Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Biedrības “Latvietis” pārstāvis Leonards Inkins ir Pietiek iesūtījis savu sarunu ar Lieni Apini no laikraksta DDD.

Visdārgākā lieta pasaulē…

DDD: Šī gada centrā ir ne tikai Latvijas simtgade, bet tikko aizvadītās 13. Saeimas vēlēšanas. Droši vien vēl kādu laiku vēlēšanas un to iznākums būs cilvēku sarunu un plašsaziņas līdzekļu sižetu centrālais temats. Kā tu skaties uz šo procesu, kādas emocijas tev izraisa šī lielā noņemšanās…?

Leonards Inkins: Nožēlu.

DDD: Kādēļ?

L.I.: Tāpēc, ka man žēl to cilvēku. Visdārgākā lieta pasaulē ir muļķība. Kāpēc? Tāpēc, ka par to ir visdārgāk jāmaksā. Muļķību mums visapkārt ir daudz – vēlēšanas nav vienīgā, bet viena no pēdējā pusgada ievērojamākām muļķībām. Tā ir kaut kāda apsēstība, kam grūti atrast vārdus, lai apzīmētu.

DDD: Man gribētos zināt tavus argumentus, kādēļ tu vēlēšanas sauc par muļķību?

L.I.: Tad man jāpatin filma mazliet atpakaļ. Negribu nosaukt vārdā šo cilvēku (viņš ir viens no “DDD” lasītājiem), bet 1999. vai 2000. gadā viņš bija pie manis birojā, Peldu ielā. Mēs runājām par vēlēšanām. Es tad arī daudzos jautājumos biju naivs, bet tik daudz prāta man pietika, lai pajautātu: “Klausies, tu soli: es izdarīšu to, piešķiršu to, atcelšu to, mainīšu to, – vai tu saproti, ka, lai jebkuras darbības likumdošanas līmenī izdarītu, tev ir vajadzīga 51 balss parlamentā? Tev to nav (un pat tad, pirms padsmit gadiem, nebija nekādu cerību, ka būs)...” Arī tad nebija cerību iegūt pat divdesmit vai trīsdesmit vietas Saeimā, vārdu sakot – bezcerīgs pasākums.

Toreiz viņam teicu: “Tu taču esi pieskaitāms cilvēks, pie pilna prāta – vai saproti, ka tas nav īstenojams tādā veidā, kā tu to gribi izdarīt? Uzrakstīt programmu ar zelta burtiem uz krītpapīra un gaidīt, ka visa tauta tev kritīs ap kaklu. Tā nebūs. Labākajā gadījumā, ko tu šādā veidā vari izdarīt, ja paveiksies, sev un vēl kaut kādiem nodrošināt ap 5 līdz 10 darbavietas. Vari pieņemt deputātu palīgus u.tml., imitēt darbību, lai labi dzīvotu. Bet reāli ne tautai, ne valstij tu šādi neko būtiski labu izdarīt nevari.

Un galvenais – lai tu šīs piecas vai desmit vietas Saeimā dabūtu, vai esi parēķinājis, cik tam ir vajadzīgs naudas? Cilvēki jau nezina, ka tu esi un kandidē. Cik vajag naudas, lai tu varētu pārspēt un pārkliegt tos, kam ir nauda? Tie jebkurā gadījumā ir miljoni.”

Viņš saminstinājās un piekrita – nu jā, tā jau ir. Nepaiet ne piecas minūtes, kad atkal – ja esi solījis, tad jāsaņemas, jāmēģina, ja ne šoreiz... utt. Tolaik lecu gaisā, biju sašutis un mēģināju viņu pārliecināt. Esmu mainījies, tādēļ tagad man vienkārši žēl šo cilvēku. Ir pagājuši gandrīz divdesmit gadi, panākumu nav. Vai tiešām viņi nespēj izvērtēt un secināt?

Vēlētāju loks ar katru gadu paliek krieviskāks uz “naturalizēto” un arī aizbraukušo latviešu rēķina. Ja kādreiz bija cerība ar vēlēšanām Latviju padarīt latvisku, tad tagad arī šī naivā cerība ir mirusi.

