Ogrē skvēra labiekārtošanai naudu piešķir no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem
PIETIEK28.04.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ogres iedzīvotāji ir neizpratnē par novada domes rīcību, plānojot 1,34 miljonus eiro vērtus labiekārtošanas darbus Brīvības ielas skvērā, turklāt pilsētas skvēra projektēšanai nauda 50 tūkstošu eiro apmērā piešķirta no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Kā skvēra plānošana, izpēte un projektēšana var būt neparedzēta? – neizpratnē ir ogrēnieši. Tikmēr novada dome apgalvo, ka finansējums piešķirts no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, jo gluži vienkārši tas netika iekļauts 2016.gada budžetā.
21. aprīļa Ogres domes sēdē tika pieņemts lēmums piešķirt 105 030 eiro finansējumu no pašvaldības budžeta sadaļas ''Izdevumi neparedzētiem gadījumiem'' dažādiem mērķiem. Lēmumā bija iekļauts arī punkts - pilsētas skvēra projektēšana par 50 000 eiro.
Kā izrādās, šī projekta tāme par skvēra izbūvi ir izstrādāta 17.decembrī ar kopējo plānoto izmaksu summu 1 340 617 eiro, noskaidrojuši ogrēnieši, kuri ir neizpratnē - ja jau reiz pērnā gada nogalē bija zināma tāme, kādēļ finansējums netika iekļauts šā gada budžetā, bet tagad tiek prasīts no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
“Cita Ogre ir trāpījusi uz fantastiskas tāmes, kurā redzams, kā tiek iztērēti mūsu pilsētas iedzīvotāju samaksātā nodokļu nauda - 1 340 617, 65 eiro apmērā. Tāme sastādīta par mūsu Brīvības ielas skvēra labiekārtošanu. Nekas jau nebūtu pret šo projektu, bet vai patiešām mums Ogrē nav vairs citu vietu, kur vajadzīgi līdzekļi, lai tagad tērētu naudu nesen izremontētā skvērā?” raksta grupiņas Cita Ogre aktīvisti.
Viņi ir neizpratnē, kādēļ Ogrē tiks būvēta vēl viena estrāde. “Vai tad beidzot dome nevar vienoties ar tagadējiem saimniekiem un izīrēt esošo estrādi, kuru iepriekšējā vadība atdeva privatizācijā?” neizpratnē ir ogrēnieši.
Tāmē paredzēts jaunu estrādi būvēt par 450 tūkstošiem eiro. Tāpat tāme paredz strūklakas izbūvi Brīvības ielas skvērā par 150 tūkstošiem eiro. “Protams, pret strūklaku arī nav nekas pret, tad, lūdzu, varbūt nebūvējiet vecam komunistam pieminekli, bet novirziet strūklakas būvniecībai. Protams, mēs būvējam jaunus pieminekļus, bet pie vecā leģendāra "Lācīša" pilsētas centrā apkārt uzlikt smuku bruģīti, lai bērniem nav jākāpj pa veciem nodrupušiem akmeņiem vairākus gadus, – nevaram,” secina Ogres aktīvisti.
Cita Ogre piedāvā apstādināt šo projektu un katram iedzīvotājam rakstīt e-pasta vēstuli domes izpilddirektoram Pēterim Dimantam un pilsētas mēram Artūram Mangulim ar pieprasījumu, lai beidz nelietderīgi tērēt viņiem uzticētos līdzekļus.
Savukārt Ogres novada pašvaldības izpilddirektors Pēteris Dimants Pietiek skaidro, ka pilsētas skvērs kļuvis par iemīļotu iedzīvotāju un pilsētas viesu pulcēšanās vietu. “Ņemot vērā, ka Ogrē un Ogres novadā norisinās aktīva kultūras dzīve, Ogres novada pašvaldība vēlas izmantot jauniegūto īpašumu Brīvības ielā 18/20 un tā piegulošo teritoriju savu iedzīvotāju interesēs, lai izveidotu brīvdabas skatuvi, zaļo kvartālu ar tirdziņu u.t.t., kur Ogres pilsētas iedzīvotājiem un viesiem pulcēties dažādos pasākumos,” atbildē Pietiek raksta amatpersona.
Pēc viņa skaidrojuma tāme, kas parādījusies interneta resursos (to šodien publicējam), esot būvniecības iecere, kurai esot provizorisks raksturs un kura tikšot precizēta. “Pēc skiču projekta izveidošanas tiks izsludināta arī publiskā apspriešana, kur ikviens Ogres novada iedzīvotājs varēs paust savu viedokli un piedalīties Ogres pilsētas attīstībā. Pēc skiču projekta apstiprināšanas tiks izsludināts arī publiskais iepirkums, kura rezultātā tiks izraudzīts būvnieks. Tāpat projekta īstenošanai tiek plānota arī līdzfinansējuma piesaiste,” skaidro Dimants.
Iemeslu, kādēļ projektēšanai nauda piešķirta no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, viņš skaidro diezgan triviāli: “Finansējums piešķirts no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, jo tas netika iekļauts 2016.gada budžetā.”
Par iemesliem, kādēļ Ogrē nepieciešams būvēt vēl vienu estrādi, izpilddirektors paskaidro, ka esot nepieciešams sakārtot pilsētvidi Ogres vēsturiskajā centrā - pilsētas sirdī. “Ogres novada pašvaldība un Ogres iedzīvotāji ir neapmierināti ar to, ka nav kvalitatīvas un plašas vietas, kur iedzīvotājiem pulcēties svētkos - Ogres pilsētas svētkos, Mūzikas svētkos, Ogres novada dziesmu svētkos u.c. Skvērā nav pietiekoši soliņu, kur atpūsties un vērot šos pasākumus, tāpat iztrūkst arī publiskās tualetes pilsētas centrā. Arī Ogres kultūras centra 2015.gada janvārī izsludinātajā Ogres Kultūras centra un pieguļošās teritorijas revitalizācijas metu konkursā kā viens no priekšlikumiem Ogres vēsturiskā centra attīstīšanai tika ierosināts šo Brīvības ielas 18/20 teritoriju veidot kā radošu kvartālu,” norāda domes amatpersona.
Viņš atgādina, ka esošā brīvdabas estrāde Ogrē ir privātīpašums, par kura īri pašvaldībai ir jāmaksā. Tāpat bieži pasākumos tiekot arī īrētas pārvietojamās skatuves. “Pasākumi šajā Ogres brīvdabas estrādē ir plānoti un norisināsies, tomēr tā ir pārāk liela dažādu mazāka mēroga pasākumu organizēšanai. Esošajā estrāde paredzēta pasākumiem ar apmeklētāju skaitu pat virs 12 tūkstošiem,” skaidro Dimants.
Savukārt novada aktīvisti ir pārliecināti, ka par summu, kas paredzēta jaunai estrādei, pašreizējo varētu īrēt vairākus gadu desmitus uz priekšu.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
