Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Detalizēti un ar aprēķiniem pamatoti Latvijas Bankas priekšlikumi veselības aprūpes finansēšanas modeļa sakārtošanai apkopoti "Obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanas koncepcijā".

„Veselības aprūpē nepieciešamas kardinālas reformas. Hronisks līdzekļu trūkums nozarē ir tikai viena no problēmām. Otrs, ne mazāk būtisks jautājumu loks saistīts ar jau piešķirto līdzekļu izlietošanas efektivitāti un caurskatāmību. Par nesakārtotību veselības aprūpē, piemēram, rindām, kvotām, neoficiālajiem maksājumiem, dzirdam gandrīz katru dienu un ļoti daudzi to pieredzējuši paši personīgi," uzsver Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Neapmierinošais veselības aprūpes sniegums būtiski kavē Latvijas tautsaimniecības attīstību, pasliktinot Latvijas cilvēkkapitāla rādītājus. Sagaidāmais mūža ilgums Latvijā ir viens no viszemākajiem Eiropas Savienībā (ES), proti, 79 gadi sievietēm un 69 gadi vīriešiem, bet ES vidējais rādītājs ir 84 gadi sievietēm un 78 gadi vīriešiem. Līdzīga ir situācija, raugoties uz gaidāmo veselīgā mūža ilgumu, kas raksturo iedzīvotāju dzīves posmu, kad tie var produktīvi iesaistīties darba tirgū un sniegt būtisku pienesumu tautsaimniecībai un sabiedrībai. Arī šis rādītājs Latvijā stabili ir sliktākais ES, būtiski mazinot tautsaimniecības veiktspēju.

Tādēļ Latvijas Banka rosina ieviest Latvijā obligātās veselības apdrošināšanas modeli ar privāto un valsts apdrošinātāju iesaisti, ieviešot konkurences elementu veselības nozarē. Tas ļautu ne tikai piesaistīt trūkstošo finansējumu nozarei (ap 300 miljoniem eiro), bet arī nodrošinātu efektīvu publiskā un privātā finansējuma izlietojumu, sabiedrības veselības rādītāju uzlabošanos un nozarē strādājošo labklājību. Šāds modelis darbotos ilgtermiņā un nebūtu atkarīgs no politiskās konjunktūras.

Koncepcijā arī atbildēts uz vairākiem sabiedrības bažas raisošiem jautājumiem, un atspēkoti vairāki mīti un nepatiesības par Latvijas Bankas ierosināto veselības aprūpes finansēšanas modeli.

Piemēram, sabiedrībā izskanējis, ka Latvijas Banka piedāvā ieviest pilnībā privātu obligātās veselības apdrošināšanas modeli. Tas neatbilst patiesībai – mūsu priekšlikums paredz radīt konkurenci valsts apdrošinātājam (Nacionālajam veselības dienestam). Tas nozīmē, ka vienlaikus darbotos un savā starpā konkurētu valsts un privātie apdrošinātāji, nodrošinot izvēli un labākus pakalpojumus iedzīvotājiem.

Apgalvots, ka privātie apdrošinātāji domātu tikai par peļņas gūšanu un nebūtu ieinteresēti maznodrošināto iedzīvotāju piesaistīšanā. Lai šādu iespēju novērstu, Latvijas Banka piedāvā ieviest nevis brīvas, bet regulētas konkurences modeli, kurā tiktu noteikts, ka pamata polises cena nav atkarīga no cilvēka vecuma, dzimuma, slimības vēstures u.tml. faktoriem, tā nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret visām sabiedrības grupām. To veicinātu arī riska izlīdzināšanas fonda darbība.

Viena no bažām ir, ka sistēmas uzraudzība prasīs papildu līdzekļus. Mūsuprāt, ieguvums no veselības aprūpes sistēmas efektivitātes un caurredzamības stiprināšanas būs nozīmīgs un būtiski pārsniegs papildu izmaksas, kas saistītas ar uzraudzības nodrošināšanu. Kardināla reforma ļautu arī uzlabot veselības nozares uzraugošo organizāciju darbu.

