Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Noziegumu brīvība

Arturs Priedītis
24.10.2013.
Komentāri (146)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Aizvadītajos apmēram divdesmit gados ir radīts jauns sociālais produkts, kuru ieteicams dēvēt par noziegumu brīvību. To radīja Rietumu civilizācija. Tāpēc jaunā sociālā produkta lietotāji ir „baltie” cilvēki. Viņi to lieto ar baudu katru gadu arvien vairāk un vairāk.

Atsevišķās zemēs jaunais sociālais produkts ir valstiski politiskās dzīves pamats. Ja šajās zemēs pārtrauktu izmantot jauno sociālo produktu, tad sāktos jauna valstiski politiskā dzīve un noziegumu brīvības likvidācija atgādinātu revolūciju.

Mūsdienu Latvijā noziegumu brīvības prakse attiecas uz katru iedzīvotāju. Ja mūsdienu Latvijā tiktu likvidēta noziegumu brīvība, tad katram godīgam pilsonim un nepilsonim sāktos cilvēka cienīga dzīve.

Runa ir par visdažādākā veida noziegumu brīvību. Cilvēku dzīvē ir ļoti liela noziegumu daudzveidība. Var būt morālie noziegumi, tikumiskie noziegumi, politiskie noziegumi, ekonomiskie noziegumi, reliģiskie noziegumi, ideoloģiskie noziegumi, psiholoģiskie noziegumi, profesionālie noziegumi, kriminālie noziegumi, nacionālie noziegumi, noziegumi pret cilvēci, tautu, nāciju, valsti, atsevišķiem indivīdiem, dzīvniekiem, dabu.

Jaunajā sociālajā produktā principā runa var būt par jebkura veida noziegumu. Arī kriminālajiem noziegumiem, par kuriem likumdošanā paredzēts sods. Tajās zemēs, kurās jaunais sociālais produkts ir valstiski politiskās dzīves pamats, galvenokārt runa ir par kriminālajiem noziegumiem un noziegumiem pret tautu un nāciju. Masveidā noziegumu brīvība attiecas uz ideoloģiskajiem, politiskajiem un morālajiem noziegumiem, par kuriem likumdošanā nav paredzēts sods.

Jaunajā sociālajā produktā brīvības jēdziens tiek lietots mūsdienās tradicionālajā izpratnē. Proti, dziļākajā būtībā brīvība ir izvēles tiesības. Ja nav izvēles tiesības, tad nav brīvības. Brīvība ir organiski saistīta ar cilvēka gribu. Konkrēti: cilvēka gribas brīvu izpausmi, kad cilvēks var brīvi rīkoties saskaņā ar savu gribu. Ja cilvēks nevar brīvi rīkoties saskaņā ar savu gribu, tad brīvība nepastāv un cilvēka brīvās gribas izvēle ir liegta. Cilvēks savu gribu ir spiests pakļaut kaut kādiem ierobežojošiem noteikumiem. Tādā gadījumā cilvēka gribas brīvo izvēli reglamentē ierobežojošie noteikumi. Respektīvi, nebrīvība.

Jaunajā sociālajā produktā brīvības jēdziens tiek lietots saistībā ar atbildības jēdzienu. Cilvēka gribas brīva izvēle nosaka atbildību par attiecīgo izvēli. Brīvība un atbildība ir savstarpēji vienoti fenomeni. Tie noris blakus, līdztekus, paralēli. Zinātnē tādus jēdzienus dēvē par kolaterāliem jēdzieniem. Tā teikt, tie viens bez otra nevar dzīvot. Jo lielāka brīvība, jo lielāka atbildība. Jo mazāka brīvība, jo mazāka atbildība. Cilvēks parasti nejūt pārāk lielu atbildību par to, ko dara cita cilvēka gribas ietekmē, izpildot cita cilvēka pavēli, rīkojumu, norādījumu u.tml. Ja cilvēks rīkojās saskaņā ar savas brīvās gribas izvēli, tad viņa atbildības sajūta var būt maksimāla. Atbildība liecina, ka cilvēkā ir pienākuma apziņa un sirdsapziņa. Cilvēks spēj sevi kontrolēt un vadīt.

Cilvēku dzīvē ir ne tikai noziegumu liela daudzveidība. Liela ir arī brīvības daudzveidība, jo vēsturiskajā procesā notiek brīvības savdabīga specializācija, kad atsevišķs brīvības veids iegūst relatīvi autonomu raksturu un sociālo popularitāti kādā noteiktā laika periodā. Veidojās nosacīti norobežotu brīvību kolekcija.

Piemēram, cilvēktiesību garantētā brīvība kā brīvības autonoma specializācija radās vēsturiski nesen – XX gadsimta vidū pēc Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas pieņemšanas 1948.gadā. Savukārt noziegumu brīvība kā brīvības savdabīga specializācija, kā jau tika minēts, radās pirms apmēram 20 gadiem. Rietumu sabiedrības debilākajā daļā pašlaik aktīvi uzbriest vēl viens jauns brīvības veids – „dženderiskā” brīvība. Respektīvi, iespēja brīvi izvēlēties savu dzimumu. Jau tagad izdzimteņiem ir plaša izvēle ne tikai starp vīrieti vai sievieti, bet arī starp tādiem „dzimumiem” kā heteroseksuāls, homoseksuāls vai transseksuāls.

