Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nu kā var nesolīt, - tieši šādi izskatās Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerētās darbības deklarācijas melnraksta pamatdoma. Publicējam šo apjomīgo dokumentu pilnībā.

IEVADS

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas –  pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei. Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi un šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura ir izraisījusi inflācijas un enerģētikas krīzi Latvijā un visā pasaulē. 

Stiprinot mūsu valsts izaugsmes ceļu,  ir jāturpina īstenot politika, kas sniedz Latvijas iedzīvotājiem drošību un labklājību. Pēdējo gadu laikā īstenotas būtiskas pārmaiņas augstākās izglītības un zinātnes, finanšu sektora, investīciju piesaistes, administratīvā iedalījuma un citās jomās, kas ir ielikušas nozīmīgus pamatus  nākotnes attīstībai. Ieviešot uzsāktās reformas un īstenojot jaunas pārmaiņas, mūsu rūpēm arī turpmāk jābūt vērstām uz tautsaimniecības izaugsmi, stabilitāti un drošības stiprināšanu. Latvijā  aug to uzņēmumu skaits, kuri eksportē augstas pievienotās vērtības preces, aug iedzīvotāju vidējā alga, aug mūsu augstskolu starptautiskie reitingi. Tās ir  mūsu tautsaimniecības tendences, kas ir jānostiprina.

Cilvēks ir galvenā Latvijas vērtība, tāpēc šobrīd mums visiem jāmobilizējas tādai tautsaimniecības izaugsmei, kas uzlabos dzīvi pašiem un nākamajām paaudzēm. Lai īstenotu plašu ekonomikas transformāciju, mērķēti pārorientējams darbs piecās savstarpēji cieši saistītās jomās:

Drošība. Ekonomikas transformācijas un  valsts attīstības pamats ir droša vide. Īpaši nozīmīga šī joma laikā, kad kaimiņvalsts Krievija īsteno agresīvu karadarbību pret Ukrainu. Mūsu valsts iedzīvotājiem un jebkuram investoram ir jābūt pārliecībai, ka Latvija ir un būs droša valsts, kur dzīvot un attīstīt savu uzņēmējdarbību. Drošības joma aptver ne tikai ārējo militāro drošību un ārpolitiku, bet arī iekšējo drošību, kas ietver gan policijas, gan ugunsdzēsēju, gan robežsardzes spēkus. 

Izglītība. Tā ir pamats valsts ekonomikas transformācijai. Kvalitatīva un pieejama izglītība ir būtiska tautsaimniecības izaugsmes, kā arī katra cilvēka, visas sabiedrības un valsts sekmīgas attīstības un ilgtspējas pamats. Caur visiem mūžizglītības posmiem – pirmsskolas, pamatskolas, vidusskolas, profesionālās, profesionālās ievirzes, speciālās, interešu un augstskolas – mums ir jāturpina darbs, lai izveidotu pieprasītu un efektīvu izglītības sistēmu, kas dod iespēju katra indivīda izaugsmei un sagatavo reālajiem ekonomiskajiem apstākļiem. Īpaši jāinvestē augstākajā izglītībā un zinātnē, lai Latvijā panāktu dinamisku inovāciju attīstību, kā arī lai paplašinātos un nostiprinātos pamats eksportam ar augstu pievienoto vērtību, palielinātos nacionālais cilvēkkapitāls.

Enerģētika. Tas ir motors ekonomikas transformācijai. Ilgstoši Latvijas tautsaimniecība paļāvās uz salīdzinoši lēto Krievijas gāzes importu, lai ražotu gan siltumu, gan elektrību. Krievijas karš Ukrainā beidzot ir salauzis ilūziju, ka Latvija var turpināt balstīt savu enerģētikas nodrošinājumu līdz šim ierastajā veidā. Tāpēc ir jānodrošina enerģētikas nozares attīstība, kas paredz pietiekamu, prognozējamu un cenas ziņā konkurētspējīgu enerģētikas nodrošinājumu nākotnes ekonomikas attīstībai un skaidru plānu, kā Latvija sasniegs tai saistošos ES klimata mērķus. Ir jāveicina atjaunojamo energoresursu izmantošana, jo tā ir ne tikai klimata politikas sastāvdaļa, bet tā  arī nozīmīgi samazina Latvijas importa bilanci.

Konkurētspēja.  Tas ir  nodrošinājums ekonomikas transformācijai. Lai turpinātu tautsaimniecības un eksporta izaugsmi, mums ir jāveicina augstas pievienotas vērtības investīcijas Latvijā. Jāattīsta ne tikai Rail Baltica dzelzceļa projekts, bet jāpārorientē mūsu dzelzceļa sistēma un ostu potenciāls. Ir jāturpina attīstīt mūsu pelnošie lauksaimniecības un mežsaimniecības sektori, lai augtu to pievienotā vērtība. Mums ir jāiedzīvina jauno novadu centru ekonomiskā attīstība, kas ietver mājokļu pieejamību, izglītības, veselības un sociālās aprūpes pakalpojumu attīstību un fizisko savienojamību ar tuvāko apkārtni, un citiem novadu centriem. 

Dzīves kvalitāte. Tās pieaugums nodrošinās ilgtspējīgu ekonomikas transformāciju, jo galvenais izaugsmes resurss ir darba tirgū pieprasītās cilvēka spējas, zināšanas, un radošums, kā arī to prasmīga izmantošana, sadarbojoties ar citiem. Lai ikkatrs izjustu dzīves kvalitātes uzlabojumus, ir jāstiprina tiesiskums, veselības aprūpes kvalitāte, kultūrtelpa, vietējo kopienu attīstība, kā arī bērnu aprūpes un labklājības sistēma, cilvēkam esot efektīvu pakalpojumu centrā. Ziemeļvalstu pieredze rāda, ka kopējā dzīves kvalitātes uztvere ir svarīgāka par dzīves dārdzību vai nodokļu slogu investoru piesaistei un ekonomikas attīstībai. Savukārt, dzīves kvalitāte ir pamats pašu, mūsu bērnu un uzņēmēju izvēlei par labu savai zemei- Latvijai. 

Valdības darbs ir veicams ciešā sadarbībā ar sociālajiem un sadarbības partneriem, nevalstiskajām organizācijām, lai strādātu vienotam mērķim: mūsu valsts ekonomikas transformācijai un iedzīvotāju dzīves kvalitātei. Tas ir panākams ar labu valsts un sabiedrības kopdarbu. 

I. DROŠĪBA UN ĀRPOLITIKA

Valsts aizsardzība

Valsts aizsardzības virsmērķis ir nodrošināt Latvijas valsts aizsardzību pret mūsdienu konvencionālajiem un nekonvencionālajiem apdraudējumiem. Latvijas valsts aizsardzības politikā būtisks ir NATO kolektīvās  drošības princips, sadarbība ar transatlantiskajiem partneriem, kā arī reģionālā sadarbība ar Baltijas valstīm, Poliju, Ziemeļvalstīm un Apvienoto Karalisti. Īstenosim visaptverošas valsts aizsardzības principus, sekmējot iedzīvotāju gatavību aizstāvēt Latviju un nacionālās vērtības. Spēja nodrošināt valsts aizsardzību, tai skaitā ar  Latvijas pašas resursiem, ir izšķiroša valsts pastāvēšanai ilgtermiņā. Turpināsim sniegt militāro palīdzību un atbalstu Ukrainai, lai tā spētu atbrīvot Krievijas okupētās teritorijas.

Attīstīsim Nacionālos bruņotos spēkus (NBS) tā, lai tie spētu nodrošināt Latvijas iedzīvotāju aizsardzību pret jauna veida draudiem, kā arī militāru apdraudējumu. Lai to sasniegtu, valsts aizsardzības budžetu nodrošināsim vismaz 3 % apmērā no IKP līdz 2027. gadam. 

Nokomplektēsim NBS vienības ar nepieciešamo personālsastāvu, kā arī nodrošināsim plašāku sabiedrības sagatavotību valsts aizsardzībai. Lai to panāktu izveidosim valsts aizsardzības dienestu ar pirmo iesaukumu 2023.gada vidū. Stiprināsim NBS rezervistu sistēmu, tai skaitā izveidojot aktīvo rezervi un ekipētas rezerves vienības. Turpināsim attīstīt militāro infrastruktūru, uzlabojot karavīru dienesta apstākļus.

Uzsverot NATO un transatlantiskās sadarbības nozīmi, turpināsim līdzdarboties NATO kolektīvās aizsardzības sistēmā, kā arī aktīvi piedalīsimies ES ārējās un drošības politikas iniciatīvās. Nodrošināsim Latvijas ārējo drošību, tai skaitā ar ilgstošu un būtisku NATO spēku klātbūtni Latvijā atbilstoši NATO Stratēģiskajai koncepcijai, stiprinot Austrumu flangu un palielinot Latvijā izvietoto NATO kaujas grupu līdz brigādes līmenim. Līdz ar NATO paplašināšanos Baltijas jūras reģionā uzstāsim uz jauna reģionālā aizsardzības plāna izstrādi. Nodrošināsim nepieciešamo uzņemošās valsts atbalstu, tai skaitā Sēlijas poligona izveidošanu. Iestāsimies par dziļāku Eiropas Savienības un NATO sadarbību hibrīddraudu novēršanā, drošības infrastruktūras veidošanā un militārās mobilitātes attīstībā. 

Ievērojot ģeopolitiskos apstākļus, paātrināti virzīsim izskatīšanai un apstiprināšanai Nacionālās drošības un Valsts aizsardzības koncepcijas.  

Turpināsim modernizēt Zemessardzi, uzlabojot tās kaujas gatavību un nodrošinājumu ar moderniem kaujas un kaujas atbalsta ieročiem, kā arī ekipējumu. Paplašināsim zemessardzes vienību izvietojumu reģionos. Veicināsim zemessargu ieroču glabāšanu vienību atbalsta punktos un dzīvesvietā. 

Nodrošināsim bruņojumu un materiāli tehniskos līdzekļus NBS Sauszemes spēkiem. Veidosim NBS jaunas spējas, jo īpaši pretgaisa aizsardzību un krasta aizsardzību, kā arī palielināsim NBS skaitlisko sastāvu, pilnveidojot sauszemes spēkus.

Attīstīsim visaptverošās valsts aizsardzības sistēmu, stiprinot valsts institūciju, pašvaldību un sabiedrības kopumā gatavību krīzes un valsts apdraudējuma situācijām, informējot un rīkojot mācības. Stiprināsim sabiedrības psiholoģisko noturību un pretestību dezinformācijai. 

Stiprināsim jaunatnes patriotisko un valstisko audzināšanu. Attīstot piederības sajūtu Latvijai, paplašināsim Jaunsardzes kustību, kā arī ieviesīsim valsts aizsardzības mācību kā obligātu priekšmetu vidējās izglītības posmā. 

Stiprināsim valsts kiberdrošību un nacionālās kiberaizsardzības spējas. Lai pilnveidotu noturību pret kiberuzbrukumiem un mazinātu digitālās drošības riskus, veidosim Nacionālo kiberdrošības centru un uzlabosim kiberdrošības pārvaldību valstī. Stiprināsim sabiedrības spēju gudri lietot tehnoloģiskos risinājumus un apgūt prasmes sevis aizsardzībai kiberdrošības izaicinājumu apstākļos.

Atbalstīsim nacionālās aizsardzības industrijas attīstību. Stiprināsim vietējās industrijas spējas nodrošināt NBS operacionālās pamatvajadzības jebkuros apstākļos, kā arī dot ieguldījumu ES un NATO militāro spēju attīstībā. Veicināsim inovācijas un jaunu produktu izstrādi aizsardzības jomas vajadzību nodrošināšanai. Aizsardzības jomas iepirkumos tiks ievērots piegāžu drošības princips. 

Iekšējā drošība un sabiedriskā kārtība

Iekšējā drošība un efektīvs krīžu pārvaldības mehānisms ir būtisks priekšnoteikums valsts neatkarības nodrošināšanai. Aktīvi veicināsim sabiedrības noturību pret dažāda veida hibrīdapdraudējumu, stiprināsim mehānismu cīņai pret Krievijas agresīvo politiku atbalstošo organizāciju un personu darbību, pilnveidojot iekšlietu dienestu un valsts drošības iestāžu darbu un likumdošanas bāzi. Palielināsim sabiedriskās kārtības un drošības finansējumu (atbilstoši valsts budžeta funkciju klasifikācijai – policija, tiesa, un prokuratūra, robežsardze un migrācija, ugunsdrošība un glābšana, starpnozaru funkcijas, KNAB) 2026. gadā tam sasniedzot 2,5% no iekšzemes kopprodukta.

Pilnveidosim krīžu vadības sistēmu, izveidojot Krīžu vadības centru un valstiska līmeņa starpinstitucionālu krīžu komunikācijas mehānismu.

Pārskatīsim valsts civilās aizsardzības sistēmu kā nacionālās drošības sistēmas sastāvdaļu.

Izstrādāsim un ieviesīsim valsts un novadu līmeņa katastrofu risku samazināšanas un pārvaldības stratēģiju.

Veiksim valsts materiālo rezervju sistēmas revīziju un pilnveidosim to atbilstoši risku analīzei;

Pilnveidosim agrīnās brīdināšanas sistēmu.

Turpināsim īstenot Ukrainas civiliedzīvotāju mērķtiecīgu starpinstitucionālu atbalstu, veicinot viņu sociālekonomisko iekļaušanos, nodrošinot nepieciešamā valsts budžeta finansējuma piešķiršanu atbalsta pasākumiem. 

Izstrādāsim un ieviesīsim jaunu iekšlietu dienestu darbinieku atalgojuma sistēmu, nodrošinot atbalstu konkurētspējīgas atlīdzības un sociālo garantiju iespējām iekšlietu sistēmas iestādēs nodarbinātajiem, lai novērstu kritisku personāla nepietiekamību, kas noved pie iekšējās drošības pakalpojumu intensitātes un sniegšanas sabiedrībai būtiskiem ierobežojumiem.

Īstenosim Valsts policijas strukturālās pārmaiņas un pakalpojumu sniegšanas efektivitātes pasākumus, nodrošinot intensīvāku pieejamību un reaģēšanu.

Nodrošināsim pasākumu kompleksu, lai atteiktos no iekšlietu dienestu neizmantojamām vai neefektīvi izmantotajām telpām, virzoties uz mobilitāti un dienestu apvienošanu reģionālos (lokālos) centros.

Stiprināsim valsts drošības iestāžu kapacitāti, lai novērstu nacionālās drošības apdraudējumus, Krievijas dezinformācijas izplatību un agresijas attaisnošanu.

Nodrošināsim Iekšējās drošības akadēmijas konsorcija darbības uzsākšanu un attīstību.

Nodrošināsim iekšējās drošības pakalpojumu sniegšanai nepieciešamās infrastruktūras, speciālā transporta, aprīkojuma, speciālo līdzekļu un ekipējuma iegādi, uzturēšanu un atjaunošanu, uzņemoties valsts budžeta ilgtermiņa finanšu saistības.

Nodrošināsim valsts ārējās robežas izbūvi, stiprinot Eiropas Savienības robežas drošību, kā arī nodrošināsim nepieciešamo personāla mobilitāti un aprīkojumu. Īstenosim efektīvu stratēģiju, novēršot nelegālās imigrācijas un pārrobežu organizētās noziedzības riskus uz ārējās robežas. Pārskatīsim Imigrācijas likuma normas un kontrolējošo iestāžu darbu, kuriem ir jānovērš nelikumīga personu ieceļošana un uzturēšanās Latvijas Republikas teritorijā.

Īstenosim Eiropas Savienības un nacionālajai drošībai būtiskus digitalizācijas un inovācijas projektus, maksimāli stiprinot digitalizāciju Iekšlietu sistēmā.

Sadarbībā ar pašvaldībām paplašināsim pašvaldības policijas kompetenci un atbildību.

Sadarbībā ar pašvaldībām un vienojoties par finansiālo saistību dalīšanu, stiprināsim brīvprātīgo ugunsdzēsības posteņu darbību reģionos.

Ārlietas

Latvijas ārpolitikas uzdevums ir Latvijas neatkarības ilgtspējas nostiprināšana un neatgriezeniskuma nodrošināšana. Latvijas ārpolitikas galvenie mērķi ir ilgtspējīga ārējā drošība, ekonomiskā attīstība, sabiedrības labklājība un starptautiskais tiesiskums. Latvijas ārpolitikā turpināsim nelokāmu rietumu ģeopolitisko orientāciju un iestāsimies par noteikumos balstītas starptautiskās kārtības un sadarbības sistēmas saglabāšanu un attīstību.

Stiprināsim NATO kā Eiropas drošības garanta pozīcijas un ciešas transatlantiskās attiecības ar ASV un Kanādu. 

 Sniegsim politisku, militāru, finansiālu, humānu un ekonomisku atbalstu Ukrainai cīņā pret Krievijas agresiju, turpinot piegādāt Ukrainai bruņojumu un ekipējumu un apmācot Ukrainas bruņoto spēku karavīrus, un aicināsim uz šādu rīcību partnerus un starptautisko sabiedrību. Aktīvi iesaistīsimies Ukrainas atjaunošanas un stiprināšanas procesos. Atbalstīsim dinamisku Ukrainas integrāciju Eiropas Savienības un NATO struktūrās. Iestāsimies par īpaša tribunāla izveidi Krievijas agresijas nozieguma pret Ukrainu izmeklēšanai un sodīšanai. Turpināsim dalību starptautiskajās tiesvedībās pret Krieviju par tās pastrādātajiem kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci Ukrainā.