Izskanējušas bažas par to, vai polises būtu pieejamas pensionāriem, bērniem, maznodrošinātajiem. Modelis paredz, ka par šo sabiedrības grupu polišu iegādi rūpētos valsts, un to izmaksas segtu no valsts budžeta līdzekļiem.

Ir apgalvots, ka šī modeļa īstenošanas gadījumā augs nevienlīdzība starp dažādām sabiedrības grupām. Patiesībā tieši pašlaik Latvijā darbojas maksas medicīna, un ir ļoti liela atšķirība starp dažādas rocības iedzīvotāju iespējām saņemt kvalitatīvu un savlaicīgu veselības aprūpi. Tikai 5% no turīgākajiem iedzīvotājiem nepieciešamības gadījumā nevēršas pie veselības aprūpes speciālista dārdzības vai garo rindu dēļ. Tikmēr starp iedzīvotājiem ar zemākajiem ienākumiem no ārstēšanās izvairās gandrīz 30%. Obligātās veselības apdrošināšanas ieviešana ļautu šo nevienlīdzību mazināt, jo iedzīvotājiem, neatkarīgi no mantiskā stāvokļa un citiem apstākļiem, būtu precīzi zināms, kādi pakalpojumi viņiem pienākas.

Latvijas Bankas ekspertu kopdarbā sniegts veselības aprūpes sistēmas raksturojums, tajā skaitā pārskats par nozares finansējumu un sistēmas efektivitāti, kā arī aprakstīts piedāvātais risinājums – regulētas konkurences ieviešana veselības aprūpē, pārejot uz obligāto veselības apdrošināšanu.

Koncepcijā izskaidroti konkrēti soļi, pārejot uz obligāto veselības apdrošināšanu, tai skaitā skaidra un caurskatāma minimālā pakalpojumu groza noteikšana, e-veselības sistēmas ieviešana, riska izlīdzināšanas mehānisma izstrāde u.c.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vai cilvēcei ir nepieciešami globāli satricinājumi

FotoIespējams, ka”’ brīnums” notiek vismaz reizi katra cilvēka dzīvē, jautājums, vai spēj to piefiksēt. Ir novērots, ka subjekts, kas tikko izķepurojies no nopietnas ķezas, kur, loģiski spriežot, rezultātam vajadzēja būt citādam, aizdomājas un izvērtē savu dzīvi un vērtības. Bet tas parasti ilgst neilgi, un viss aiziet vecās sliedēs.
Lasīt visu...

3

Eiropas Komisija ir enerģiski rīkojusies, lai mazinātu vīrusa izraisīto triecienu ekonomikai un sabiedrībai kopumā

FotoDažādas epidēmijas ir vajājušas cilvēci jau kopš senatnes. Jaunā koronavīrusa pandēmija ir izplatījusies ļoti strauji, izraisot nopietnu sabiedrības veselības krīzi un satricinot Eiropas Savienības (ES) un pasaules valstu ekonomikas.
Lasīt visu...

21

Sazvērestības teorijas – I daļa

FotoKā izpētījis Robs Brotertons (Rob Brotherton) lieliskajā grāmatā “Suspicious minds. Why we believe conspiracy theories”, jau piektajā gadsimtā pirms mūsu ēras senās Romas oratoru runas bijušas pārpilnas ar sazvērestības teorijām. Vēlākos laikos, kad imperatoru, monarhu un baznīcas vara bija stipra, jebkādas izmaiņas bija iespējamas, vienīgi izmantojot sazvērestības pret šīm varām, un šādas sazvērestības – gan veiksmīgas, gan neveiksmīgas – nebija retums tāpat kā slepenas organizācijas. Tas savukārt leģitimizēja un piešķīra ticamību tam, ja pie varas esošie atklāja un nežēlīgi izrēķinājās ar sazvērniekiem, pat ja tie tādi nebija. 
Lasīt visu...