Pašlaik cilvēki var izmantot vārda brīvību, uzskatu brīvību, dzīves vietas izvēles brīvību, ticības brīvību, tirdzniecības brīvību, politisko brīvību, pārvietošanās brīvību, ekonomisko brīvību, seksuālo brīvību, mākslinieciskās jaunrades brīvību, akadēmisko brīvību, cilvēka tiesību brīvību, sociālo brīvību. Minēto brīvību kolekciju visjaunākajā laikā ir stabili papildinājusi noziegumu brīvība.

Brīvības daudzveidību veicina tas, ka brīvības izpratne ir vēsturiski mainīgs koncepts. Laika gaitā priekšstati par brīvību mainās. Cilvēki vienmēr ir domājuši par brīvību. Cilvēku pārdomās brīvības izpratne vienmēr ir ieņēmusi centrālo vietu. To acīmredzot vislabāk zina filosofi. Viņi uzskata, ka filosofijas vēsture ir brīvības izpratnes vēsture. Antīkajā filosofijā brīvība ir cilvēka eksistences jēga un mērķis. Viduslaikos brīvības izpratne bija spiesta ņemt vērā reliģiskos dogmatus. Jaunajos laikos brīvība ir cilvēka dabisks stāvoklis, ceļš uz sociālo līdztiesību un taisnīgumu.

Brīvības izpratne ir kultūras elements, bet kultūra ir sistēmiska un dinamiska parādība. Kultūra nestāv uz vietas. Mainās kultūra, un reizē mainās arī brīvības izpratne. Izmaiņas diktē kultūras pārējie elementi. Citiem vārdiem sakot, dzīves apstākļi. Rietumu civilizācijā pirms apmēram 20 gadiem radās tādi dzīves apstākļi, kad kļuva aktuāls jauns brīvības veids – noziegumu brīvība.

Bet tagad par to, kas ir noziegumu brīvība un kā tā reāli izpaužas mūsu dzīvē.

Noziegumu brīvības pamatā ir iespēja (brīvība) nesodīti pastrādāt tādus noziegumus, kurus vēl nesen neviens normāls cilvēks neuzdrošinājās pastrādāt un par kuru pastrādāšanu agrāk vienmēr tika saņemts sods – tiesā formulēts sods vai sabiedriskais sods. Tas varēja būt publiski atklāts, nepārprotams un nesaudzīgs sabiedrības nopēlums, kā arī kaut kāds sods attiecīgajā profesionālajā vidē - atbrīvošana no darba, profesijas licences anulēšana, darbavietas ētikas komisijas nosodījums u.tml. Tas, pirmkārt.

Otrkārt, noziegumu brīvība izpaužas nekaunīgā tendencē juridiski aizliegt tādas izpausmes, kuras par juridiski sodāmu noziegumu atzīst tikai viena sabiedrības daļa, bet otra daļa tādējādi to izjūt kā savas brīvības tendenciozu ierobežošanu. Praktiski tas nozīmē, ka tiek pieņemti likumi, kuri ir izdevīgi tikai vienai sabiedrības daļai. Turklāt skaitliski niecīgai sabiedrības daļai un turklāt tādai sabiedrības daļai, kura ar juridiskajiem aizliegumiem cenšas izvairīties no soda par saviem pastrādātajiem noziegumiem. Tādējādi notiek noziegumu leģitimācija – atzīšana par likumīgu. Principā visi zina, ka ir pastrādāts noziegums. Taču tajā pašā laikā juridiski tiek fiksēts, ka tas nav noziegums un to ir aizliegts interpretēt kā noziegumu.

Uz visiem brīvības veidiem un tajā skaitā arī uz noziegumu brīvību lielā mērā atsaucās vārda brīvība – tiesības brīvi izteikt savus uzskatus. Vārda brīvību garantē starptautiskie dokumenti un valstu konstitūcija. Arī LR Satversme.

No vārda brīvības lielā mērā ir atkarīgas citas brīvības. Arī noziegumu brīvība ir atkarīga no vārda brīvības.

Noziegumu brīvība tāpat kā vārda brīvība ir saistīta ar patiesības noskaidrošanu – iespēju vai aizliegumu runāt patiesību. Dodot vārda brīvību, nav iespējams noslēpt to, ko kāds vēlās noslēpt savās personiskajās interesēs, valdošās kliķes interesēs, noziedznieku interesēs. Ierobežojot vārda brīvību sarunā par noziegumiem, ar likumu tiek garantēta visādu noziegumu pastāvēšana.

Rietumu civilizācijā pašlaik sastopamos noziegumu brīvības praktiskos gadījumus var iedalīt četrās grupās: 1) militārās sfēras, 2) finanšu sfēras, 3) ekonomiskās politikas sfēras un 4) ideoloģiskās sfēras.

Militārajā sfērā noziegumu brīvība izpaužas tajos gadījumos, kad kāda valsts vai valstu grupa (NATO) okupē vai bombardē citu valsti un tas notiek bez ANO Drošības padomes atļaujas, kā arī demagoģiski aizbildinoties ar kaut kādiem abstraktiem iemesliem – demokrātijas ieviešanu, cilvēktiesību aizsardzību u.tml. Šajā sfērā noziegumu brīvība sākās ar Irākas okupāciju 2003.gada 20.martā, par ko visiem ir labi zināms.