Iestāsimies par stingru un plašu sankciju politiku pret Krievijas Federāciju un Baltkrieviju, kā arī Krievijas Federācijas izolāciju starptautiskajās organizācijās tik ilgi, līdz tā pilnībā izbeigs agresiju pret Ukrainu un sāks ievērot starptautisko tiesību principus un savas starptautiski uzņemtās saistības. Iestāsimies par Ukrainas teritoriālās vienotības atjaunošanu tās starptautiski atzītajās robežās.

Veicināsim iekšēji un ārēji spēcīgas Eiropas Savienības tālāku nostiprināšanos kā globāli ietekmīgai nacionālu valstu savienībai, ko vieno kopīgas demokrātiskās vērtības un atbalsts cilvēktiesībām. Padziļināsim Baltijas valstu sadarbību, Baltijas un Ziemeļvalstu (NB8) sadarbību, kā arī šo formātu attiecību intensificēšanu ar Apvienoto Karalisti, veicinot drošību, labklājību un ilgtspēju reģionā un tādējādi sniedzot ieguldījumu Eiropas Savienības attīstībā. Stiprināsim sadarbību Eiropas ziemeļu un dienvidu ass valstu starpā, īpašu uzmanību pievēršot Trīs Jūru iniciatīvas (Baltijas, Melnās un Adrijas jūras) sadarbības formātam.

Atbalstīsim tādas Eiropas Savienības ārējās un drošības politikas veidošanu, kas ir vienota, balstīta Eiropas Savienības līgumos un stiprina Eiropas Savienību kopumā. Atbalstīsim tādu Eiropas Savienības drošības un aizsardzības politiku, kas ir saskaņota ar NATO. Uzstāsim uz nepieciešamību konsekventi aizsargāt Eiropas Savienības ārējās robežas. Iestāsimies pret obligātu migrantu pārdales sistēmas ieviešanu. Iestāsimies par Eiropas Savienības dalībvalstu vienotu politiku attiecībās ar Ķīnu.

Veicināsim stabilitāti, drošību un ilgtspējīgu attīstību Eiropas Savienības kaimiņu reģionos, izmantojot Eiropas Kaimiņu politikas instrumentus. Stiprināsim attīstības sadarbības politikas instrumentus un palielināsim tiem pieejamo finansējumu.

Atbalstīsim Eiropas Savienības paplašināšanos, tādējādi stiprinot Latvijas ilgtermiņa nacionālās intereses un demokrātijas, drošības, stabilitātes un tiesiskuma nostiprināšanos Eiropā. Atbalstīsim tikai tādu kandidātvalstu uzņemšanu Eiropas Savienībā un NATO, kuras pilnībā atbalsta un īsteno šo organizāciju ārpolitiku. 

Iestāsimies par nepieciešamību veikt plašas reformas ANO. Nodrošināsim Latvijas sekmīgu kandidēšanu ANO Drošības Padomes nepastāvīgās dalībvalsts vēlēšanās uz 2026.-2027.gada termiņu, tādējādi radot nebijušas iespējas starptautiskajā darba kārtībā aizstāvēt Latvijas un reģiona drošībai būtiskākos jautājumus un stiprinātu starptautisko tiesiskumu. 

Īstenosim vienotu, dinamisku un mērķtiecīgu diasporas politiku, kas balstās koordinētā starpnozaru pieejā. Līdzās latviešu valodas un kultūras stiprināšanai un remigrācijas veicināšanai, veidosim ciešāku sadarbību tautsaimniecībā un zinātnē, Latvijas ārējā tēla stiprināšanā un talantu piesaistē darbam Latvijā un Latvijai nozīmīgu starptautiskās dienaskārtības jautājumu virzīšanā, kā arī diasporas pilsoniskās un politiskās līdzdalības veicināšanā.

Lai efektīvi pārstāvētu valsti starptautiski, līdzdarbotos Latvijas ārējās drošības stiprināšanā un Latvijas juridisko un fizisko personu interešu aizsardzībā, spēcināsim Latvijas ārlietu dienestu, palielinot darbinieku atalgojumu, tostarp dienestam ārvalstīs, kā arī uzlabosim darbinieku laulāto sociālās garantijas. Paplašināsim Latvijas pārstāvniecību tīklu ārvalstīs atbilstoši valsts politiskajām un ekonomiskajām interesēm.

Nodrošināsim ārlietu un ekonomiskās politikas sinerģiju valsts konkurētspējas un labklājības veicināšanā, lai būtiski kāpinātu investīciju un eksporta apjomus, koncentrējoties uz Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstīm. Veidosim aktīvu ārējo ekonomisko politiku, atbalstīsim jaunu Eiropas Savienības un trešo valstu brīvās tirdzniecības līgumu noslēgšanu un izmantosim esošo brīvās tirdzniecības līgumu sniegtās iespējas Latvijas tautsaimniecības attīstībā. 

Starptautiski pastiprināti pievērsīsimies cīņai pret dezinformāciju, lai aizsargātu demokrātiju un cilvēktiesības, un novērstu nelikumīga vai sabiedrībai un indivīdam kaitnieciska satura izplatību.

II. IZGLĪTĪBA 

Mēs ticam, ka nākotnes pasaule tiek radīta tagadnes skolā. Izglītības sistēmas pamats ir katra indivīda, nozares, sabiedrības un valsts interešu harmoniska savienošana. Ikvienam ir jānodrošina iespēja iegūt kvalitatīvu izglītību neatkarīgi no dzīves vietas, nozarē strādājošiem – konkurētspējīgu atalgojumu, samērīgu darba slodzi un iespēju izaugsmei. Mūsu uzdevums ir valsts līdzekļus izmantot efektīvi. Latvijas attīstībai nepieciešami cilvēki, kuri spēj radīt un eksportēt pasaulē inovatīvus produktus un pakalpojumus.  Mēs vēlamies veidot harmonisku, saliedētu sabiedrību, kur cilvēki – Latvijas patrioti – veido nacionālas, latviskas valsts politisko nāciju.

Mēs apņemamies, īstenojot jaunas reformas vai pilnveidojot uzsāktās, visās izglītības pakāpēs nodrošināt atbilstošus resursus to kvalitatīvai un savlaicīgai ieviešanai, kā arī iesaistīt nozares sociālos un sadarbības partnerus, izveidojot nozares konsultatīvo padomi. 

Lai sekmētu strauju izglītības sistēmas attīstību, nepieciešams nodrošināt konkurences apstākļus starp izglītības institūcijām visās izglītības pakāpēs un veidos.
Mūsu mērķis ir panākt, lai līdz 2030. gadam Latvija būtu OECD PISA pētījuma rezultātos starp 10 līderiem pasaulē.

Valsts valoda

Valsts valodas dienā 15.oktobrī iedibināsim ikgadēju atbildīgo ministru (IZM un KM) ziņojumu Saeimā par valsts valodas situāciju un plānotajiem darbiem.

Turpināsim darbu pie 13. Saeimas 1. lasījumā pieņemtā likuma “Latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas statusa nodrošināšanas likums”.

Nodrošināsim Izglītības likuma un Vispārējās izglītības likuma izpildi pārejai uz mācībām tikai latviešu valodā trīs gadu laikā vispārējās izglītības pirmsskolas un pamatizglītības pakāpēs, tai skaitā izstrādāsim vadlīnijas nepieciešamajai rīcībai un tās atbalsta mehānismus dažādām grupām.

Pamatizglītībā uzsāksim pakāpenisku pāreju uz otro svešvalodu kā kādu no Eiropas Savienības valstu valodām. 

Saglabāsim un attīstīsim Latvijas lingvistisko bagātību, attīstot un nostiprinot latgaliešu rakstu valodu un veicinot lībiešu valodas vitalitāti, tai skaitā nodrošinot latgaliešu valodas un novadmācības (latgaliešu valodā) apguvi kā Latgalē, tā arī ārpus tās. 

Digitalizācija izglītībā

Nodrošināsim izglītības digitālo transformāciju jaunas skolēnu un studentu mācīšanās pieredzes un izglītības pieejamības veicināšanai, tostarp pieaugušo izglītībā un darbā ar jaunatni. Īstenosim izglītības sistēmas procesu digitalizāciju, lai efektivizētu pakalpojumus un iekšējos procesus un samazinātu administratīvo slogu lietotājiem. 

Kvalitātes monitorings

Lai visos izglītības posmos nodrošinātu izglītības kvalitāti un efektīvi ieviestu izglītības satura reformas, nodrošinot atbilstošus resursus, pilnveidosim jēgpilnu,  efektīvu uz zinātniski pārbaudītiem kritērijiem balstītu izglītības kvalitātes monitoringa sistēmu (ieskaitot STEM priekšmetos). Kā arī stiprināsim izglītības iestāžu vadību un ikgadēju padziļinātu valsts pārbaudes darbu rezultātu analīzi.

Veidosim fiziski un emocionāli drošu un no vardarbības brīvu vidi. 

Cilvēkkapitāls un sadarbība ar nozares organizācijām

Izstrādāsim uz datiem un valsts ekonomiskās un sociālās attīstības plāniem balstītu nozares cilvēkkapitāla attīstības stratēģiju, kuras sasniedzamos mērķus integrēsim Izglītības attīstības un Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnēs. Sadarbībā ar līdzatbildīgajām institūcijām veiksim ikgadēju progresa novērtējumu un attiecīgu rīcības plānu korekciju.  Panāksim būtisku zinātnes doktora skaita (vismaz 300 gadā) un sagatavotības līmeņa pieaugumu. 

Izveidosim starpinstitucionālu sociālā dialoga atbalsta mehānismu (sadarbības padomi) Izglītības attīstības pamatnostādņu 2021.-2027. gadam “Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai” un Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam uzdevumu analīzei un izvirzīto mērķu sasniegšanas atbalstam.

Atalgojums un skolu tīkls

Atbilstoši demogrāfiskajai situācijai, nodrošinot mācību kvalitāti, izglītības pieejamību un optimālu pedagogu darba samaksu, virzīsimies uz sabalansētu skolu tīklu. Izvērtēsim Eiropas Savienības ārējās robežas skolu tīkla vajadzības.

Izveidosim pedagogu sagatavošanas, atbalsta un motivācijas sistēmu pedagogu piesaistei, noturēšanai, kā arī izaugsmei visos izglītības līmeņos. Pārskatīsim valsts pasūtījumu augstskolām, nodrošinot pietiekošu budžeta vietu skaitu pedagogu sagatavošanai valsts valodas, ES valodu un STEM priekšmetos. 

Nodrošināsim pedagoga darba stundas samaksas atbilstību vismaz 120% no vidējās darba samaksas sabiedriskajā sektorā strādājošajiem vismaz ar bakalaura grādu.

Skola 2030”

Veiksim projekta “Skola 2030” ieviešanas izvērtējumu, pārbaudot, vai līdz ar vidējo izglītību skolēni ir ieguvuši pietiekošas zināšanas valsts valodā, Latvijas vēsturē, STEM priekšmetos, pilsoniskajās prasmēs, veicot nepieciešamas izmaiņas “Skola 2030”. Izveidosim optimālu izglītības satura pārvaldības modeli.

 Sekmēsim uzņēmējdarbības programmu, tai skaitā, Junior Achievement Latvia, izmantošanu visās Latvijas skolās.

STEM. Dabaszinātnes

Nodrošināsim optimālu līdzsvaru starp STEM un citu mācību priekšmetu mācīšanu, vienlaikus gādājot par kvalitatīvam izglītības procesam nepieciešamajiem resursiem – infrastruktūru,  koprades mācību līdzekļiem un e-resursiem dabaszinātņu un tehnoloģiju jomu stiprināšanai. 

Iekļaujoša izglītība

Nodrošināsim visaptverošu, strukturētu, individuālām vajadzībām atbilstošu atbalsta pasākumu kopumu bērnu un jauniešu attīstības vajadzību, tai skaitā speciālo vajadzību atbalstam. Organizējot iekļaujošu izglītību, gādāsim arī par talantu attīstību.

Nodrošināsim finansējuma pieaugumu atbalsta personāla darbam izglītības iestādēs visā Latvijas teritorijā, izstrādājot kritērijus atbalsta personāla nodrošināšanai visās izglītības iestādēs. 

Aizsardzība, veselības pratība un pamatvērtības

Virzīsimies uz obligātas vidējās izglītības ieviešanu, iekļaujot arī valsts pārbaudes darbu kādā no dabaszinātņu priekšmetiem.

Vispārējās vidējās izglītības saturā ieviesīsim veselības pratības, Valsts aizsardzības mācību un patriotisma veicināšanas programmu, stiprināsim Latvijas iedzīvotāju nacionālo pašapziņu un Latvijas Republikas Satversmē noteikto vērtību īstenošanu dzīvē. 

Noteiksim uzņemšanas nosacījumus mācībām vispārējā vidējā izglītībā pēc 9. klases absolvēšanas.

Profesionālā un pieaugušo izglītība 

Pilnveidosim profesionālās ievirzes un profesionālās izglītības programmu finansēšanu, virzoties uz profesionālās izglītības ekselenci un starptautisko konkurētspēju, attīstot ilgtspējīgu profesionālās izglītības saturu, t.sk. eksamināciju. Nodrošināsim, ka profesionālā izglītība ir prestiža, atbilstoši finansēta, stratēģiski specializēta un ar nozīmīgu darba devēju iesaisti tās veidošanā.

Izstrādāsim valsts stratēģiju, lai sasniegtu skolēnu skaita proporciju 50/50 vispārējā un profesionālajā izglītībā, paredzot gan atbilstošu izglītības finansējuma pārdali ekonomikas attīstību veicinošām programmām, nodrošinot karjeras atbalstu skolēniem. Veicināsim skolēnu izvēli turpināt mācības profesionālajā izglītībā, kas ir prestiža, atbilstoši finansēta, stratēģiski specializēta, ar nozīmīgu darba devēju iesaisti tās veidošanā. 

Turpināsim izglītības satura reformu atbilstoši darba prasmju un tirgus prasību līdzsvaram, efektivizējot pārkvalifikāciju, integrējot digitālās kompetences, veicinot darba vidē balstītas mācības pieaugušajiem, un nosakot vienu koordinējošo iestādi pieaugušo izglītībai. Ieviesīsim vienotu profesionālo kvalifikāciju sistēmu visos Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras  līmeņos, nodrošinot vienotu datu bāzi.

Augstākā izglītība, zinātne un inovācija

Palielināsim P&A kopējo finansējumu ne  mazāk kā 1,5% no IKP un ne mazāk kā 0,67% no valsts finansējuma, ieviešot Latvijas Viedās specializācijas stratēģiju, īstenojot starptautisko sadarbību un  sadarbību ar industriju, piesaistot starptautisko finansējumu, primāri orientējoties uz Apvārsnis Eiropa programmu un piedalīšanos pasaules līmeņa pētniecības organizācijās, kā arī paplašinot inovāciju fonda darbību, atbilstoši caurspīdības, godīgas konkurences un rezultativitātes principiem. Veicināsim inovāciju procesu pētniecības organizācijās. 

Investēsim zinātnes universitāšu konkurētspējā, panākot zinātnes universitāšu iekļūšanu starptautisko reitingu Top 500. 

Lai uzlabotu augstākās izglītības kopējo kvalitāti un konkurētspēju, Latvijas tautsaimniecības pieprasījumu un sabiedrības labumu, pilnveidosim augstākās izglītības un zinātnes finansēšanas modeļus, nodrošinot reālām izmaksām atbilstošu finansējumu. 

Nesamazinot valsts finansēto budžeta vietu skaitu, atbalstīsim virzību uz plašāku augstākās izglītības pieejamību Latvijas studentiem un pārskatīsim vienas studiju vietas bāzes finansējumu. 

Turpināsim attīstīt zinātnes universitāšu ekosistēmas kā Latvijas augstākās izglītības sistēmas mugurkaulu, pilnveidojot Latvijas augstskolu un zinātnisko institūciju tīklu. Noteiksim augstskolu, koledžu lomu un specifiskās funkcijas, t.sk. reģionu attīstībā.

Izveidosim efektīvu kvalitātes nodrošināšanas mehānismu augstākajā izglītībā, kura sastāvdaļa būs zinātnisko institūciju darbības starptautiskais novērtējums. Pārejot uz institucionālo akreditācijas modeli, atcelsim iepriekšējo augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas procesu. 

Veiksim datos balstītu analīzi un izstrādāsim mehānismu, lai samazinātu studentu skaita atbirumu augstskolās.

Veidosim vienotu regulējumu augstākajā izglītībā un zinātnē, t.sk., ieviešot jaunu akadēmiskās karjeras modeli un tenūras profesūras atbalsta fondu, izstrādāsim Zinātnes universitāšu likumu. 

Izveidosim inovācijas ekosistēmu Latvijā, kas iekļauj publisko un privāto sektoru. Sakārtosim intelektuālā īpašuma jautājumu publiskā sektora zinātniskajos institūtos, lai veicinātu ne tikai inovāciju procesu augstskolās un zinātniskajās institūcijās, bet arī jaunu tehnoloģiju un produktu izstrādi un izgudrojumu patentēšanu un valorizāciju.

