Nra.lv patīk sabiezināt krāsas, bet arī Ģenerālprokuratūra ir izdarījusi visu, lai nāktos apšaubīt tās spēju ievērot likumus
Kasīklis23.03.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
2020.gada 19.martā portālā nra.lv publiskota ziņa “Iepirkuma skandāls Ģenerālprokuratūrā”.1 Šī ziņu portāla “labvēlība” pret Ģenerālprokuratūru sakarā ar A.Lemberga lietu jau ir vispārzināms fakts, tamdēļ iesākumā skatījos ar palielu piesardzību, īpaši, ja dažus faktus nav iespējams pārbaudīt, jo pie attiecīgās informācijas, piemēram, nolikumiem un tehniskās specifikācijas, publiski nav iespējams piekļūt.
Tomēr no publiski pieejamās informācijas ir iespējams izdarīt vairākus secinājumus un ne tikai attiecībā par Ģenerālprokuratūras rīcību iepirkumu organizēšanā, bet arī par nra.lv publiskotā raksta objektivitāti. Sanāks divi zaķi ar vienu šāvienu.
Sākšu sākumā ar rakstā pausto informāciju. Kopumā kritiski ir vērtējama sadaļa par tādu videonovērošanas kameru izvēli, kuru ražotāji ir iekļauti ASV sankciju sarakstā. Publisko iepirkumu likums (turpmāk – PIL) un Sankciju likums nosaka pārbaudīt, vai pretendents, kurš piedalās iepirkumā, nav iekļauts sankciju sarakstā, nevis vai piegādājamo preču ražotājs ir sarakstā vai ne.
Savukārt ražotāja iekļaušana ASV sankciju sarakstā nozīmē, ka ASV tiek ierobežoti noteikti šo ražotāju produkti. Latvijā ir noteikti kritēriji, iegādājoties informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, bet videonovērošanas kameras šajā kategorijā neietilpst.
Vēl pamanāmas nelielas neprecizitātes saistībā ar datumiem. Proti, rakstā pausts, ka līgums gan noslēgts tikai 14. janvārī - ar firmu SIA Eiroparks. Iepriekš minētais datums, pēc publiski pieejamās informācijas, ir norādīts nepareizs. Proti, Iepirkumu uzraudzības biroja (turpmāk tekstā – IUB) mājaslapā publiskotajā informatīvajā paziņojumā par noslēgto līgumu paziņojums publicēts 20.01.20202 un norādīts, ka līgums noslēgts 10.01.2020.
Arī otrā iepirkuma rezultātā noslēgtā līguma noslēgšanas datums ir minēts kļūdaini. Rakstā pausts: līgums ar SIA Hansab noslēgts tikai 3. martā. IUB mājaslapā publiskotajā informatīvajā paziņojumā par noslēgto līgumu paziņojums publicēts 03.03.20203, un norādīts, ka līgums noslēgts 28.02.2020.
No raksta secināms, ka paredzamie līguma slēgšanas termiņi ir ņemti no IUB mājas lapā ievietotajiem paziņojumiem par plānoto līgumu. Te jāņem vērā, ka šajos paziņojumos norādītajiem līguma darbības ietvariem ir tikai un vienīgi informatīvs raksturs.
It kā sīkumi, bet, bet šie sīkumi noved pie tā, ka Ģenerālprokuratūra tiek parādīta negatīvā gaismā, proti, ka līgumus noslēdz pēc darbu izpildes beigām utt.
Es nesaku, ka Ģenerālprokuratūra ir balta un pūkaina, nepavisam ne, bet nevajag arī to lieki apvainot.
Tad nu tā, kas man pēc pieejamās informācijas šķiet, tā maigi sakot, dīvains.
Pirmkārt, man raisās jautājums, vai nav notikusi iepirkuma mākslīga sadalīšana. Tiesa, te šī sadalīšana vairāk sanāk pēc satura, nevis juridiski, jo iepirkumu veikšana tiek vērtēta gada ietvarā, bet te pirmais Paziņojums par plānoto līgumu, kurš publicēts 02.12.20194, un norādīts, ka piedāvājumi iesniedzami līdz 13.12.2019, savukārt līguma darbības laiks norādīts no 13.12.2019. līdz 10.01.2020.