Aizvadītajos gados militārajā sfērā noziegumu brīvība ir turpinājusies un sabiedriskajā apziņā sāk nostiprināties kā ikdienišķa norma. Tiesa, vēršoties pret ASV gatavošanos iebrukt Irākā, 2003.gada 15. februārī Rietumeiropā un arī Austrumeiropā (Polijā, Krievijā, Serbijā, Slovēnijā, Ukrainā, Horvātijā, Čehijā) gandrīz visi iedzīvotāji izgāja uz ielas protesta akcijās. Tiek uzskatīts, ka tas bija masveidīgākais protests cilvēces vēsturē. Internetā ir publicēts valstu saraksts, kuru iedzīvotāji protestēja pret amerikāņu agresiju. Latvija nav minēta šajā sarakstā. Par to var lepoties vietējie deģenerāti.

Noziegumu brīvība finanšu sfērā atspoguļojās pasaules finanšu krīzē, kuras briesmīgākās sekas vēl tikai gaidāmas tuvākajā nākotnē. Krīzes galvenais iemesls ir finansistu noziedzīgā darbība, kura savlaicīgi netika apturēta, sodīta un kurai tika regulāri konstruēta juridiskā leģitimācija, lai krāpšanās un afēras izskatītos kā milzīgas rūpes par sabiedrības labklājību.

Stāstot par krīzi studentiem, parasti rādīju amerikāņu filmu Wall Street: Money Never Sleeps (2010). Tajā krīzes noziedzīgā izcelsme ir atklāta mākslinieciski ļoti izteiksmīgi. Redzot finansistu visjaunākos noziegumus, no cietuma nesen atbrīvotais baņķieris Gordons Gekko sevi uzskata par eņģeli. Viņa pastrādātais finanšu noziegums bija sīkums, salīdzinot ar šodienas nesodītajiem finanšu noziegumiem. Filma faktiski ir veltīta noziegumu brīvībai finanšu sfērā.

Ekonomiskās politikas sfērā noziegumu brīvība Rietumu civilizācijā vispamatīgāk izpaužas Austrumeiropā bijušajās sociālisma zemēs. To ekonomiskā politika no 1989.gada (sociālisma sistēmas sabrukuma sākuma) ir noziedzīga. Tiek pastrādāts noziegums pret tautu un nāciju.

Saprotams, tas attiecas uz privatizāciju. To, ka privatizācija patiesībā ir krimināls noziegums, zina visa pasaule un ne tikai Austrumeiropas iedzīvotāji. Ļoti daudzi saprot, ka šis kriminālais noziegums ir sociālisma bijušo zemju valstiski politiskās dzīves pamats. Ļoti daudzi saprot, ka „prihvatizācijas” rezultātu anulēšana un noziedznieku sodīšana būtu sava veida revolūcija – valstiski politiskās iekārtas radikāla transformācija.

Pasaules sabiedrība revolūciju gaidīja 2000. gada sākumā. 1999.gada 31.decembrī par Krievijas prezidentu kļuva V.Putins. Pasaules sabiedrība cerēja, ka viņš veiks „prihvatizācijas” rezultātu pārskatīšanu. Taču jaunā prezidenta viens no pirmajiem „mesidžiem” pavalstniekiem un pasaules sabiedrībai bija kategoriskais paziņojums, ka „privatizācijas rezultāti netiks pārskatīti”.

Globālo procesu kompetenti analītiķi raksta, ka „pasaules valdnieki” necenstos Putinam traucēt pārskatīt privatizācijas rezultātus Krievijā. „Pasaules valdnieki” lieliski saprot, ka krievu kriminālā privatizācija ļoti drūmi atsaucās ne tikai uz Krievijas nāciju, bet arī uz Rietumu sabiedrību. „Prihvatizācijas” rezultātā ir radies jauns sociālais slānis, kas faktiski apdraud visus pārējos sociālos slāņus ne tikai Krievijā. Apdraud arī pie mums Latvijā. Krievijas kriminālie „jaunbagātnieki” saimnieko Latvijā kā savās mājās un laiku pa laikam savā Baltijas galvaspilsētā Jūrmalā demonstratīvi sarīko šausmīgu fizionomiju glamūrīgas parādes, ap kurām pakalpīgi luncinās arī latviešu bāleliņu plikadīdas ar bijušo Valsts prezidentu Zatleru priekšgalā.

Jaunais sociālais slānis ir monstrs, kura funkcionēšanas galvenais veids ir parazītiskā rīšana, nespējot neko radīt un spējot tikai visu aprīt savas eksistences vidē. Jauno sociālo slāni veido reptiļi ar labiem zobiem, redzīgām acīm, spēcīgu nervu sistēmu, kas palīdz saskatīt un sagrābt to, ko var tūlīt aprīt, pārvēršot rīšanu par savas eksistences vienīgo formu. Protams, reptiļi atdarina cilvēkus un tiecas ar cilvēkiem iet kopsolī, lai nomaskētu savu bezjēdzīgo sūtību (skat. ilustrācijā).