Turpināsim kvalitatīvas kultūrizglītības sistēmas pilnveidi, atbalstot virzību uz izcilību visos kultūrizglītības līmeņos, sākot no profesionālās ievirzes un vidējā līmeņa kultūrizglītības līdz mākslu un kultūras universitāšu izglītībai, nodrošinot programmu starptautisku konkurētspēju, pēctecību, elastīgi pielāgojot izglītības programmas atbilstoši laikmeta, kultūras un radošā sektora darba tirgus prasībām.

Veicināsim izglītības eksportu, piesaistot augsti motivētus ārvalstu studentus, mazinot administratīvo slogu.

Sniegsim atbalstu Ukrainas studentiem un pētniekiem, kuri izvēlējušies studēt un strādāt Latvijas augstskolās un zinātniskajos institūtos.

Jaunatnes politika un interešu izglītība

Izstrādāsim valsts vadlīnijas jaunatnes politikā un nodrošināsim patstāvīgo finansējumu jauniešu vajadzību izpētei, kā arī valsts mērķdotācijas pašvaldību pamatfunkcijas – darba ar jaunatni īstenošanai un patstāvīgo bāzes finansējumu nacionāla mēroga jaunatnes organizācijām. 

Pilnveidosim interešu izglītības sistēmu, veicot nepieciešamās pārmaiņas, lai nodrošinātu kvalitatīvas un pieejamas interešu izglītības programmas, t.sk. tehniskās jaunrades un radošo industriju programmas. 

Sports

Pilnveidosim sporta nozares finansēšanas un pārvaldības sistēmu, tai skaitā pārskatot nevalstiskajām sporta organizācijām valsts deleģētos uzdevumus, kā arī izveidosim ilgtermiņā prognozējamu finansēšanas modeli augstu sasniegumu sportā, tai skaitā paralimpiskajā kustībā. 

Nodrošināsim (modernizēsim) sporta nozares tiesisko regulējumu, izstrādājot jaunu Sporta likumu.

Attīstīsim sporta infrastruktūru, sekmēsim tās pieejamību.

Nodrošināsim prioritāti bērnu un jauniešu sporta attīstībai. 

Palielināsim veselību veicinošu sporta aktivitāšu pieejamību visām sabiedrības grupām visos reģionos, it īpaši bērniem un jauniešiem, kā arī pārskatīsim valsts un pašvaldību lomu sporta izglītība programmu finansēšanā.

Pilnveidosim sociālo garantiju sistēmu sportistiem un sporta veterāniem, tai skaitā, precizējot sportistu darba un cita veida līgumattiecību regulējumu. 

III. ENERĢĒTIKA, KLIMATS UN VIDE

Globālā cīņā pret klimata pārmaiņām jāpanāk būtiska siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana un taisnīga Eiropas Savienības Zaļā kursa ieviešana, konsekventi turpinot ceļu uz klimatneitralitāti. Valsts enerģētiskās pašpietiekamības pamatā ir elektroenerģijas ražošanas jaudu palielināšana, primāri attīstot atjaunojamo energoresursu izmantošanu, kā arī nodrošinot stabilas sašķidrinātās dabasgāzes piegādes. Priekšnoteikums tautsaimniecības attīstībai ir energoefektivitāte, sekmējot to visās tautsaimniecības nozarēs. Aprites ekonomikai jākļūst par visaptverošu, t.sk., samazinot poligonos apglabājamo sadzīves atkritumu īpatsvaru un veicinot otrreizējo materiālu izmantošanu tautsaimniecībā. Veicināsim sabiedrības ikdienas paradumu maiņu, samazinot patēriņu, atbalstot bezatkritumu dzīvesveidu un bioloģiski ražotu produktu izvēli, kā arī veselīgu atpūtu dabā. Mērķi sasniedzami, realizējot kopēju pārvaldību un koordināciju klimata un enerģētikas jomās.

Enerģētika

Nodrošināsim virzību uz Latvijas enerģētisko pašpietiekamību, sekmējot ne-emisiju tehnoloģiju un atjaunojamo energoresursu izmantošanu enerģijas ražošanā, panākot Latvijas enerģētisko neatkarību no Krievijas un stabilizējot enerģijas ražošanas sektora piedāvājumu tautsaimniecībai, izskatot iespējas palielināt elektroenerģijas ģenerācijas jaudas, tai skaitā izpētot modulārās atomelektrostacijas saražotās elektroenerģijas integrāciju enerģētikas sistēmā. Veicināsim enerģijas akumulācijas tehnoloģiju attīstību.

Panāksim būtisku atjaunīgās enerģijas ražošanas jaudu pieaugumu un eksportu, nodrošinot investīciju piesaisti un birokrātijas šķēršļu mazināšanu saules, sauszemes vēja un atkrastes vēja parku izveidei, tai skaitā, turpinot Latvijas valsts stratēģisko vēja parku būvniecību uz valstij un pašvaldībai piederošām zemēm un Latvijas teritoriālajos ūdeņos. Nodrošināsim ilgtermiņa prognozējamu investīciju vidi atjaunojamo energoresursu jaudas ģenerācijas un akumulācijas projektiem.

Lai nodrošinātu atjaunojamo energoresursu strauju integrāciju, izveidosim tādu regulācijas vidi (pārvaldību), kas nodrošinās optimālu elektroapgādes sistēmas darbību, efektīvi izmantojot jau esošo sistēmu un mazinot nepieciešamību pēc būtiskām papildus investīcijām. 

Veicināsim elektrifikācijas attīstību Latvijā, ieviešot speciālus vienkāršotus un ekonomiskus pārvades tīkla pieslēguma un tīkla pakalpojuma tarifa struktūras risinājumus. 

Izveidojot sašķidrinātās dabasgāzes termināli Skultē, kas pilnībā izmantotu Inčukalna pazemes gāzes krātuves sniegtās priekšrocības, izvērtēsim tā perspektīvu no ekonomiskajiem un drošības aspektiem, neradīt papildu finansiālo slogu patērētājiem un nenonākt pretrunā ar vides aizsardzības politiku, klimata politikas mērķiem un iedzīvotāju interesēm. Panāksim stabilas sašķidrinātās dabasgāzes piegādes un tās cenu.

Sadarbībā ar Baltijas jūras valstīm aktivizēsim darbu pie Baltijas jūras atkrastes lielas jaudas starpsavienojumu tīkla izveides BEMIP plāna ietvaros.

Īstenosim Baltijas energosistēmas sinhronizāciju ar Kontinentālās Eiropas energosistēmu līdz 2025. gada beigām.

Izstrādāsim ūdeņraža izmantošanas attīstības stratēģiju.

Palielināsim ekonomiski pamatotas enerģijas pašražošanu un pašpatēriņu tautsaimniecībā, sekmēt energokopienu veidošanos un attīstību.

Veicināsim energoefektivitātes uzlabošanos, t.sk., ēku energoefektivitāti un atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanas veicināšanu siltumapgādē, aukstumapgādē un rūpniecībā. Pārskatīsim daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku energoefektivitātes veicināšanas pasākumu atbalstu, sniedzot iespēju veikt energoefektivitātes pasākumus, sadalot aktivitātes daļās. Ieviesīsim tipveida projektus daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes/renovācijas veikšanai. Sekmēsim siltumapgādes uzņēmumu iesaisti ēku energoefektivitātes pasākumu realizācijā.

Sekmēsim atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu transportā, tai skaitā esošā dzelzceļa elektrifikācijas, elektroautomobiļu uzlādes tīkla, kā arī sabiedriskā transporta sistēmas izmantošanas paplašināšanu.

Sekmēsim uz atjaunojamiem dabas resursiem balstītu centralizēto siltumapgādes sistēmu attīstību un paplašināšanos. Veicināsim pieslēgšanos centralizētām siltumapgādes sistēmām.

Ieviesīsim efektīvu un caurskatāmu atjaunojamo energoresursu elektrostaciju, ražošanas iekārtu nojaukšanas un utilizācijas regulējumu, kas nosaka uzstādīto iekārtu ilgtspējīgas demontāžas kārtību pēc to darbības izbeigšanas.

Sekmēsim Baltijas valstu sadarbību enerģētikas nozares kopējai attīstībai un koordinācijai. 

Veicināsim vietējo dabas resursu izmantošanu apkurē nolūkā mazināt apkures izmaksas. 

Pārskatīsim Latvijas nacionālo enerģētikas un klimata plānu, ņemot vērā straujākas pārejas nepieciešamību no fosilajiem energoresursiem uz atjaunojamajiem energoresursiem, kā arī ņemot vērā siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķus. Plāna izstrādi un ieviešanu koordinēsim ar iesaistītajām pusēm (sadales un pārvades tīklu operatori, regulators un nevalstiskās organizācijas), nosakot skaidrus īstermiņa, vidēja un ilgtermiņa mērķus.

Nodrošināsim energoresursu rezerves krīzes situāciju pārvarēšanai.

Klimats un vide

Vispusīgi un sociāli taisnīgi ieviesīsim Zaļo kursu, virzoties uz klimatneitralitātes sasniegšanu līdz 2050. gadam, Zaļā kursa pakotnē noteikto mērķu un “Gatavi mērķrādītājam 55%” (“Fit for 55”) klimata mērķu īstenošanu, ņemot vērā valsts attīstības mērķus un sociālo drošību, par prioritāti izvirzot Latvijas konkurētspēju reģionā un sabalansētas un ilgtspējīgas tautsaimniecības attīstību. Nodrošināsim zinātnē balstītu lēmumu pieņemšanu, regulāru sabiedrības līdzdalību un mehānismus publiskā finansējuma izsekojamībai Zaļā kursa mērķu sasniegšanā.

Nodrošināsim atbalstu pētniecībai, lai sasniegtu izvirzītos klimatneitralitātes mērķus, tai skaitā palielināt finansējumu pētījumiem, kas izstrādā un rada klimata neitrālus produktus un tehnoloģijas. Atbalstīsim tādu pētniecību un inovācijas, kas pakāpeniski maina eksporta struktūru no zemas pievienotās vērtības uz precēm ar augstu pievienoto vērtību. Atbalstīsim uzņēmumus, kas finansē pētniecības projektus un ievieš radītos produktus un tehnoloģijas.

 Realizējot kopēju pārvaldību enerģētikas un klimata jomās, kā arī horizontālu enerģētikas un klimata politikas ieviešanas koordināciju tautsaimniecības nozarēs, izveidosim Klimata un enerģētikas ministriju. 

Samazināsim poligonos apglabājamo sadzīves atkritumu īpatsvaru, paplašināt ražotāju atbildības sistēmu.

Pilnveidosim un ieviesīsim regulējumu atkritumu statusa izbeigšanai atkārtoti izmantojamiem materiāliem. 

Veicināsim iepakojuma izmantošanu pārstrādei, nosakot pārstrādājamā iepakojuma definīciju normatīvajos aktos.  Izveidosim pilnvērtīgu normatīvo regulējumu atkārtoti lietojamām precēm un izejvielai.

Veicinot otrreizējo materiālu izmantošanu tautsaimniecībā, pilnveidosim zaļā publiskā iepirkuma regulējumu attiecībā uz otrreizējo izejvielu izmantošanu tautsaimniecībā, tai skaitā būvniecībā.

Dabas aizsardzība 

Stiprināsim Dabas aizsardzības pārvaldes, Valsts vides dienesta, Vides pārraudzības valsts biroja un citu dabas aizsardzībā iesaistīto institūciju kapacitāti “ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijas 2030. gadam” mērķu sasniegšanai, kas ir Eiropas Zaļā kursa būtisks elements un instruments vides piesārņojuma  mazināšanai.

Novērsīsim Eiropas nozīmes aizsargājamo sugu un biotopu stāvokļa pasliktināšanos un veicināsim tā uzlabošanos. Ieguldīsim līdzekļus sugu aizsardzības plānu un aizsargājamo teritoriju apsaimniekošanas noteikumu izstrādē, kas mazinās neskaidrības mežu un lauku teritoriju apsaimniekošanas iespējās.

Veidosim aizsargājamo dabas teritoriju tīklu atbilstoši esošajai situācijai dabā pēc apdraudēto sugu, biotopu un dabas objektu klātesamības principa, salāgojot to ar saimnieciskām interesēm.

Rūpēsimies, lai ietekmes uz vidi aspekts tiktu ņemts vērā kā būtiska attīstības plānošanas sastāvdaļa visās tautsaimniecības un politikas plānošanas jomās.

Nodrošināsim, ka ikviena Latvijas nacionāla pozīcija vides politikas jomā tiktu skatīta arī caur enerģētiskās un saimnieciskās neatkarības prizmu, sabalansējot dabas aizsardzībai un lauksaimniecības/mežsaimniecības teritoriju izmantošanai paredzētās platības.

Pilnveidosim kompensāciju sistēmu un noteiksim atbilstīgus kompensāciju apjomus par saimnieciskās darbības tai skaitā mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, un ierobežojumiem kas saistīti ar īpaši aizsargājamo un migrējošo sugu un īpaši aizsargājamo biotopu saglabāšanu. Veicināsim racionālu dabas kapitāla izmantošanu un apsaimniekošanu, kā arī sabiedrības izpratni par dabas un vides kvalitāti kā cilvēka dzīves kvalitātes būtisku un neatņemamu sastāvdaļu un ekotūrisma elementu.

Vides aizsardzība 

Panāksim ekonomiski efektīvu un pārdomātu resursu izmantošanu, attīstot aprites ekonomiku, pilnveidojot zaļā publiskā iepirkuma regulējumu, lai veicinātu tā plašāku lietojumu, kā arī ieviešot īpašu pasākumu programmu sabiedrības ikdienas paradumu maiņai, atbalstot bezatkritumu dzīvesveidu un vietējo, bioloģisko produktu izvēli. 

Nodrošināsim ekonomiski pamatotas bioloģiski noārdāmo atkritumu (BNA) dalītās vākšanas sistēmas ieviešanu, nodrošinot arī mājsaimniecībās veiktās kompostēšanas datu vākšanu.

Atbalstīsim organisko atkritumu sākotnējo pārstrādi biogāzes stacijās ar efektīvu iegūtās gāzes siltumspējas izmantošanu.

Aktīvi strādāsim pie dažādu klimata pārmaiņu radītu seku novēršanas un cēloņu mazināšanas, atbalstīsim pašvaldības plūdu risku, upju un Baltijas jūras krastu erozijas novēršanā.

Ievērojot, ka zināšanas un cilvēku izglītība ir zaļā domāšanas un saimniekošanas veida garants, finansēsim pētījumus vidi uzlabojošu darbību vai tehnoloģiju attīstībai, attīstīsim inovācijas un tehnoloģijas klimata neitralitātes un vides jomās.

Uzsāksim Latvijas dabas kapitāla uzskaites un monitoringa sistēmas veidošanu.

IV. KONKURĒTSPĒJA

Konkurētspēja ir izšķiroša Latvijas ekonomikas transformācijai, tomēr bez strukturālām izmaiņām un bez produktivitātes celšanas nebūs iespējams mainīt Latvijas izaugsmes trajektoriju. Galvenie izaicinājumi ir saistīti ar Latvijas spēju veikt tehnoloģisko modernizāciju, attīstīt inovācijas, paplašināt dalību globālajās un reģionālajās vērtību ķēdēs, izmantot digitalizācijas radītās iespējas, kā arī nodrošināt pārmaiņām atbilstoši kvalificētu darbaspēku. 

Lai mazinātu Latvijas produktivitātes atpalicību no ES vidējā līmeņa un nodrošinātu virzību uz straujāku ekonomikas izaugsmi un visas sabiedrības labklājības pieaugumu mums ir jāpalielina:

augsto tehnoloģiju īpatsvars tautsaimniecības struktūrā, 

eksportspējīgo uzņēmumu skaits un eksporta apjoms, 

digitālo tehnoloģiju integrācija uzņēmumos,

ieguldījumus zinātnē, pētniecībā un inovāciju jomā,

produktīvi ieguldījumi pieaugušo izglītības sistēmā, lai nodrošinātu darbaspēka pāreju no neproduktīvām jomam uz augošām nozarēm.

Galvenie darbības virzieni konkurētspējas jomā līdzās valsts finanšu stabilitātes un ilgtspējas nodrošināšanai ir:

privāto investīciju un inovāciju sistēmas veicināšana,

ārvalstu tiešo investīciju palielināšana,

uzņēmējdarbības vides uzlabošana,

finanšu pakalpojumu paplašināšana,

kapitāla tirgus tālāka attīstīšana,

sabiedrības uzticības palielināšana un sistēmisks dialogs ar uzņēmējiem,

ieguldījumi cilvēkkapitālā, pārkvalifikācijas un kvalifikācijas paaugstināšanas pilnveidošana.

Valsts fiskālai politikai ir jānodrošina efektīva ekonomisko ciklu stabilizācija un ilgtspējīga publisko finanšu sistēma, kas nodrošina pietiekamus finanšu resursus publiskajiem pakalpojumiem šodien un neuzliek pārmērīgu parāda slogu nākamajām paaudzēm. 

Veidosim Latviju par valsti, kuras preču un pakalpojumu eksports apsteidz importu, kur ir pieaugošs izglītotu iedzīvotāju īpatsvars, kas veiksmīgi iekļaujas darba tirgū, kurā visi prot un ikdienā lieto valsts valodu. Radīsim priekšnoteikumus, lai Latvija būtu izaugsmes platforma eksportējošiem, energoefektīviem un produktīviem uzņēmumiem, kas rada zināšanu ietilpīgus pakalpojumus un tehnoloģiju ietilpīgus produktus. 