Balso par tiem, kuri piekrāps

DDD: Tu ar nožēlu runā par tiem, kuri kandidē, kuri ir sarakstos?

Leonards Inkins: Jā.

DDD: Bet kā ir ar to otro pusi – tiem, kuri iet un balso?

L.I.: Briesmīgi. Lasītājiem nepatiks tas, ko domāju un teikšu. Esmu šo jautājumu pētījis. Vēlētājs apzināti meklē tādus, kuri viņu piekrāpj. Viņš zemapziņā vai pusapziņā pat jūt un saprot, ka viņu piekrāps, tomēr viņš tādus meklē un par tādiem arī balso. Nezinu, kas tas ir par fenomenu, varbūt vajag disertāciju par to rakstīt, bet tā tas notiek. Lai gan cilvēki redz, ka kandidāts nav patiess, ka melo, bet viņi tieši tāpēc par viņu nobalso.

DDD: Kāpēc?

L.I.: Nu, lūk, tas jau ir disertācijas temats. Cilvēks meklē, kas viņu piekrāps. Un tas nav tikai vēlēšanās, bet vispār tā notiek.

DDD: Lai pēc tam būtu ko vainot?

L.I.: Nu, diezin vai tas ir tik vienkārši. Cilvēks meklē, kas viņu piekrāps darbā, kas viņu piekrāps uzņēmējdarbībā, meklē, kas viņu piekrāps loterijā – viņš visu laiku to meklē. Skaidrs, ka spēļu nami ir izveidoti, lai gūtu peļņu šo namu īpašnieki. Šie nami nav veidoti tā, lai peļņu gūtu “pacienti”, kuri tur nāk spēlēt. To jebkurš pat ar piecu klašu izglītību saprot, bet tik un tā cilvēki iet un spēlē...

Kolektīvs stulbums, kas radies, summējoties vairākām individuālām aplamībām, ir pārņēmis cilvēkus Latvijā.

DDD: Atkarība ir slimība. Vai vēlies pateikt, ka cilvēks, kurš kā vēlētājs iet un balso, arī ir slims…

L.I.: Tā ir apmātība. Var teikt, ka labāk vispār nepiedalīties vēlēšanās, jo tas ir tāpat, kā iet uz spēļu namiem – skaidri zināms, ka zaudēsi. Bet varbūt varam diplomātiski vienoties par mazliet citādu atbildi uz šo jautājumu. Labāk, protams, būtu neiet, bet var sākt arī ar to, ka nepiešķirt tam tik lielu nozīmi.

DDD: Tu uzskati, ka mūsu sabiedrība ir tik sliktā stāvoklī, ka tā nespēs pat saprast, ka nevajag iet uz vēlēšanām? Vai tiešām cilvēki ir tik ļoti degradējušies, ka pat spēja nepiešķirt šim procesam pārāk lielu nozīmi, būtu jau daudz prasīts?

L.I.: Ja runā kopumā kā par vidējām temperatūrām slimnīcā, tad latvietis nespēj samierināties ar domu, ka viņš šajā valstī (manuprāt, arī pasaulē) neko nevar ietekmēt. Viņš ir skatījies bezgala daudz filmu, lasījis grāmatas, kur teikts, ka arī viens ir karotājs, bet realitātē mēs neko nevaram ietekmēt. Un ne tikai vēlētāji, arī ministrs, prezidents, deputāts, – nevienam no viņiem nav nekādu mehānismu, ar kuru palīdzību viņi spētu vienpersoniski kaut ko ietekmēt un mainīt.

Lavīnu nevar apturēt

DDD: Bet kas tad virza tos procesus? Es nerunāju par pārpasaulīgo – runāju par fizisko pasauli: vara, naudas sadale u.tml. Kurš to virza pasaulē?

