Iesaki rakstu: 
Pirms trīs gadiem katra sevi cienoša politiskā partija solīja atrisināt OIK jautājumu enerģētikā, atvieglojot maksāšanas slogu gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem. Kā jau parasti notiek Latvijā, pēc ievēlēšanas dotie solījumi tiek aizmirsti vai arī tiek imitēta kaut kāda darbība jautājumu risināšanā.
Rezultātā tika nedaudz samazināts OIK lielums. Kaut kā palicis neaizskarts OIK jaudas maksājums, kura lielāko daļu saņem Latvenergo un kurš šo savākto naudu atdod valsts budžetā. Skaists slēpts enerģijas nodoklis, kurš pašreizējo elektrības cenu apstākļos būtu jāatceļ, lai samazinātu enerģētisko izmaksu smagumu.
Droši vien Latvenergo vadība būs pret šī nodokļa atcelšanu, aizbildinoties, ka tautai tomēr ir jāmaksā par uzstādītām ģenerējošām jaudām. Tajā pašā laikā Latvijā saražotā enerģija tiek realizēta biržā par konkrētā brīža tirgus cenām. Ceram, ka peļņa būs pieklājīga, ja ir iepirkta gāze par Inčukalna gāzes krātuves iesūknēšanas sezonas sākuma tirgus cenām.
Pašreiz Latvenergo tiek izstrādāta jauna stratēģija nākošam periodam, kurā atkal parādās esošo hidrostaciju rekonstrukcijas pabeigšana un vēju parku celtniecība. Ja nemaldos, tad pēc esošās stratēģijas šī rekonstrukcija bija jāpabeidz 2022. gadā, un arī šajā gadā būtu jāatklāj pirmās vēja stacijas turbīnas.
Tā vietā, lai risinātu šos jautājumus, Latvenergo vadība nodarbojās ar ASV sankciju atcelšanu Krievijas uzņēmumam, kurš veica HES rekonstrukcijas darbus Latvijā. Pagāja divi gadi, un rezultātā Krievijas firma tomēr neveic šos darbus.
Nav arī dzirdēta argumentācija, kāpēc nav realizēts vēja turbīnas pilotprojekts? Vai tiešām neviens nekontrolē Latvenergo vadības darbu? Vai Latvenergo padome akceptē šāda veida bezdarbību un jau gadu nodarbojas ar sev vēlamu valdes locekļu meklēšanu? Vai kāds varētu arī izanalizēt, kad un par kādu cenu, un kādā daudzumā Latvenergo iepirka enerģijas ražošanai dabas gāzi? Vai tautai ir tiesības zināt, ko Latvenergo vadība ir darījusi, lai samazinātu pieaugošos enerģijas tarifus?
Tajā pašā laikā, lai risinātu starpvalstu savienojumu jaudas kapacitātes, Augstsprieguma tīkla jaunā sastāva valde nodarbojas ar vēja parku pieslēgšanas iespēju pētīšanu. Ceru, ka tas notiek uz topošo vēja parku attīstītāju rēķina, jo jau tagad mēs maksājam par Kurzemes loka būvniecības investīcijām, kas galvenokārt ir paredzēts, lai nodrošinātu vēja parku būvniecību. Šī lielās līnijas noslodze ir tikai 10% no pieejamās kapacitātes.
Jaunās valdes priekšsēdētājas galvenais uzdevums ir izlaist obligācijas, bet vai tomēr nebūtu jārisina jaunu savienojumu celtniecība, lai varētu nodrošināt pietiekošas jaudas plūsma Latvijā un samazinātu enerģijas izmaksas? Cerams, ka iegūtais finansējums netiks izmantots arī administratīvās mājas celtniecībai, ko izmisīgi mēģina realizēt valdes loceklis Mārcis Kauliņš (bijušais Bertolda Flika darbinieks nekustāmo īpašumu pārvaldīšanā).
Arī Sadales tīkla vadība mūs brīdina, ka būs nepieciešama tarifa pārskate, jo, lūk, privātpersonas masveidā iepērk saules paneļus un esošais tīkls nespēs to izturēt. Tīkla pārbūves nepieciešamību gan izraisa cits enerģijas avots - elektroauto uzlādes stacijas, ko aktīvi sācis izbūvēt Latvenergo. Lai uzbūvētu modernu, jaudīgu staciju ir nepieciešams 110-200kW jaudas. Cerams, ka Sadales tīkls šāda veida pieslēguma izbūves rēķinus piestādīs pasūtītājam, nevis visiem elektrības lietotājiem.
Tātad - nāk 2022. gads! Saeimas vēlēšanu gads! Esam gatavi sagaidīt jaunus solījumus samazināt enerģijas izmaksas? Iespējams, ka šis sauklis vairs netiks izmantots, jo partijas jau ir pierādījušas savu nespēju pārvaldīt enerģijas sektoru. Tas dzīvo savu dzīvi neatkarīgi no partiju solījumiem.
Seko mums 
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