Savukārt otrais paziņojums par plānoto līgumu publicēts 10.02.2020.5, un tajā norādīts, ka piedāvājumu iesniegšanas termiņš ir līdz 21.02.2020., savukārt līguma darbības laiks vai izpildes termiņš nav norādīts.
Ko no šī varam secināt - decembrī tiek izsludināts viens iepirkums, bet jau februārī otrs. Iepērkamais priekšmets ir viens un tas pats. To pierāda arī visos paziņojumos norādītais CPV kods: 35125300-2. Pēc iepirkumu uzvarētāja noteikšanas redzams, ka katrā no iepirkumiem līgumsumma ir mazāka par 42 000 euro. Pirmajā iepirkumā līgumsumma ir 20461,35 euro, bet otrajā – 16810,8 euro. Respektīvi – iepirkums jāveic PIL 9.panta kārtībā. Tas nozīmē – nolikuma prasības neviens nevar apstrīdēt un arī sūdzību par iepirkumu komisijas lēmumu nav iespējams iesniegt. Tikai apstrīdēt Administratīvajā rajona tiesā.
Bet kāda būtu situācija, ja šos abus iepirkumus veiktu viena gada ietvarā? Nu, tad paredzamā summa būtu jāsaliek kopā, un pēc tā varētu noteikt iepirkuma procedūru. Ģenerālprokuratūras veikto abu iepirkumu kopsumma viena iepirkuma priekšmeta (videonovērošanas kameras) iegādei ir 37 272,15 euro. Atklāts konkurss ir jāveic tad, ja paredzamā līgumsumma ir 42 000 euro.
Starpība, starp īstenoto iepirkumu kopsummu un slieksni, kad jāveic atklāts konkurss, ir 2 727,84 euro. Piekritīsiet, diezgan tuvu robežšķirtnei. Īpaši, ja iepirkuma procedūra jānosaka pēc plānotās līgumsummas, nevis piedāvātās. Realitātē plānotā ir lielāka nekā tā, par kādu tiek noslēgts līgums. Ļoti ticams, ka sākotnēji Ģenerālprokuratūra videonovērošanas kameru iegādei bija atvēlējusi 42 000 euro vai pat vairāk.
Līdz ar to man ir pieņēmums, Ģenerālprokuratūra zināja par visu nepieciešamo videonovērošanas kameru skaitu un tām atvēlēto finansējumu. Atklāti konkursi slidena lieta – var apstrīdēt kā nolikumu, tā komisijas pieņemto lēmumu, tamdēļ, kā nekā mācīti cilvēki – sadalīja divās daļās, bet, lai nebūtu normatīvo aktu pārkāpuma, vienu daļu izsludināja 2019.gada 2.decembrī, otru – 2020.gada 10.februārī. Tātad katrs no šiem iepirkumiem veikts citā kalendārā gadā un viss kārtībā.
Juridiski arī viss ir kārtībā, bet iekšēji nepazūd tā sajūta, ka vienkārši ir mācēts apiet likumu. Turklāt to izdarījusi Ģenerālprokuratūra, kurai ir pienākums rādīt to labāko piemēru. Var jau būt, ka, izsludinot iepirkumu decembrī, vēl nezināja, ka februārī vajadzēs vēl, bet šādā gadījumā šai iestādei ar plānošanu ir, kā ir, vai – nav nekā.
Nākamā sadaļa šajā visā gan ir pavisam nopietna. Tas būtu par tehniskajā specifikācijā ietvertajām prasībām. Rakstā publicēts, ka vienā nolikumā norādīti konkrēti novērošanas kameru modeļi, nevis tehniskie un veiktspējas parametri, kādiem jāatbilst iepirkuma priekšmetam.
Pirktas tiek 3 grozāmās kameras Dahua SD6AE530U-HNI, 35 āra kameras Dahua IPC-HFW81230E-ZEH, kā arī to stiprinājumi un sadales kārbas. Arī otrā iepirkuma nolikumā norādītas konkrēta ražotāja kameras. Prokuratūra pērk četru dažādu veidu Hikvision EasyIP 3.0 DS-2CD2185FWD kameras - kopā 164 vienības un arī stiprinājumus.6
PIL 20.panta precīzi nosaka, kādām prasībām jāatbilst tehniskajām specifikācijām un ka nedrīkst norādīt konkrētus modeļus. Šajā jautājumā Ģenerālprokuratūra noteikti ir rīkojusies neatbilstoši normatīvajam regulējumam. Te, protams, var savilkt paralēles ar jau manis iepriekš rakstīto – ja būtu atklāts konkurss, tad šādas tehniskās specifikācijas prasības noteikti tiktu apstrīdētas.