Leonards Inkins: Iedomāsimies – no kalna nāk lejā akmeņu, ledus gabalu, visādu drazu lavīnu. Nav saprātīgi, nav gudri spriedelēt un analizēt, kurš tur kuru pastumj, lai ātrāk noripotu lejā. Tas ir dabisks process, kas notiek pats par sevi, ko nevar ne ietekmēt, ne apturēt, ne mainīt. Tā ir tāda abstrakta lieta, ko grūti saprast.

Piemēram – valsts. Tai ir savs karogs, tā rīkojas, slēdz miera līgumus – tā pastāv, bet tajā pašā laikā tās nav. Valsti nevar iesūdzēt tiesā – valsts vietā atbild Tieslietu ministrija. Nav tādas ēkas, nav tādas adreses un kabineta numura, kur dzīvo valsts, kur vari atnākt un pateikt tai, ko tu par to domā, un saņemt atbildi. Valsts veidojas tieši tāpat, kā šie birstošie akmeņi slīd no kalna lejā, – no dažādu grupējumu rīcības, no indivīdu rīcības. Un tieši no tā, kā katrs šajā lavīnā uzvedas, ir atkarīgs, kā lavīna birst.

DDD: Šis gan ir pretrunā tam, ka neviens neko nevar izdarīt. Ja ikviena rīcība veido daļu no visa, tad ikviens arī var ietekmēt un ir atbildīgs par visu.

L.I.: Tava loģika ir pareiza. Bet ir tāda lieta kā teorija un prakse. Teorijā jau viss ir pareizi. Tu jau vari kaut ko par 0,002 miligramiem ietekmēt, bet kopainu tas nemaina. Lavīna nāk un iznīcina visu, ko pa ceļam sastop. Cilvēciņš teorētiski var izrēķināt, cik daudz pie 0,000 miligramiem viņš ir ietekmējis kaut kādu procesu, bet, ja lode lido, tie 0,000... to nenovirzīs citā virzienā. Varbūt netrāpīs acī, bet trāpīs degunā. Trāpīs! Rezultāts būs nāve. Tātad cilvēka ietekme ir niecīga. Gadās (vēsturiski), ka vienam cilvēkam vai grupai ir bijusi izšķiroša ietekme, bet tā notiek reti. Piemēram, tūkstošu gadu laikā ēka saplaisā, paliek ļoti trausla un pietiek ar vienu bērna kājas spērienu, lai tā sabruktu. Bet tas notiek reizi 3 vai 13 tūkstošos gadu.

Daudz ir dzirdēts, ka nedrīkst padoties, ka ūdens pat akmenī rievu izskalo un zāle cauri asfaltam izlaužas. Bet šie un līdzīgie stāsti ir tikai daiļrunība. Mazs cinītis lielu vezumu gāž tikai tad, ja atrodas īstajā vietā un laikā. Ja neprecizitāte ir kaut par desmit laika vai attāluma vienībām, tad cinītis nekādi neietekmē vezuma gaitu.

DDD: Tu atkal runā pretrunās... Ja šobrīd konkrētā rīcība neko nemaina, tad vēlāk – tuvākā vai tālākā nākotnē – tā var kļūt par izšķirošu spēku kādā notikumā.

L.I.: Bet cilvēki grib dzīvot tikai šodien. Viņi nevēlas paciesties, lai labi dzīvotu Viņsaulē.

DDD: Atgriežoties pie vēlēšanām. Savā laikrakstā gandrīz pirms katrām vēlēšanām esam mēģinājuši skaidrot, cik absurdi ir piedalīties vēlēšanās gan kā deputātu kandidātam, gan vēlētājam. Tā ir spēle ar iezīmētām kārtīm, tādēļ vislabāk būtu tajā vispār nepiedalīties – neiet vēlēt.

L.I.: (Ar ironisku smaidu) Bet tā ir jūsu “kļūda”. Neturpiniet to. Tādā veidā jūs negūstat atbalstu. Jūs sakāt taisnību, bet cilvēks negrib to dzirdēt – un novēršas. Cilvēki nevēlas tērēt naudu, lai nopirktu spoguli, kurā viņi sevi ierauga patiesā gaismā.