Nodrošināsim Baltijā konkurētspējīgāko uzņēmējdarbības vidi un sadarbību ar nozari. Veicināsim iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti un iesaisti komercdarbības veikšanā, tostarp risinot ēnu ekonomikā vai kredītsaistību jūgos esošo iedzīvotāju atgriešanu legālajā ekonomikā, kā arī veicinot kapitāla un mājokļa pieejamību līdzvērtīgi visā Latvijas teritorijā. Stiprināsim datu analītikas kapacitāti un sekmēsim pieeju kvalitatīviem un aktuāliem datiem, lai īstenotu datos balstītu lēmumu pieņemšanu, nodrošinot sabiedrības informēšanu un iesaisti. 

Finanšu sektora politika

Veidosim tādu finanšu sektora politiku, kas veicina un atbalsta ilgtspējīgu Latvijas tautsaimniecības attīstību, uzlabojot finansējuma pieejamību un nodrošinot konkurētspējīgus, ērtus, drošus un modernus finanšu pakalpojumus iedzīvotājiem un uzņēmumiem, tostarp valsts atbalstu pārdomāti koncentrējot uz tirgus nepilnību mazināšanu jomās ar lielāko ilgtermiņa atdeves potenciālu tautsaimniecībai.

Veidosim Latvijas iedzīvotājiem, uzņēmumiem un finanšu sektoram atbilstošu un samērīgu regulējumu, kas veicina stabilu, drošu un attīstībā virzītu finanšu sektoru, konkurenci finanšu pakalpojumu sniedzēju vidū, kas nodrošina konkurētspējīgu kapitāla pieejamību, kā arī inovācijām labvēlīgu finanšu pakalpojumu vidi.

Turpināsim attīstīt ar kaimiņvalstīm konkurētspējīgu kapitāla tirgu, paplašinot uzņēmumu pieeju finansējumam un investīciju iespējas ieguldījumiem Latvijas tautsaimniecībā. Valsts stratēģiskos aktīvus un kritisko infrastruktūru paturēsim valsts kontrolē. Atsevišķos gadījumos, ja tas nepieciešams kapitāla piesaistei un uzņēmuma attīstības nodrošināšanai, vērtēsim valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību iespējas kotēt biržā mazākuma akciju daļas līdz 20%. 

Ieviesīsim augstus pārvaldības standartus valsts kapitālsabiedrībās. Vērtēsim atsevišķu valsts kapitālsabiedrību apvienotas pārvaldības izveidi.

Integrēsim ilgtspējas aspektus finanšu sektora politikā, lai veicinātu pāreju uz klimata mērķu sasniegšanu, vienlaikus turpinot noteikt un novērot ar klimata un vides pārmaiņām saistītās ievainojamības un riskus, kuriem pakļauta Latvijas tautsaimniecība un finanšu sistēma.

Latvijas un finanšu sistēmas drošībai un stabilitātei īstenosim uz konkurētspējīgu līderību reģionāli un starptautiski vērstu finanšu noziegumu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu plūsmu caur Latviju novēršanu, popularizējot Latvijas panākumu pozitīvo ietekmi uz drošību, ekonomisko un sociālo labklājību, būtiski mazinot toleranci pret savtīgu un noziedzīgu interešu graujošo ietekmi uz finanšu sistēmas veselīgu darbību tautsaimniecības attīstībai. Veicināsim riskos balstītu pieeju, turpinot pilnveidot uzraugošo un kontrolējošo iestāžu darbības efektivitāti, vienlaikus atvieglojot godprātīgu iedzīvotāju un uzņēmumu piekļuvi pakalpojumiem. 

Fiskālā politika

Veidosim pretciklisku fiskālo politiku, lai būtu iespējams mērķtiecīgi sniegt atbalstu iedzīvotājiem un uzņēmējiem krīzes situācijā.

Pakāpeniski samazināsim vispārējās valdības budžeta strukturālo deficītu līdz 0,5% no IKP 2025. gadā un turpmāk to uzturēsim šajā līmenī.

Ārpus šī nosacījuma finansēsim aizsardzības un iekšējās drošības izdevumu pieaugumu un vienreizējus izdevumus, kas saistīti ar Krievijas kara pret Ukrainu izraisītās krīzes seku mazināšanai un valsts enerģētiskās neatkarības no Krievijas nodrošināšanai.

Lai nodrošinātu ekonomikas noturību pret potenciālajām satricinājumiem nākotnē, pēc kara izraisītās krīzes beigām īstenosim tādu fiskālo politiku, kas samazina vispārējās valdības parādu zem 40% no IKP.

Valsts budžeta sagatavošana

Sagatavosim valsts budžeta likumprojektus atbilstoši valdības (koalīcijas) izvirzītajām prioritātēm un attīstības plānošanas dokumentiem. Uzturēsim ilgtspējas principus valsts finanšu vadībā, nodrošinot atbildīgi izvērtētu finansējuma pieejamību valsts budžeta izdevumiem un caurskatāmu tā plānošanas, piešķiršanas, izlietošanas un uzraudzības  procesu, piedāvājot ilgtermiņā sabalansētus risinājumus.

Veiksim patstāvīgu un sistemātisku valsts budžeta izdevumu pārskatīšanu ar mērķi optimizēt valsts budžeta izdevumus un izvērtēt to efektivitāti un lietderīgumu valdības noteikto prioritāšu kontekstā, apkopojot priekšlikumus budžeta procesu pilnveidošanai un sistēmu sakārtošanai, kas veicina līdzekļu ekonomisku izlietošanu, administratīvā sloga mazināšanu un palielina iestāžu darbības efektivitāti.

Nodokļu politika un nodokļu administrēšana

Veicināsim valsts konkurētspēju, īstenojot stabilu, nodokļu maksātājiem saprotamu un elastīgu nodokļu politiku, kas nodrošina valsts fiskālās vajadzības un stratēģisko attīstības mērķu sasniegšanu. Kopā ar sociālajiem un sadarbības partneriem 2023.gadā izstrādāsim un apstiprināsim vidēja termiņa nodokļu politikas pamatnostādnes. Īstenosim principu, ka būtiskas pārmaiņas veicam ne biežāk kā vienu reizi četru gadu ciklā. 

Īstenosim reģionā konkurētspējīgu darbaspēka nodokļu politiku, nodrošināsim, lai tā ir viegli administrējama un vienkārša, veicinot uzņēmējdarbību un nodarbinātību. 

Izmantojot nodokļu politikas instrumentus un stiprinot sociālo politiku, samazināsim ienākumu nevienlīdzību un nabadzību Latvijā. Sniegsim mērķētu atbalstu sociāli mazaizsargātajām grupām, 2023.gadā pilnveidojot līdzšinējās valsts atbalsta programmas. Turpināsim tendenci pakāpeniski palielināt atvieglojumu par apgādībā esošām personām un pārskatīt nodokļa atvieglojumu apmēru personām ar invaliditāti un politiski represētajām personām.

Turpināsim aktīvu dalību Eiropas Savienības un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas nodokļu jautājumu darba grupās, nodrošinot Latvijas interešu pārstāvību, it īpaši starptautisko nodokļu uzlikšanas reformas ietvarā.

Īstenojot ES “zaļā kursa” nospraustos mērķus, veidosim ilgtspējīgu nodokļu politiku.

Iestāsimies par to, ka nodokļu politika ir katras valsts nacionālā kompetence.

Turpināsim veikt nodokļu administrēšanas procesa pārskatīšanu, īstenojot procesu digitalizāciju un automatizāciju, esošo tiesību normu efektivitātes un lietderības izvērtēšanu, kā arī publiski pieejamās nodokļu informācijas apjoma paplašināšanu.

Sekmēsim ēnu ekonomikas samazināšanos, kopā ar nozaru speciālistiem koncentrējoties uz apzinātiem ēnu ekonomiku ietekmējošiem faktoriem un konstatētajiem riskiem, izvērtējot  iespējamos risinājumus to ietekmes mazināšanai konkrētās tautsaimniecības nozarēs ar augstu ēnu ekonomikas risku. Risināsim prioritārus horizontālus jautājumus: skaidras naudas ierobežošana darījumos; informācijas paplašināšana un pieejamība valsts pārvaldes iestādēm un nodokļu maksātājiem; nodokļu administrēšanas procesu automatizācija un nomaksas vienkāršošana. Veicināsim nodokļu iekasēšanas izmaksu efektivitāti un palielināsim valsts budžeta ieņēmumus, samazinot ēnu ekonomikas īpatsvaru. Pilnveidosim ēnu ekonomikas mazināšanas pasākumu izstrādes un uzraudzības pārvaldību, kā arī noteiksim skaidrus sasniedzamos rezultatīvos rādītājus.

Piedalīsimies starptautisko organizāciju politiku iniciatīvu par starptautisko automātisko informācijas apmaiņu nodokļu jomā izstrādē un ieviešanā, lai pilnveidotu nodokļu nomaksas kontroli.

Turpināsim uzkrājuma principa ieviešanu attiecībā uz naudas sodu uzskaiti, kā arī vienotā nodokļu konta izmantošanu, lai mazinātu valsts budžeta ieņēmumu kontu skaitu.

Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomē un tās apakšpadomēs, līdz enerģētiskās krīzes pasaulē pārvarēšanai, veikt regulāru situācijas monitoringu, nepieciešamības gadījumā valdībai izvērtējot papildus atbalsta iespējas.

Ierobežosim ļaunprātīgas nodokļu sistēmas izmantošanas iespējas, īstenojot aizsargpasākumus, kas saderīgi ar ES līmenī noteiktajiem, turpinot samazināt ārzonās reģistrētu uzņēmumu pieeju valsts vai ES līmeņa atbalsta, dotāciju, atvieglojumu, subsīdiju, stimulēšanas, nodokļu atlaižu vai atvieglojumu un citiem ekonomiskiem un sociāliem atbalsta pasākumiem, kas tiek finansēti ar budžeta līdzekļiem. 

Ierobežosim valsts budžeta un stimulējošo vai atbalsta mehānismu pieejamību negodprātīgiem uzņēmumiem un personām gadījumos, ja veikti būtiski pārkāpumi sankciju ieviešanas, nodokļu, drošības un citās jomās, nosakot par pienākumu atgriezt līdz tam izmaksāto atbalstu. 

Publiskā pārvalde un investīcijas

Ieviesīsim Atveseļošanas un noturības mehānisma plānā apstiprinātās reformas un sasniegsim nospraustos investīciju mērķus. Pēc iespējas plašāk un pilnvērtīgāk izmantosim Eiropas Atveseļošanās un noturības mehānisma programmā pieejamos līdzekļus un finanšu instrumentus, un investēsim tos Latvijas tautsaimniecībā, konkurētspējā un eksporta veicināšanā. 

Veiksim mērķtiecīgu un efektīvu Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmā 2021.-2027.gadam iekļauto investīciju īstenošanu Latvijas tautsaimniecībā.

Īstenosim jaunas investīcijas ar Šveices sadarbības programmas finansējumu.

Veicināsim starptautisko finanšu institūciju, primāri Eiropas Investīciju bankas grupas, Eiropas Rekonstrukciju un attīstības bankas, ilgtermiņu resursu piesaisti sabiedrībai nozīmīgu mērķu finansēšanai (tādu kā energoefektivitātes un mājokļu politikas ieviešanai).

Stiprināsim valsts un pašvaldību iekšējās kontroles sistēmas un ieviesīsim iekšējo auditu pašvaldībās.

Nodrošināsim publisko iepirkumu digitālo transformāciju, pilnveidojot esošos tehnoloģiskos risinājumus un paaugstinot to efektivitāti, mazinot slogu iepirkumu veicējiem un piegādātājiem.

Virzīsimies uz grāmatvedības un personāla lietvedības funkciju centralizāciju valsts pārvaldē.

Uzlabosim EDS funkcionalitāti un atvieglosim birokrātiskās prasības, tostarp darba attiecību noformēšanā starp darba devēju un darba ņēmēju.

Uzņēmējdarbības un investīciju vide

Veicināsim aprites ekonomiku un izejvielu atkārtotu izmantošanu, stiprinot inovācijas un Latvijas uzņēmumu tehnoloģisko kapacitāti.

Veicināsim Latvijas industriālā kapitāla attīstību, veidojot komercdarbības attīstībai labvēlīgu vidi, turpinot atbalstīt investīcijas lielos, eksportspējīgos tautsaimniecībai nozīmīgos projektos un jaunu konkurētspējīgu uzņēmumu veidošanā, kā arī jaunu tirgu apgūšanā.

Izstrādāsim stratēģiju un konkrētas rīcības plānu kapitāla tirgus attīstībai Latvijā, kas ļautu privātajiem uzņēmumiem gūt pieeju būtiskai izaugsmei nepieciešamajam kapitālam.

Turpināsim pilnveidot ALTUM programmas, lai nodrošinātu kredītu pieejamību produktivitātes un eksporta kāpināšanai ar konkurētspējīgu piedāvājumu. Veidosim pieejamus ALTUM finanšu instrumentus uzņēmumu restrukturizācijas, pēctecības vai likviditātes nodrošināšanai.

Noteiksim zaļo komponenti kā vienu no vērtēšanas kritērijiem un veicināsim vietējo ražojumu izmantošanu publiskajos iepirkumos.

Stiprināsim Latvijas starptautiskās pozīcijas, tostarp, panākot, ka Eiropas Savienības vienotais tirgus darbojas Latvijas labā, kā arī stiprināsim Eiropas Savienības vienotā tirgus (tai skaitā digitālā vienotā tirgus) turpmāku pilnveidošanu, mazinot pārrobežu šķēršļus un tādējādi atbalstot Latvijas uzņēmēju preču un pakalpojumu eksportu. 

Attīstot pilna cikla inovāciju sistēmu, ieguldīsim Latvijas uzņēmumu spējā inovēt – cilvēkkapitāla, zinātnes, pētniecības attīstībā un komercializācijā, kā arī atbalstīsim ieguldījumus mērogojamu, dziļo tehnoloģiju, sociālo un zaļā kursa jaunuzņēmumu skaita pieaugumā, pietuvojoties ES vadošo valstu rādītājiem. 

Sadarbojoties EM, LIAA, VARAM un pašvaldībām veicināsim industriālo zonu attīstību reģionos, stimulējot vietējo un ārvalstu investoru interesi, veidot vai pārcelt savas ražotnes uz tām. Lielajos industriālajos centros sadarbībā ar Zinātņu  universitātēm atbalstīsim augstas pievienotās vērtības pakalpojumu un produktu ražotņu un zinātnes parku attīstību. Ieguldīsim reģionu attīstībā, veidojot pievilcīgu un kvalitatīvu dzīves vidi, atbalstot ieguldījumus uzņēmējdarbības attīstībai būtiskajā infrastruktūrā, modernā un produktīvā ražošanā, kas atbilst nākotnes vajadzībām.

Veicināsim Latvijas tūrisma atjaunošanos, izaugsmi un eksportspēju, nodrošinot vietējā un starptautiskā tūrisma mārketinga aktivitāšu īstenošanu, liela mēroga tūrisma enkurprojektu izveidošanu reģionos, atbalstot komersantus tūrisma sadarbības tīklu ietvaros.

Atbalstīsim augsto tehnoloģiju preču un zināšanu ietilpīgu pakalpojumu izstrādi un eksportu, attīstot pārstāvniecību tīklu ārpus Latvijas, nodrošinot Latvijas vēstniecību sadarbību un atbalstu Latvijas eksportējošiem uzņēmumiem.

Stiprinot reģionālo biznesa inkubatoru tīklu, un optimizējot administrēšanas un grāmatvedības procesus uzņēmējdarbības uzsācējiem, veicināsim iedzīvotāju iesaisti komercdarbības veikšanā un jaunu uzņēmumu dibināšanā.

Vienkāršosim nekustamā īpašuma attīstīšanas procesus no teritorijas plānošanas līdz nekustamā īpašuma ierakstīšanai zemesgrāmatā, kā arī stiprināsim investīciju drošību, modernizējot un pilnveidojot nekustamā īpašuma īpašnieku un labticīgu ieguvēju aizsardzības regulējumu. Sekmēsim vienveidīgu būvniecības regulējuma piemērošanu visā Latvijas teritorijā, tostarp tipveida dokumentāciju un līdzvērtīgu horizontālu darbību visās būvvaldēs. Vienkāršosim un paātrināsim ēku nodošanas ekspluatācijā procedūru.

Mājokļi 

Veicināsim dzīvojamo un nedzīvojamo ēku atjaunošanu un energoefektivitāti. 

Izveidosim ilgtermiņa Mājokļu attīstības fondu, stimulēsim investīcijas daudzdzīvokļu īres mājokļu būvniecībā, ceļot vismaz 1000 jaunu mājokļu gadā. 

Turpināsim nodrošināt mājokļa programmas jaunajiem speciālistiem un ģimenēm ar bērniem, nodrošinot ALTUM mājokļa garantijas aizņēmumam, kā arī pirmās iemaksas subsīdijas daudzbērnu ģimenēm.

Palielināsim mājokļu pieejamību reģionos, ieviešot ALTUM īres mājokļu programmas ar izpirkuma tiesībām ekonomiskā tipa privātmājām uz pašvaldības zemes, nodrošinot mājokļa un kapitāla pieejamību līdzvērtīgi visā valstī, arī ārpus pilsētām un pierobežas teritorijās.

