Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

18.jūnijā Ogres novada pašvaldības dome izlēma, ka vajadzētu novērst vēsturisko netaisnību, atdodot Ludvigam Tribockim nosaukumu "Ogres Goda pilsonis", kas viņam tika piešķirts 2003. gada 6. novembrī, bet pēc tam atņemts 2005. gada 10. februārī, nelikumīgi atsaucot lēmumu par piešķiršanu. Bet vai šī persona tiešām pelnījusi Ogres novada pašvaldības augstāko apbalvojumu?

L.Tribockim savulaik piederēja gaļas pārstrādes uzņēmums "Triāls", kas no neliela aknu pastētes ceha zibens ātrumā kļuva par savā nozarē lielāko Latvijā, bet nu jau vairākus gadus kā likvidēts. Man atmiņā bija iesēdies, ka apbalvojums Tribockim tika piešķirts par to, ka viņa "Triāls" tolaik lielas summas maksāja nodokļos, to man neoficiāli apliecināja arī pašvaldībā, tomēr interneta resursos atrodama cita informācija.

Tātad – lai šoreiz paliek nodokļu tēma, nav pat vērts apspriest, cik šis uzņēmums toreiz samaksāja valstij vai, cik man zināms, arī nokrāpa, jo Ogres novada pašvaldības augstākajam apbalvojumam Ludvigu Tribocki ieteicis Ogres privātskolas kolektīvs.

Pieļauju, ka toreiz šo mācību iestādi apmeklēja kāds no Tribocka, bērniem, tad jau tikai loģiski, ka veiksmīgais uzņēmējs neskopojās, pa reizei savu maku paverot arī skolas materiālo vajadzību apmierināšanai. Ogres privātskolas kolektīva ieteikumā tas bijis noformulēts: "… par nesavtīgu un ilggadīgu darbu sociālās aprūpes jomā."

Par nesavtīgumu nepateikšu, bet, ja jārunā par ilggadīgumu, tad pareizāk būtu lietot vārdu "ilggadēju". Lai gan patiesībā neder neviens no abiem variantiem, jo tikai pāris gadus pēc apbalvojuma piešķiršanas Ogres privātskola faktiski bankrotēja.

Vispār ir tas pats vecais stāsts par Ogres pašvaldības tam laikam tik raksturīgo "biznesu". Šajā gadījumā – par deviņdesmitajos gados notikušo bērnudārza ēkas, kas atrodas Ogrē, Lapu ielā 9, pārdošanu uzņēmumam "Holdinga kompānija FELIX" par teju smieklīgu cenu.

Holdinga kompānija bija tā, kas nodibināja Ogres privātskolu, kurā lielākoties mācījās tā laika veiksmīgāko uzņēmēju atvases. Pagāja kāda desmitgade, un Ogres novada pašvaldība saprata, ka pilsētā akūti trūkst bērnudārzu, tāpēc 2005. gadā ēku Lapu ielā 9 atpirka atpakaļ, nu jau samaksājot par to kādas desmit reizes lielāku summu – 460 tūkstošus latu. Tagad tur atkal darbojas pirmsskolas izglītības iestāde "Strautiņš".

Ogres privātskola no likvidēšanas tika burtiski izglābta, bet to izdarīja ne jau "Holdinga kompānija FELIX", uzņēmējs Ludvigs Tribockis vai vēl kāds nesavtīgs labvēlis, bet gan Ogres katoļu draudze. Izglītības iestāde tika reorganizēta un tagad darbojas kā Ogres Sv. Meinarda katoļu pamatskola.

Šajās dienās vairākiem ogrēniešiem uzjautāju, vai viņi zina tādu bijušo Ogres Goda pilsoni kā Ludvigs Tribockis? Ir pa kādam, kurš atceras viņa kūpināto desu garšu, bet, ja godīgi, tad tādu ir mazākumā.

Žēl gan, ka mūsu laiku varoņi tik drīz tiek aizmirsti, sevišķi, ja atceramies, ka Tribockis divos sasaukumos bija Ogres novada pašvaldības domes deputāts, turklāt, kā es uzskatu, viens no odiozākajiem mūsu tautas priekšstāvjiem. L.Tribockis atmiņā palicis ar to, ka savās ikdienas gaitās spēja saskatīt lietas, ko pēc tam uzskatīja par domes sēdēs apspriešanas vērtām. Piemēram, to, ka degvielas uzpildes stacijā, kur viņš plastmasas kanniņā pildīja benzīnu zāles pļāvējam, viņš esot apkrāpts par 70 santīmiem, vai to, ka automašīnas gar viņa māju braucot pārlieku ātri, tādēļ tieši tajā ielā vajagot ar steigu uzstādīt ātrumvaļņus.

Reizēm izskatījās, ka izrādīšanās šim deputātam ir svarīgāka par darbu, jo, piemēram, viņš demonstratīvi nepiedalījās balsošanā brīžos, kad kāds no kolēģiem dzēra kafiju, piekožot cepumus. Starp citu, sava pirmā sasaukuma laikā deputāts Tribockis gadiem negāja uz kasi pēc algas, solīdams, ka šo naudu ziedošot labdarībai. Kad tuvojās nākamās vēlēšanas, Tribocka plāni pēkšņi mainījās – viņš pieprasīja pašvaldībai, lai tā izmaksā viņam tobrīd sakrājušos visus vairāk nekā 10 tūkstošus latu uzreiz, jo gribot tos izmantot savā priekšvēlēšanu kampaņā.