Patiesie lietu kārtotāji

Leonards Inkins: Bet, ja no abstrakcijas pāriesim pie realitātes, tad realitāte ir ļoti vienkārša. Tā izriet no loģiskas lietu kārtības. Latvijā ir kādi 5 vai 7 cilvēki, kuru ietekme ir nevis 0,0001 gramu, bet gan kaut kādu 10 kg apmērā, ja pārvēršam to mērvienībās. Viņiem ietekme ir lielāka. Šie cilvēki, lai vairotu savu labklājību, satiekas, padzer kafiju, uzspēlē tenisu un vienojas – sadala nozares, teritorijas, vajadzības gadījumā apvieno spēkus un dzīvo, kā uzskata par vajadzīgu.

Protams, savā starpā arī strīdas – viņi nav ne radi, ne draugi, bet partneri, kuri veic konkrētus darījumus. Uzskatīsim to par īsto parlamentu, kas skaitliski ir mazs, bet patiešām ietekmīgs.

Zem viņiem ir palīgi, kaut kādi šoferīši u.c., kuriem no galda kāda drupača nokrīt. Domāju, daudz viņu nav, jo tad, ja viņu būtu pārāk daudz, situācija var kļūt nevadāma.

Tas ir īstais parlaments, par kuriem neviens nerunā, laikrakstos par viņiem neraksta – it kā viņu nebūtu.

DDD: Neviens pat nezina, kas tie ir par cilvēkiem?

L.I.: Zina, visi politikā ieinteresētie cilvēki zina, bet ieteikts (un viņi paši zina) par tādām lietām nerunāt, izlikties par muļķiem brīdī, kad jautā.

DDD: Izlikties par muļķiem un tēlot, ka pieņem lēmumus.

L.I.: Jā. Bet minētajam parlamentam ir izpildinstitūcija, ko varētu nosaukt par ministru kabinetu. Šī patiesā dažu cilvēku parlamenta ministru kabinets ir žurnālisti, deputāti, ministri – visi tie, par kuriem domājam, ka viņi pieņem lēmumus. Patiesībā viņi ir tikai izpildītāji. Un, ko tie daži ar lielo ietekmi nolemj, to skrien tautai iestāstīt, pareizā mērcē profesionāli pasniegt – žurnālisti. Partijas noformulē, pieskaņo šīs vajadzības partijas programmai.

DDD: Pie tiem pareizā kursa veidotājiem droši vien ir jāpieskaita arī visāda veida eksperti, sociologi...

L.I.: Jā, daudz, visa banda, to visu var skaitīt klāt. Viņi apkalpo dažus varenos, par to viņiem labi maksā, par to piever acis, ja viņi sagrēko vai pārkāpj likumu. Viņi ir tie, kas iestāsta vēlētājam, ka “nu ir pēdējā reize, ja ne tagad, tad vairs nekad; krievi nāk, latvieši iet, viss būs pagalam” utt., u.tjp.  

DDD: Ja runājam par okupantiem jeb ārējiem ienaidniekiem, tad viņi jau ir atnākuši un ir šeit pārāk ilgi uzturējušies...

L.I.: Man jau labāk patiktu, ja teiktu, ka okupanti iet.

DDD: Jā, ka viņi beidzot aiziet.

L.I.: Vienalga, uz kurieni...

DDD: Un prom.

L.I.: Un prom (smejas). Aptuveni tā. Žurnālisti, politiķi, visādi sabiedriskie darboņi iestāsta, regulāri pilinot katru brīdi – laikrakstos, datorprogrammās, televīzijas raidījumos, ziņās – kā narkomānam regulāru devu, turot pie šļirces visu laiku, neļaujot attapties. Cilvēkus, vienkāršo tautu tā apmāj, ka viņi kļūst par nožēlojamu aitu baru. Ir, protams, arī gudri, apķērīgi cilvēki, kuri saprot, kas notiek.

