Iesaki rakstu: 
Politisko partiju nosaukumi pēdējā laikā mainās gaismas ātrumā, tāpēc saprotamības labad es izmantošu nosaukumu Attīstībai/Par.
25. jūnijā partija Attīstībai/Par publicēja vienu video, kurā Viļņas mērs Remigijus Šimašius uzrunā rīdziniekus.
3., 4. un 5. augustā partijas Attīstībai/Par biedrs Edmunds Cepurītis publicēja trīs reklāmas video, kuros Cepurīša kunga reklamē Lietuvas galvaspilsētu un runā, cik skaisti un lieliski ir dzīvot Viļņā.
7. augustā Rīgas mēra amata kandidāts no partijas Attīstībai/Par Mārtiņš Staķis arī publicēja reklāmas video, kurā līdzīgi Cepurīša kungam gandrīz 4 minūtes stāsta, kāpēc Viļņa ir labāka par Rīgu.
Videoklipā redzams, kā Staķa kungs apbrīno Viļņas veloceliņus, automātisko barjeru Ģedimina prospektā un biznesa centru skaitu pilsētas centrā. Visā video garumā Staķa kungs atkārtoti atsaucas uz dažādu sociālo statistiku, kas arī nodod skatītājam ziņu, ka dzīvot Viļņā ir daudz labāk nekā Rīgā.
Neskatoties uz pēkšņi izveidoto partijas Attīstībai/Par mīlestību uz Viļņu, mums jāatgriežas Rīgā, kur 5. augustā ABSL Latvia un Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse rīkoja Rīgas mēra kandidātu tiešsaistes diskusiju ar nosaukumu "Kāpēc Rīga atpaliek no Viļņas par 10 gadiem?”.
Diskusijas materiāli vēl nav pieejami publiskajā telpā, bet, ja mēs turpinām no nosaukuma, tad galvenajam diskusijas tematam vajadzēja būt priekšrocībām dzīvošanai Viļņā un trūkumiem dzīvošanai Rīgā. Tā kā partijai Attīstībai/Par ir arī savs Rīgas mēra amata kandidāts, viņi šajā diskusijā piedalījās.
Redzot, kā partijas Attīstībai/Par jaunāko reklāmu tēma sakrīt ar iepriekšminētās diskusijas galveno tēmu, jūs negribīgi atsaucat atmiņā veco labo sakāmvārdu par to, ka, kas maksā, tas pasūta mūziku. Tā ka neredzu citu izskaidrojumu tam, ka Rīgas mēra kandidātu diskusijas tēma sakrita ar partijas Attīstībai/Par reklāmas materiālu, kas tika izlaists šīs pašas diskusijas priekšvakarā.
Un, ja tā nav nejaušība, tad izrādās, ka vai nu partija izmanto organizatorus savas darba kārtības īstenošanai, vai nu organizatori izmanto partiju, lai īstenotu darba kārtību, kas aktuāla tieši viņiem.
Jāatzīmē arī, ka diskusijas laikā partijas Attīstībai/Par Rīgas mēra amata kandidāts sēdēja tribīnes paša centrā. Tas ir dīvaini, jo nekomerciālos pasākumos tribīnes centra vietas parasti nonāk pie cilvēkiem ar lielu varu / pieredzi / amatu.
Centrs ir tā vieta, kur intuitīvi tiek virzīts auditorijas skatiens, un organizatori parasti centrā izvieto visvērtīgākos runātājus. No visiem diskusijas dalībniekiem partijas Attīstībai/Par Rīgas mēra amata kandidāts politiskās pieredzes ziņā ir tālu no vērtīgākajiem runātājiem, ja raudzīties no vēlētāju viedokļa. Taču viņš, iespējams, bija vērtīgākais runātājs organizatoriem - vai arī par vietu centrā tika samaksāts.
Komerciālās attiecības starp partiju Attīstībai/Par un organizatoriem netiek deklarētas ne rīkotāju, ne partijas mājaslapā. Diskusiju materiāli, kas ir pieejami šobrīd, arī nerunā par organizatoru un partijas Attīstībai/Par attiecību komerciālo raksturu. Taču šīs saites runā pašas par sevi:
Ko varam mācīties no Viļņas – Mārtiņš Staķis
https://www.facebook.com/restarterigu/videos/1013460915764286
Ko Rīga var mācīties no Viļņas? Skvēriņi pagalmos - Edmunds Cepurītis
https://www.facebook.com/watch/?v=360819848646936
Ko Rīga var mācīties no Viļņas? Lietusgāzes un notekūdeņi - Edmunds Cepurītis
https://www.facebook.com/watch/?v=2707335309504062
Ko Rīga var mācīties no Viļņas? Dabai jābūt tuvāk - Edmunds Cepurītis
https://www.facebook.com/watch/?v=3189805231095596
Viļņas mēra sveiciens Attīstībai/Par! PROGRESĪVIE kandidātiem
https://www.facebook.com/restarterigu/videos/321091002358378
Rīgas mēra kandidātu debates
https://www.facebook.com/media/set?vanity=1072881372897125&set=a.1538841086301149
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
