Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
NĀVE audiogrāmata

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2020.gada 19.martā portālā nra.lv publiskota ziņa “Iepirkuma skandāls Ģenerālprokuratūrā”.1 Šī ziņu portāla “labvēlība” pret Ģenerālprokuratūru sakarā ar A.Lemberga lietu jau ir vispārzināms fakts, tamdēļ iesākumā skatījos ar palielu piesardzību, īpaši, ja dažus faktus nav iespējams pārbaudīt, jo pie attiecīgās informācijas, piemēram, nolikumiem un tehniskās specifikācijas, publiski nav iespējams piekļūt.

Tomēr no publiski pieejamās informācijas ir iespējams izdarīt vairākus secinājumus un ne tikai attiecībā par Ģenerālprokuratūras rīcību iepirkumu organizēšanā, bet arī par nra.lv publiskotā raksta objektivitāti. Sanāks divi zaķi ar vienu šāvienu.

Sākšu sākumā ar rakstā pausto informāciju. Kopumā kritiski ir vērtējama sadaļa par tādu videonovērošanas kameru izvēli, kuru ražotāji ir iekļauti ASV sankciju sarakstā. Publisko iepirkumu likums (turpmāk – PIL) un Sankciju likums nosaka pārbaudīt, vai pretendents, kurš piedalās iepirkumā, nav iekļauts sankciju sarakstā, nevis vai piegādājamo preču ražotājs ir sarakstā vai ne.

Savukārt ražotāja iekļaušana ASV sankciju sarakstā nozīmē, ka ASV tiek ierobežoti noteikti šo ražotāju produkti. Latvijā ir noteikti kritēriji, iegādājoties informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, bet videonovērošanas kameras šajā kategorijā neietilpst.

Vēl pamanāmas nelielas neprecizitātes saistībā ar datumiem. Proti, rakstā pausts, ka līgums gan noslēgts tikai 14. janvārī - ar firmu SIA Eiroparks. Iepriekš minētais datums, pēc publiski pieejamās informācijas, ir norādīts nepareizs. Proti, Iepirkumu uzraudzības biroja (turpmāk tekstā – IUB) mājaslapā publiskotajā informatīvajā paziņojumā par noslēgto līgumu paziņojums publicēts 20.01.20202 un norādīts, ka līgums noslēgts 10.01.2020.

Arī otrā iepirkuma rezultātā noslēgtā līguma noslēgšanas datums ir minēts kļūdaini. Rakstā pausts: līgums ar SIA Hansab noslēgts tikai 3. martā. IUB mājaslapā publiskotajā informatīvajā paziņojumā par noslēgto līgumu paziņojums publicēts 03.03.20203, un norādīts, ka līgums noslēgts 28.02.2020.

No raksta secināms, ka paredzamie līguma slēgšanas termiņi ir ņemti no IUB mājas lapā ievietotajiem paziņojumiem par plānoto līgumu. Te jāņem vērā, ka šajos paziņojumos norādītajiem līguma darbības ietvariem ir tikai un vienīgi informatīvs raksturs.

It kā sīkumi, bet, bet šie sīkumi noved pie tā, ka Ģenerālprokuratūra tiek parādīta negatīvā gaismā, proti, ka līgumus noslēdz pēc darbu izpildes beigām utt.

Es nesaku, ka Ģenerālprokuratūra ir balta un pūkaina, nepavisam ne, bet nevajag arī to lieki apvainot.

Tad nu tā, kas man pēc pieejamās informācijas šķiet, tā maigi sakot, dīvains.

Pirmkārt, man raisās jautājums, vai nav notikusi iepirkuma mākslīga sadalīšana. Tiesa, te šī sadalīšana vairāk sanāk pēc satura, nevis juridiski, jo iepirkumu veikšana tiek vērtēta gada ietvarā, bet te pirmais Paziņojums par plānoto līgumu, kurš publicēts 02.12.20194, un norādīts, ka piedāvājumi iesniedzami līdz 13.12.2019, savukārt līguma darbības laiks norādīts no 13.12.2019. līdz 10.01.2020.