Ādolfs Hitlers patiešām gribēja saviem tautiešiem labu darīt. Viņš bija gudrs un saprata, ka, ja viņš saviem tautiešiem teiks patiesību, darīs labu, tautieši viņu padzīs un viņā neieklausīsies. Kā kārtīgs dakteris viņš zināja, ka pacients ir jāpiekrāpj, lai varētu viņu ārstēt. Un to viņš arī darīja. Pacients, sajutis, ka viņam kļūst labāk, ka kļūst veselāks – bezdarba nav, nabadzības nav, sāka dievināt dakteri, sāka pārvērtēt viņa spējas, prasmes utt. Tas noveda pie drausmīgas nelaimes.

Līdzīgi bija Itālijā un citās valstīs. Mums kā biedrībai “Latvietis”, arī jums – ja gribat, lai jums būtu daudz lasītāju, daudz atbalstītāju –, ir jāpieņem tas morālais lēmums, jāizšķiras par lasītāju krāpšanu…

DDD: Vai pareizi saprotu, ka, lai gūtu atbalstu, mums jāpieņem lēmums neteikt taisnību, melot cilvēkiem?

L.I.: Jā. Krāpt, mānīt, manipulēt – kā kurā brīdī vajag. Cilvēkiem ir jāsaka tas, ko viņi grib dzirdēt, – un viņi būs priecīgi, viņi klausīs, atbalstīs...

Kod, kurā pirkstā gribi…

DDD: Tad sanāk, ka mums ir modernā verdzība un šie vēlētāji, kuri kā apmāti iet un balso, būtībā ir gara vergi – viņi ir atkarīgi no domas, ka viņi kaut ko ietekmē?

Leonards Inkins: Es domāju, ka visi neiet, lai ietekmētu. Mēdz teikt, ka žīds kompānijas pēc pakārās. Kompānijas pēc arī aiziet.

DDD: Bet kas ir labāk – iet balsot vai tomēr neiet?

L.I.: Ne viens, ne otrs nav labi, jo tam nav nozīmes. Visu tāpat izlemj tie daži ietekmīgie cilvēki. Kod kurā pirkstā gribi, vienalga sāp.

DDD: Vienalga, ej vai neej?

L.I.: Tieši tā, jo notiks, kā šie “septiņi” izlems. Cilvēki dzīvo ilūzijās, ka kaut ko ietekmē. Šo ilūziju vajag iznīcināt, pasakot rūgto patiesību, ka viņi, ejot uz vēlēšanām, ir līdzvainīgi notiekošajā. Ja cilvēks neietu, arī būtu līdzvainīgs… Vienalga vainīgs.

DDD: Bet mazākā mērā…

L.I.: Jā, var jau stāstīt, ka esmu mazliet mazāk vainīgs; tikai drusciņ stāvoklī…

DDD: Nu, tad jau man nav izvēles – vienīgi jānomirst.

L.I.: Nē. Tev ir jāsamierinās ar to, ka tu dzīvo pasaulē, kurā tautai un valstij svarīgos jautājums izlemj bez tavas piekrišanas, kaut vai tu esi vai neesi.

Svarīgi, kā cilvēks argumentē savu neiešanu uz vēlēšanām. Vai tāpēc, ka apzinies, ka tam nav nekādas jēgas un ar tevi manipulē, vai neej vienkārši tāpēc – eh, kāpēc man tur iet.

DDD: Nē, laikraksts “DDD” vienmēr ir pamatojis neiešanu uz vēlēšanām ne jau tādēļ, ka būtu jāļaujas slinkumam, bet gan tāpēc, ka vēlēšanas ir liela mēroga manipulēšana, krāpšanās.

L.I.: Bet, neejot uz vēlēšanām, tu šo manipulēšanu neapturi. Pat ja uz vēlēšanām aizies tikai vēlēšanu komisija, ar to pietiks, lai vēlēšanas būtu notikušas.