Cilvēkkapitāls un nodarbinātība

Uzlabosim darbaspēka jautājumu pārvaldību, darbaspēka pieejamību, kā arī prasmju un mūžizglītības politiku. Attīstīsim darba prasmes tirgus līdzsvarā balstītā nodarbinātības politikā, nododot nodarbinātības politikas koordinēšanu Ekonomikas ministrijas pārziņā.

 Izstrādāsim un īstenosim datos balstītu Nacionālo cilvēkkapitāla attīstības stratēģiju, tostarp atbalstīsim tikai kvalificēta darbaspēka piesaisti, īpaši veicinot tautiešu reemigrāciju, kā arī zināšanu pārnesi un darba tirgū pieprasīto pārkvalifikāciju, lai nodrošinātu Latvijas uzņēmumu izaugsmi un eksportspēju. Pilnveidosim reemigrācijas programmas, veidojot tās efektīvākās un mērķētākas uz dažādām iedzīvotāju grupām, un sekmējot to iesaisti darba tirgū.

Sekmēsim cilvēkresursu attīstību atbilstoši nākotnes pieprasījumam un tautsaimniecības transformācijai uz augstākas pievienotās vērtības radīšanu, izmantojot Latvijas augstskolu un profesionālās izglītības iestāžu absolventu, apmācību programmu dalībnieku monitoringu un pilnveidojot pārkvalifikācijas, profesionālās pilnveides un mūžizglītības sistēmu, līdzekļus novirzot apmācību finansēšanai, kas dod labumu Latvijas tautsaimniecībai un sabiedrībai kopumā. 

Sekmēsim valsts, darba devēju un darba ņēmēju sadarbību, veicinot profesionālās izglītības atbilstību darba tirgus prasībām, kā arī tās efektivitātes un kvalitātes paaugstināšanu. Sekmēsim izglītības iestāžu sadarbību ar darba devējiem izglītības pārvaldībā, izglītības satura veidošanā, izcilības veicināšanā, kvalitātes nodrošināšanā un eksaminācijas procesā. 

Stimulēsim darbaspēka mobilitāti, nodrošinot iedzīvotājus ar adekvātu informāciju par darba tirgus iespējām, atbalstu jaunas profesionālās kvalifikācijas iegūšanai, atbalstu pieejamam īres mājoklim, kā arī atbalstu ģimenes integrācijai jaunajā darba vietā. 

Kopā ar sociālajiem partneriem ieviesīsim skaidrus un paredzamus nosacījumus minimālās algas celšanas algoritmam. 

Attīstīsim sociālo un veicināsim sociāli atbildīgu uzņēmējdarbību, paplašinot dažādu sociālo grupu iesaisti darba tirgū un sabiedrībā.

Satiksme

Viens no priekšnosacījumiem turpmākai valsts tautsaimniecības izaugsmei, līdzsvarotai reģionālajai attīstībai un iedzīvotāju labklājības celšanai ir atbildīgas transporta politikas īstenošana. Īstenosim tādu transporta politiku, kas sekmēs drošu, efektīvu, pieejamu, piekļūstamu, mūsdienīgu un ilgtspējīgu mobilitāti. 

Paaugstināsim transporta drošumu un satiksmes drošību, lai samazinātu uz Latvijas ceļiem bojā gājušo cilvēku skaitu, tuvinot to ES vidējam rādītājam. 

Transporta infrastruktūrā prioritāte jāparedz risinājumiem, kas nodrošina ātru reģiona sasniedzamību – starptautiskā, nacionālā un reģionālā līmenī. Turpināsim ieguldījumus dzelzceļa infrastruktūras attīstībā, prioritāri īstenojot Rail Baltica projektu. 

Uzlabosim sasniedzamības un mobilitātes iespējas visiem Latvijas iedzīvotājiem, neatkarīgi no viņu dzīvesvietas, materiālā vai veselības stāvokļa. Ņemot vērā īstenoto Administratīvi teritoriālo reformu, sakārtosim autoceļu tīkli, t.sk., uzlabojot novadu un vietējo attīstības centru savienojumus ar starptautiskas un nacionālas nozīmes transporta koridoriem. Tādējādi nodrošināsim iedzīvotājiem novada administratīvo centru labāku sasniedzamību un uzlabosim piekļuvi valsts un pašvaldību sniegtajiem pakalpojumiem un darbavietām, kas ir būtisks priekšnoteikums ekonomikas un reģionālās attīstības stiprināšanai.

Izveidosim starpnozaru sadarbības un uzraudzības formātu Rail Baltica īstenošanai nepieciešamo stratēģisko lēmumu savlaicīgai pieņemšanai un Latvijas nacionālās pozīcijas aktualizēšanai.

Nodrošināsim sabiedriskā transporta pieejamību un atbilstošu pakalpojumu kvalitāti visā Latvijā, kā galveno sabiedrisko pārvadājuma transporta veidu izvirzot dzelzceļu, tam pakārtojot sabiedrisko autobusu plūsmu, lai neveidotos konkurence ar dzelzceļu. 

Nodrošināsim dzelzceļa pasažieru pārvadājumus ar mūsdienīgiem vilcieniem, prioritāri nosakot galvenos starppilsētu virzienus, padarot dzelzceļu par ātrāko un ērtāko transporta veidu ar atpūtai un darbam atbilstošu maršrutu grafiku, tā sekmējot Latvijas iedzīvotāju vēlmi mainīt ikdienas pārvietošanās paradumus no privātā uz sabiedrisko transportu.

Sekmēsim reģionālo pasažieru pārvadājumu iekļaušanu Rīgas Metropoles areāla Sabiedriskā transporta plānā un nepieciešamā reģionālo pārvadājumu apjoma iekļaušanu valsts finansētajā sabiedriskā transporta pasūtījumā. 

Izveidosim vienotu norēķinu sistēmu starp dažādiem sabiedriskā transporta veidiem.  

Īpašu uzmanību pievērsīsim ceļu satiksmes drošībai. Turpināsim fotoradaru ieviešanu un ieviesīsim veiktās distances ātruma fotoradarus (vidējā ātruma fotoradarus), kā arī veicināsim jaunu un apgaismotu gājēju un velo celiņus ierīkošanu, veicināsim videi draudzīgākas infrastruktūras izveidi, kas piemērota speciālajām palīgierīcēm, velosipēdiem, citiem mikromobilitātes līdzekļiem, kā arī uzlabosim sabiedrisko transportu. Ieviesīsim drošību uzlabojošu infrastruktūras standartu valsts ceļiem visā Latvijā. 

Mainīsim tehniskās apskates kārtību automašīnām, kur pirmā tehniskā apskate jauniem transporta līdzekļiem jāveic pēc trīs gadiem un nākamā ik pēc diviem gadiem.

Turpināt uzlabot un pabeigt ostu pārvaldības reformu, pilnveidojot pašvaldību iesaisti ostu pārvaldībā. Efektīvāk izmantosim Latvijas ostu sociāli ekonomisko potenciālu, piesaistot tranzīta kravas no jauniem virzieniem. 

Nodrošināsim efektīvu Latvijas Dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju un ar to saistītos izaicinājumus. Nodrošināsim ilgtspējīgu Latvijas Dzelzceļa infrastruktūras finansēšanas modeli.

Nodrošināsim nepieciešamo politisko, stratēģisko un finansiālo atbalstu. Rail Baltica kā vienota, ES nozīmes pārrobežu projekta īstenošanai ES transporta tīkla Ziemeļjūras – Baltijas jūras koridora ietvaros ar tiešu un nozīmīgu lomu Latvijas un reģiona ilgtspējīgai attīstībai un drošībai, tai skaitā atbalstot turpmāko koridora attīstību Arktikas un Melnās jūras virzienos.

Ieviešot Rail Baltica dzelzceļa projektu, izvērtēsim un plānosim 1435mm sliežu savienojumu ar ostas infrastruktūru, lai nezaudētu kravu plūsmu konkurencē ar Igauniju un Lietuvu.

Nodrošināsim nacionālās lidsabiedrības Air Baltic ilgtspējīgu attīstību un darbības virzību uz klimata neitralitāti. Pielāgosim Air Baltic darbību atbilstoši jaunajiem tirgus apstākļiem.

Palielināsim elektrotransporta uzlādes punktu skaitu Latvijā, izmantojot Eiropas atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu un publiskās privātās partnerības (PPP) mehānismu. Novērsīsim birokrātiskos un likumdošanas šķēršļus privāto uzlādes punktu attīstībai.  

Nodrošināsim jaunas autoceļu infrastruktūras būvniecību un esošās infrastruktūras uzturēšanu, plašāk izmantojot publiskās privātās partnerības (PPP) mehānismu, veicinot, ka pēc īstenotās Administratīvi teritoriālās reformas tiek sakārtots ceļu tīkls starp novadu centriem. Jāmaina kurss no auto centriskas satiksmes infrastruktūras uz vispārējas mobilitātes vidi.

Nodrošināsim pasta pakalpojumu pieejamību un preses piegādi visā valsts teritorijā, pilnveidojot Latvijas pasta darbību un pakalpojumus.

Kopā ar pašvaldībām radīsim risinājumu reģionālo lidostu veiksmīgākai apsaimniekošanai un izmantošanai tautsaimniecības izaugsmei.

Īstenosim pārdomātu un izmaksu ziņā efektīvu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu transporta sektorā, ņemot vērā sociālekonomisko ietekmi. 

Nodrošināsim valsts atbalstu platjoslas tīkla “pēdējai jūdzei” un “vidējai jūdzei” attālinātos reģionos.

Sekmēsim mazo ostu attīstību, izveidojot mehānismu ostu tīkla darbības koordinēšanai.

Zemkopība, mežsaimniecība un zivsaimniecība

Zemes un ūdens resursu ilgtspējīga apsaimniekošana, saglabājot līdzsvarotu sociālekonomisko izaugsmi, rūpējoties par vides un klimatneitralitātes mērķu jēgpilnu sasniegšanu, stiprinot Latvijas kā pārtikas ražošanas lielvalsts potenciālu globālajos un vietējos tirgos. Kā stratēģiskos virzienus atbalstīsim:

Zemes un ūdens kā ražošanas un rekreācijas resursa ilgtspējīgu apsaimniekošanu un vērtības celšanu

Ekonomisko izaugsmi, veicinot ieņēmumu pieaugumu un kopējo labklājību

Cilvēkresursu attīstību ražošanas potenciāla saglabāšanai un  celšanai

Vides aizsardzības un klimatneitralitātes pasākumu līdzsvarotu, jēgpilnu  ieviešanu, nezaudējot sociālekonomisko augsmes potenciālu.

Nodrošināsim pārdomātu un mērķētu atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības produkcijas ražošanai un vides uzturēšanai, tādējādi garantējot pienesumu nodarbinātībai, ekonomiskajai izaugsmei un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai. Pieņemot nozarēm būtiskus lēmumus, veiksim sociālekonomisko izvērtējumu, lai apzinātu potenciālo lēmumu ietekmi uz valsts tautsaimniecības attīstību un konkurētspēju.

Aktualizēsim un uzlabosim Latvijas sagatavoto Eiropas Kopējas lauksaimniecības politikas stratēģisko plānu, panākot saprātīgu, nacionālajām interesēm atbilstošu zaļās vienošanās ieviešanu. 

Veiksim zinātniski, sociāli un ekonomiski pamatotu, nacionālajām interesēm atbilstošu ES zaļā kursa ieviešanu, neapdraudot resursu pašpietiekamību rūpniecībā un enerģētikā. Lai būtiski samazinātu zemes sektora emisiju apjomu, atbalstīsim zemes lietošanas mērķa maiņu lauksaimniecībā neizmantojamām zemēm.

Veicināsim zemes kā resursa efektīvu un ilgtspējīgu izmantošanu lauksaimniecības, mežsaimniecības un kūdras produkcijas ražošanai, lai nodrošinātu valsts ekonomisko izaugsmi un sabiedrības labklājību, un sekmētu klimata neitralitātes nodrošināšanu. 

Izveidosim precīzu kūdras kā lēni atjaunīga vietēja resursa bilanci, lai tās ieguve un pārstrāde spētu nodrošināt pozitīvu resursa pieaugumu, neatstājot negatīvu efektu uz bioloģisko daudzveidību un siltumnīcefekta gāzu emisijām. 

Veicināsim lauksaimniecības un mežsaimniecības produktu ražošanas vērtības pieaugumu un eksportu. 

Atbalstīsim stratēģiskos projektus augstas pievienotās vērtības produktu radīšanai lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības sektoros.

Ar valsts un ES atbalsta mehānismiem sekmēsim lauksaimnieku, mežsaimnieku, zivsaimnieku un ražotāju kooperatīvu izveidi un to attīstību. Radīsim priekšnoteikumus, kas veicinātu otrā līmeņa kooperatīvo sabiedrību apvienošanos. 

Veicināsim inovatīvu, oglekļietilpīgu produktu ražošanu, balstoties uz zinātnisko atziņu pārnesi, lai nodrošinātu lauksaimniecības, kūdras ieguves un pārstrādes,  mežsaimniecības un saistīto nozaru ilgtspējību un produkcijas ar augstu pievienoto vērtību ražošanu. 

Atbalstīsim tādu atbalsta programmu izstrādi un ieviešanu, kas vērstas uz brīvprātīgām shēmām bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un klimatviedai lauksaimniecībai un mežsaimniecībai.

Veicināsim bioloģiskās lauksaimniecības attīstību, atbalstīsim bioloģiskās pārtikas ražošanu, pieprasījumu, pieejamību un popularizēšanu, palielinot bioloģiskās pārtikas īpatsvaru valsts un pašvaldību izglītības, medicīnas un sociālo iestāžu ēdināšanā. 

Līdzsvarosim jaunu aizsargājamo teritoriju veidošanu ar taisnīgu kompensācijas sistēmas ieviešanu un izmaiņām normatīvajos aktos, kas paredzētu elastīgākus meža un lauksaimniecības zemju apsaimniekošanas nosacījumus. 

Atbalstīsim līdzsvarotu Latvijas cilvēkresursu attīstības politiku pārtikas un  mežsaimniecības sektoru izaugsmei.

Palielināsim finansējumu pētījumiem, kas izstrādā un rada klimata neitrālus produktus vai tehnoloģijas. Atbalstīsim tādu pētniecību un inovācijas, kas maina eksporta struktūru no zemas pievienotās vērtības uz precēm ar augstu pievienoto vērtību.

Atbalstīsim uzņēmumus, kas finansē pētniecības projektus un ievieš radītos produktus un tehnoloģijas. Veiksim zaļā kursa sociāli ekonomisko izvērtējumu lauksaimniecības un mežsaimniecības sektoros.

Veicināsim Latvijas kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu, atbalstot piekrastes zvejniecības saglabāšanu.

Pilnveidosim normatīvo regulējumu, lai nostiprinātu zaļā publiskā iepirkuma plašāku izmantošanu, īstenojot iekšējā tirgus aizsardzības pasākumus un veicinot Latvijā ražotas produkcijas konkurētspēju. Sekmēsim vietējo lauksaimniecības produktu patēriņu zaļā publiskā iepirkuma konkursu rezultātos.

Izstrādāsim zemes izmantošanas politiku un lauku ilgtermiņa attīstības plānu līdz 2050. gadam kurš balstīts nacionālās interesēs, nodrošinot stabilu Latvijas iedzīvotāju apgādi ar kvalitatīvu pārtiku.

Veicināsim gados jaunu cilvēku iesaisti uzņēmējdarbībā lauku teritorijās, veidojot īpašus atbalsta mehānismus uzņēmējdarbības uzsākšanai.

Stiprināsim Latvijas Zemes fondu un lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādes kritērijus.

Reģionālā attīstība, vide un digitalizācija

Valdība uzlabos valsts institūciju un pašvaldību sadarbību, stiprinot Latvijas publiskās pārvaldes spējas attīstīt kvalitatīvu dzīves vidi, pievilcīgu uzņēmējdarbības vidi, nodrošināt ērtus un pieejamus sabiedriskos pakalpojumus iedzīvotājiem un uzņēmējiem  katrā reģionā. 

Lemjot par attīstības jautājumiem un sabiedrisko pakalpojumu tīkla pilnveidi  reģionos, valdība iesaistīs dialogā plašu sabiedrību – iedzīvotājus, kopienas un nevalstiskās organizācijas.

Digitālās transformācijas jomā valdība veltīs pūliņus, lai sabiedrības un valsts pārvaldes prasmes augtu līdzās digitālo tehnoloģiju attīstībai visās dzīves jomās, lai digitālās tehnoloģijas uzlabotu valsts pārvaldes efektivitāti, lai iedzīvotāji un uzņēmēji ātrāk, ērtāk un efektīvāk saņemtu pakalpojumus.

Fiskāli atbildīgi nodrošināsim stabilu, reģionāli līdzsvarotu finanšu resursu pieejamību pašvaldībām, radot līdzvērtīgus priekšnosacījumus to funkciju īstenošanai un kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanai iedzīvotājiem.

Reģionālās attīstības politika

Izveidosim efektīvu Latvijas teritorijas attīstības pārvaldības sistēmu Latvijas reģionu izaugsmei, policentriskai attīstībai un kohēzijai. 

Pilnveidosim valdības dialogu ar pašvaldībām, pašvaldību sadarbību savā starpā un sadarbību ar valsts institūcijām. Veicināsim kopienu demokrātijas attīstību un darbību vietējo pašvaldību ietvaros.

