OCTA nauda sadalīta „savējiem”, dati izzīsti no pirksta, efektivitāte - nožēlojama: II daļa
PIETIEK09.05.2025.
Komentāri (28)
Iesaki rakstu: 
Saskaņā ar Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 57.pantu, Ceļu satiksmes negadījumu novēršanas pasākumu veikšanai apdrošinātāji katru ceturksni ieskaita Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja kontā divus procentus no parakstīto apdrošināšanas prēmiju summas, kas norādīta apdrošināšanas līgumā tā noslēgšanas brīdī, no tās atskaitot šā likuma 10. pantā minētajos gadījumos transportlīdzekļa īpašniekam vai — transportlīdzekļa līzinga gadījumā — transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītajam transportlīdzekļa turētājam atmaksāto prēmijas daļu.
Lēmumus par šo līdzekļu izmantojumu pieņem Ministru kabineta izveidota (Ministru kabineta noteikumi Nr. 245) Ceļu satiksmes drošības padome (CSDP) - konsultatīva institūcija, kuru vada satiksmes un iekšlietu ministri un kuras darbības mērķis ir sekmēt vienotas valsts politikas izstrādi un īstenošanu ceļu satiksmes drošības jomā, lai paaugstinātu vispārējo ceļu satiksmes drošības līmeni valstī.
Šogad pieejamā summa drošības pasākumu realizācijai ir 3 011 614 EUR. Kopā CSDP Domnīcā pirms 2025.gada 5.marta CSDP sēdes tika izskatīti kopā 42 pieteikumi (27 Satiksmes ministrijas pārziņā un 15 Iekšlietu ministrijas pārziņā esoši pasākumi) par kopējo summu 4 175 010 EUR.
Un te mēs nonākam pie būtiskā - aptuveni ceturtā daļa jeb vairāk nekā 680 000 eiro no autovadītāju iemaksātās naudas šogad sadalīta dažādām informatīvām kampaņām un konkursiem par drošību uz ceļiem, turklāt daudzas no šīm iniciatīvām ir līdzīgas un atkārtojas katru gadu, un nav publiski pieejama izvērtējuma par to efektivitāti. Tikmēr statistika rāda, ka ar efektivitāte ir niecīga vai arī tās nav vispār.
Visievērojamākie līdzekļi dažādām kampaņām un konkursiem - 410 tūkstoši eiro piešķirti Ceļu satiksmes drošības direkcijai. Satiksmes dalībnieku informēšanai par drošu dalību ceļu satiksmē - 165 000 eiro. Drošas braukšanas konsultācijām Biķernieku kompleksajā sporta bāzē un reģionos - 60 000 eiro. Jauno satiksmes dalībnieku forumam - 115 000 eiro. Mācību projektam 6.-8. klašu skolēniem ”Gribu būt mobils” - 70 000 eiro.
Satiksmes ministrijas atbildes vēstulē par kampaņu efektivitātes mērījumiem minēts, ka 2023. gadā CSDD īstenoja kampaņu “Laimē ceļojumu uz cietumu vai ievēro ātrumu”, no CSDP kampaņas īstenošanai saņemot 66 645,22 eiro.
Vēstulē minēts, ka TV sasniegti 714 983 unikālie kontakti, radio - 739 000 unikālie kontakti. Impresiju skaits sociālajos tīklos – tātad reklāmas rādīšanas reižu skaits (ne to noskatīšanās reižu skaits) ir vērtēts kā 2 209 289 un aplēsts, ka CSDD vides stendus ik dienas esot pamanījuši 312 599 cilvēki. Kopējā sasniegtā auditorija ir aplēsta kā pat 7 921 619 cilvēki – tātad katrs Latvijas iedzīvotājs esot „sasniegts” piecas reizes. Taču... nav minēti pilnīgi nekādi dati par to, kā šie aprēķini ir veikti.
Tāpat 2023. gadā īstenota kārtējā kampaņa pret braukšanu reibumā “Apguldīt vieglāk nekā apbedīt. Neļauj draugam braukt reibumā”. No CSDP saņemtais finansējums – 59 972, 84 eiro (ar PVN). Sasniegtās auditorijas apjoms – pēc Satiksmes ministrijas rakstītā – esot bijis 2 351 272 cilvēki. Taču jau atkal nav minēti pilnīgi nekādi dati par to, kā šie aprēķini ir veikti.
2024. gadā CSDD ar CSDP finansējumu visa gada garumā īstenoja vienu sociālo kampaņu ar trīs tēmām, un no OCTA polišu naudas šiem mērķiem tika veltīti 210 000 eiro (ar PVN).