Ir valstis, kurām ir mazliet citādāka konstrukcija. Valstis parasti līdz vērtīgām un labām lietām ir nonākušas asiņainu notikumu rezultātā. Jo visās tautās iegūtās labklājības ir, izcīnītas ar asinīm, nevis ar pļāpāšanu. Līdz ar to ir sabiedrības, kurās vēlēšanām ir mazāka vai lielāka nozīme. Ir sabiedrības, kuras jau pēc būtības ir agresīvākas, kas nepieļauj netaisnīgumu, strauji iebilstot un reaģējot. Bet mēs tādi neesam – esam stipri pieradināti.

Novērtē šo rakstu:

76
25

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Mēs esam īpaši, un mūsu situācija ir īpaša, samaksājiet mums, un raudzīsimies uz priekšu

FotoPēdējo dienu laikā sabiedrībā, tostarp sociālajos medijos, plaši tiek apspriesta labas gribas atlīdzinājuma likumdošanas iniciatīva, ko reizēm publiski sauc arī par "restitūcijas atlīdzinājumu ebreju kopienai". Diskusija izraisa dažādus komentārus, nereti asus, retu reizi arī tādus, kurus nevajadzētu pagodināt ar uzmanību.
Lasīt visu...

18

Mēs ļoti vēlamies, lai nodokļu maksātāji sniedz 40 miljonu finansiālu atbalstu Latvijas ebreju kopienai

FotoLikumprojekta “Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai par holokausta un komunistiskā totalitārā režīma laikā nelikumīgi atsavināto nekustamo īpašumu” anotācija.
Lasīt visu...

21

Speciāli visiem manipulatoriem ar „politkorektumu” un „taisnīgumu”

Foto1. Cilvēki, kuri kritizē Rīgas Domi, Ušakovu un "Saskaņu" par iespējamo liela mēroga korupciju, automātiski nav "rusofobi" vai "naciķi." Viņi vēlas godīgu, nekorumpētu pilsētas pārvaldi.
Lasīt visu...

12

Manabalss.lv iniciatīva “Latvija nosoda komunistisko režīmu noziegumus. Bez izņēmumiem”

FotoLatvija līdz šim nav publiski paudusi skaidru attieksmi pret Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) režīma noziegumiem. Klusēšana ir salīdzināma ar netiešu līdzatbildību.
Lasīt visu...

21

Tautas pēdējā fāze: 4. Iedzīvotāju resursi

FotoTie cilvēki, kuri zina, ka Latvijā viss notiek “pēc grāmatas”, zina arī to, ka pēdējā fāzē eksistē īpaša iedzīvotāju daļa - garīgās bojāejas klienti. Tautas garīgā bojāeja tiešā veidā neattiecas uz visu tautu, bet attiecas tikai uz tautas zināmu (visticamākais – nelielu) daļu.
Lasīt visu...

21

Politiskais spiediens pret FKTK var radīt draudīgu precedentu arī citām patstāvīgajām iestādēm

FotoCentieni sakārtot likumu “tā, kā vajag” jeb atbilstoši politiskajiem uzstādījumiem, tiecoties atbrīvoties no esošajiem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes locekļiem un piedāvājot “zelta izpletņus”, ne tikai veido draudīgu precedentu FKTK darbībā, bet norāda uz likumdevēja uzdrīkstēšanos steigā mainīt patstāvīgo iestāžu darbības nosacījumus, kas var skart jebkuru no patstāvīgajām iestādēm.
Lasīt visu...

21

Šis ir bezprecedenta politiskās iejaukšanās gadījums FKTK vēsturē

FotoFinanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) vēlas precizēt publiskajā telpā izskanējušu valsts amatpersonu sniegtu nepatiesu informāciju, kas vedina domāt, ka situācija Latvijas finanšu sektorā pēc FKTK veiktās pārmaiņu vadības kopš 2016. gada, kā arī Latvijā līdz šim finanšu pakalpojumu sniedzēju īstenotā uzraudzības pieeja un tās tiesiskais ietvars it kā būtu šķērslis labam valsts novērtējumam Moneyval procesā.  
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Atklāta vēstule Augstākajai tiesai un tieslietu ministram Jānim Bordānam: aicinu apturēt uzsākto Valsts prezidenta ievēlēšanas procedūru

Latvijas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam š.g. 28. maijā...