Sadarbībā ar plānošanas reģioniem un pašvaldībām, veidosim un īstenosim reģionālo politiku, kas vērsta reģionālās sociālekonomiskās attīstības kohēzijai, ievērojot pašvaldību resursus, iespējas un koordinēti izmantojot pieejamos attīstības veicināšanas instrumentus. 

Izvērtēsim ATR rezultātus, sociālo un ekonomisko ietekmi, nodrošināsim sabiedrības un kopienu plašu un efektīvu iesaisti Latvijas teritoriju attīstības pārvaldības procesos.

Izvērtēsim sabiedrībai nozīmīgu valsts funkciju stiprināšanu vai nodošanu reģioniem un pašvaldībām, lai nodrošinātu koordinētu nozaru pakalpojumu organizāciju Latvijas reģionos.

Ekonomisko un sociālo krīžu novēršanā plaši iesaistīsim pašvaldības un sabiedrību.

Lai sekmētu datos balstītu lēmumu pieņemšanu, nodrošināsim pieeju valsts rīcībā esošajiem datiem, uzlabosim valsts informācijas sistēmas, nodrošināsim teritoriālās statistikas pieejamību dažāda lieluma ģeotelpisko vienību detalizācijā, attīstīsim analīzes rīkus un spējas pašvaldībām un reģionālā līmenī. 

Koordinēti izmantojot valsts un pašvaldības resursus, katrā reģionā pilnveidosim un tālāk attīstīsim vienotu kvalitatīvas un iekļaujošas vidējās un profesionālās izglītības (t.sk. profesionālā un pieaugušo izglītība konkurētspējīgai ekonomikai), kā arī veselības un sociālās aprūpes telpu.

Sekmēsim Rīgas un tās metropoles konkurētspējas pieaugumu Ziemeļeiropā, attīstot Rīgas metropoles pārvaldības modeli sadarbībā ar Pierīgas pašvaldībām.

Samazināsim administratīvo slogu pašvaldībās teritorijas plānošanas, investīciju piesaistes un vides aizsardzības  jomās, veicot izmaiņas normatīvajā regulējumā.

Panāksim jaunā Rīgas teritorijas plānojuma stāšanos spēkā pēc iespējas ātrāk, lai nodrošinātu galvaspilsētas attīstību un investīciju piesaisti.

Uz reģionu atšķirībām un iespējām mērķēta investīciju politika

Pilnveidosim ES fondu plānošanas pieeju, ievērojot katra reģiona sociālekonomiskās attīstības stratēģiskajos dokumentos noteiktās vajadzības un iespējas.

Izmantojot valsts, pašvaldību, ES un citas ārvalstu finanšu palīdzības resursus, sagatavosim un realizēsim mērķētas pakalpojumu pieejamības un attīstības programmas Latvijas pierobežas reģionos. 

Veicināsim līdzsvarotu un ilgtspējīgu jūras piekrastes attīstību un atbalstīsim pašvaldības plūdu risku, upju un Baltijas jūras krastu erozijas novēršanā un piesārņojuma mazināšanā.

Veidosim programmas jaunu mājokļu attīstībai Latvijas reģionos, kā arī pirmsskolas izglītības iestāžu izveidošanas atbalstam.

Ar industriālo teritoriju un biznesa parku attīstību stimulēsim produktīvu darbavietu pieejamību reģionu centros.

Pašvaldību finanšu sistēma

Veicināsim pašvaldību atbildību un ieinteresētību savas teritorijas attīstībā, tajā skaitā uzņēmējdarbības un nodarbinātības attīstības jomā. Radīsim iespēju sabalansētākai nodokļu sadalei starp valsti un pašvaldībām, kā arī  sabalansētākai nodokļu sadalei starp pašvaldībām gan pēc iedzīvotāju dzīvesvietas, gan darba vietas, tādējādi stiprinot pašvaldību spēju patstāvīgi nodrošināt pašvaldības autonomās funkcijas visos valsts reģionos un finansēt savas teritorijas attīstībai nozīmīgu projektu īstenošanu. 

Pilnveidosim pašvaldību darbības finansēšanas sistēmu ekonomiskās aktivitātes un jaunu produktīvu darbavietu attīstībai, iesaistot visas pašvaldību telpā operējošās personas teritorijas infrastruktūras līdzfinansēšanā.  

Izvērtēsim pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmu, lai publiskos resursus izmantotu svarīgāko valsts mērķu sasniegšanai – pamatpakalpojumu (izglītība, veselība, satiksme) pieejamības nodrošināšanai reģionos. 

Veidosim tiešu sasaisti starp iedzīvotāja dzīvesvietas izvēli un tiesībām saņemt pašvaldības finansētos pakalpojumus tuvu dzīvesvietai.

Pārskatīsim pašvaldību aizņēmumu sistēmu, paplašinot mērķus atbilstoši reģionālās politikas virzieniem un nosakot atsevišķus prioritāros mērķus kā pastāvīgus (nemainīgus) ne mazāk kā uz 3 gadiem, kas nodrošinātu prognozējumu finanšu pieeju pašvaldību attīstības programmu īstenošanai.

Iedzīvotājiem ērtāki pakalpojumi

Turpināsim pārveidot valsts pakalpojumus, lai samazinātu normatīvo, birokrātisko un administratīvo slogu iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Attīstīsim vienotu valsts pakalpojumu centru tīklu pašvaldībās.

Īstenosim pēc iespējas lielāku procesu automatizāciju, izmantojot valsts informācijas sistēmās pieejamos datus, kā arī savstarpēju datu apmaiņu starp tām.

Digitālās prasmes

Veicināsim digitālās plaisas samazināšanos starp Latvijas iedzīvotāju grupām, nodrošinot, ka plašam Latvijas iedzīvotāju lokam tiek būtiski palielinātas digitālās pamata prasmes, kas ļaus tiem labāk iekļauties digitalizācijas laikmeta sabiedrībā.

Stiprināsim un attīstīsim jau esošos klientu apkalpošanas centrus pašvaldībās, uzlabosim pašvaldības darbinieku, t.sk pagastu pārvalžu darbinieku un bibliotekāru digitālās prasmes, lai  iedzīvotājiem arī pagastos būtu pieejami valsts un pašvaldību sniegtie  pakalpojumi.

Pilnveidosim lietotājam draudzīgāku Latvija.lv portāla versiju un mobilo lietotni, rūpēsimies, lai valsts iestāžu un pašvaldību e-pakalpojumi būtu saprotami un ērti lietojami. 

Īpašu vērību veltīsim interneta pakalpojumu un mobilo sakaru pieejamībai visā Latvijas teritorijā. 

Valsts IKT pārvaldība un datu drošība

Nodrošināsim mūsdienu prasībām atbilstošu, saimnieciski pārvaldītu un drošu publiskās pārvaldes informācijas sistēmu uzturēšanas un datu pārvaldības modeli un piemērosim publiskās pārvaldes pakalpojumus izmantošanai mobilajā vidē iedzīvotājiem ērtākajā veidā.

Stiprināsim valsts IKT attīstības projektu savstarpējo koordināciju un pārvaldību, novēršot dublēšanās un pēc nepieciešamības apvienojot šobrīd fragmentētos risinājumus.

Apvienosim digitālās transformācijas politiku un sakaru politiku, nodrošinot, ka šīs cieši saistītās politikas nozares tiek pārvaldītas vienoti un saskaņoti. 

Pabeigsim un ieviesīsim Atvieglojumu vienoto informācijas sistēmu, lai nodrošinātu administratīvo resursu un valsts līdzekļu efektīvu izmantošanu. 

Panāksim, ka katras pašvaldības pakalpojumu centros ir pieejams interneta pieslēgums. 

 Attīstīsim profesionālu Valsts digitālās attīstības aģentūru, kas nodrošinās kvalitatīvus IKT koplietošanas pakalpojumus iestādēm, vadīs nacionālas nozīmes digitālās transformācijas iniciatīvas, kā arī veidos integrētus un ērtus pakalpojumus iedzīvotājiem.  

Datu ekonomikas attīstība

Izveidosim Latvijas Digitālās stratēģijas ieviešanas augsta līmeņa vadītāju vadības grupu “Digitālā Latvija”, lai nodrošinātu Latvijas Digitālās stratēģijas īstenošanas vadību, pārnozaru sadarbības jautājumu koordināciju, t.sk. veicinātu publiskā sektora IKT projektu īstenošanu un sekmētu datos balstītas ekonomikas ātrāku veidošanu.

Turpināsim ieviest datu atvērtības principu – atvērts ir viss, izņēmumi ir jāpamato, radīsim tiesisko un organizatorisko ietvaru, tehnisko nodrošinājumu valsts datu plašākai koplietošanai pētniecības, kā arī jaunu produktu un pakalpojumu attīstīšanas nolūkiem. 

Izveidosim Valsts pārvaldes datu analītikas kompetenču centru, kam būs kompetence un spējas nodrošināt datu analītikas spējas valdības vajadzībām, kā arī virzīt datos balstītu lēmumu pieņemšanas spēju attīstību un kultūru valsts pārvaldē kopumā. 

Būtiskajiem valsts IKT attīstības projektiem tiks izveidotas iesaistīto pušu ekosistēmas, kā arī, kur atbilstoši un pieļaujami, valsts platformas tiks veidotas atvērtas sadarbībai ar privātā sektora lietojumiem, īpaši sabiedrībai nozīmīgās jomās (veselība, izglītība, u.c.).  

Sekmēsim inovāciju, IKT un tiesisko “smilškastu” izveidošanu, kā arī starptautiskā finansējuma piesaisti inovatīvu risinājumu attīstībai tautsaimniecībā, t.sk. veselības, izglītības un publisko pakalpojumu jomās.

Nodrošināsim Inovāciju iepirkumu pielietojuma pieaugumu publiskajā sektorā, nodrošinot nepieciešamo praktisko metodisko un juridisko atbalstu  iepirkumu veicējiem. 

V DZĪVES KVALITĀTE

Iedzīvotāju labklājība Bērnu atbalsta politika

Sekmēsim sabiedrības dzīves kvalitātes līmeņa celšanos, dažādojot cilvēku iespējas iesaistīties ekonomiskajā dzīvē un sabiedrībā. Sniegsim mērķētu sociālo atbalstu, atbilstoši individuālajām vajadzībām, kā arī iespējas cilvēkiem iegūt viņu talantiem atbilstošas, tirgus prasībās balstītas darba prasmes. Lai novērstu nevienlīdzības rašanās cēloņus un mazinātu nabadzības riskus, uzlabosim pakalpojumu pieejamību un pilnveidosim materiālo atbalstu tiem, kuriem tas visvairāk nepieciešams.  

Lai veicinātu tautas ataudzi Latvijā, pilnveidosim bērnu un ģimeņu atbalstu, nosakot vienu atbildīgo par šīs politikas koordināciju, jo bērnu dzīves kvalitātes stiprināšana ir vislielākais ieguldījums nākotnē.  

Lai valsts atbalsts būtu mērķtiecīgs, investēsim labklājības nozarē un tās cilvēkresursos. 

Atbalsts ģimenēm ar bērniem

Īstenosim ilgtspējīgu tautas ataudzes politiku demogrāfiskās situācijas atveseļošanai, kas vērsta uz bērna vislabākajās interesēs balstītu pakalpojumu un cita atbalsta sniegšanu ģimenēm ar bērniem, vadoties pēc principa – bērns centrā.

Ieviesīsim vienotu, preventīvu agrīnā atbalsta sistēmu, kas pieejama bērniem un ģimenēm, nodrošinot pilnvērtīgu bērna fiziskās un psihiskās veselības attīstību.

Specializēsim atbalstu personām, kuri bērnus aprūpē vieni un tiem, kam ģimenē aug bērns ar invaliditāti.

Pilnveidosim iespējas vecākiem būt ekonomiski aktīviem bērna kopšanas laikā līdz 1,5 gadu vecumam. 

Pilnveidosim pirmsskolas izglītības un bērnu uzraudzības pakalpojumus atbilstoši bērna labākajām interesēm. 

Pilnveidosim ārpusģimenes aprūpē esošo bērnu atbalsta sistēmu. Turpināsim deinstitucionalizācijas procesu bez vecāku gādības palikušu bērnu un jauniešu pārejai no aprūpes institūcijām uz aprūpi ģimenēs, attīstot kvalitatīvu audžuģimeņu institūtu, kā arī ieviesīsim ģimeniskai videi pietuvinātus sociālos pakalpojumus bērniem ar smagiem funkcionāliem traucējumiem.

Pilnveidosim atbalsta sistēmu pusaudžiem, lai savlaicīgi reaģētu uz viņu vecumam atbilstošām vajadzībām.

Paplašināsim  “Studētgods” sociālās stipendijas tvērumu. 

Pilnveidosim studiju kredītu dzēšanas kārtību bērnu piedzimšanas gadījumos. 

Paplašināsim ģimeņu atbalsta programmu darbību – Latvijas Goda ģimenes, Ģimenei draudzīga pašvaldība un Ģimenei draudzīga darbavieta – ģimenei draudzīgas vides nodrošināšanai.

Materiālais atbalsts un vides pieejamība sociālās nevienlīdzības mazināšanai

Regulāri indeksēsim pensijas. Veiksim pensiju politikas izvērtējumu, lai arī turpmāk nodrošinātu uz individuālajām iemaksām balstītās pensiju sistēmas attīstību un ilgtspēju.

Pilnveidosim minimālo ienākumu atbalsta sistēmu (minimālās pensijas, valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts, garantētā minimālā ienākuma slieksnis, trūcīgas un maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksnis), regulāri pārskatot to apmērus un piesaistot procentuālai vērtībai no mājsaimniecību ienākumu mediānas.

Piesaistīsim bērna kopšanas pabalsta apmēru noteiktam sociāli ekonomiskam rādītājam un nodrošināsim tā regulāru pārskatīšanu.

Ieviesīsim iedzīvotāju vajadzībās balstītu automatizētu un integrētu atbalsta noteikšanas sistēmu, tai skaitā ienākumu apmēra aprēķināšanai uz vienu mājsaimniecības locekli, kas balstīta uz datu apmaiņu starp valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijām, kā arī izveidojot vienotu daudzbērnu ģimeņu reģistru, lai atvieglotu dažādu atbalsta veidu sniegšanu bez liekām birokrātiskām procedūrām. 

Turpināsim mērķētu atbalsta sistēmas ieviešanu grūtībās nonākušu iedzīvotāju atbalstam, t.sk., augstas inflācijas un energoresursu cenu sadārdzinājuma apstākļos. 

Veicināsim infrastruktūras pielāgotību un pieejamību cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, t.sk. veicinot veselīgu dzīves veidu un integrāciju sabiedrībā. 

Individuālās vajadzībās balstīti pakalpojumi vienlīdzības veicināšanai

Ieviesīsim principu “nauda seko klientam” sociālo pakalpojumu nodrošināšanā, neatkarīgi no atbildīgā par uzdevumu (valsts vai pašvaldība).

Noteiksim vienotu pašvaldību minimālo sociālo pakalpojumu grozu.

Turpināsim attīstīt sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus un ģimeniskai videi pietuvinātu aprūpes pakalpojumu pieejamību pilngadīgām personām, tai skaitā senioriem.

Vardarbības mazināšana

Mazināsim vardarbību, īpaši ģimenē, kā arī pret sievietēm un nepilngadīgo vidū, sekmējot prevenciju, koordināciju un sadarbību starp institūcijām, kā arī apkopojot datus par vardarbību tās novēršanai.

Pilnveidosim sociālās rehabilitācijas sistēmu vardarbības veicējiem.

Investīcijas labklājības nozarē un cilvēkresursos

Stiprināsim labklājības nozares pamatus un sociālā darba jomā strādājošo profesijas prestižu, virzoties uz konkurētspējīgāku atalgojumu.

Pilnveidosim sociālo pakalpojumu institūciju tīkla sistēmu un uzraudzību, uzlabojot pakalpojumu saņēmēju dzīves kvalitāti, pārskatot atsevišķu pakalpojumu sniegšanas organizācijas sistēmu.

Paplašināsim speciālistu, kas ikdienā strādā ar bērniem un bērnu labā, zināšanas un prasmes, tai skaitā, par ANO Bērnu tiesību konvencijas pamatprincipiem.

Nodrošināsim valsts finansētu sociālo darbinieku sagatavošanu par valsts budžeta līdzekļiem, ņemot vērā darba devēju – sociālo pakalpojumu sniedzēju – vajadzības.

Veselība

Šīs valdības izvirzītās apņemšanās veselības jomā paredz rīcību, lai mazinātu nevienlīdzību veselībā, priekšlaicīgu mirstību un darba nespēju, uzlabotu veselības aprūpes kvalitāti nostiprinātu uz pacientu centrētu aprūpi un veselību kā vērtību, virzoties uz  Sabiedrības veselības politikas pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam noteikto sabiedrības veselības politikas mērķu sasniegšanu. Valdība apņemas nodrošināt ilgtspējīgu veselības aprūpes sistēmas darbību, tai skaitā sniedzot atbalstu veselības nozares kapacitātes celšanai un noturības stiprināšanai, tādā veidā stiprinot sabiedrības drošību un noturību mūsdienu nenoteiktības apstākļos. Stiprinot starpsektorālu sadarbību, iedzīvināsim principu “veselība visās politikās”, tādējādi apzinoties, ka laba iedzīvotāju veselība ir ne vien veselības politikas jomas darbības rezultāts, bet lielā mērā to nosaka rīcībpolitika arī citās politikas jomās. 