Īstenota kampaņa “Pālis pie stūres nav brālis”, kuras kampaņas efektivitātes atskaitē SM min 660 946 unikālos kontaktus TV, 606 000 unikālos kontaktus radio, ieraksti interneta medijos rādīti 4 273 000 reizes (impresijas), un arī šo kampaņu CSDD vides stendos ik dienas esot pamanījuši (nevis redzējuši vai garāmbraukuši!) 312 599 autovadītāji un to pasažieri. Satiksmes ministrijas iesniegtajā kampaņas izvērtējumā minēts, ka šo kampaņu, kas vērsta pret braukšanu reibumā, kopā ir pamanījuši 4 788 691 cilvēki. Jau atkal nav minēti pilnīgi nekādi dati par to, kā šie aprēķini ir veikti.
Tāpat CSDD par šo OCTA polišu līdzekļiem 2024. gadā veidojusi arī sabiedrības informēšanas kampaņu pret agresīvu braukšanu un bīstamu apdzīšanu “Ceļš nav skrejceļš”, ar atskaitē minētiem 4 700 000 reižu rādītiem sižetiem interneta medijos, 312 599 transportlīdzekļu vadītājiem un pasažieriem, kas ik dienu it kā pamanījuši kampaņas vēstījumus CSDD vides stendos, un sasniegto auditoriju SM vērtē kā 3 321 691 cilvēku. Īpaši zīmīgi, ka pa gadiem un kampaņām neatšķiras transportlīdzekļu vadītāju un pasažieru skaits, kas šīs reklāmas esot pamanījuši, - tas tikai vēlreiz apliecina, ka skaitļi acīmredzami ir paņemti „no griestiem”.
Tāpat par to, ka oficiālajās atskaitēs minētie dati ir fiktīvi, liecina oficiālā statistika. Tā, piemēram, 2022. gadā reibumā vadot automašīnu tika pieķerti 4397 autovadītāji, 2023. gadā – 3413 un 2024. gadā – 3288 autovadītāji.
Tas nozīmē: 2023. gadā tikai no OCTA polišu naudas vien kampaņai pret braukšanu dzērumā tika iztērēti teju 60 tūkstoši eiro, sasniedzot it kā 2,3 miljonus lielu auditoriju, bet 2024. gadā iztērēts ne mazāk, it kā sasniedzot 4,8 miljonus lielu auditoriju. Taču... pieķerto dzērājšoferu skaits samazinājies tikai par 125 cilvēkiem.
Saskaņā ar Satiksmes ministrijas sniegto informāciju par satiksmes drošības kampaņu efektivitāti, minēts, ka 2023. gadā no OCTA polišu līdzekļiem sociālajai kampaņai par ātruma ierobežojumu neievērošanas riskiem ir iztērēti 66,6 tūkstoši eiro un šīs kampaņas materiālus kopā esot pamanījuši teju 8 miljoni cilvēku. Arī 2024. gadā ar ātruma pārsniegšanas, agresīvas braukšanas un riskantas apdzīšanas tēmām ir veidota CSDD kampaņa, kura esot sasniegusi vairāk nekā 3,3 miljonus cilvēku.
Tikmēr statistikas dati rāda, ka 2021. gadā par atļautā braukšanas ātruma neievērošanu ir aizturēti 72 164 cilvēki, 2022. gadā – 63 313 autovadītāji, 2023. gadā – 68 452 autovadītāji. CSDP padomes 2025. gada marta sēdē (kurā tika piešķirts finansējums tālākām sabiedrības informēšanas kampaņām) minētais liecina arī, ka 2024. gadā ar atļautā ātruma neievērošanu ir saistīto pārkāpumu skaits ir palielinājies par 9260 gadījumiem salīdzinājumā ar 2023. gadu, tātad pēdējos gados šim rādītājam ir raksturīga tendence augt – neskatoties uz kampaņām, tajās iztērētajiem simtiem tūkstošiem eiro, šķietamajiem interneta reklāmu impresijām un klikšķiem...
Seko mums 
Mani sauc Evija Rača. Šobrīd man ir 36 gadi. Esmu, pirmkārt, jau mamma, sieva un Latvijas iedzīvotāja, kas cīnījusies ar vēzi. Izgājusi cauri vairāk nekā 40 ķīmijterapijām un kaulu smadzeņu transplantācijai. Un jau vairāk nekā piecus mēnešus es cīnos ne tikai par savu dzīvību, bet arī par taisnīgumu VISU PACIENTU VĀRDĀ!
Cenšos skatīties Latvijas valsts propagandas kanālus cik reti vien var, bet… 18. jūnija rīta ziņās manas valsts pārstāvis Izraēlā. Pretīgs, melīgs, pastulbs radījums.
Pretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