21

Vīrusa antropoloģiskās perspektīvas

FotoDiskurss par vīrusa antropoloģiskajām perspektīvām ir teksts vai runa (diskurss) par vīrusa un tajā skaitā koronvīrusa iespējām palīdzēt cilvēkiem. Skan absurdi, taču tādas iespējas pastāv. Īpaši tad, ja vīruss ir izraisījis pandēmiju. Arī koronvīruss ir izraisījis pandēmiju. Tā tāpat kā jebkura cita pandēmija var atstāt pozitīvu ietekmi uz cilvēkiem.
Lasīt visu...

21

COVID – 19 ne tikai ņem, bet arī dod jaunu impulsu izaugsmei

FotoPašlaik visa pasaule dzīvo zem COVID – 19 zīmes. Varētu pat teikt, ka pārējie notikumi un aktualitātes ir aizgājušas otrajā plāksnē. Tomēr nebūsim naivi, gan jau kādi klusi un mierīgi turpina shēmot, grābt un krāpt. Ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē.
Lasīt visu...

21

Cienot savu valsti un atbalstot pašmāju ražotājus, pērkam vietējo

FotoĀrkārtas situācijā Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) aicina iegādāties Latvijas lauksaimnieku ražoto produkciju. Lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Izvēloties Latvijas produktus, mums ir iespēja nodrošināt savu ģimeni ar kvalitatīvu un pārbaudītu pārtiku un, izrādot patriotismu, atbalstīt vietējos lauksaimniekus.
Lasīt visu...

21

Dezertieri un tautas marodieri

FotoEkstremālos apstākļos vienmēr uzskatāmi atsedzas tautas kolektīvais portrets un atsevišķu indivīdu portrets. Vienmēr uzskatāmi atsedzas gan labās īpašības, gan sliktās īpašības. Tā tas ir arī epidēmijas/pandēmijas laikā. Tagad noteikti tiekamies ar atsevišķu indivīdu nesavtību, izpalīdzību, gatavību ziedoties citu labā u.tml. Altruisms noteikti ir sastopams.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Dzīvesziņa

Latvijas zinātniece, praktiskās vēža viroterapijas pamatlicēja, zāļu Rigvir autore Aina Muceniece dzimusi 1924.gada 23.martā Rīgas rajona Rumbulā Stinkuļu mājās – mazā zvejnieku mājiņā Daugavas krastā. Stinkulis bija...

Foto

Pēc mediķu algu palielināšanas priekšlikuma izgāšanas arī mēs mēģināsim izlikties, ka atbalstām mediķu algu palielināšanu

Nacionālā apvienība šodien koalīcijas Sadarbības sanāksmes sēdē rosinās izskatīt priekšlikumu par...

Foto

Divu meļu strīdā uzvarēs lielākais melis

Ko mums māca pēdējā laika valdošās koalīcijas un valdības uzvedība pēc COVID19 draudu parādīšanās Latvijā. Mums acīmredzami vada veidojums –...

Foto

Vīruss skar visas nozares, tāpēc noteikt atbalstāmās nozares ir bezjēdzīgi

Lielākā Latvijas uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), izskatot likumprojektu Par valsts apdraudējuma un...

Foto

Veselības ministrija necenšas meklēt labākos PVO ieteikumu īstenošanas risinājumus

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ir aicinājusi Ministru prezidentu steidzami sasaukt Nacionālās trīspusējās sadarbības...

Foto

Vīrusa dievi un vīrusa misija planetārās depresijas priekšvakarā

Apstiprinājies sākotnējais secinājums. Proti, pandēmijas analītikā aizraujošs darbs ir ne tikai infektologiem, virusologiem, epidemiologiem, politiķiem, žurnālistiem, bet visaizraujošākais...

Foto

Par banku bezatbildību pret darbiniekiem

Strādāju ļoti lielas bankas filiālē (kura atrodas pilsētā ārpus Rīgas). Konkrētu bankas nosaukumu un filiāli atklāt nevaru, lai nezaudētu darbu....