Ieviešot valsts veselības apdrošināšanu, nodrošināsim visiem Latvijas rezidentiem, kuri ienākumus gūst Latvijā, vienotu valsts apmaksāto pakalpojumu grozu.

Turpināsim palielināt publiskā sektora finansējumu veselības aprūpei, virzoties uz to, lai veselības nozares budžets veidotu vismaz 12% no kopējiem valsts budžeta izdevumiem, tā mazinot iedzīvotāju augstos tiešmaksājumus un finansiālās barjeras veselības aprūpes pieejamībai. 

Veiksim pasākumus izmaksu efektivitātes paaugstināšanai, tiecoties efektīvāk izmantot veselības nozarei jau piešķirto finansējumu. 

Lai nodrošinātu Eiropas Savienības vidējam līmenim atbilstošu ārstu un māsu skaitu,  sekmēsim ārstniecības personāla ilgtspējīgu attīstību un piesaisti valsts finansētu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai, pilnveidojot mediķu un veselības nozarē strādājošo atalgojuma sistēmu, kā arī rūpējoties par atalgojuma palielināšanu nozarē strādājošiem. Gādājot par medicīnas personāla atjaunotni, nodrošināsim pietiekamu valsts apmaksātu studiju vietu skaitu rezidentūrā un māszinību studiju programmās.

Sagatavosim tarifu pārskatīšanas plānu un nodrošināsim pakāpenisku to pārskatīšanu, virzoties uz to, lai valsts nodrošinātā maksa par veselības aprūpes pakalpojumu būtu atbilstoša faktiskajām izmaksām. Izveidosim un ieviesīsim tarifu indeksācijas sistēmu. 

Palielināsim primārās veselības aprūpes lomu uz pacientu orientētas veselības aprūpes nodrošināšanā, uzlabojot tās kvalitāti un sadarbību ar pašvaldību. Lai to panāktu, pārskatīsim un kalibrēsim kvalitātes prasības, pilnveidosim maksājumu sistēmu, palielināsim piemaksas par kvalitāti, stiprināsim ģimenes ārsta komandu kā multidisciplināru komandu, kā arī definēsim pušu pienākumus attiecībās starp ģimenes ārstiem un pašvaldībām. 

Nodrošināsim sekundārās veselības aprūpes un hronisko pacientu aprūpes tīkla sakārtošanu, saglabājot pakalpojumu pieejamību reģionos – pēc iespējas tuvāk pacienta dzīvesvietai. 

Turpināsim slimnīcu tīkla sakārtošanu, veidojot slimnīcu reģionālos konsorcijus un nostiprinot valsts līdzdalību stratēģiski svarīgās reģionālā līmeņa (4.līmenis) slimnīcās.

Lai veidotu valstī vienotu pieeju veselības aprūpes pakalpojuma saturam un sniegšanai, nodrošinātu pakalpojumu efektivitātes un kvalitātes uzlabošanu un novērstu funkciju  un augstas klases terciāro veselības aprūpes pakalpojumu dublēšanos, pie vadošajām slimnīcām izveidosim kompetenču (metodiskās vadības) centrus prioritārajās veselības jomās un rehabilitācijā. 

Lai nodrošinātu savlaicīgāku onkoloģisko slimību atklāšanu un labāku onkoloģisko pacientu aprūpi, sadarbojoties ar augstākās izglītības un pētniecības institūcijām, uz Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas bāzes veidosim valsts vēža centru kā kompetences centru vēža ārstniecības un pētniecības jomā, kurš sekmē izmeklējumu un nepieciešamo skrīningu pieejamību riska grupās, mūsdienīgu ārstniecības metožu iekļaušanu valsts apmaksāto pakalpojumu klāstā un novērš rindas uz ķīmijterapijas pakalpojumu saņemšanu.

Stiprinot veselīga dzīvesveida paradumus sabiedrībā un profilaksi, uzlabojot diagnostiku un ārstēšanu, mazināsim novēršamo mirstību no sirds un asinsvadu slimībām, tādējādi pagarinot veselīgi nodzīvoto mūža gadu skaitu un dzīvildzi.

Nodrošināsim bērniem paredzēto ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības un kvalitātes pilnveidošanu, tai skaitā uzlabojot ģimenes ārstu iesaisti bērnu attīstības risku un traucējumu savlaicīgā identificēšanā un turpmākās rīcības algoritmu ieviešanā, īpaši bērnu psihiskās veselības jomā, kā arī attīstot ģimenēm ar bērniem pieejamo profilakses un agrīnas intervences pakalpojumu klāstu. Uzlabosim mātes un bērna veselības aprūpi. 

Apzinoties, ka krīzes prioritāri ietekmē iedzīvotāju emocionālo un psihisko veselību, kā rezultātā cieš darbspējas, produktivitāte, ienākumi, attiecības un spēja iekļauties sabiedrībā, stiprināsim iedzīvotāju emocionālo un psiholoģisko noturību. Nodrošināsim psihisko traucējumu agrīnu diagnostiku un uz mērķa grupām orientētu profilaksi un agrīnu intervenci, psihiskās veselības aprūpes, kā arī sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju, Labklājības ministriju un pašvaldībām sabiedrībā un izglītības vidē balstītu pakalpojumu  attīstību.

Stiprināsim pacientu tiesību aizsardzību un, nodrošinot uz pacientu centrētu veselības aprūpi, turpināsim ieviest pacienta pieredzes monitoringa sistēmu.

Sadarbojoties Veselības ministrijai, Labklājības ministrijai un pašvaldību sociālajiem dienestiem, ar vienotām pakalpojumu vadlīnijām un finansēšanas modeli, stiprināsim integrētu aprūpi, attīstot starpnozaru sadarbībā balstītus pakalpojumus, t.sk. īslaicīgās aprūpes pakalpojumus, paliatīvo un hospisa aprūpi, tādējādi mazinot plaisu starp veselības un sociālo aprūpi un rehabilitāciju.

Pārskatīsim un precizēsim pašvaldību funkcijas veselības aprūpes jomā.

Turpināsim ieviest brīvāku un godīgāku konkurenci medikamentu tirgū, pilnveidojot nacionālo farmācijas politiku, lai uzlabotu zāļu pieejamību un samazinātu to cenas. Paplašināsim valsts kompensējamo medikamentu klāstu.

Pilnveidosim iedzīvotāju veselībpratību, Veselības ministrijai sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju un Labklājības ministriju attīstot veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumus gan valsts, gan pašvaldību līmenī. 

Mazināsim infekcijas slimību, tostarp HIV/AIDS, C hepatīta  un tuberkulozes, izplatīšanās riskus un to ietekmi uz sabiedrības veselību, t.sk. mazinot pārrobežu draudus un antimikrobiālās rezistences izplatību.

Nolūkā mazināt vielu un azartspēļu atkarību izplatību, pilnveidosim atkarību kaitējuma mazināšanas, profilakses, ārstniecības un rehabilitācijas programmas, kā arī iestāsimies par iniciatīvām, kas sekmē atkarības izraisošu vielu pieejamības samazināšanos, īpaši nepilngadīgo vidū, tostarp izmantojot nodokļu instrumentus.

Veselības ministrijai sadarbojoties ar Aizsardzības ministriju un Iekšlietu ministriju, stiprināsim veselības nozares gatavību ārkārtas situācijām, tai skaitā paredzot civilās aizsardzības sistēmas un infrastruktūras sakārtošanu slimnīcās, valsts metodisko atbalstu civilās aizsardzības plānu izstrādei slimnīcās un citās ārstniecības iestādēs, nodrošinot vienotu visaptverošu civilās aizsardzības funkciju ieviešanu visā veselības aprūpes sistēmā, kā arī kara medicīnas un NMPD katastrofu medicīnas sistēmas stiprināšanu. 

Veselības ministrijai sadarbojoties ar Izglītības un zinātnes ministriju un Ekonomikas ministriju, sekmēsim pētniecību un inovāciju attīstību biomedicīnā un biofarmācijā, iesaistot Latvijas vadošās universitātes, zinātniskos institūtus, slimnīcas un uzņēmējus.

Stiprināsim veselības nozares pārvaldību, paaugstinot tās kapacitāti un nodrošinot augstas kvalifikācijas ekspertu piesaisti kā arī piesaistīsim RSU un LU speciālistus.

Izstrādāsim un ieviesīsim mūsdienīgu digitālās veselības sistēmu, kura apvienos visas, t.sk. izvērtējot eksistējošās,  veselības nozares informācijas sistēmas un kurā būs iekļauti visi pacienta veselības dati, tādējādi nodrošinot datu bezmaksas pieejamību pacientam, datu apmaiņu starp iestādēm, pakāpeniski atsakoties no papīra dokumentu izmantošanas un iekļaujoties vienotajā Eiropas datu telpā. Nodrošinot personalizēto veselības aprūpi, attīstīsim attālināto konsultāciju un telemedicīnas pakalpojumus. Izveidosim datu apmaiņas iespēju starp veselības nozari un citām nozarēm, t.sk. paaugstinot iedzīvotāju piekļuvi veselības un sociālajiem pakalpojumiem. 

Moderna pārvaldība

Pilnveidosim valsts pārvaldi atbilstoši mūsdienu prasībām, mazinot birokrātiju, izmantojot moderno tehnoloģiju sniegtās iespējas un panākot lielāku elastību prioritāro politiku koordinācijā un ieviešanā.

Uzlabosim to, kā tiek īstenoti valsts pārvaldes pamatuzdevumi – politikas izstrāde un ieviešana, kā arī pakalpojumu sniegšana, vienlaikus pārskatot civildienesta lomu un tvērumu valsts pārvaldē un pašvaldībās.

Izstrādāsim pakalpojumu kvalitātes standartu, balstoties uz cilvēku vajadzībām un lietotāju pieredzi. Nodrošināsim pastāvīgu pakalpojumu pārskatīšanu un uzlabošanu, lai iedzīvotāji saņemtu labākus, ērtākus un pieejamākus pakalpojumus.

Nodrošināsim inovatīvas pieejas, uz datiem un vispusīgu izvērtējumu balstītu lēmumu pieņemšanu valsts pārvaldē pakalpojumu un politikas veidošanas procesos. Mazināsim normatīvismu un administratīvo slogu, palielinot iestāžu vadītāju rīcības brīvību. Sekmēsim to, ka lēmumi tiek pieņemti tālredzīgi un savlaicīgi.

Stiprināsim valsts pārvaldes cilvēkresursu kapacitāti, paaugstinot nodarbināto prasmes un spējas, kā arī nodrošinot, ka valsts pārvaldē strādā motivēti, produktīvi un profesionāli darbinieki, kas orientēti uz pārmaiņu ieviešanu.

Ņemot vērā pilsoņu līdzdalības nozīmi politiskajos procesos, veicināsim to dalību vēlēšanās un attīstīsim vēlēšanu sistēmu Latvijā, palielinot Centrālās vēlēšanu komisijas rīcībspēju, savlaicīgi piešķirot atbilstošus resursus vēlēšanu nodrošināšanai, vēlēšanu procesu digitalizācijai, vēlēšanu komisiju apmācībām, vēlētāju informēšanai un izglītošanai. 

Stiprināsim valdības stratēģiskās vadības un koordinācijas kapacitāti, ieviešot elastīgu starpnozaru jautājumu risināšanas pieeju. Lai palielinātu Ministru kabineta darbības efektivitāti starpnozaru jautājumu risināšanā, izveidosim vairākas Ministru kabineta komitejas, kuras vada Ministru prezidents vai nozīmēts ministrs. 

Veicināsim pašvaldību un nozaru līderu iesaisti valdības lēmumu pieņemšanā. Pārskatīsim plānošanas reģionu funkcijas, stiprinot tos kā efektīvu lēmumu pieņemšanas platformu starp nozaru ministrijām un pašvaldībām katrā reģionā.

Optimizēsim valsts resursu fizisko infrastruktūru, vienlaikus investējot esošajās telpās, tehnoloģijās un digitālajā vidē, lai valsts pārvaldi veidotu par mūsdienīgu darba vietu.

Veicināsim centralizēta atbalsta funkciju pakalpojumu nodrošināšanu visā valsts pārvaldē.

Iestāsimies par valsts institūciju un amatpersonu godprātīgu rīcību un darbu sabiedrības interesēs, vairojot sabiedrības uzticēšanos. Izstrādāsim valdības ētikas kodeksu. 

Attīstīsim un atbalstīsim sabiedrības pašorganizēšanās un noturībspējas mehānismus, ieviešot un iedzīvinot pilsonisko dialogu. Veicināsim aktīvu sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesos, īstenojot mērķtiecīgu pilsoniskās sabiedrības attīstības rīcībpolitiku un atvēlot pastāvīgu valsts budžeta finansējumu pilsoniskās sabiedrības kapacitātes celšanai un stiprināšanai.

Pilnveidosim valsts un pašvaldību pakalpojumu piešķiršanas  sistēmu, balstoties uz mājsaimniecību apzināšanu un uzskaiti. 

Tiesiskums un cīņa pret korupciju

Tiesiskums ir Latvijas kā demokrātiskas tiesiskas valsts pamatprincips un viens no svarīgākajiem valsts iekšējās un ārējās drošības stūrakmeņiem. Mūsu mērķis ir ikviena cilvēka pamattiesību aizsardzība, kā arī tiesu varas neatkarības un kapacitātes stiprināšana, lai vairotu sabiedrības uzticēšanos tiesu varai un valstij kopumā. Tikpat būtiski ir stiprināt arī valsts spējas novērst un apkarot valsts varas prettiesisku izmantošanu – korupciju – visos līmeņos.

Stiprināsim tiesiskumu un likuma varu, ievērojot tiesiskas un demokrātiskas valsts pamatprincipus un vērtības, ieviešot efektīvu Satversmes tiesas un citu tiesu nolēmumu izpildes mehānismu.

Nodrošināsim Latvijas Republikas Satversmē, Eiropas Savienības un starptautiskajās tiesību normās nostiprināto cilvēka tiesību efektīvu ievērošanu.

Nodrošināsim vienā mājsaimniecībā kopīgi dzīvojošu cilvēku tiesību un interešu aizsardzību neatkarīgi no dzimuma un vecuma. 

Stiprināsim latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas pozīcijas, tostarp publiskajā un privātajā sektorā ieviešot praksi ar Latvijas iedzīvotājiem sazināties tikai valsts valodā. 

Turpināsim darbu pie okupācijas seku novēršanas un vēsturiskā taisnīguma atjaunošanas.

Stiprināsim tiesu neatkarību un kapacitāti, citstarp sekmējot tiesu varas un izmeklēšanas institūciju darbinieku izglītību un kvalifikācijas paaugstināšanu. Turpināsim darbu pie Tieslietu akadēmijas izveides. 

Nostiprināsim Tieslietu padomes statusu un funkcijas jautājumos, kas saistīti ar tiesu varas budžetu, personālpolitiku, darba organizāciju un infrastruktūru.

Nodrošināsim personas pieeju tiesai un personas tiesību un interešu efektīvu aizsardzību tiesu sistēmā, tostarp pilnveidojot izmeklēšanas un tiesvedības procesus, pabeidzot e-lietas ieviešanu un nodrošinot sekmīgu tās darbību,  attīstot tiesu e-pakalpojumus, kā arī veicinot personas motivāciju un iespējas aizstāvēt savas tiesības. 

Uzlabosim tiesu sistēmas efektivitāti investīciju aizsardzībā un veicināsim uzņēmējdarbības vides uzticēšanos tiesas un tiesnešu neatkarībai.

Stiprināsim izmeklēšanas iestāžu sistēmu, nodrošinot ātrāku un efektīvāku kriminālprocesa norisi.  

Rūpēsimies par efektīvu cietušo interešu ievērošanu un aizstāvību kriminālprocesā.

Reformēsim kriminālsodu izpildes sistēmu, pieņemot jaunu Kriminālsodu izpildes likumu. 

Attīstīsim noteiktajiem cilvēktiesību standartiem atbilstošu ieslodzījuma vietu infrastruktūru.

Sekmēsim resocializācijas sistēmas attīstību un pilnveidosim probācijas sistēmu, lai veicinātu likumpārkāpumus izdarījušo personu sociālo iekļaušanos.

Attīstīsim nepilngadīgajiem labvēlīgu tiesisko vidi. Veidosim sistēmu, kas reaģē uz bērnu likumpārkāpumiem ar tādiem pasākumiem, kas ievēro bērnu vajadzības, nodrošina viņu socializāciju un jaunu likumpārkāpumu novēršanu.

Sekmēsim zemesgrāmatu publiskās ticamības principa ievērošanu un nekustamā īpašuma labticīgā ieguvēja aizsardzību.

Nodrošināsim interešu pārstāvības atklātību, iedzīvinot Interešu pārstāvības atklātības likumu.

Pilnveidosim regulējumu attiecībā uz personas tiesībām uz mājokli.

Īstenosim mantojuma tiesību reformu, modernizējot mantojuma tiesību regulējumu un pielāgojot to mūsdienu tiesību attīstības tendencēm un prasībām.

 Īstenosim nesaudzīgu cīņu pret korupciju, nodrošinot efektīvu nacionālo pretkorupcijas politiku, stiprinot KNAB kapacitāti, kā arī veicinot neiecietību pret korupciju publiskajā un privātajā sektorā.