Jaunākā informācija medijos liecina par rīšanas procesa turpināšanos. Par to 2013.gada 15.oktobrī publicēja rakstu Saeimas deputāts A.Elksniņš. Viņa raksts saucās „Privatizācijas otrais cēliens”. Tajā ir teikts: „Ir pagājuši tikai pāris mēneši kopš šā gada jūnija, kad Ministru kabinets uzdeva visām ministrijām sagatavot priekšlikumus turpmākai rīcībai ar to pārziņā esošajām kapitālsabiedrībām un par to, kurās kapitālsabiedrībās turpmāk būtu izbeidzama valsts līdzdalība. Būtiskais slēpjas detaļās, un šajā gadījumā tas ir termiņš, līdz kuram šī reforma īstenojama - 2014.gada 30.septembris – nedēļu pirms nākamās Saeimas vēlēšanām. Darbs pie reformas, kuru droši var nostādīt vienā rindā ar privatizāciju un denacionalizāciju un kura dos iespēju "nopelnīt" daudziem, sācies visai raiti. Valsts dalība 251 kapitālsabiedrībā tika izvērtēta, secinot, ka valsts līdzdalība būtu saglabājama 71 no tām. Faktiski, valdība ir ieplānojusi atsavināt valstij piederošās daļas 180 kapitālsabiedrībās. Bija izskanējis arī finanšu ministra kluss priekšlikums iegūtos līdzekļus izlietot ne tikai valsts parāda mazināšanai, bet arī kādai "sakarīgai idejai", protams, ja tāda būs un ja vispār kaut kas paliks pāri, jo atsavināšana, kā zināms, ir iespējama divos veidos – kapitāldaļas pārdodot vai tās privatizējot. "Privatizēt par sertifikātiem" – sabiedrība jau ir piemirsusi, kā tas bija, daļa nemaz nezina, kas tas tāds ir. Savu pirmo uzvaras gājienu Latvijā privatizācija piedzīvoja deviņdesmitajos un uzreiz ieguva noturīgu piegaršu – "prihvatizācija". Tad pie varas esošie ļāva sagrābt visu, par ko vien varēja kaut ko "noraut". Un izskatās, ka premjers Valdis Dombrovskis arī sev ir paredzējis vietu Latvijas izsaimniekošanas vēsturē.”

Tālāk raksta autors stāsta par konkrētām juridiskajām mahinācijām, lai jaunajā „prihvatizācijā” varētu piedalīties tikai savējie. Latvijas likumdošana ir tā noorganizēta, ka Ministru kabinets un tātad valdošā kliķe nosaka tos uzņēmumus, kuros valstij piederošo kapitāldaļu atsavināšanā privatizācija drīkst notikt par sertifikātiem un kuros - par reālu naudu. Noslēgumā autors secina: „Valdim Dombrovskim personīgi ir jāuzņemas atbildība un jānoņem valdības uzliktais slepenības plīvurs attiecībā uz iecerēm par valstij piederošo kapitāldaļu atsavināšanu. Nav pieļaujams, ka ar valsts mantu rīkojas kā ar savējo, ignorējot sabiedrības intereses un veicinot korupciju.”

Kādēļ „pasaules valdnieki” būtu atbalstījuši „prihvatizācijas” pārskatīšanu? Tādēļ, ka viņi pareizi apzinās „prihvatizācijas” morāli psiholoģisko ļaunumu visas cilvēces mērogā. Par to savā laikā jau uztraucās vārda brīvības slavenais teorētiķis Džons Mills. Viņa pārliecībā patiesības un sociālā taisnīguma trūkums morāli noplicina cilvēci, un cilvēki zaudē morālo imunitāti. Bijušās sociālisma zemes ar savu noziedzīgo privatizāciju turpmāk vienmēr būs sociālo konfliktu avots, apdraudot visu pasauli. Noziegumi pret tautām un nācijām uz mūžu mūžiem saglabāsies sociuma vēsturiskajā atmiņā, jebkurā situācijā kļūstot par sociālā naida un nesaskaņu avotu. Noziegumi pret tautām un nācijām nekad netiks piedoti un aizmirsti. Sociuma apziņā noziegumi vienmēr latenti funkcionēs kā vulkāns, kura lava var pārklāt sabiedrības dzīvi jebkurā brīdī.

To noteikti saprot arī kāda reptiļu un „politiķu” daļa. Iespējams, to saprot arī kāds no mūsu aprobežotajiem dombrovskiem – mūsu un ārzemju (Krievijas) reptiļu sulaiņiem. Taču diemžēl noziegumu brīvība jau ir krietni ielaista slimība. Turklāt garīgi vājāko etnosu vēsturisko atmiņu sāk aptumšot prāta gangrēna. Tās pārvarēšana prasa milzīgu politisko gribu un cilvēcisko pasionaritāti. Jautājums nav „Ko darīt?”, bet gan „Kas darīs?”. Latviešiem tas ir dzīvības un nāves jautājums.

Noziegumu brīvība ideoloģiskajā sfērā ir saistīta ar attieksmi pret fašismu, holokaustu, komunistisko partiju un PSRS, „perestroikas” notikumiem.

Pret fašismu un holokaustu Rietumu civilizācijas sabiedriskajā apziņā valda vienprātīgi nosodoša attieksme. Tomēr mēdz būt izņēmumi, kad atsevišķās valstīs vai kādā sabiedrības daļā fašismam tiek publiski demonstrēta zināma cieņa un tiek noliegts holokausts. Rietumu civilizācijā holokausta noliegšana visbiežāk ir individuāls gadījums, kad kāds fanātisks antisemīts noraida ebreju masveida iznīcināšanas faktus.

Ja attieksmē pret fašismu un holokaustu noziegumu brīvība izpaužas relatīvi niecīgā mērogā un drīzāk liecina par individuālo un etnisko patoloģiju, tad attieksmē pret komunistisko partiju un PSRS, kā arī „perestroikas” notikumiem jaunā sociālā produkta klātbūtne ir manāmi plašāka un noziegumu brīvības morāli un psiholoģiski graujošā rezonanse sabiedriskajā apziņā ir manāmi dziļāka.