Foto

Pirmais slēdziens par "Swedbank" divkosīgo biznesu, iespējams, lielākās nepatikšanas saistībā ar naudas atmazgāšanu vēl ir priekšā

Ceturtdien Zviedrijas Finanšu inspekcija uzlika Swedbank 4 miljardu kronu (aptuveni 360 miljonu...

Foto

Nra.lv patīk sabiezināt krāsas, bet arī Ģenerālprokuratūra ir izdarījusi visu, lai nāktos apšaubīt tās spēju ievērot likumus

2020.gada 19.martā portālā nra.lv publiskota ziņa “Iepirkuma skandāls Ģenerālprokuratūrā”.1 Šī ziņu portāla...

Foto

Pasaka par laiku, kas sekos pēc COVID-19 apkarošanas...

1) Rungainis steigšus pērk lauku māju ar zemi, zirgu un arklu, stāda kartupeļus, nokrītas svarā 5 reizes. Uzceļ...

Foto

Vīruss kā daudzpakāpju mistifikācija un globālais teātris

Savelkot visus galus vēlreiz kopā, kāpēc ir iedarbināta šī masu histērija un kas aiz tās stāv, izdalīsim divus tās...

Foto

Ušakovs „Delfiem” naudu vairs nedod, tagad dodiet jūs visi

Pašlaik Latvijas valdība ir paziņojusi par atbalstu uzņēmējiem krīzes laikā. Izskanējis solījums atvēlēt miljardu eiro, lai mazinātu...

Foto

Valdības izsludinātais ārkārtas stāvoklis ir novēlots un joprojām pietiekami nekonsekvents

Nacionālā savienība „Taisnīgums” aicina valdību spert izlēmīgus soļus sērgas izplatīšanās neitralizēšanā un ierobežojumu skarto cilvēku iztikas...

Foto

Krievija jau neoficiāli ir tikusi pie cara, bet nafta to var nomest

Kļūdīties ir cilvēcīgi, un visnotaļ normāla lieta, ka kļūdas tiek atzītas. Kādu laiku atpakaļ...

Foto

Es joprojām esmu miljons reižu gudrāks par premjeru, un šie ir mani ieteikumi

Mans uzdevums ir analizēt dažādus scenārijus vai dažādas pieejas. Rakstīt, piedāvāt, lai kāds...

Foto

L(PS)R

Cilvēks ir interesants radījums, tam piemīt tieksme savās neveiksmēs un ciešanās vainot citus, bet pat nelielus sasniegumus piedēvēt sev, kaut labākajā gadījumā šiem notikumiem ir...

Foto

Vīruss, vadāmais haoss un sociuma ideoloģiskās sensitivitātes pandēmija

Koronavīrusa “SARS-CoV-2” un tā izraisītās slimības “Covid-19” ārprātīgā publicitāte, iespējams, ir vadāmā haosa tehnoloģiju milzīgs panākums. Vadāmais haoss ir informatīvi...

Foto

Valsts saka, ka mēs esot gatavi, bet...

Draugi, izlasiet manu stāstu un uztveriet nopietni COVID-19! Valsts saka, ka mēs esot gatavi, bet vai tiešām?!!...

Foto

Plāns valdības rīcībai uzņēmumu un ekonomikas atbalstam

Ņemot vērā vīrusa SARS-CoV-2 un tā izraisītās slimības COVID-19 straujo izplatību pasaulē, Jaunie konservatīvie uzstāj uz izlēmīgu valdības rīcību...

Foto

Pašvaldību savienība aicina Pūci nekavējoties iesaistīt pašvaldības jaunā pašvaldību likuma izstrādē

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) valde aicina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Juri Pūci nekavējoties...

Foto

Turcija veic “lāča pakalpojumu" Krievijai

Turcija ir Ziemeļatlantijas Līguma organizācijas (turpmāk – NATO) dalībvalsts jau no 1952. gada. Taču pēdējā laikā aktualizējas jautājums, kurā pusē Turcija...