Iesaki rakstu: 
Pirms trīs gadiem katra sevi cienoša politiskā partija solīja atrisināt OIK jautājumu enerģētikā, atvieglojot maksāšanas slogu gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem. Kā jau parasti notiek Latvijā, pēc ievēlēšanas dotie solījumi tiek aizmirsti vai arī tiek imitēta kaut kāda darbība jautājumu risināšanā.
Rezultātā tika nedaudz samazināts OIK lielums. Kaut kā palicis neaizskarts OIK jaudas maksājums, kura lielāko daļu saņem Latvenergo un kurš šo savākto naudu atdod valsts budžetā. Skaists slēpts enerģijas nodoklis, kurš pašreizējo elektrības cenu apstākļos būtu jāatceļ, lai samazinātu enerģētisko izmaksu smagumu.
Droši vien Latvenergo vadība būs pret šī nodokļa atcelšanu, aizbildinoties, ka tautai tomēr ir jāmaksā par uzstādītām ģenerējošām jaudām. Tajā pašā laikā Latvijā saražotā enerģija tiek realizēta biržā par konkrētā brīža tirgus cenām. Ceram, ka peļņa būs pieklājīga, ja ir iepirkta gāze par Inčukalna gāzes krātuves iesūknēšanas sezonas sākuma tirgus cenām.
Pašreiz Latvenergo tiek izstrādāta jauna stratēģija nākošam periodam, kurā atkal parādās esošo hidrostaciju rekonstrukcijas pabeigšana un vēju parku celtniecība. Ja nemaldos, tad pēc esošās stratēģijas šī rekonstrukcija bija jāpabeidz 2022. gadā, un arī šajā gadā būtu jāatklāj pirmās vēja stacijas turbīnas.
Tā vietā, lai risinātu šos jautājumus, Latvenergo vadība nodarbojās ar ASV sankciju atcelšanu Krievijas uzņēmumam, kurš veica HES rekonstrukcijas darbus Latvijā. Pagāja divi gadi, un rezultātā Krievijas firma tomēr neveic šos darbus.
Nav arī dzirdēta argumentācija, kāpēc nav realizēts vēja turbīnas pilotprojekts? Vai tiešām neviens nekontrolē Latvenergo vadības darbu? Vai Latvenergo padome akceptē šāda veida bezdarbību un jau gadu nodarbojas ar sev vēlamu valdes locekļu meklēšanu? Vai kāds varētu arī izanalizēt, kad un par kādu cenu, un kādā daudzumā Latvenergo iepirka enerģijas ražošanai dabas gāzi? Vai tautai ir tiesības zināt, ko Latvenergo vadība ir darījusi, lai samazinātu pieaugošos enerģijas tarifus?
Tajā pašā laikā, lai risinātu starpvalstu savienojumu jaudas kapacitātes, Augstsprieguma tīkla jaunā sastāva valde nodarbojas ar vēja parku pieslēgšanas iespēju pētīšanu. Ceru, ka tas notiek uz topošo vēja parku attīstītāju rēķina, jo jau tagad mēs maksājam par Kurzemes loka būvniecības investīcijām, kas galvenokārt ir paredzēts, lai nodrošinātu vēja parku būvniecību. Šī lielās līnijas noslodze ir tikai 10% no pieejamās kapacitātes.
Jaunās valdes priekšsēdētājas galvenais uzdevums ir izlaist obligācijas, bet vai tomēr nebūtu jārisina jaunu savienojumu celtniecība, lai varētu nodrošināt pietiekošas jaudas plūsma Latvijā un samazinātu enerģijas izmaksas? Cerams, ka iegūtais finansējums netiks izmantots arī administratīvās mājas celtniecībai, ko izmisīgi mēģina realizēt valdes loceklis Mārcis Kauliņš (bijušais Bertolda Flika darbinieks nekustāmo īpašumu pārvaldīšanā).
Arī Sadales tīkla vadība mūs brīdina, ka būs nepieciešama tarifa pārskate, jo, lūk, privātpersonas masveidā iepērk saules paneļus un esošais tīkls nespēs to izturēt. Tīkla pārbūves nepieciešamību gan izraisa cits enerģijas avots - elektroauto uzlādes stacijas, ko aktīvi sācis izbūvēt Latvenergo. Lai uzbūvētu modernu, jaudīgu staciju ir nepieciešams 110-200kW jaudas. Cerams, ka Sadales tīkls šāda veida pieslēguma izbūves rēķinus piestādīs pasūtītājam, nevis visiem elektrības lietotājiem.
Tātad - nāk 2022. gads! Saeimas vēlēšanu gads! Esam gatavi sagaidīt jaunus solījumus samazināt enerģijas izmaksas? Iespējams, ka šis sauklis vairs netiks izmantots, jo partijas jau ir pierādījušas savu nespēju pārvaldīt enerģijas sektoru. Tas dzīvo savu dzīvi neatkarīgi no partiju solījumiem.
Seko mums 
Es te paklausījos Ivo Butkeviča podkāstu ar bijušo AirBaltic padomes priekšsēdētāju Klāvu Vasku. Doma bija saprast, kur mans un amatpersonas viedokļi varētu atšķiras. Vai arī viņš lies bleķi kā Jānis Ošlejs un dezinformēs sabiedrību?
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
