Iesaki rakstu: 
Pirms trīs gadiem katra sevi cienoša politiskā partija solīja atrisināt OIK jautājumu enerģētikā, atvieglojot maksāšanas slogu gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem. Kā jau parasti notiek Latvijā, pēc ievēlēšanas dotie solījumi tiek aizmirsti vai arī tiek imitēta kaut kāda darbība jautājumu risināšanā.
Rezultātā tika nedaudz samazināts OIK lielums. Kaut kā palicis neaizskarts OIK jaudas maksājums, kura lielāko daļu saņem Latvenergo un kurš šo savākto naudu atdod valsts budžetā. Skaists slēpts enerģijas nodoklis, kurš pašreizējo elektrības cenu apstākļos būtu jāatceļ, lai samazinātu enerģētisko izmaksu smagumu.
Droši vien Latvenergo vadība būs pret šī nodokļa atcelšanu, aizbildinoties, ka tautai tomēr ir jāmaksā par uzstādītām ģenerējošām jaudām. Tajā pašā laikā Latvijā saražotā enerģija tiek realizēta biržā par konkrētā brīža tirgus cenām. Ceram, ka peļņa būs pieklājīga, ja ir iepirkta gāze par Inčukalna gāzes krātuves iesūknēšanas sezonas sākuma tirgus cenām.
Pašreiz Latvenergo tiek izstrādāta jauna stratēģija nākošam periodam, kurā atkal parādās esošo hidrostaciju rekonstrukcijas pabeigšana un vēju parku celtniecība. Ja nemaldos, tad pēc esošās stratēģijas šī rekonstrukcija bija jāpabeidz 2022. gadā, un arī šajā gadā būtu jāatklāj pirmās vēja stacijas turbīnas.
Tā vietā, lai risinātu šos jautājumus, Latvenergo vadība nodarbojās ar ASV sankciju atcelšanu Krievijas uzņēmumam, kurš veica HES rekonstrukcijas darbus Latvijā. Pagāja divi gadi, un rezultātā Krievijas firma tomēr neveic šos darbus.
Nav arī dzirdēta argumentācija, kāpēc nav realizēts vēja turbīnas pilotprojekts? Vai tiešām neviens nekontrolē Latvenergo vadības darbu? Vai Latvenergo padome akceptē šāda veida bezdarbību un jau gadu nodarbojas ar sev vēlamu valdes locekļu meklēšanu? Vai kāds varētu arī izanalizēt, kad un par kādu cenu, un kādā daudzumā Latvenergo iepirka enerģijas ražošanai dabas gāzi? Vai tautai ir tiesības zināt, ko Latvenergo vadība ir darījusi, lai samazinātu pieaugošos enerģijas tarifus?
Tajā pašā laikā, lai risinātu starpvalstu savienojumu jaudas kapacitātes, Augstsprieguma tīkla jaunā sastāva valde nodarbojas ar vēja parku pieslēgšanas iespēju pētīšanu. Ceru, ka tas notiek uz topošo vēja parku attīstītāju rēķina, jo jau tagad mēs maksājam par Kurzemes loka būvniecības investīcijām, kas galvenokārt ir paredzēts, lai nodrošinātu vēja parku būvniecību. Šī lielās līnijas noslodze ir tikai 10% no pieejamās kapacitātes.
Jaunās valdes priekšsēdētājas galvenais uzdevums ir izlaist obligācijas, bet vai tomēr nebūtu jārisina jaunu savienojumu celtniecība, lai varētu nodrošināt pietiekošas jaudas plūsma Latvijā un samazinātu enerģijas izmaksas? Cerams, ka iegūtais finansējums netiks izmantots arī administratīvās mājas celtniecībai, ko izmisīgi mēģina realizēt valdes loceklis Mārcis Kauliņš (bijušais Bertolda Flika darbinieks nekustāmo īpašumu pārvaldīšanā).
Arī Sadales tīkla vadība mūs brīdina, ka būs nepieciešama tarifa pārskate, jo, lūk, privātpersonas masveidā iepērk saules paneļus un esošais tīkls nespēs to izturēt. Tīkla pārbūves nepieciešamību gan izraisa cits enerģijas avots - elektroauto uzlādes stacijas, ko aktīvi sācis izbūvēt Latvenergo. Lai uzbūvētu modernu, jaudīgu staciju ir nepieciešams 110-200kW jaudas. Cerams, ka Sadales tīkls šāda veida pieslēguma izbūves rēķinus piestādīs pasūtītājam, nevis visiem elektrības lietotājiem.
Tātad - nāk 2022. gads! Saeimas vēlēšanu gads! Esam gatavi sagaidīt jaunus solījumus samazināt enerģijas izmaksas? Iespējams, ka šis sauklis vairs netiks izmantots, jo partijas jau ir pierādījušas savu nespēju pārvaldīt enerģijas sektoru. Tas dzīvo savu dzīvi neatkarīgi no partiju solījumiem.
Seko mums 
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
