latvija nekad nebūs bagāta, ja...

FotoPie mums šovakar ir divas spāņu ģimenes ar bērniem. Parasts vakars ar bērnu spēlēm, ēst gatavošanu un sarunām. Mums viss sanāks, mēs integrēsimies. Un tad sapratu, ka man šis jāpasaka. Latvija nekad nebūs bagāta, ja Latvijā tiks ienīsti cilvēki.
Lasīt visu...

21

Ausīs arī mūsu saule

FotoMotoklubs „Dieva suņi” 20. novembrī savā Twitter kontā publicēja tvītu ”Tā saucamais “urā patriotisms” ir pretīgs ar to, ka viņš balstās un mītiem, puspatiesībām un meliem, kas ļoti kropļo cilvēkiem realitātes apziņu. “Latvieši ir stipra tauta”, ar ko stipra? Ar to, ka okupekļus jauc 2022.g.,nevis 1991.g., vai 2014.g.(Krimas aneksija). Stipra?”. Tvīta saturs noteikti kādā radīja aizvainojumu un pārdomas. Vai abus.
Lasīt visu...

21

Ekonomikas ministrei un valdības vadītājam jāuzņemas politiska atbildība par situāciju enerģētikā

FotoValdības rīcība sakarā ar AS "Sadales tīkli" regulatoram iesniegto jauno tarifu projektu ir bezatbildīga, un publiskie paziņojumi atgādina zināmo manipulācijas metodi par "labo policistu" un "slikto policistu".
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Lūk, cik enerģiski mēs skaldām matus

Biedrība “Latvijas Mediju ētikas padome” (LMĒP), kas apvieno 44 mediju asociācijas un individuālus medijus, triju gadu laikā ir sniegusi atbildes...

Foto

Apbrīnoju Pučes profesionalitāti, ar kādu viņš atmasko Raini

Armands Puče „Ar baltiem cimdiem”. Izcils eksemplārs. Apbrīnoju Pučes profesionalitāti, ar kādu viņš atmasko Raini. Klauzula viena -...

Foto

Sports visa mūža garumā ir veselības pamats

Laika sprīdis, kad politiķi cenšas izveidot valdību, ir vienīgā iespēja viņiem iedvest, ka valsts nav sadalāma 15 nozaru klucīšos...

Foto

"Sadales tīkla" tarifu celšana kā slēpts nodoklis graus iedzīvotāju un uzņēmēju maksātspēju

Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas deputāti aicina nepieļaut krasu elektroenerģijas pārvades tarifa...

Foto

Džeks, kurš pieliek mūli kā mērkaķis, ir patriots?

Labrīt. “Patriotu nedēļa” ar citas valsts karodziņiem Lāčplēša dienā un citu valstu tankiem 18. novembrī krastmalā ir galā,...

Foto

Paziņojums par enerģētisko situāciju valstī

Neraugoties uz veiktajiem pasākumiem, lai kompensētu apkures un elektroenerģijas izmaksas mājsaimniecībām, par oktobri saņemtie rēķini, salīdzinot ar iepriekšējo apkures sezonu, ir...

Foto

Par cilvēka nemirstību, kas ir medicīnas nesasniedzamais mērķis

Laika ass ir nežēlīga nākotnes pāreja pagātnē. Cilvēks alkst uzzināt nākotni, parasti viņš interesējas par nākotni savas prognozējamās...

Foto

Prātojums par diagonālēm

Pagājusī nedēļa uzrādīja zināmu bremzēšanos valdības veidošanas gaitā. Lai arī premjerkandidātam pagaidām nav Satversmes 56. panta kārtībā izsniegta aicinājuma uz Ministru kabineta sastādīšanu, uzvedās...

Foto

Prezidenta uzdevums ir izvirzīt premjera amata kandidātu, nevis norādīt partijām, ko tām darīt

Valdības veidošanas sarunas nevedas. “Jaunās vienotības” valdes priekšsēdētājs Krišjānis Kariņš par šo procesu...

Foto

Noticiet man - es tagad lasu Satversmi kā pilsonis

Valsts ir nācijas mājas, bet tās pamatlikums Latvijai – Satversme – ietver nācijas kopdzīves būtiskākos noteikumus, balstītus kopīgās vērtībās,...

Foto

Prezidents Egils ir jocīgs un galīgi neciena ģimenes vērtības un tradīcijas

Kad tad atkal ir noticis. Un ar Egilu un viņa kanceleju notiek. Čalis ar savu...

Foto

Valsts ir slikta, cilvēki ir slikti, pensionāri ir slikti, vēlētāji ir slikti, Lāčplēša diena ir slikta, es gan esmu lielisks

Šis būs personisks ieraksts. Un neapvainojieties....

