Nu kā šis Zuckerbergs uzdrīkstas mums, ručekistiem, tā nodarīt pāri!
Inga Spriņģe12.01.2025.
Komentāri (44)
Iesaki rakstu: 
Video uzrunā META (Facebook/Instagram) šefs Mark Zuckerberg paziņoja, ka pārtrauc faktu pārbaudes programmu un "atjauno izteikumu brīvību mūsu platformās".
Re:Baltica, kas arī ir oficiālais META faktu pārbaudītājs, tas vismaz šobrīd neietekmē, jo programmu pārtrauc ASV. No vienas puses, šis paziņojums nav pārsteigums un arī mūsu līgumu ar META nekad neesam uztvēruši kā akmenī iekaltu.
Te dažas piezīmes par Zuckerberga izteikumu par "restoring free expression on our platforms".
Tādas izteikumu brīvības Facebook nav un nebūs, jo satura prioritātes jau sen nosaka algoritmi. Un tiem pēc būtības ir vienalga, kāds saturs; būtiski, lai tas ir emocionāls, jo tā var noturēt jūsu uzmanību un META pelnīt no reklāmām. Un, kā rāda pētījumi, emocionāls saturs sociālajos medijos visbiežāk ir manipulatīvs.
Tradicionālo mediju saturam META redzamību nogrieza jau pirms pāris gadiem. Profesionālie maldinātāji dusmojas uz Re:Check par "cenzūru", bet arī mūsu pašu lapu FB sasniegtā auditorija pēdējos gadus ir niecīga.
Politiķu izteikumu pārbaudi META savā programmā neļāva arī līdz šim. Mūsu Re:Check to dara pēc pašu iniciatīvas, tā nav daļa no META faktu pārbaudes programmas.
Secinājums: "vārda brīvība" Facebook nozīmēs brīvību dezinformācijai, propagandai un troļļiem, līdzīgi, kā tas noticis ar X.
Ne jau vārda brīvība rūp Zuckerbergam. Viņš šobrīd dara to pašu, ko citi lielie tehnoloģiju kompāniju īpašnieki - bučo karaļa (Trampa) gredzenoto roku, lai šis neapdraudētu viņu biznesu. Nopublicēju vēlreiz karikatūru, ko atteicās publicēt Washington Post, kas pieder citam tehnoloģiju miljardierim - Amazon Bezos.
P.S. Izklaidējošākais uz visa šī notikuma fona bija Bloomberg ziņa, ka sava video paziņojuma laikā Zuckerbergam uz rokas bija 900 000 dolāru vērts pulkstenis.
***
Pēdējās dienās parādījusies daudz niansētāka informācija par Facebook lēmumu likvidēt faktu pārbaudes programmu. Patiesībā pārmaiņas ir daudz plašākas. Manuprāt, lielāka uzmanību jāpievērš FB lēmumam mainīt savu satura moderēšanas politiku.
Īss skaidrojums ar ko abas atšķiras.
FB līdz šim bija faktu pārbaudes programma, ko veica neatkarīgas faktu pārbaudītāju organizācijas. Faktu pārbaudītājiem nebija tiesību un iespēju neko nedz dzēst, bloķēt, noņemt no sienas. Ko viņi varēja - pielikt atzīmi, ka par konkrēto ierakstu ir citi fakti un blakus bija faktu pārbaudītāju izpēte.
Būtiski, faktu pārbaudītājiem nebija un nav tiesību analizēt politiķu vai ar viņiem saistīto personu ierakstus. Arī Latvijā kolēģi to nedarīja un nedara FB programmas ietvaros. Re:Check politiķu izteikumus pārbauda pēc pašu iniciatīvas.
Satura moderēšanas programma ir tā, kas nosaka, ko drīkst un nedrīkst teikt, kādu saturu dzēš (vai arī bloķē visu profilu). To pamatā veic automātiski - roboti izķer uz atslēgas vārdiem vai arī cilvēki - moderatori.
Manuprāt, satura moderatoru programmas izmaiņas ir pat būtiskākas nekā faktu pārbaude. Sākotnēji domāju šeit nopublicēt piemērus ar frāzēm, ko tagad drīkst rakstīt, bet baidos, ka LinkedIn nobloķēs manu saturu. Nezinu, kāda šeit ir satura politika. Katrā ziņā FB tagad drīkst sievietes saukt par "kucēm", bet meksikāņu imigrantus par "atkritumiem".
Man šķiet, ka FB līdz šim ar konkrētām lietām pārspīlēja. Iekopēju zemāk arī saiti uz savu rakstu, ko (ne)drīkstēja rakstīt, piemēram, saistībā ar karu Ukrainā. Bija Latvijā skandāls, kur cilvēkiem likās, ka FB novāc viņu ierakstus, jo satura moderatori esot krievi. Mans pētījums rādīja, ka vainīgi bija nevis moderatori, bet gan FB satura noteikumi. (Un tādēļ novāca, piemēram, Ziedoņa dzejoli par krieviem.)
Vēl interesanti. Kā jau iepriekš LinkedIn rakstīju, Zakerbergs šo dara rūpēs par biznesu, lai izpatiktu Trampa administrācijai. Vienlaikus, kā norāda NYT izpēte, mainījies ir arī viņš pats kā personība un atšķirībā no ultraliberālās Silīcija ielejas tagad sevi dēvē par "klasisku liberāli". Tas nozīmējot - ar daudz konservatīvākām vērtībām. NYT arī min, ka jaunieviestās politikas sastāvdaļa bija tamponu izņemšana no vīriešu tualetēm FB galvenajā mītnē.
Seko mums 
Apvienotā saraksta (AS) Saeimas frakcijas deputāti vērsušies ar pieprasījumu pie iekšlietu ministra Riharda Kozlovska, prasot skaidrot ministra rīcību un atbildību par telefonkrāpniecības apkarošanu. Saskaņā ar pētījumu aģentūras «Norstat» 2025. gadā veikto aptauju 71% Latvijas iedzīvotāju ir saskārušies ar telefonkrāpniecību. Savukārt Valsts policijas dati liecina, ka 2025. gadā krāpnieki Latvijas iedzīvotājiem izkrāpuši vismaz 23,7 miljonus eiro, salīdzinot ar 16 miljoniem eiro 2024. gadā.
Tuvojas Krievijas uzsāktā pilna mēroga kara pret Ukrainu ceturtā gadadiena. Nemainīgs ir fakts, ka šis ir masīvākais un intensīvākais bruņotais konflikts Eiropā kopš 1945. gada. Krievijas agresiju raksturo bezprecedenta kara vešanas un okupācijas nosacījumu pārkāpumi Ukrainā, kuru dēļ masveidā cieš civiliedzīvotāji, civilā infrastruktūra un Ukrainas tautas vēsturiskais mantojums. Jāpieņem, ka uz jautājumu, vai šo karu varēja izbeigt ātrāk un vai to var izbeigt drīzumā, atbildes būs atšķirīgas politikas, militāro, ekonomikas un dažādu citu ekspertu vidū.
Latvijas valdības pārstāvju skaits Itālijā šobrīd ir tik iespaidīgs, ka šķiet – nevis Olimpiskās spēles, bet gan ministēriju salidojums tiek rīkots. Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs TV24 mierina, ka mums jālepojas par mūsu sportistu sasniegumiem – jo kurš gan vairāk spēj parādīt atbalstu kā visa valdība uz vietas, kamerām fonā?
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
