Oficiāls dokuments: Staķa atskaite Staķim par Staķa braucienu uz hokeju Tamperē par nodokļu maksātāju naudu
PIETIEK18.06.2023.
Komentāri (42)
Iesaki rakstu: 
Šis ir nevis joks, bet pilnīgi nopietns un oficiāls dokuments – Rīgas domes priekšsēdētāja Mārtiņa Staķa atskaite par braucienu uz pasaules hokeja čempionāta spēlēm Tamperē, kura adresēta… Rīgas domes priekšsēdētājam Mārtiņam Staķim, kurš pats sev arī piešķīra nodokļu maksātāju naudu, lai šo pasākumu apmeklētu. Ja ticēt šai atskaitei – un nevis M. Staķa gavilējošajam video no hokeja spēles – viņš hokeja spēļu laiku esot pavadījis, lai „neformāli informētu Somijas pārstāvjus par Rīgas pilsētu, tās attīstības plāniem un aicinātu paplašināt sadarbību ar Rīgu un Latviju”.
|
1. Vārds, uzvārds, ieņemamais amats/deputāta statuss (ja komandējumā nosūtīti vairāki darbinieki, var aizpildīt kopīgu pārskatu) |
|
Mārtiņš Staķis, priekšsēdētājs |
|
2. Komandējuma vieta |
|
Tampere, Somija |
|
3. Komandējuma laiks |
|
2023.gada 27. – 29.maijs |
|
4. Komandējuma rīkojuma datums un numurs |
|
26.05.2023., Nr. RD-23-84-p |
|
5. Komandējuma mērķis |
|
IIHF 2023. gada pasaules čempionāta hokejā finālspēļu apmeklējums, pamatojoties uz Tamperes mēra Kalervo Kummola š.g. 22.maija ielūgumu. |
|
6. Komandējumā gūtā pieredze, apspriestie jautājumi, atziņas un to izmantošanas iespēja tiešajā darbā, informācija un interneta resursu saites |
|
Darba vizītes ietvaros Tamperē š.g. 27. – 29.maijā norisinājās divpusējā tikšanās ar Tamperes mēru Kalervo Kummola un Tamperes pilsētas izpildirektoru Juha Yli-Rajala. Pēc Tamperes mēra ielūguma kopā ar viņu apmeklēju hokeja čempionāta finālspēles Tamperes pilsētas ložā. Papildus Tamperes pilsētas pārstāvjiem finālspēli Tamperes pilsētas ložā apmeklēja gan Somijas attīstības sadarbības un ārējās tirdzniecības ministrs Ville Skinnari, Tamperes Tehnoloģiju universitātes prezidents Keijo Hämäläinen, gan arī Somijas parlamenta deputāti. Finālspēļu laikā neformāli informēju Somijas pārstāvjus par Rīgas pilsētu, tās attīstības plāniem un aicināju paplašināt sadarbību ar Rīgu un Latviju. Tikšanās laikā ar Tamperes mēru un pilsētas izpilddirektoru tika pārrunāta Rīgas un Tamperes divpusējā sadarbība, tās iespējamā attīstīšana turpmāk. Viens no galvenajiem pārrunātajiem jautājumiem bija lielo pasākumu (sporta, kultūras, izklaides utt.) piesaiste pilsētai un Tamperes pieredze. Attiecībā uz lielo pasākumu organizēšanu pilsētā pārrunāju sekojošus jautājumus: - galvenie pilsētas partneri un to iesaiste, - sabiedrības līdzdalības iespējas lielo pasākumu organizēšanā, - pilsētas sadarbība ar privāto sektoru, - pilsētas atbalsts un risinājumi publiskā transporta organizēšanai lielu, publisku pasākumu norises laikā (digitālie risinājumi mobilitātes uzlabošanai pilsētā), - drošības situācijas uzraudzība, to risinājumi lielu publisku pasākumu laikā, ekonomiskie ieguvumi pilsētai un valstij no lielu, starptautisku pasākumu piesaistes. Papildus tika pārrunāti jautājumi attiecībā uz Rīgas un Tamperes avio savienojumu, kuru nodrošina AirBaltic. Tamperes interesēs ir šo savienojumu saglabāt un apspriest turpmākās iespējas veicināt tūrisma plūsmas attīstību starp Rīgu un Tamperi. |
|
7. Komandējuma vērtējums, ieteikumi, rekomendācijas |
|
Somija ir viena no augsti prioritārām valstīm Rīgas pašvaldības aģentūras “Rīgas investīciju un tūrisma aģentūra” vidēja termiņa darbības stratēģijā 2022. – 2024. gadam iekļautajiem prioritārie investīciju piesaistes mērķtirgiem, tādējādi šīs vizītes viens no mērķiem bija arī veicināt Somijas interesi par iespējām investēt Rīgā. Rīgas un Tamperes pilsētas kopīgi veiksmīgi realizēja 2023. gada pasaules čempionāta hokejā norisi, kas ir devis labu pamatu sadarbību turpināt un, iespējams, arī nākotnē veidot pieteikumus lieliem pasaules mēroga pasākumiem kopā, abām pilsētām sadarbojoties. Turpmākā dialoga uzturēšanai un sadarbības projektu turpināšanai uzņemt Tamperes mēru ar delegāciju darba vizītē Rīgā š.g. augustā. |
Seko mums 
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
