Iesaki rakstu: 
Vēlos padalīties ar situācijas izklāstu, kas manā skatījumā nav nekas cits kā apdrošinātāju lobijs un naudas kāšana. Jūs visi droši vien esat dzirdējuši, ka pēc Jāņu brīvdienām Bolt ievērojami ceļ taksometru tarifus, sakot, ka iemesls ir straujais degvielu cenu kāpums. Jā, no vienas puses taisnība, bet no otras tās ir nenormālās OCTA cenas taksometriem, ko lobē pat likums.
Situācijas izklāsts: pie manis pēc palīdzības vērsās cilvēks, kurš piereģistrēja individuālā komersanta statusu, lai papildus kā taksometra vadītājs piepelnītos, saskaņā ar komerclikuma 74.pantu saglabājot fiziskas personas statusu, un kā komercdarbību norādot pasažieru pārvadājumus. Iegādājās auto, par kuru uzreiz atbilstoši Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumam pie apdrošinātāja iegādājās OCTA, saņemot polisi un par trim mēnešiem samaksājot nedaudz vairāk nekā 60 eiro.
Līdz šim it kā viss OK. Mans subjektīvais viedoklis ir, ka likums par OCTA ir vajadzīgs un pilnībā loģisks civiltiesiskais regulējuma veids, bet tad mēnesi pēc pirmās OCTA iegādes cilvēks no Autotransporta direkcijas saņēma licenci pasažieru pārvadāšanai ar vieglo auto. Un nepilnu mēnesi pēc šīs licences saņemšanas uz viņa deklarēto adresi atnāk trīs administratīvie sodi, katrs 350 eiro apmērā par braukšanu bez OCTA, tādējādi pārkāpjot Ceļu satiksmes likuma 71.2.p..
Protams, ka cilvēkam šoks, jo šie sodi ir viņa mēneša algas apmērā. Teorētiski šeit nedaudz var piesieties arī pie policijas lēmuma, jo IK tomēr skaitās fiziska persona un ar kameru nevar piešūt faktu, ka attiecīgajā brīdī bija komercbrauciens, nevis privātais, jo sods tiek piemērots kā juridiskai personai.
Bet pats prikols slēpjas tajā, ka sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 10.6.5.pantā ir teikts, ka OCTA līgums tiek automātiski izbeigts, ja tiek iegūta pasažieru pārvadāšanas licence. Šis likuma pants no likumdevēja puses ir atklāti apdrošinātājus lobējošs un pretrunā ar Civillikuma 1587.p Tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.
Arī Eiropas līgumtiesību principu (ELTP) 6:111.pantā ir teikts, ka personai ir pienākums izpildīt savas saistības pat gadījumā, ja izpilde ir kļuvusi daudz apgrūtinošāka izpildes veikšanas izmaksu pieaugšanas dēļ vai arī izpildes ieguvuma samazināšanās dēļ.
Bet mūsu likumdevēji, lai nabaga apdrošinātāji neciestu jau tā megaienesīgajā OCTA biznesā kādus zaudējumus, viņiem likumiski dod iespēju pārtraukt līgumu.
Tomēr pats gala prikols slēpjas apstāklī, ka pēc pasažieru pārvadāšanas licences saņemšanas viena mēneša OCTA cena no +/- 20-30 eiro pēkšņi pārtop par +/- 250-300 eiro. Jā, es saprotu, ka taksometram ir lielāki riski u.t.t., BET, sekojot OCTA cenas loģikai, sanāk, ka no 10 avārijās iesaistītām automašīnām 9 ir taksometri… Pilnākais absurds taču. Šeit nav jābūt ģēnijam, lai saprastu, ka šāda cenu politika ir apdrošinātāju vienošanās rezultāts, jo taksometru vadītājiem vienkārši nav citu variantu kā par šo kosmisko cenu iegādāties OCTA.