Foto

Ordeņus tirgo, bet Valsts prezidenta kancelejai par to nav ne mazākās intereses

Patiesībā ir vienalga, vai Baiļu triloģijas popularizēšanai izmanto I šķiras Triju Zvaigžņu ordeņu tirgošanas jautājuma aktualizēšanu...

Foto

Brīvība meža īpašniekiem?

Sen senos laikos, tik senos kā 2012. gads kokrūpnieki konstatēja, ka "pēc trīs gadu pārtraukuma, kad, pateicoties valdības lēmumam palielināt ciršanas apjomus valsts...

Foto

LMT, „Tet” un sabiedriskie mediji – kas slēpjas kastē?

Jau atkal dienaskārtībā parādās ziņa, ka „Latvijas Mobilā telefona” (LMT) un "Tet" (agrāk "Lattelecom") akcionāri, tas ir...

Foto

Eiropas patiesā seja

Eiropas Parlamenta vēlēšanām veltītajās publikācijās un to komentāros nācās pārliecināties par Eiropas problemātikas ļoti primitīvo un nepatieso atspoguļojumu. Publikācijās un to komentāros sastopamā...

Foto

Dzīvs pierādījums tam, ka vatņikiem nav tautības: Dainis Turlais

Noteikti būsiet pamanījuši, ka kolorado vaboļu midzenī, ko dažkārt mēdz dēvēt arī par Rīgas Domi, pēdējā mēneša...

Foto

Pār gadskārtu audits nāca, šopavasar vēl nav atnācis

Pirms vairāk nekā gada, 2018. gada martā un aprīlī publicēju četru rakstu sēriju sakarā ar AB LV krīzi un ar to...

Foto

“Saskaņu” gaida grūti laiki

Politikas vērotājiem šobrīd ir interesants laiks. Nesen beidzās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, trešdien tika ievēlēts jaunais Latvijas prezidents Egils Levits. Pēc tam sekoja...

Foto

Kā būtu iespējams deputātam Kaimiņam juridiski tiesiski sadauzīt seju par vēlētāju nodošanu un solījumu nepildīšanu

Atklātā vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrnieces kundzei! Vēlos Jūs informēt, ka pēc Vienotības valdības...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 3. Sociālā šizofrenizācija

Zinātnē tiek analizēta parādība vārdā sociālā šizofrenizācija jeb sabiedriskās apziņas šizofrenizācija. Šo parādību izraisa sabiedrības dzīves apstākļi. Tādā gadījumā sabiedrībā...

Foto

Kāpēc LRA ar 5,01% derīgu vēlēšanu zīmju palika zem 5% barjeras, un kāpēc ZZS ar vairāk nekā 5,3% balsu nedabūja vietu

Esmu jau skaidrojis, tak savilkšu...

Foto

Ļaunuma banalitāte

Ļaunumā vienmēr ir zināma banalitātes porcija: ļaunums parasti nevar lepoties ar oriģinalitāti. Ļaunums parasti atkārto citu ļaunumu formātu un trajektoriju, un tas notiek banāli...

Foto

Šīs nav pirmās nopietnās aizdomas saistībā ar Latvijas valsts augstākajiem apbalvojumiem

Saistībā ar pēdējās dienās aktualizēto jautājumu par valsts augstāko apbalvojumu pasniegšanu un „noklīšanu neceļos”, kā...

Foto

Es kā ignorētā Valsts prezidenta amata kandidāta izvirzītājs esmu vērsies tiesā pret LR Saeimu

28. maijā esmu iesniedzis Augstākajā tiesā pieteikumu, vēršoties pret Latvijas Republikas (LR)...

Foto

Zakatistova un Tamuža stāsts nav unikāls. Par ko klusē Tamužs?

Klaji meli, nepatiesi apgalvojumi, safabricēti fakti un intrigas jau vēsturiski ir bijuši iecienīti instrumenti cīņā par...