Kultūrtelpa, nacionālā identitāte un informācijas telpa

Latvijas kultūrnāciju veido kulturāli izglītota, kultūras procesos aktīvi līdzdalīga sabiedrība.  Tā glabā un godā savu nacionālo mantojumu un tradīcijas, ko palīdz uzturēt plašs amatiermākslas tīkls un saliedē Dziesmu un deju svētku kustība. Vienlaikus nācija ir cieši integrējusies mūsdienu kultūrtelpā un ir atpazīstama globālajā kontekstā ar savu identitāti un kultūras sasniegumiem. Izšķiroša loma te ir mērķtiecīgi veidotai, visu sabiedrību aptverošai un pieejamai kultūrizglītības sistēmai, kurā top gan izglītoti kultūras patērētāji, gan kultūras procesa veidotāji, gan pasaules līmenī atpazīstamas izcilas zvaigznes. Ievērosim attīstības principus atbilstoši 2015. gadā ANO pieņemtajai rezolūcijai “Mūsu pasaules pārveidošana: Ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam”, kultūrai piešķirot nozīmīgu lomu ilgtspējīgas attīstības, miera, stabilitātes, sociālās iekļaušanās, vides aizsardzības, kohēzijas un iekļaujošas izaugsmes nodrošināšanā.

Visaptverošā valsts aizsardzībā, kurā centrālā loma ir iedzīvotāju piederības sajūtai Latvijas valstij un vēlmei to aizstāvēt, nodrošināsim sabiedrības pretošanos iekšējiem un ārējiem drošības riskiem un apdraudējumiem informatīvajā telpā.

 Turpināsim kvalitatīvas kultūrizglītības sistēmas pilnveidi, atbalstot virzību uz izcilību visos kultūrizglītības līmeņos: sākot no profesionālās ievirzes un vidējā līmeņa kultūrizglītības līdz mākslu un kultūras universitāšu izglītībai (universitātes stiprinot atbilstoši attīstības stratēģijām), nodrošinot programmu starptautisku konkurētspēju, pēctecību, elastīgi pielāgojot izglītības programmas atbilstoši laikmeta, kultūras un radošā sektora darba tirgus prasībām. 

Sadarbosimies ar zinātniskajām institūcijām, lai nodrošinātu Latvijas kultūrtelpas, jo īpaši kultūras, mākslas un radošā sektora sistemātisku pētniecību, īstenojot valsts pētījumu programmu kultūrā, veicinot pētījumos balstītu kultūrpolitikas veidošanu, kā arī stiprinot kultūras un radošā sektora pašapziņu un integritāti.

Izveidosim optimālu Dziesmu un deju svētku nepārtrauktības un rīkošanas modeli, iekļaujot Skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētkus kā dabisku Vispārējo Dziesmu un deju svētku kustības sastāvdaļu, tās nodrošināšanai veidojot solidāru atbildību starp valsti un pašvaldībām, pilsonisko sabiedrību un tās organizācijām.

Atzīmēsim Dziesmu svētku tradīcijas 150 gadadienu, nodrošinot sekmīgu XXVII Vispārējo Latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku norisi 2023. gada vasarā, atbalstot māksliniecisko kolektīvu darbību, stiprinot formālo un neformālo izglītību tradīcijas ilgtspējai, nodrošinot pilnvērtīgu diasporas un mazākumtautību kolektīvu iesaisti latviešu Dziesmu un deju svētku kustībā, kā arī izveidojot pastāvīgu Dziesmu un deju svētku ekspozīciju.

Turpināsim atbalstu visām profesionālās mākslas nozarēm – tai skaitā filmu projektiem, kas stiprina valstiskumu un piederību Latvijai, sekmējot Latvijas kultūras popularizēšanu pasaulē, atbalstot dalību vērienīgos starptautiskos projektos.

Stiprināsim profesionālo radošo organizāciju un kultūras NVO darbības kapacitāti, radot priekšnoteikumus daudzveidīgas kultūrtelpas attīstībai. Stiprināsim un atbalstīsim kultūras NVO kā līdztiesīgus nacionālās kultūras procesa veidotājus. 

Panāksim, ka valsts kultūras institūcijās nodarbināto atalgojums nav zemāks par vidējo atalgojumu sabiedriskajā sektorā, rūpēsimies, lai atalgojums un sociālais nodrošinājums pieaugtu arī ārpus valsts sektora strādājošiem profesionāļiem, tā uzlabojot kultūras nozarē nodarbināto dzīves kvalitāti. Pilnveidosim radošās personas statusa definējumu.

Turpināsim kultūras infrastruktūras attīstību visā Latvijā, nacionālo kultūras institūciju ēku renovāciju un atjaunošanu, iestājoties par ilgtermiņa plāna nepieciešamību valsts finansējuma nodrošināšanai nacionālajai infrastruktūrai.  Sadarbībā ar Rīgas domi uzsāksim Latvijas Nacionālās koncertzāles būvniecību un Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja projekta īstenošanu Rīgā. Turpināsim attīstīt un uzlabot kultūras izglītības iestāžu infrastruktūru Rīgā un reģionos, radot labvēlīgu vidi uzņēmējdarbības, radošā sektora, izglītības un zinātnes radošām partnerībām, jauno tehnoloģiju ieviešanai un Latvijas  augstākās izglītības internacionalizācijai. 

Rūpēsimies par Latvijas materiālā un nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu, izpēti un tālāknodošanu, turpinot kultūras pieminekļu un sakrālā mantojuma saglabāšanu un atjaunošanu, trimdas iekopto tradīciju saglabāšanu, atbalstot atmiņas institūciju darbību, papildinot Nacionālā Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstu un iedibinot atbalsta mehānismu sarakstā iekļauto vērtību pārmantojamības nodrošināšanai. Ar kultūras mantojuma starpniecību izcelsim Latvijas kā neatkarīgas valsts vērtības. Stiprināsim nacionālas nozīmes mantojuma institūciju (Latvijas Nacionālā bibliotēka, Nacionālā Kultūras mantojuma pārvalde, Latvijas Nacionālais arhīvs) kapacitāti un nozīmi nācijas dokumentārā mantojuma, datu un zinātniskās informācijas apritē. Attīstīsim valsts muzeju krājumus, infrastruktūru un komunikācijas darbu. 

Pakāpeniski palielināsim Valsts Kultūrkapitāla fonda finansējumu.

Sadarbībā ar Latvijas Pašvaldību savienību attīstīsim kultūras dzīvi reģionos, plašāk atbalstot vietējo kolektīvu iesaisti un lomu lokālās kultūras dzīves norisēs, iedarbinot Kultūras centru likumu un ceļot kultūras centru darbinieku profesionālo kompetenci.

Radīsim tiesisko regulējumu valsts un reģionu pašvaldību iesaistei reģionālas nozīmes profesionālo kultūras institūciju (koncertzāļu, teātru u.c.) ilgtspējas nodrošināšanai un profesionālās mākslas pieejamībai Latvijas reģionos. 

Efektīvi ieviesīsim Vēsturisko zemju likumu, atbalstīsim vēsturisko novadu identitātes un kultūrtelpu saglabāšanu un attīstību, kultūrtelpu kopienas un to darbību, par likuma ieviešanu solidāri atbildot valstij un pašvaldībām. 

Turpināsim paplašināt kultūras piedāvājumu un pieejamību bērnu, jauniešu auditorijām, ilgtermiņā īstenojot “Latvijas skolas somas” projektu. Attīstīsim piedāvājumu cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, tai skaitā ieviešot atbalstu šāda veida projektiem kā horizontālo prioritāti VKKF konkursos un gādājot par atbilstošas infrastruktūras pielāgošanu kultūras institūcijās cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

Atbalstīsim Latvijas kultūras institūciju starptautisko sadarbību un iesaistīšanos nozīmīgās starptautiskās norisēs, veicinot kultūras tūrismu un starptautisko atpazīstamību. Atbalstīsim savlaicīgu gatavošanos Latvijas dalībai Frankfurtes grāmatu tirgū un Eiropas kultūras galvaspilsētas gada norisēm Liepājā un partnerpilsētā Kuldīgā. 

Atbalstīsim radošo industriju uzņēmumu attīstības iespējas. Turpināsim iesaistīt kultūras nozares privāto sektoru kultūrpolitikas īstenošanā.

Atbalstīsim un rosināsim Jaunā Eiropas Bauhaus iniciatīvas Latvijā, sekmējot ilgtspējīgas, iekļaujošas un estētiskas kultūrvides veidošanu un laikmetīgās mākslas, dizaina un arhitektūras lomas stiprināšanu klimata pārmaiņu procesos.

Lai nostiprinātu latviešu valodas kā sabiedrības vienojoša pamata lietošanu ikdienas saziņā, mazināsim krievu un citu svešvalodu pašpietiekamību, stiprināsim valsts valodas politikas īstenošanas koordināciju, veidojot valstiski vienotu un koordinētu latviešu valodas apguvi pieaugušajiem, tostarp ar Sabiedrības integrācijas fonda atbalstu, veidojot vienotu un centralizētu valsts valodas apguves sistēmu Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem, Ukrainas civiliedzīvotājiem, ES, EEZ, OECD, Šveices konfederācijas un trešo valstu pilsoņiem, kas likumīgi apmetušies uz dzīvi Latvijā.

Sekmēsim latgaliešu rakstu valodas apguves nodrošināšanu, kā arī lietojumu publiskajos pasākumos, informatīvajā telpā (t.sk. raidījumu apjoma pieaugumu sabiedrisko un komerciālo mediju saturā) un kultūrvidē Latgalē.

Stiprināsim nevalstisko organizāciju kapacitāti un līdzdalību, attīstot un atbalstot sabiedrības pašorganizēšanos un noturībspēju pret krīzēm, sekmējot vienojošas kultūrtelpas, informatīvās telpas un saliedētas, pilsoniskas sabiedrības attīstību. Ieviesīsim un iedzīvināsim pilsonisko dialogu. Veicināsim aktīvu sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesos, īstenojot mērķtiecīgu pilsoniskās sabiedrības  attīstības rīcībpolitiku un atvēlot pastāvīgu valsts budžeta finansējumu pilsoniskās sabiedrības kapacitātes celšanai un stiprināšanai.

Nacionālās identitātes stiprināšanai veidosim mērķtiecīgu vēstures politiku, veidojot Latvijas iedzīvotāju padziļinātu izpratni par valstiskuma veidošanos un vēstures ietekmi uz mūsdienu ģeopolitiskajiem procesiem.

Turpmāko valsts informatīvās telpas aizsardzības un attīstības politiku fundamentāli balstīsim uz valsts valodas un Latvijas Satversmes vērtību bāzes, mazinot krievu valodas nospiedošo lomu Latvijas informatīvajā telpā. Veidosim tādu mediju politiku un likumdošanas vidi, kas atbalsta saturu valsts valodā un nodrošināsim, ka turpmāka papildus satura krievu valodā atbalstīšana no valsts puses nenotiks.

Nodrošināsim audiovizuālā satura pieejamības palielināšanu – sadarbībā ar NEPLP nodrošināsim, ka viss Latvijā reģistrētajās televīzijās un pakalpojumos pēc pieprasījuma svešvalodās radītais saturs tiek subtitrēts vai tulkots valsts valodā. Savukārt ārpus Latvijas radītais saturs tiek tulkots vai subtitrēts iespējami plaši. Panāksim arī subtitru nodrošināšanu latviešu valodas pieejamības veicināšanai un stiprināšanai.

Panāksim ievērojamu televīzijas programmu un cita veida audio un audiovizuāla satura prettiesiskas izplatīšanas samazinājumu, tajā skaitā samazinot prettiesisku satura izplatīšanu gan tiešsaistē, gan izmantojot nelegālas iekārtas, nosakot audio un audiovizuāla satura prettiesiskas izplatīšanas ierobežošanu par vienu no Iekšlietu ministrijas galvenajām prioritātēm, kas īstenojama sadarbībā ar NEPLP.

Stiprināsim visus informatīvas telpas drošības pīlārus, tostarp: 1) Attīstīsim valsts pārvaldes centralizētas stratēģiskās komunikācijas un informatīvās telpas pārraudzības spējas, valsts pārvaldei un pašvaldībām efektīvi un profesionāli komunicējot ar sabiedrību. 2) stiprināsim mediju neatkarību, kvalitāti un drošību, spējas pielāgoties 21. gadsimta mediju vides izaicinājumiem; 3) veicināsim sabiedrības noturību pret manipulācijām informatīvajā telpā, tostarp ar medijpratību un informācijpratību.

Stiprināsim gan NEPLP tehnisko, gan cilvēkresursu kapacitāti, tādējādi palielinot iespējas pilnvērtīgi monitorēt, uzraudzīt, attīstīt un aizsargāt Latvijas informatīvu telpu.

Atbalstīsim apvienota sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa izveidošanu un tā finansēšanas modeli atbilstoši Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldīšanas likumam. Stiprināsim apvienotā plašsaziņas līdzekļa tehnoloģisko kapacitāti un veicināsim SEPLP kā kapitāla daļu turētājas un augstākās lēmējinstitūcijas sabiedriskajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos darbību. 

Paplašināsim Mediju atbalsta fonda darbību, atbalstot nacionālos medijus, sniedzot mērķētu atbalstu reģionālajiem medijiem, it īpaši Latgales reģionā, un diasporas medijiem, radot priekšnoteikumus daudzveidīga un kvalitatīva, Latvijas Republikas Satversmes vērtībās balstīta satura radīšanai latviešu valodā dažādos mediju formātos un dažādām auditorijām, veicinot daudzveidīgu, kvalitatīvu, drošu un vienotu informatīvo vidi – gan saturiski, gan tehnoloģiski, rosinot mediju kritiku un mediju organizāciju starptautisko tīklošanos.

Atbalstīsim tos nacionālos un reģionālos medijus, kuru kapitāldaļas 100% pieder ES un NATO valstu pilsoņiem. 

Nodrošināsim, ka sadarbībā ar NEPLP tiek radīta skaidra un visiem saprotama sistēma kā elektroniskajiem un drukātajiem plašsaziņas līdzekļiem rīkoties un nodrošināt darbības nepārtrauktību X stundas – valsts apdraudējuma gadījumā.

Uzlabosim mediju vides kvalitāti, atbildīgumu un ētiskumu, īstenojot pasākumus mediju nozares profesionāļu izglītības un prasmju attīstībai, kā arī atbalstot mediju nozares pašregulāciju. 

Efektīvi apgūstot Eiropas fondu finansējumu, atbalstīsim Latvijas mediju digitālo pārveidi un digitālo prasmju pilnveidi.

Uzlabosim Latvijas mediju uztveramību, veicināsim interneta pieejamību un signāla jaudīgumu Krievijas un Baltkrievijas pierobežā. Veicināsim iedzīvotāju mediju lietošanas paradumu maiņu par labu Latvijas medijiem.

Atbalstīsim pasākumus mediju vides pētniecībai, analizējot gan izmaiņas mediju patēriņa un tirgus situācijā, gan regulāri novērojot izmaiņas sabiedrības medijpratības un informācijpratības rādītājos. Tā palīdzēsim nodrošināt efektīvu mediju politiku un atbalstu medijiem.

Īstenosim koordinētu un stratēģisku medijpratības sekmēšanas politiku Latvijā, lai paaugstinātu sabiedrības noturību pret dezinformāciju un agresorvalstu propagandu, tā stiprinot Latvijas informatīvās telpas drošību. Politika tiks īstenota, sadarbojoties Izglītības un zinātnes ministrijai, Kultūras ministrijai, NEPLP un Valsts kancelejai. Veidosim ilgtspējīgu medijpratības pētījumu bāzi, uz kuras pamata tiks pieņemti stratēģiskie lēmumi šajā jomā. Stiprināsim sabiedrības noturību pret dezinformāciju un informācijas ietekmēšanas operācijām, īstenojot pasākumu sabiedrības medijpratības un informācijpratības palielināšanai. Sekmēsim iedzīvotāju medijpratību dažādās vecuma grupās, mācot salīdzināt dažādus informācijas avotus un izmantot pārbaudītu un objektīvu mediju saturu.

 Nodrošināsim nevalstiskā, privātā un akadēmiskā sektora koordinētu un efektīvu iesaisti informatīvās telpas drošības stiprināšanā.

Novērtē šo rakstu:

3
60

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Lielbritānijas karstā vasara

FotoNo 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Lasīt visu...

12

Kur pazudušas bailes no naftas krājumu izsīkšanas. Mazliet fantastiska vīzija

FotoKur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Lasīt visu...

13

Pensiju 2.līmeņa iemaksu samazināšana grauj uzticību valsts pensijai

FotoFinanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Lasīt visu...

21

14 mīti par inflāciju un cenām

FotoAr ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Lasīt visu...

21

Netematiska un nekonsekventa doma. Latvju tautas vērtējumi

FotoPēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Lasīt visu...

21

Kur slēpjas igauņu veiksmes atslēga - kāpēc kaimiņi spēj pieņemt racionālus lēmumus, bet mēs ne?

FotoIr taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Lasīt visu...

10

Vai patiešām „Rail Baltica” jēgas meklējumu dēļ ir jāieķīlā visas valsts nākotne?

FotoKomentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Lasīt visu...

21

Darbinieku trūkums – problēma samilst. Ko varam mācīties no attīstītākajām ekonomikām?

FotoRīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Lasīt visu...

21

Kā var būt, ka atalgojums atsevišķu valsts kapitālsabiedrību vadībai ir lielāks par atalgojumu līdzvērtīgu privātu uzņēmumu vadītājiem?

FotoValsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi