Šobrīd Latvijas sabiedrības uzmanības centrā ir pieminekļa ar pilnu nosaukumu “Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem» demontāža. Ir cilvēki, kuriem šis simboliskais akts izraisa nožēlu un riebumu, bet ir cilvēki, kurie neviltoti un atklāti par to priecājas.
Masīvās, rusofobiski orientētās, no aizokeāna pasūtītās propagandas iespaidā primitīvi un bezgala truli ļautiņi priecājas par “okupekļa” gāšanu. Diemžēl viņu vienīgā rieva neatrodas smadzenēs, jo tad viņi spētu aptvert dažas vienkāršas patiesības, proti:
a) Pieminekļa gāšana ir cīņā pret fašismu piedalījušos un kritušo piemiņas apgānīšana un klasificējama kā vandālisma akts,
b) Pieminekļa gāšana ir spļāviens dvēselē visu 2. Pasaules karā kritušo un cietušo radiniekiem,
c) Pieminekļa gāšana ir aizokeāna saimnieku pasūtīta un vietējo kranču izpildīta ārkārtīgi rupja un nekaunīga provokācija ar mērķi raisīt starpnacionālo spriedzi, tadējādi sagatavojot platformu karadarbības izraisīšanai,
d) Pieminekļa gāšana ir starpvalstu līguma laušana. Lūk, kāds juristu komentārs, neskatoties pat uz viņu neslēpto politisko tendenciozitāti:
“Diemžēl situācija nav viegli risināma. Komisijas sēdē Ārlietu ministrijas un Saeimas Juridiskā dienesta darbinieki politiķiem atgādināja par 1994. gada 30. aprīlī parakstīto Latvijas un Krievijas vienošanos,1 kas citstarp paredz "memoriālo būvju un karavīru masu apbedījuma vietu sakopšanu, labiekārtošanu un saglabāšanu" gan Latvijas, gan Krievijas teritorijās.
Kaut gan šis konkrētais piemineklis līgumā vārdiski nav minēts, tomēr Ārlietu ministrija norāda, ka diplomātiskās saziņas ceļā šī līguma norma ir konkretizēta, tai skaitā iekļaujot arī "Uzvaras pieminekli". Vienpusēja atkāpšanās no šī līguma nav iespējama. Turklāt pastāv bažas, ka šāds solis varētu raisīt "spoguļa" reakciju Krievijā, kas nozīmētu, ka varētu tikt nopostīti, piemēram, pieminekļi Latvijas cilvēkiem, kas gājuši bojā padomju represijās Krievijas teritorijā. Vēl dramatiskāks scenārijs – ja Krievijas puse to uzskatītu par iespēju atkāpties no visiem 1994. gadā slēgtajiem līgumiem, kas tolaik bijuši vienota pakete, tai skaitā no līguma par armijas izvešanu no Latvijas.
Tātad, lai cik nepatīkami tas arī būtu, tiesiskā veidā padomju varas un pašreizējā Krievijas imperiālisma vizuālais iemiesojums Rīgas centrā nav likvidējams, ja vien par to nevienojas Latvija un Krievija.”
Par šādu vienošanos gan nekas nav dzirdēts. Attiecīgi – balstoties uz LR lauztā līguma pamata, KF armija var atgriezties Latvijā bez nekāda kara pieteikuma.
e) LR koloniālās administrācijas darbiniekiem ir sekmīgi izdevies latviešu vēsturiski mantoto mazvērtības kompleksu sintezēt ar bezspēcīgajām dusmām par divsimtkārtīgo elektrības tarifu komplektā ar astronomiskajām gāzes cenām un gaidāmo, cītīgi gatavoto “rudens apokalipsi” ar “ārstēšanu uz aizdomu pamata”, atrodot un novirzot letiņa rūgtuma un dusmu tumšo enerģiju uz “īsto” vainīgo – pieminekli un - fonā - krieviem. Jo tā vieta, kur atrodas par “okupekļa” nojaukšanu priecīgā cilvēciņa vienīgā rieva, nespēj aptvert, ka piemineklis neieviesa nevienu sankciju, nepacēla nevienu cenu, nepiespieda nevienu injicēt slaveno vielu, neatlaida nevienu no darba, neliedza nevienam latvietim iegūt izglītību dzimtajā valodā, neizlika nevienu uz ielas. Tieši pretēji – tas simbolizēja laiku, valsti un iekārtu, kura iepriekš minētais nebija iespējams. Pieļauju, ka tas arī ir viens no daudzajiem nojaukšanas slēptajiem iemesliem.
f) Piemineklis nepatīk zaudētājiem. Kas vieniem uzvara, otriem – sagrāve. Sakauti tika vācu nacisti/fašisti. Attiecīgi var secināt, kādi spēki organizē šī pieminekļa gāšanu.
e) Šo vandālisma aktu inspirē, organizē un veic nevis Latvijas patrioti un labvēļi, bet ienaidnieki (daži – pat ārzemju izcelsmes) ar mērķi radīt haosa un naida fonu neizbēgami tai sekojošai asinsizliešanai un Latvijas tautas galīgai iznīcināšanai. Šī lēnā un stabilā iznīcināšana notiek jau trīsdesmit gadus, bet acīmredzot nav pietiekami ātra, lai apmierinātu pasaules depopulatorus un Jaunās Pasaules Kārtības ieviesējus – cilvēku ienaidniekus un viņu pērkamos sulaiņus.
Cilvēkiem, kuri sastāda pūli, kurš gavilē par notiekošo, ieteiktu izslēgt televizoru, ieslēgt smadzenes un vismaz mēģināt sākt domāt, analizēt un vērtēt ar skaidru, vēsu prātu. Emocijas ir labas, ja tās ir labas. Pārējām labāk nepadoties...
Apdomā šo visu, draugs!
Red.piez. Mēs publicējam viedokļus arī tad, ja tiem nepiekrītam.






Otrajā Pasaules karā (WW2) zaudēja gan kara vinnētāji UK, gan zaudētāji (Vācija). Izjuka impērijas, uz pelniem izauga jauna. Tā bija brutāla padarīšana.
Veselības nozare Latvijā pēdējos gados piedzīvo nebijušu sabiedrības uzmanību. Ne tāpēc, ka tā būtu kļuvusi efektīvāka vai pieejamāka, bet tāpēc, ka tās strukturālās problēmas kļuvušas redzamas ikvienam pacientam, nodokļu maksātājam un veselības sistēmas lietotājam. Lai gan nav iespējams uzreiz aptvert visus nozares aspektus, trīs jautājumi izceļas īpaši skaidri: pakalpojumu pieejamība, resursu sadale un projektu vadības kvalitāte.
Vienā no iepriekšējiem "Latvijas Avīzes" numuriem tika publicēts biedrības „Latvijas Mediju ētikas padome” valdes locekles Ilonas Skujas raksts ar nosaukumu "Process nonācis strupceļā". Rakstā
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.