Savukārt otrais paziņojums par plānoto līgumu publicēts 10.02.2020.5, un tajā norādīts, ka piedāvājumu iesniegšanas termiņš ir līdz 21.02.2020., savukārt līguma darbības laiks vai izpildes termiņš nav norādīts.

Ko no šī varam secināt - decembrī tiek izsludināts viens iepirkums, bet jau februārī otrs. Iepērkamais priekšmets ir viens un tas pats. To pierāda arī visos paziņojumos norādītais CPV kods: 35125300-2. Pēc iepirkumu uzvarētāja noteikšanas redzams, ka katrā no iepirkumiem līgumsumma ir mazāka par 42 000 euro. Pirmajā iepirkumā līgumsumma ir 20461,35 euro, bet otrajā – 16810,8 euro. Respektīvi – iepirkums jāveic PIL 9.panta kārtībā. Tas nozīmē – nolikuma prasības neviens nevar apstrīdēt un arī sūdzību par iepirkumu komisijas lēmumu nav iespējams iesniegt. Tikai apstrīdēt Administratīvajā rajona tiesā.

Bet kāda būtu situācija, ja šos abus iepirkumus veiktu viena gada ietvarā? Nu, tad paredzamā summa būtu jāsaliek kopā, un pēc tā varētu noteikt iepirkuma procedūru. Ģenerālprokuratūras veikto abu iepirkumu kopsumma viena iepirkuma priekšmeta (videonovērošanas kameras) iegādei ir 37 272,15 euro. Atklāts konkurss ir jāveic tad, ja paredzamā līgumsumma ir 42 000 euro.

Starpība, starp īstenoto iepirkumu kopsummu un slieksni, kad jāveic atklāts konkurss, ir 2 727,84 euro. Piekritīsiet, diezgan tuvu robežšķirtnei. Īpaši, ja iepirkuma procedūra jānosaka pēc plānotās līgumsummas, nevis piedāvātās. Realitātē plānotā ir lielāka nekā tā, par kādu tiek noslēgts līgums. Ļoti ticams, ka sākotnēji Ģenerālprokuratūra videonovērošanas kameru iegādei bija atvēlējusi 42 000 euro vai pat vairāk.

Līdz ar to man ir pieņēmums, Ģenerālprokuratūra zināja par visu nepieciešamo videonovērošanas kameru skaitu un tām atvēlēto finansējumu. Atklāti konkursi slidena lieta – var apstrīdēt kā nolikumu, tā komisijas pieņemto lēmumu, tamdēļ, kā nekā mācīti cilvēki – sadalīja divās daļās, bet, lai nebūtu normatīvo aktu pārkāpuma, vienu daļu izsludināja 2019.gada 2.decembrī, otru – 2020.gada 10.februārī. Tātad katrs no šiem iepirkumiem veikts citā kalendārā gadā un viss kārtībā.

Juridiski arī viss ir kārtībā, bet iekšēji nepazūd tā sajūta, ka vienkārši ir mācēts apiet likumu. Turklāt to izdarījusi Ģenerālprokuratūra, kurai ir pienākums rādīt to labāko piemēru. Var jau būt, ka, izsludinot iepirkumu decembrī, vēl nezināja, ka februārī vajadzēs vēl, bet šādā gadījumā šai iestādei ar plānošanu ir, kā ir, vai – nav nekā.

Nākamā sadaļa šajā visā gan ir pavisam nopietna. Tas būtu par tehniskajā specifikācijā ietvertajām prasībām. Rakstā publicēts, ka vienā nolikumā norādīti konkrēti novērošanas kameru modeļi, nevis tehniskie un veiktspējas parametri, kādiem jāatbilst iepirkuma priekšmetam.