Bijušajās sociālisma zemēs ļaudis ne tik daudz satrauc kompartijas un PSRS simbolikas aizliegšana, kā tieksme sociālistisko valstu dzīvi pielīdzināt nacistiskās Vācijas dzīvei. Tātad sociālismu pielīdzināt fašismam. Šajā tieksmē mežonīgi izpaužas ciniskā visatļautība – noziegumu brīvība ideoloģiskajā sfērā.

Tendence sociālismu pielīdzināt fašismam sākās jau „aukstā kara” laikā. Piemēram, par to daudz rakstīja ASV specdienestu noorganizēto fondu dāsni finansētā Hanna Ārendta, Ernsts Nolte, Huans Lincs, Karls Fridrihs, Ludvigs fon Mizess.

Taču minētā tendence īpaši uzplauka aizvadītajos apmēram 10 gados. Politiskajā analītikā ir sastopams viedoklis, ka tā nav eiropiešu iniciatīva. Tā atkal tāpat kā „aukstajā karā” ir amerikāņu iniciatīva. Ar „mīksto” spēku vēršoties pret „Putina Krievijas” reputāciju, amerikāņi atkal ir sākuši izmantot „aukstā kara” tēmu. Ar sociālisma un fašisma pielīdzināšanu tiek stimulēta savstarpējā neuzticība starp Krievijas (Austrumeiropas) un Rietumeiropas iedzīvotājiem. Tagad šī tendence ir iekļauta vadāmā haosa tehnoloģiju arsenālā.

Noziegumu brīvība „perestroikas” kontekstā pašlaik par laimi izpaužas tikai atsevišķās pēcpadomju zemēs. Bet tas nenozīmē, ka ir pielikts punkts šai riebīgajai izpausmei. Nelietīgie precedenti var pievilināt arī citu zemju padibenes, cenšoties izvairīties no kriminālā soda. Čaugani attīstītiem indivīdiem un zombijiem sliktais pielīp ātrāk nekā labais, tāpēc mums ir tik biezs antisemītu un rusofobu slānis. Šim slānim, iespējams, nav liela interese par noziegumu brīvības vietējo grēku atmaskošanu un sodīšanu. Apmātajās galvās noziegumi tiek apvārīti kā antisemītisma un rusofobijas spīdoši varoņdarbi, jo viss taču, mīļie latvieši, bija vērsts pret „krieviem” un „žīdiem”. Tāpēc tie nav noziegumi, bet ir varoņdarbi. Un tas nekas, ka tauta aulekšiem iet bojā.

„Perestroikas” vadītāji savu mērķu sasniegšanā bija gatavi pieļaut cilvēku upurus. Lai realizētu savus plānus, „perestroikas” virsdiriģents Gorbačovs atsevišķās padomju republikās organizēja speciālas akcijas, kuru laikā īpaši apmācīti speciālo dienestu darbinieki (snaiperi) apzināti nogalināja civiliedzīvotājus. Ar TV un preses starpniecību nevainīgo cilvēku nogalināšana pasaules sabiedrībai tika pasniegta kā padomju armijas un čekistu zvērības. Pasaules sabiedrībai nebija jāzina patiesība. Pasaules sabiedrībai bija jāsaprot, ka padomju armija un čekisti ir mierīgo iedzīvotāju nežēlīgas slepkavas. Pasaules sabiedrība nedrīkstēja zināt, ka faktiski savējos nošāva savējie, noziedzīgi iesaistoties Maskavas neliešu projektā.

Gorbačova organizētajās asiņainajās akcijās līdzdarbojās vietējie kadri. Saprotams, viņi nekad nebūs ieinteresēti patiesības atklāšanā. Viņi nevēlas tautu informēt par patiesību. Tātad godīgi atzīt savu līdzdalību nevainīgu tautiešu nogalināšanā. Daudzi no viņiem joprojām ir pie varas un var ietekmēt savas valsts likumdošanu.

Lai tauta neuzzinātu patiesību, atsevišķās bijušajās padomju republikās ir pieņemti speciāli likumi. Ar likumu ir aizliegts publiski teikt patiesību par „perestroikas” manipulatīvajām asiņainajām akcijām. Ja kāds to tomēr uzdrošinās darīt, tad pret drosminieku tiek ierosināta krimināllieta, un tiesas spriedumā tiek pasludināts sods. Tādi tiesas procesi ir bijuši, turklāt pavisam nesen.

Citās zemēs sastopamā patiesības un noziegumu slēpšanas mānija atbalsojās arī Latvijā. Par to ir runa š.g. oktobrī publicētajā L.Lapsas rakstā „Mūsu cūka un arī druva mūsu!”. Autors ironiski aicina „izveidot sarakstu ar tām mūsu valstiskajām patiesībām un vērtībām, kuras nav apstrīdamas un vispār aiztiekamas”, „oficiālo valstisko svētumu un pareizo nostādņu sarakstu”.

Mūsu medijos dominējošajiem dubultajiem standartiem ir veltīts š.g. oktobrī publicētais A.Lemberga raksts „NEPLP prasības medijiem Latvijā un Lietuvā – krasi atšķirīgas”. Tajā var lasīt: „Gan Latvijas Republikas likumi (Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 24.4.pants), gan pašu sabiedrisko mediju izstrādātie un pieņemtie profesionālās darbības kodeksi (Latvijas Radio Rīcības kodeksa 5.1.-5.3.punkts) akcentē vairākus žurnālistu profesionālās darbības kritērijus, kas respektējami raidījumu veidošanā, piemēram, objektivitāte un viedokļu daudzveidība. Diemžēl šīs likuma normas vai profesionālās darbības standarti Latvijā netiek ievēroti, turklāt nevis vienā vai divos gadījumos, bet gan sistemātiski.”