Foto

Kā LPSR par L[PS]R pārtapa. 2. daļa

Turpinājums sarunai ar kādreizējo Pilsoņu Kongresa Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Antonu Mikosu....

Foto

Kā LPSR par L[PS]R pārtapa. 1. daļa

Saruna ar kādreizējo Pilsoņu Kongresa Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Antonu Mikosu....

Foto

Vīzija glamūra inteliģencei

2019.gada 16.maijā portāls “nra.lv” publicēja tekstu ar virsrakstu “Valsts prezidenta amata kandidāta Egila Levita vīzija par Latviju”. Tā ir latviešu varas inteliģencei svētā...

Foto

Katoļu baznīcas Bīskapu konferences aicinājums sakarā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām

Tuvojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām, Latvijas bīskapu konference vēlas atgādināt par katra kristieša līdzatbildību kopējā labumā, kas...

Foto

Daži argumenti (no daudziem), kāpēc Dombrovskis ir nelietīgs divkosis

1. Zināms, ka Dombrovska grāmatas izdošanu latviešu valodā ir finansējusi Kuveitas naftas kompānija, kura bija ieinteresēta no...

Foto

“Bezkompromisa tiesiskums” bez maskas: „Liepājas metalurga” izlaupītāji reiderē „Olainfarm” un stiepj rokas pēc LU īpašumiem

Velmers un Krastiņš kopā ar Prudentia partneri Rungaini izpārdeva Liepājas metalurga īpašumus. Pārdeva pa daļām,...

Foto

Ir puslīdz skaidrs, kurp dodas NEPLP un LTV. Bet... kur tad tas ir?

Atbilde uz Jāņa Rušenieka 17.05.2019. rakstu «Kurp dodies, LTV un NEPLP?» — šis...

Foto

Brīva vieta Valsts prezidenta ievēlēšanas likuma interpretācijai

Šī gada 13. maijā atbilstoši Valsts prezidenta ievēlēšanas likumam iesniedzu pieteikumu ar prezidenta amata kandidatūru prezidenta vēlēšanām Saeimas Prezidijam,...

Foto

Ezotēriķi bez atsaucēm – kā Gundariņš disertāciju rakstīja

2019. gada janvārī pasauli pāršalca ziņa, ko varēja lasīt arī Latvijas ziņu slejās, ka “Indijas zinātnieku kopiena skarbi...

Foto

Vai iespējams iemācīt āzi dot pienu?

Pietiek vairākkārt publicēja Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (NĪLA) stāstus par "Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likuma" (Nr. 158.Lp13, turpmāk – Likumprojekts)[1] veidošanas...

Foto

Protestu nebūs jeb tautas dekadence

Vai ir gaidāmi protesti – mītiņi, piketi, tautas sapulces vai citas protesta akcijas? Vai latvieši samierināsies, ka viņu valstī prezidents būs...

Foto

Latvija gaida nākamo vadoni

Esošais prezidents Raimonds Vējonis ir paziņojis, ka nekandidēs prezidenta vēlēšanās, kaut arī viņu atbalsta ZZS. Tas uzskatāms par racionālu un saprātīgu lēmumu,...

Foto

Koncertzāle uz AB dambja: kārtējais "otkats" vai spļāviens sejā Rīgas "plebejiem"?

Rīgas akustiskās koncertzāles priekšvēsture ir pietiekami sena - pirmo reizi ideja par  jaunu republikas līmeņa...

Foto

Nacionālā ideja un identitāte

Šo nerakstīju un nepublicēju pirms devītā maija un devītajā. Dažām dienām bija jāpaiet, lai ir objektīvāks redzējums un iespējams skats ne tikai...

Foto

Londonas tiesa: "Latvijas dzelzceļa" šefs Bērziņš iepriekšējā darbavietā izkrāpis 5 miljonus

Edvīns Bērziņš caur “Latvijas kuģniecību” ir izkrāpis piecus miljonus dolāru no uzņēmuma “Latmar”. Šāds Londonas...