Līdz ar to nav šaubu, ka Ģenerālprokuratūra, veicot videonovērošanas kameru iepirkumu, ir rīkojusies neatbilstoši PIL regulējumam, un arī ir šaubas par tās godprātību likuma ievērošanā. Njā, skarbs secinājums par iestādi, kuras uzdevums ir nodrošināt likumību.
Kas atbildīgs par pieļautajiem pārkāpumiem iepirkumos? Atbilde vienkārša – iestādes vadītājs. Tagad gan paliek pavisam interesanti, ja tiek konstatēti šajos iepirkumos pārkāpumi, tad sanāk, ka padotie vētīs priekšnieku? Cik tas būs objektīvi?
Jāsecina, ka arī nra.lv, publiskojot šo informāciju, to ir pasniegusi sev vēlamā gaismā, sabiezinot krāsas.
1 https://nra.lv/latvija/308203-iepirkumu-skandals-generalprokuratura.htm
2 https://pvs.iub.gov.lv/show/605719
3 https://pvs.iub.gov.lv/show/610175
4 https://pvs.iub.gov.lv/show/601222
5 https://pvs.iub.gov.lv/show/607861
6 https://nra.lv/latvija/308203-iepirkumu-skandals-generalprokuratura.htm
Seko mums 
Pirms nedēļas biedrība "Austošā Saule" pulcēja piketa dalībniekus pretī "Maskavas namam" Rīgā. Ar plakātiem, kas atgādināja par ukraiņu ciešanām un nepieciešamību atbrīvoties no Krievijas ietekmes, pretī Krievijas valsts simboliem. Piketa dalībniekiem nebija šaubu par to, ka vairāk nekā pusotru gadu pēc pilna apmēra kara sākuma Ukrainā un gadu pēc okupekļa nojaukšanas Pārdaugavā "Maskavas nama" atrašanās Rīgā ir spilgts simbols arvien neatrisinātajai cīņai par Latvijas ģeopolitisko kursu un mūsu pašu interesēm savā valstī.
Sortition. Tā senajās Atēnās sauca sistēmu, kurā tautas priekšstāvji, amatpersonas, augstākie ierēdņi, tiesneši tika izvēlēti lozējot. Tas, kuram izkrita kārts ieņemt kādu augstu amatu, tad deva zvērestu kalpot godīgi, tikai un vienīgi tautas interesēs, neņemt kukuļus utt. Šī senā demokrātijas metode nav pilnībā izzudusi līdz pat mūsu dienām, piemēram, tādās valstīs kā ASV, kur šādi tiek izvēlēti tiesu zvērinātie, kuri krimināllietās faktiski izlemj – vainīgs vai ne.
Pagājušajā piektdienā, 15. septembrī, Latvijas Republikas Saeimā sākās ārkārtas sēde. Tajā bija tikai viens izskatāms jautājums, proti: “Par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam.” Runa, protams, ir par aizejošās labklājības ministres Evikas Siliņas izveidoto valdību.
Godātie Saeimas deputāti, vēršamies pie Jums, lai paustu dziļas bažas par Gunāra Kūtra pieteikto kandidatūru un plānoto apstiprināšanu Saeimas priekšsēdētāja amatā. Uzskatām, ka deputāta publiskajā telpā izskanējušie izteikumi neatbilst augstajiem godprātības, atklātības un atbildīguma standartiem, kas tiek sagaidīti no Saeimas priekšsēdētāja kā vienas no augstākajām valsts amatpersonām.
Rietumu pasaulē
Pētot Daugavpils Čmoikas un Re:Baltica prokrieviskā dueta darbības, uzdūros interesantam dokumentam, kurā Tiesībsargs analizē ar Imigrācijas likuma grozījumiem saistītos riskus, tai skaitā iespējamo eventuālo Krievijas Federācijas pilsoņu izraidīšanu no valsts nenokārtotas latviešu valodas pārbaudes dēļ.