Pirktas tiek 3 grozāmās kameras Dahua SD6AE530U-HNI, 35 āra kameras Dahua IPC-HFW81230E-ZEH, kā arī to stiprinājumi un sadales kārbas. Arī otrā iepirkuma nolikumā norādītas konkrēta ražotāja kameras. Prokuratūra pērk četru dažādu veidu Hikvision EasyIP 3.0 DS-2CD2185FWD kameras - kopā 164 vienības un arī stiprinājumus.6

PIL 20.panta precīzi nosaka, kādām prasībām jāatbilst tehniskajām specifikācijām un ka nedrīkst norādīt konkrētus modeļus. Šajā jautājumā Ģenerālprokuratūra noteikti ir rīkojusies neatbilstoši normatīvajam regulējumam. Te, protams, var savilkt paralēles ar jau manis iepriekš rakstīto – ja būtu atklāts konkurss, tad šādas tehniskās specifikācijas prasības noteikti tiktu apstrīdētas.

Līdz ar to nav šaubu, ka Ģenerālprokuratūra, veicot videonovērošanas kameru iepirkumu, ir rīkojusies neatbilstoši PIL regulējumam, un arī ir šaubas par tās godprātību likuma ievērošanā. Njā, skarbs secinājums par iestādi, kuras uzdevums ir nodrošināt likumību.

Kas atbildīgs par pieļautajiem pārkāpumiem iepirkumos? Atbilde vienkārša – iestādes vadītājs. Tagad gan paliek pavisam interesanti, ja tiek konstatēti šajos iepirkumos pārkāpumi, tad sanāk, ka padotie vētīs priekšnieku? Cik tas būs objektīvi?

Jāsecina, ka arī nra.lv, publiskojot šo informāciju, to ir pasniegusi sev vēlamā gaismā, sabiezinot krāsas.

1 https://nra.lv/latvija/308203-iepirkumu-skandals-generalprokuratura.htm

2 https://pvs.iub.gov.lv/show/605719

3 https://pvs.iub.gov.lv/show/610175

4 https://pvs.iub.gov.lv/show/601222

5 https://pvs.iub.gov.lv/show/607861

6 https://nra.lv/latvija/308203-iepirkumu-skandals-generalprokuratura.htm

Novērtē šo rakstu:

24
9

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Nepieciešama Saeima, kas spēj vadīt valsti cauri vētrainiem ūdeņiem (un ievēlēt mani uz otru termiņu, lūdzu)

FotoGodātie Latvijas pilsoņi! Vēlētāji! Nākamajos četros gados Latvijai ir nepieciešama tāda Saeima un valdība, kas spēj droši vadīt mūsu valsti cauri vētrainiem ūdeņiem.
Lasīt visu...

12

Mēs izmisīgi gribam izkrāpt valsts iepirkuma garantijas mūsu terminālim!

FotoDarbs pie sašķidrinātās dabasgāzes jeb LNG (liquefied natural gas) termināļa izveides Latvijā norisinās jau teju desmitgadi un varētu turpināties vēl tikpat ilgi, ja ne Krievijas agresija Ukrainā, kas nepārprotami lika saprast mūsu valsts enerģētisko atkarību ar visām no tā izrietošajām sekām.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas: kāpēc vajag iet vai neiet pie balsošanas urnām

FotoPašreiz sociālajos tīklos izskan daudz aicinājumi boikotēt vēlēšanas, un daudzi arī uzskata, ka nav vērts piedalīties vēlēšanām, jo pa lielam nekas nemainīsies. Un uz vēlēšanām pamatā neiet cilvēki, kuri nav apmierināti ar valdību, ar Saeimā ievēlēto deputātu darbu. Bet vēlēšanu boikots ir izdevīgs varas partijām, un tās to slēpti atbalsta.
Lasīt visu...

18

Mūsu politprostitūciju nedrīkst publiski saukt par politprostitūciju!

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) aicina Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju reaģēt uz deputāta Aleksandra Kiršteina (Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”–”Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK) 25. septembra izteikumiem mikroblogošanas vietnē Twitter. Deputāts, komentējot priekšvēlēšanu debates LTV ēterā, raksta: “Politprostitūta Bērtule, vadot Saeimas kandidātu debates LTV1, visu laiku melo, ka politiķi (domāti NA) grib likvidēt Satversmes Tiesu, noklusējot, ka tā ir jāpārceļ uz Augstāko Tiesu kā Igaunijā, Somijā un Zviedrijā! Pirmskara Latvijā Satversmes jautājumus skatīja AT Senāts!”
Lasīt visu...

