NVD direktors Labsvīrs melojis par Stradiņu slimnīcā it kā veiktām aizsarglīdzekļu pārbaudēm
PIETIEK21.04.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Nacionālā veselības dienesta (NVD) direktors Edgars Labsvīrs ir melojis par Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā (PSKUS) it kā veiktām viņa vadītās iestādes centralizēti iegādāto individuālo medicīnisko aizsarglīdzekļu pārbaudēm, - patiesībā tādas slimnīcā nav veiktas.
„Lai noskaidrotu maksimāli daudz par saņemtajām kravām, to saturu un piegādātājiem, Jauns.lv pēcāk sazinājās ar Veselības ministrijas paspārnē esošo NVD, kas ir šīprocesa koordinators. Dienesta direktors Edgars Labsvīrs telefonsarunā arīdzan informēja, ka sūdzības par piegādāto aizsarglīdzekļu kvalitāti līdz šim nav saņemtas un to atbilstības pārbaudes esot notikušas. “Pārbaudes veiktas PSKUS, un atzinums pēc tām ir bijis – šiem līdzekļiem ir apmierinoša kvalitāte,” pauda Labsvīrs,” – šādu informāciju ar atsauci uz Nacionālā veselības dienesta vadītāju ir publicējis interneta resurss jauns.lv.
Taču, kā tagad izrādījies, Nacionālā veselības dienesta direktors Labsvīrs ir melojis, publiski apgalvojot, ka Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā esot veiktas šādas pārbaudes. Slimnīcas valdes priekšsēdētājs Rinalds Muciņš oficiālā vēstulē apliecina, ka nekādas pārbaudes slimnīcā veiktas nav.
„Informējam, ka slimnīcas rīcībā nav informācijas par Jūsu 11.04.2020. pieprasījumā uzdotajiem jautājumiem - slimnīcā nav laboratorijas, kurā varētu pārbaudīt individuālo aizsarglīdzekļu kvalitāti, un slimnīca nav veikusi Jūsu informācijas pieprasījumā norādīto individuālo aizsardzības līdzekļu pārbaudi,” apliecina slimnīcas valdes priekšsēdētājs.
Savukārt NVD tagad apgalvo, ka visā esot vainojams portāls jauns.lv, jo "NVD direktors šādu informāciju nav paudis un portāla kasjauns.lv pārstāvim, kas vērsās ar jautājumiem par masku un respiratoru pārbaudēm, telefoniski tika sniegta informācija, kas arī jau iepriekš ir publiski bijusi pieejama, ka masku pārbaudes veiktas Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūtā".
Seko mums 
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