Kā izskaidrot jaunā sociālā produkta – noziegumu brīvības – rašanos un nostiprināšanos aizvadītajos 20 gados? Vēl nesen tāda noziedzīga visatļautība nebija iespējama. Nobela miera prēmiju agrāk nepiešķīra armijas virspavēlniekam, kura bruņotie spēki ir iebrukuši vairākās valstīs. Uz šodienas noziegumu fona ne tikai Gordons Gekko ir eņģelis. Eņģeļi ir arī gangsteru vēstures simboli Vito Karleone, Als Kapone, Čarlzs (Lucky) Lučiano. Uz Gorbačova nozieguma fona minētie gangsteri ir erceņģeļi.

Tiecoties formulēt atbildi uz minēto jautājumu, noteikti ir jāņem vērā sekojošais. Jaunais sociālais produkts vienādā mērā attiecas uz visu Rietumu civilizāciju. Noziegumu brīvība vienādā mērā attiecas uz visu Rietumu sociumu. Un nav svarīgi, ka Rietumu sociuma vienā daļā prevalē noziegumi militārajā un finanšu sfērā (ASV un Rietumeiropā), bet otrajā daļā pārsvarā ir noziegumi ekonomiskās politikas un ideoloģiskajā sfērā (Austrumeiropā). Vienādi garīgi slimas ir abas daļas.

Rietumu sabiedrības liktenis ir visiem kopīgs. Tāpēc atbildi nosaka pats galvenais notikums Rietumu sabiedrības visiem kopīgajā liktenī. Proti, demogrāfiskā pāreja. Tātad „balto” cilvēku izmiršana un šīs izmiršanas diktētā dzīves iracionālā loģika. Tā ir loģika, kas ir spējīga veicināt vienīgi destruktīvas izpausmes. Noziegumu brīvība ir tipiska destruktīvā izpausme. Tā progresē, jo citādāk nemaz nevar būt. Mēs turpinām izmirt un turpinām iracionāli ārdīties. Tāpēc mēs ar katru dienu kļūstam sociāli apātiskāki un ciniskāki. Sociālās apātijas un cinisma progresa dienaskārtībā nevar ietilpt noziegumu brīvības ierobežošana un likvidācija. Tas ir saprotams visiem, kuri vēl ir spējīgi kaut ko saprast. Tāpēc mums nākas adaptēties noziegumu brīvības vidē.

Novērtē šo rakstu:

3
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Pandēmija, infodēmija un multilaterālisms: runa ANO Ģenerālās asamblejas 75. sesijā

FotoAugsti godātais priekšsēdētāja kungs! Ekselences, cienījamās dāmas un godātie kungi! Vispirms vēlos apsveikt V. Bozkira kungu ar iecelšanu Ģenerālasamblejas 75. sesijas priekšsēdētāja godā. Varu Jums apliecināt, ka Latvija aktīvi līdzdarbosies, lai panāktu, ka nākamo 12 mēnešu garumā šī tik svarīgā organizācija varētu Jūsu vadībā darboties veiksmīgi.
Lasīt visu...

6

Šuplinskas kundze, atkāpieties, jūs dzīvojat citā realitātē

FotoMatemātikas skolotāju trūkuma dēļ pirmo mācību stundu šajā priekšmetā tikai pagājušajā nedēļā aizvadīja Rīgas 40. vidusskolas sesto klašu skolēni. Ziņas nonāca Latvijas televīzijā.
Lasīt visu...

21

Par "Turaidas kvartālu" samaksātā nekustamā īpašuma nodokļa apjoms ir palielinājies, nevis samazinājies

FotoLatvijas televīzijas raidījumā "De Facto" izskanējušais apgalvojums, ka SIA "MC Turaida Property", kam pieder Turaidas kvartāls Jūrmalā, pēc īpašuma statusa maiņas par 40 000 EUR ir samazināts nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN), neatbilst patiesībai.
Lasīt visu...

18

Es negribu lēkt acīs ļoti cienītajam ministram, no kā tik daudz kas ir atkarīgs: lai muzejs paciešas

FotoManā citādi harmoniskajā un priecīgajā dzīvē ir bijušas tikai divas reizes, kad esmu vēlējusies, lai man būtu savs sabiedrisko attiecību konsultants, jo pati nezinu, kā vispareizāk būtu reaģēt publiski nepatīkamā situācijā. Abas šīs reizes ir saistītas ar Brīvdabas muzeju. Tā kā man nav ne konsultanta, ne citu kanālu, es atļaušos izmantot savu privāto Facebook kanālu un iespējami racionāli un vienkārši izskaidrot aktuālo situāciju no sava skatupunkta, jo jūtu, ka tagad tas ir nepieciešams.
Lasīt visu...

21

Sankcijas. Retorika un realitāte

FotoŠī gada 5.septembrī portālā Pietiek.com tika publicēts nezināma autora raksts ar nosaukumu „Kāpēc tika indēts Navaļņijs”. Rakstā citstarp tika pieminētas rietumvalstu līdz šim ieviestās sankcijas pret Krieviju un to efektivitātes trūkums. Ne visam rakstā teiktajam varu piekrist, tomēr attiecībā uz sankciju zemo efektivitāti pilnībā atbalstu autora viedokli. Kāpēc tas tā, par to arī būs runa zemāk.
Lasīt visu...

21

Kad, kurā brīdī, aiz kurām durvīm un kurš apstiprina līdzfinansējumu „tautas sportam”?

Foto"Tautas sports to summu nemaz nevar apēst," sabiedriski nozīmīgu tautas sporta pasākumu atbalstam paredzēto pusmiljonu, kuru Covid-19 seku likvidēšanai apņēmusies iedalīt valsts, man vasarā komentē augstākā ranga ierēdnis. Tādēļ 500 000 eiro konkursa kārtībā tikšot dalīti nevis nozīmīgākajiem pasākumiem pēc principa "nauda seko (tautas sporta) dalībniekam", bet federācijām uz galviņām – un ne vairāk par 50 tūkstošiem uz federāciju.
Lasīt visu...

15

Lūdzu, uzvedieties tiesiski un nekaitējiet Latvijas kapitāla tirgus reputācijai

FotoŅemot vērā publiskajā telpā pieejamo informāciju par 22.09.2020. plānotajām AS "Olainfarm" akcionāru sapulcēm un Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK) saņemtos iesniegumus par AS "Olainfarm" notiekošo, FKTK aicina AS "Olainfarm" vadību 22.09.2020. plānotajās akcionāru sapulcēs nodrošināt visiem akcionāriem vienlīdzīgas tiesības, kā arī ievērot citus korporatīvās pārvaldības principus. Tāpat FKTK aicina arī lielākos akcionārus respektēt mazākuma akcionāru tiesības un ar savstarpējiem strīdiem neradīt kaitējumu Latvijas kapitāla tirgus reputācijai.
Lasīt visu...

21

Ko tad mēs darīsim, „izejot ielās”?

FotoMan bieži tiek uzdots jautājums – ko tad mēs darīsim, “izejot ielās”? Viens kungs rakstīja, ka viņš katru dienu esot ielās. Mēģināšu koncentrētāk paskaidrot šī mana aicinājuma būtību.
Lasīt visu...

6

„Ņevinovataja ja...”

FotoVakardien no plašsaziņas līdzekļiem uzzināju, ka “Saskaņas” valde pieņēma lēmumu izslēgt mani un manu kolēģi Ļubovu Švecovu no partijas. Sakarā ar šo ziņu es vēlētos ieviest skaidrību dažos jautājumos.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Šie biedri mums vairs nav nekādi biedri

SDP "Saskaņa" Rīgas nodaļa nolēmusi no partijas par Statūtu pārkāpumiem izslēgt divus biedrus - Vjačeslavu Dombrovski un Ļubovu Švecovu....

Foto

Notikumi Baltkrievijā - divu sistēmu sadursme

Lai kā mums gribētos domāt, ka notikumi Baltkrievijā ir šīs valsts iekšējā lieta un attiecas tikai uz tās iedzīvotājiem, tie...

Foto

Jāizbeidz apgrūtinošās attiecības ar „plinšu sievām”

Uzskatu, ka ir pārkāptas robežas. Kad viens partijas biedrs par citu saka, ka tas ir "jānovāc" un uzsver, ka "man...

Foto

Kā prokurore Dace Lapinska izpilda “pasūtījumus”

Jaunais ģenerālprokurors Juris Stukāns jau ir paudis kritiskus vārdus par prokuroru kvalifikāciju un iestājas par nepieciešamību paaugstināt prokuroru zināšanu līmeni....

Foto

Vājprāts, kas šobrīd pārņēmis ASV

Džordžs Floids mira, kad policija viņu aizturēja 25.maijā. Kopš tā laika ar viņa vārdu ir notikušas nekārtības vairāk nekā 2000 ASV...

Foto

Es tikai brīnos, līdz kādam līmenim tiks degradēts parlaments

Kā Jums šķiet, kā Saeimas priekšsēdētāja Mūrnieces kundze un Saeimas drošības dienests reaģēja uz šo manu ziņu?...

Foto

Demokrātija

Jau desmitiem gadu dzirdu kvēlas runas par demokrātiju. Ko tik neesmu dzirdējis, sākot no dẽmos – tauta un (κράτος), krátos – vara. Vienkāršojot – par tautas varu....

Foto

Provinces pensionāra apsveikums jaunus laikus alkstošajiem rīdziniekiem

Dārgie rīdzinieki, jums tas ir izdevies! Urā! Daloties sajūsmībā par nīstās varas aizslaucīšanu un jaunās, spožās, visās varavīksnes krāsās...

Foto

Vai ar „Rimi” salātiem es varu dabūt COVID19?

Sestdien kārtējo satraucošu ziņu pavēstīja SPKC – visi sestdien COVID19 reģistrētie gadījumi bijuši Daugavpilī. Pagājušajā nedēļā kopā ar...

Foto

Kāpēc es iešu 10.oktobrī

Kāpēc es iešu 10.oktobrī? Es izstāstīšu, jūs izlasiet un, lūdzu, man vairs nejautājiet! Pat Aldis nezina, kādēļ es iešu. Ceru, ka izlasīs...

Foto

Ir jāatlaiž „sabiedrisko” mediju vadība un NEPLP

Uzņemoties pilnu atbildību un turpinot pildīt deputāta zvērestu, es publiski paziņoju: IR JĀATLAIŽ Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio vadība,...

Foto

Kāpēc tika indēts Navaļnijs

Nule kā nācis klajā Vācijas valdības paziņojums par to, ka pazīstamais Krievijas opozicionārs Aleksejs Navaļnijs, kurš ārstējas slimnīcā Berlīnē, ir ticis saindēts...

Foto

Trīs sivēntiņu sāga Marsa parkā

“Reiz dzīvoja trīs sivēntiņi. Trīs brāļi. Visi vienāda auguma, apaļi, sārti, ar vienādi draiskām astītēm. Pat vārdi viņiem bija līdzīgi. Sivēntiņus...

Foto

Imigranti krievu vietā

Vai jums nešķiet dīvaini, ka mēs aizvadītajos 30 gadus nebijām spējuši iedzīt mietu plašajā krievu kultūras lādē Latvijā, bet tad pēkšņi to izdarīja pēdējos 2-3 gados? Tieši...

Foto

Finanšu ministrijas piedāvājums iznīcinās grāmatniecības nozari

Latvijas Rakstnieku savienība ar neslēptām bažām raugās uz Finanšu ministrijas plāniem no 2021. gada likvidēt autoratlīdzību speciālo režīmu, aizstājot to...

Foto

Atbilde, kāpēc cilvēki netic vēlēšanām, ir meklējama vēlēšanu sistēmā

Atbilde, kāpēc cilvēki netic vēlēšanām, ir meklējama vēlēšanu sistēmā. Proti, šobrīd tur valda naudas vara, nevis tautas...

Foto

Vēstule Selīnai un citiem aktīvistiem

Es dzīvoju Teikā, dzīvoklī kādā no padomju laikos celtajiem Teikas namiem, man ir vīrs un divi bērni, un man nav vienalga,...

Foto

Reiram ir jāatbild par cinisko rīcību Marsa parkā

Koku zāģēšana dienu pēc vēlēšanām Marsa parka teritorijā ir cinisks, nosodāms un politiski gļēvs lēmums, kura tagadējā izpilde,...

Foto

"Marsa parka" izzāģēšana ir "Attīstībai/Par!"/”Progresīvo” melu un liekulības paraugstunda

"Marsa parka" izzāģēšana nākamajā dienā pēc vēlēšanām ir "Attīstībai/Par!"/”Progresīvo” melu un liekulības paraugstunda. Šo politiķu zaļie mērķi...

Foto

Ātras pārdomas par priestera Mediņa "sāgu"

Man ir bijis tas gods viņu satikt. Viennozīmīgi spilgta personība. Viņam ir sava dzīves filozofija, kurai nevaru 100% piekrist, bet...

Foto

Ne jā, ne nē, ne melns, ne balts: paziņojums par Bruknu un priesteri Mediņu

Šā gada 20. augustā medijos izskanējusi informācija par Bruknas muižā esošās kopienas...

Foto

Par kristieti Aldi

Es jau sen gribēju uzrakstīt par to, kā Aldis Gobzems izsaimnieko Dieva doto talantu, bet kaut kā nebija vērtīga iemesla, lai nolasītu viņam...

Foto

Vēstule jaunajam Rīgas domes vadītājam – kā neuzkāpt uz Ušakova grābekļa

Godātie kandidāti, rakstu kā nedaudz skeptisks vēlētājs, kurš raugās uz Rīgas domes vēlēšanām ar tādu...

Foto

Levita lieliskais vēsturisko zemju likumprojekts brīnišķīgi ļaus apzināties latvisko identitāti, tās dziļumu un kultūras saknes

25.augustā Piebalgas apmeklējuma laikā Valsts prezidents Egils Levits Vecpiebalgas Kultūras namā...

Foto

Rīgas domes priekšvēlēšanu debates jārīko pilsētas zaļajā klusajā zonā - Biķernieku mežā

Rīgas domes apstiprinātajā Rīcības plānā vides trokšņa samazināšanai Rīgas aglomerācijā ir 3.2.1.attēls – Akustiskā...

Foto

Dzelzceļa transporta un ostu tranzīta izpostītāji tagad raujas pie varas Rīgā

Jau pēc pāris dienām sāksies iepriekšējā balsošana Rīgas domes vēlēšanās, tālab vēlreiz palūkosimies uz pašiem...

Foto

Gruntmanis ignorēja vides un kultūras kontekstu, bet es neko nevarēju ietekmēt un vispār mazgāju rokas nevainībā

Dr. Uģis Gruntmanis, atgriežoties Amerikā, ir komentējis veselības ministres, Veselības...

Foto

Nekliedziet tie, kas ir kliedzēji un kristīgās reliģijas noliedzēji

Andreju Mediņu personīgi pazīstu kopš 1992 gada, savu 16 gadu vecuma. Biju viens no viņa "nokalpinātajiem pusaudžiem"....

Foto

Kungi (ar smaidu par nopietno)

Pirms daudziem gadiem, 1998. gada 18. novembrī, iznāca laikraksta «Latvietis Latvijā» pirmais numurs. To ievadīja Viļa Plūdoņa dzejolis:...

Foto

Likumdošanas iniciatīva: par valsts un pašvaldības līdzekļu izlietojuma atklātumu

Valsts un pašvaldību, arī to kapitālsabiedrību un nodibinājumu iepirkumi ir melnais caurums, kur bez pēdām tiek zagti...