BTA, jo šis incidents notika tieši saistībā ar viņiem, pat neuzskatīja par vajadzīgu cilvēkam kaut kā atvainoties, jo Apdrošināšanas līgumu likuma 38.1.p. ir skaidri teikts, ka, ja apdrošināšanas līgumu izbeidz vienpusēji šajā likumā vai citos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos, attiecīgā puse otrai pusei nosūta paziņojumu par apdrošināšanas līguma izbeigšanu.
Viennozīmīgi uzskatu, ka visiem taksometru vadītājiem ir jāraksta iesniegums Konkurences padomei, - ieguvējs būs tikai un vienīgi patērētājs.
Seko mums 
Sortition. Tā senajās Atēnās sauca sistēmu, kurā tautas priekšstāvji, amatpersonas, augstākie ierēdņi, tiesneši tika izvēlēti lozējot. Tas, kuram izkrita kārts ieņemt kādu augstu amatu, tad deva zvērestu kalpot godīgi, tikai un vienīgi tautas interesēs, neņemt kukuļus utt. Šī senā demokrātijas metode nav pilnībā izzudusi līdz pat mūsu dienām, piemēram, tādās valstīs kā ASV, kur šādi tiek izvēlēti tiesu zvērinātie, kuri krimināllietās faktiski izlemj – vainīgs vai ne.
Pagājušajā piektdienā, 15. septembrī, Latvijas Republikas Saeimā sākās ārkārtas sēde. Tajā bija tikai viens izskatāms jautājums, proti: “Par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam.” Runa, protams, ir par aizejošās labklājības ministres Evikas Siliņas izveidoto valdību.
Godātie Saeimas deputāti, vēršamies pie Jums, lai paustu dziļas bažas par Gunāra Kūtra pieteikto kandidatūru un plānoto apstiprināšanu Saeimas priekšsēdētāja amatā. Uzskatām, ka deputāta publiskajā telpā izskanējušie izteikumi neatbilst augstajiem godprātības, atklātības un atbildīguma standartiem, kas tiek sagaidīti no Saeimas priekšsēdētāja kā vienas no augstākajām valsts amatpersonām.
Rietumu pasaulē
Pētot Daugavpils Čmoikas un Re:Baltica prokrieviskā dueta darbības, uzdūros interesantam dokumentam, kurā Tiesībsargs analizē ar Imigrācijas likuma grozījumiem saistītos riskus, tai skaitā iespējamo eventuālo Krievijas Federācijas pilsoņu izraidīšanu no valsts nenokārtotas latviešu valodas pārbaudes dēļ.
Šī būs pirmā centriski kreisā valdība kopš neatkarības atjaunošanas. Pirmā valdība, kas nebūs konservatīva.
Lai patiesi izprastu otru cilvēku, ir jānoiet viņa ceļš viņa kurpēs, vēsta sena paruna. Tikai izprotot un pieņemot citādo, varam veidot iekļaujošāku sabiedrību. Tāpēc 15. septembrī ikviens Latvijas iedzīvotājs ir aicināts vilkt katrā kājā atšķirīgu apavu, simboliski paužot savu atbalstu deinstitucionalizācijas mērķa grupām – bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu ģimenēm, cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem. Īpaši pasākumi notiks Rīgā, Jelgavā, Valmierā, Ventspilī un Ludzā, bet “Dažādo kurpju diena” tiks iedzīvināta arī sociālajos tīklos un citviet Latvijā.
Godātais Latvijas valsts prezident Edgar Rinkēvič! Es, Latvijas pilsonis Rihards M.Parts, iepriekšējā vārdā un uzvārdā – Gints Grosfogels, esmu saskāries ar nopietnām problēmām mūsu tiesībsargājošo iestāžu darbībā un finanšu institūcijās, konkrēti Swedbank, neētisko un, manuprāt, noziedzīgo uzvedību. Tālāk izklāstīšu faktus, kas skaidri norāda uz iespējamu tiesību pārkāpumu un neētisku rīcību no Swedbank puses.
