Oficiāls dokuments: Staķa atskaite Staķim par Staķa braucienu uz hokeju Tamperē par nodokļu maksātāju naudu
PIETIEK18.06.2023.
Komentāri (42)
Iesaki rakstu: 
Šis ir nevis joks, bet pilnīgi nopietns un oficiāls dokuments – Rīgas domes priekšsēdētāja Mārtiņa Staķa atskaite par braucienu uz pasaules hokeja čempionāta spēlēm Tamperē, kura adresēta… Rīgas domes priekšsēdētājam Mārtiņam Staķim, kurš pats sev arī piešķīra nodokļu maksātāju naudu, lai šo pasākumu apmeklētu. Ja ticēt šai atskaitei – un nevis M. Staķa gavilējošajam video no hokeja spēles – viņš hokeja spēļu laiku esot pavadījis, lai „neformāli informētu Somijas pārstāvjus par Rīgas pilsētu, tās attīstības plāniem un aicinātu paplašināt sadarbību ar Rīgu un Latviju”.
|
1. Vārds, uzvārds, ieņemamais amats/deputāta statuss (ja komandējumā nosūtīti vairāki darbinieki, var aizpildīt kopīgu pārskatu) |
|
Mārtiņš Staķis, priekšsēdētājs |
|
2. Komandējuma vieta |
|
Tampere, Somija |
|
3. Komandējuma laiks |
|
2023.gada 27. – 29.maijs |
|
4. Komandējuma rīkojuma datums un numurs |
|
26.05.2023., Nr. RD-23-84-p |
|
5. Komandējuma mērķis |
|
IIHF 2023. gada pasaules čempionāta hokejā finālspēļu apmeklējums, pamatojoties uz Tamperes mēra Kalervo Kummola š.g. 22.maija ielūgumu. |
|
6. Komandējumā gūtā pieredze, apspriestie jautājumi, atziņas un to izmantošanas iespēja tiešajā darbā, informācija un interneta resursu saites |
|
Darba vizītes ietvaros Tamperē š.g. 27. – 29.maijā norisinājās divpusējā tikšanās ar Tamperes mēru Kalervo Kummola un Tamperes pilsētas izpildirektoru Juha Yli-Rajala. Pēc Tamperes mēra ielūguma kopā ar viņu apmeklēju hokeja čempionāta finālspēles Tamperes pilsētas ložā. Papildus Tamperes pilsētas pārstāvjiem finālspēli Tamperes pilsētas ložā apmeklēja gan Somijas attīstības sadarbības un ārējās tirdzniecības ministrs Ville Skinnari, Tamperes Tehnoloģiju universitātes prezidents Keijo Hämäläinen, gan arī Somijas parlamenta deputāti. Finālspēļu laikā neformāli informēju Somijas pārstāvjus par Rīgas pilsētu, tās attīstības plāniem un aicināju paplašināt sadarbību ar Rīgu un Latviju. Tikšanās laikā ar Tamperes mēru un pilsētas izpilddirektoru tika pārrunāta Rīgas un Tamperes divpusējā sadarbība, tās iespējamā attīstīšana turpmāk. Viens no galvenajiem pārrunātajiem jautājumiem bija lielo pasākumu (sporta, kultūras, izklaides utt.) piesaiste pilsētai un Tamperes pieredze. Attiecībā uz lielo pasākumu organizēšanu pilsētā pārrunāju sekojošus jautājumus: - galvenie pilsētas partneri un to iesaiste, - sabiedrības līdzdalības iespējas lielo pasākumu organizēšanā, - pilsētas sadarbība ar privāto sektoru, - pilsētas atbalsts un risinājumi publiskā transporta organizēšanai lielu, publisku pasākumu norises laikā (digitālie risinājumi mobilitātes uzlabošanai pilsētā), - drošības situācijas uzraudzība, to risinājumi lielu publisku pasākumu laikā, ekonomiskie ieguvumi pilsētai un valstij no lielu, starptautisku pasākumu piesaistes. Papildus tika pārrunāti jautājumi attiecībā uz Rīgas un Tamperes avio savienojumu, kuru nodrošina AirBaltic. Tamperes interesēs ir šo savienojumu saglabāt un apspriest turpmākās iespējas veicināt tūrisma plūsmas attīstību starp Rīgu un Tamperi. |
|
7. Komandējuma vērtējums, ieteikumi, rekomendācijas |
|
Somija ir viena no augsti prioritārām valstīm Rīgas pašvaldības aģentūras “Rīgas investīciju un tūrisma aģentūra” vidēja termiņa darbības stratēģijā 2022. – 2024. gadam iekļautajiem prioritārie investīciju piesaistes mērķtirgiem, tādējādi šīs vizītes viens no mērķiem bija arī veicināt Somijas interesi par iespējām investēt Rīgā. Rīgas un Tamperes pilsētas kopīgi veiksmīgi realizēja 2023. gada pasaules čempionāta hokejā norisi, kas ir devis labu pamatu sadarbību turpināt un, iespējams, arī nākotnē veidot pieteikumus lieliem pasaules mēroga pasākumiem kopā, abām pilsētām sadarbojoties. Turpmākā dialoga uzturēšanai un sadarbības projektu turpināšanai uzņemt Tamperes mēru ar delegāciju darba vizītē Rīgā š.g. augustā. |
Seko mums 
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
