Iesaki rakstu: 
Manas problēmas kā vairumam Latvijas iedzīvotāju sākās 2008.gada nogalē, kad valdība un Saeima nolēma glābt finanšu sistēmu (bankas), palielinot nodokļus un samazinot iedzīvotājiem algas. Algu man samazināja par 320 latiem, lai glābtu bankas, bet maksājumi bankām bija jāturpina veikt iepriekšējā apmērā, pat vairāk.
Pēc algas samazinājuma es nolēmu atteikties no līzingā iegādātās automašīnas Chevrolet Aveo un atdevu to atpakaļ SIA Parex līzings un faktorings, kas šobrīd saucas SIA Citadele līzings un faktorings. Pagāja pāris gadi, kad saņēmu zvērināta tiesu izpildītāja priekšlikumu samaksāt 2434,08 latus par labu Parex līzingam. Vairāk kā gadu no manas pēc samazināšanas atlikušās algas tika atvilkti 30% par labu Parexam, un izrādās – visu šo laiku ieturētā nauda aizgāja zvērināta tiesu izpildītāja izdevumu segšanai.
Tagad zvērināts tiesu izpildītājs pēc SIA Citadele līzings un faktorings pieteikuma ir izsludinājis izsoli, kurā tiks pārdota mana māja, izsoles sākumcena – 23 000 latu (E.Šīna vērtējums). Māja ir ieķīlāta Swedbank par 112 000 latiem (Latio vērtējums), un pēc tās pārdošanas visa iegūtā nauda aizies Swedbankai, bet konkrētajā situācijā Citadelei nav svarīgi atgūt pašu izdomātos 2434,08 latus, bet atstāt manu ģimeni bez mājām.
Lēmums par parāda piedziņu no manis ir pieņemts, balstoties uz viltotu parakstu, bet Augstākās tiesas priekšsēdētājs domā, ka parakstu viltošana nav nekāds baigais pārkāpums, kura dēļ tiesas lēmums būtu atceļams.
Ja mēs dzīvotu tiesiskā valstī, tad valsts vienlaicīgi ar finanšu sistēmas glābšanas plānu būtu pieņēmusi noteikumus iedzīvotāju aizsardzībai. Ja katrs, kam pēc 2008. gada banku sektora glābšanai tika samazinātas algas, vērstos pret banku sektoru par zaudējumu piedziņu un pieprasītu konmpensēt samazinātās algas, tad izrādītos, ka bankas ir parādā cilvēkiem, nevis cilvēki bankām. Piemēram, manā gadījumā, pareizinot manu samazināto algu - 320 latus ar 39 mēnešiem, kopējais zaudējums ir 12 480 lati, un Parex man ir 5 reizes vairāk parādā, nekā es Parex.
Secinu un piekrītu gudrākiem cilvēkiem, ka pašreizējā vara un šodienas banku darbība ir divi savstarpēji saistīti trauki, divi sūkņi, kas nodokļu un procentu veidā no ekonomikas un Latvijas tautas izsūknē visas asinis: īpašumus, darbu, skaidro naudu.
Spēks šai banksteru sistēmai ir tāpēc, ka mēs paši viņiem maksājam - labprātīgi, bez kāda labuma sev pašiem, barojam šos sava ķermeņa parazītus, šīs sociālā vēža šūnas, kas pamazām iznīcina mūsu sabiedrību.
Šodien tauta apkalpo varu un banku sistēmu, savukārt vara un banku sistēma apkalpo viena otru. Turklāt banku sistēma darbojas ārpus valsts ekonomikas.
Šī legalizētās krāpniecības ķēde ir jāsarauj. Latvijas valsts struktūrām ir jāapkalpo Latvijas tauta, bet banku sistēmai ir jāapkalpo Latvijas ekonomika, darbojoties tās iekšienē. Tāpēc ir nepieciešama jauna finanšu ekonomiska sistēma.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