Foto

Antropoloģisks pētījums

Vai atceramies sabiedrībā pazīstamos indivīdus, kuri saviem uzvārdiem lika prievārdus ar mērķi panākt aristokrātisku skanējumu? Visi ņirgājās par Fon Kalmanoviču un De Vaškeviču, turpretim...

Foto

Liberālās demokrātijas apdraudētība kā tās leģitimitātes pamats

Ir viena uzskatu pārbaude, kas būtu jāveic ar sevi katram pilsoniski aktīvam cilvēkam. Tātad jums — šīs slejas lasītājam...

Foto

Kas Pīlēnam deva tautas mandātu veidot valdību? Kurš? Pareizi, neviens!

Sākšu ar jautājumu. Vai man vienīgajam šķiet, ka kaut kas nav kārtībā ar zaļo bildi, nu...

Foto

Mēs visu ļoti rūpīgi rečekojām un noskaidrojām, ka Bārbijas Kens nav stāvoklī, - ziedojiet mums naudu, lai mēs varam turpināt!

Jūnija vidū konservatīvi noskaņotā humora vietne...

Foto

Žetonu piešķiršanas kārtība

Šodien “Neatkarīgajā” Elitas Veidemanes un Rolanda Pētersona intervija ar Valsts prezidentu Egilu Levitu. Tā nav tipiskā draudzīgā intervija, kur ilgā sarunā norunātais sakompilēts...

Foto

Viņš NEKAD nebūs mans prezidents

Egils ir atmodies no letarģiskā miega. Sveicot 14.Saeimu, viņš uzkāpa kancelē un zibeņoja....

Foto

Tikai nesmejieties skaļi, es došu dažus padomus par veselības aprūpi

Kustība "Par!" Veselības ministrijas politiskajā vadībā bijusi visus četrus 13. Saeimas sasaukuma gadus - divus gadus Ilze Viņķele, divus - es. Esam...

Foto

Beidzot ir gala lēmums saistībā ar manu autoavāriju

Šā gada 1. maija traģiskā avārija zibenīgi pārpildīja interneta ziņu portālus, un sociālie tīkli jau izdarīja tūlītēju spriedumu,...

Foto

Mēs labprāt ierasti neliktos ne zinis, bet diemžēl šoreiz mums jāimitē ieinteresētība

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) piektdien, 4. novembrī, ir pieprasījusi VSIA “Latvijas Televīzija”...

Foto

Štrunts par algām, īstā problēma ir tā, ka izglītības jomā ir iestājusies pieklājības un cieņpilnas attieksmes krīze

Pieklājība un cieņpilna attieksme ir jebkuru attiecību pamatā. Taču...

Foto

Pasaulē piešķir Darvina balvu, Latvijas politikā – Levita medaļu

Pēc ziņas, ka četriem ļoti jau nu šaubīgas raudzes 13. Saeimas deputātiem piešķirta Egila Levita vārdā nosauktā...

Foto

Kā lordu sarunas varētu patīrīt Latvijas tirgu

Nesen bija pirmā reize, kad izdevās personīgi satikt un iepazīties ar kādu lordu, turklāt – ar diviem vienā vakarā....

Foto

Vai kūdra var izglābt Latviju?

Šķiet, tikai retais nebūs pamanījis zemestrīci, kas pēdējā gada laikā ir satricinājusi energoresursu tirgu. Lai mazinātu iespējamās enerģētiskās krīzes ietekmi, ne...

Foto

Slimot nav rožu dārzs, jo īpaši slimnīcā

Slimot nav rožu dārzs. Tas ir fakts. Taču, nokļūšana slimnīcā var pārvērsties par krietni nepatīkamāku pieredzi, kas neaprobežojas ar...

Foto

Jaunākiem iekšlietu sistēmas darbiniekiem ļaus nesportot un pieņemties svarā

Plašākam lasītāju lokam paslīdēja garām kāda satraucoša ziņa – 18. oktobrī Ministru kabinets atbalstīja noteikumu projektu "Grozījumi...

Foto

Ja tagad izrādās, ka pie varas ir tikai partijas (1,4% vēlētāju), tad steigšus jāatkāpjas no senā principa, ka tautas vietniekam ir plašas pilnvaras

[1.] Biedrība “Atvērtās...

Foto

Latvijai ir vajadzīgs Roberts Fūrmanis. Vairāk nekā "progresisti"

„Tagad es jums pateikšu, kas notiks tālāk. Sarūsējusi fašistu kaska uz bērza krusta – tas ir viss, ko...

Foto

Pirmo reizi jaunlaiku vēsturē “sabiedriskie” jeb valsts mediji ir nostājušies pret tautas vairākumu

Operācijas Mindfuck vietējā kontekstā: šobrīd Latvijā ir iestājusies unikāla situācija: pirmo reizi jaunlaiku vēsturē “sabiedriskie”...