12

Kāpēc jums vajadzētu nobalsot par mums - Marksa mūsdienu mazbērniem

FotoLīdz Saeimas vēlēšanām tikai 5 dienas, un, ja vēl turpini izlemt, par kuru politisko spēku atdot savu balsi, piedāvāju 15 iemeslus, kāpēc balsot par 15. sarakstu – Progresīvajiem.
Lasīt visu...

15

Vai "Konservatīvo" sīkpartijā atdzimst nacisms?

FotoŠis jautājums man radās jau pirms diviem gadiem, kad Vācijas kolēģi vērsa uzmanību uz simbolu iespējamu izmantošanu un simboliskajiem tekstiem, ar ko tika rotāti aizsaulē aizgājušās Jutas Strīķes, vienas no Jaunās konservatīvās partijas līderēm, bēru vainagi no viņas partijas biedriem.
Lasīt visu...

21

Nacionālisms, nacisms, fašisms, pozitīvais nacionālisms un citi "ismi"

FotoJums nepatīk garas runas un mani garie raksti, tāpēc šoreiz būs īsāk. Tam, par ko runāšu, ir dažādi nosaukumi, tam daudz ko nepelnīti piedēvē, un tam ir dažādas izpausmes, bet patiesībā runa ir par vienu un to pašu – par patikšanu un nepatikšanu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Tautvaldība ir tautas pārstāvniecība valsts pārvaldes lēmumu pieņemšanai, valsts pārvaldes institūciju veidošanai un lēmumu pieņemšanai

Satversmes 1. nodaļas 2.pants nosaka: “ Latvijas valsts suverēnā vara pieder...

Foto

“Kapteinis Amerika” aicina taupīt

Vadīkļi Vakareiropā brēc par enerģētisko krīzi. S…di, ko ar zaļo dienaskārtību, suicidālām sankcijām un nesaimnieciskumu savārījusi izkurtējusī Eiropas elite, būšot jāizstrebj pārvaldītajām...

Foto

„Attīstībai/Par” nopirkta publikācija „Delfos”: ja tas mums izdevīgi, mēs izliksimies, ka atbalstām valsts aizsardzības dienestu

Nepieciešamība stiprināt Latvijas drošību laikā, kad blakus Eiropā notiek karš, šķiet...

Foto

Esmu balsojis par partijām un politiķiem, kas ir līdzatbildīgi Latvijas izzagšanā, un atkal iešu uz vēlēšanām

Ļoti miglaini atceros savas pirmās vēlēšanas. Es tikko kā biju...

Foto

„Attīstībai/Par” nopirkta publikācija „Delfos”: es nemaz neesmu tāds hameleons un gļēvulis, kā jums izskatās, jo man ir apņēmība

Jūsu balss izšķirs, kas vadīs mūsu valsti. Pirms...

Foto

Logs vai varnešu kolektīvās pašsaglabāšanās instinkts

Mums katram ir izveidojies vai izveidots savs logs, caur kuru mēs uzlūkojam pasauli. Un šie logi mēdz būt ļoti dažādi...

Foto

Jaunzemes rīcība vērtējama kā amata pienākumu, konkrēta rīkojuma vai uzdevuma nepamatota nepildīšana vai novēlota, nolaidīga vai nekvalitatīva pildīšana

Ceturtdien, 15. septembrī finanšu ministrs Jānis Reirs ir izdevis...

Foto

Nedodiet sevi apmuļkot! Sīkumains, bet ļoti bīstams

«Okupāciju noliegt? Manā skatījumā tā ir bijusi. Attaisnot Krievijas prezidenta darbību es netaisos, un tā nav man simpātiska. Neskatos...

Foto

Paskaidrojumi Plešam: nav labi, ja nepatiesu informāciju apzināti izplata tik augsta valsts amatpersona kā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs

[1] 2022. gada 25. augustā Daugavpils...