Ja atgriežamies pie ātrumvaļņiem, ko Tribockis vēlējās redzēt uz ielas, kas ved gar viņa savrupmāju, tad pirms tieši desmit gadiem viņš bija tas, kurš gandrīz izgāza 300 tūkstošus vērto Mednieku ielas rekosntrukcijas projektu.

Lai Mednieku iela kļūtu tāda, kādu mēs to redzam arī šodien – ar labu asfalta klājumu, ātrumvaļņiem, kā arī ar bruģētu gājēju un velosipēdistu celiņu, pašvaldībai bija nepieciešams no trim māju īpašniekiem atsavināt nedaudz zemes. Sertificēti vērtētāji lēsa, ka zemes cena varētu maksāt 8,05 latus par kvadrātmetru.

Kā par nelaimi, bet viens no zemes gabaliem piederēja Tribocku ģimenei jeb tobrīd Andai Tribockai. Deputāts Ludvigs Tribockis tajā situācijā pārstāvēja savas dzīvesbiedres intereses, informējot domi, ka zeme esot daudz vērtīgāka – 20 latu par kvadrātmetru. Pašvaldība tik pārlieku lielu cenu nedrīkstēja maksāt, bet situāciju toreiz mēģināja risināt deputāts un uzņēmējs Andrejs Ceplītis, kurš Tribockiem no saviem personīgajiem līdzekļiem pārskaitīja starpību jeb 2760 latus. Tiesa, kā izrādījās, tāds risinājums nebija likumīgs, tāpēc Ceplītis savu naudu saņēma atpakaļ.

Galu galā, kad Tribocku ģimenes īpašums jau piederēja vienam no viņu bērniem, vienošanās tika panākta – Tribocki piekrita, ka pašvaldība viņiem atsavināto zemes gabalu kompensē ar citu tikpat vērtīgu – Ogrē vai Ogresgalā atrodošos. Manuprāt, Tribocki šajā darījumā guva pat dubultlabumu, jo gājēju/velosipēdistu celiņš ļoti pat piestāv viņu mājai, turklāt dažu labu reizi viņi to izmantojuši savu automašīnu novietošanai, lai arī tā tikusi bloķēta teju visa ietve…

Ko es ar šo savu atmiņu apkopojumu gribu paust? Grūti iebilst, ka Ludvigam Tribockim viņa apbalvojums tika atņemts nelikumīgi. Toreiz plašsaziņas līdzekļos tika publicēta Valsts ieņēmumu dienesta informācija par SIA "Triāls" teritorijā atrastu kravas automašīnu, kas bijusi piekrauta ar kontrabandas gaļu. Tas arī bijis par iemeslu "darbaļaužu" parakstītai vēstulei par Ogres Goda pilsoņa nosaukuma atņemšanu L.Tribockim.

Tajā pašā laikā tagadējiem lēmuma pieņēmējiem pirms rokas pacelšanas vajadzētu aizdomāties, vai tiešām šī persona bija pelnījusi tik augstu apbalvojumu? Varbūt toreiz būtu pieticis ar kaut ko tādu kā titulu "Gada Ogrēnietis"? Starp citu, arī savu politiķa karjeru Ludvigs Tribockis noslēdza samērā nožēlojami, jo bez attaisnojoša iemesla neapmeklēja veselu virkni domes sēžu, līdz kolēģi viņam anulēja deputāta mandāta. Pēc tam aizritējuši jau vairāk nekā astoņi gadi, bet par tādu Tribocki Ogrē nekas vairs īsti nav dzirdēts, viņš nav ne nesavtīgs, ne politiski vai sabiedriski aktīvs…

Vai pašvaldības augstākais apbalvojums, to atdodot Ludvigam Tribockim, netiek diskreditēts, jo lielākoties to tomēr piešķir izcilām personībām par viņu mūža ieguldījumu, nevis par dažiem finansiāliem ziedojumiem kādam privātam biznesa projektam?

Es piekrītu Ogres novada domes priekšsēdētājam Egilam Helmanim (attēlā), ka apbalvojuma atņemšana Ludvigam Tribockim bija nelikumīga, bet esmu pārliecināts, ka tā atdošana viņam būs ļoti netaisnīga. Turklāt grūti paredzēt, kā uz to reaģēs pats Tribockis, kurš, vēl būdams deputāta godā, paziņoja: "Mūsu ģimenei no šīs pašvaldības neko nevajag, un arī mūs lai pašvaldība netraucē!"

Kā var saprast, titula atjaunošanas iniciators ir tieši E.Helmanis, kurš nule komiteju sēdes laikā pauda, ka Goda nosaukums Tribockim, iespējams, ticis atņemts tā laika deputāta Gunāra Kārkliņa aktivitāšu dēļ. Domāju, ka E.Helmanim noteikti zina, kā viss notika īstenībā, jo tieši tajos gados viņš ar savu tagadējo nāvīgāko pretinieku G.Kārkliņu vēl bija nešķirami draugi…

Starp citu, portāla ogrenet.lv arhīvā var atrast informāciju, ka 2006.gadā žurnālisti starp tās jau pieminētās "darbaļaužu" vēstules parakstītājiem bija atpazinuši galvenokārt jauniešus, kuri darbojās sporta apvienībā "Duksis" un par tādu uzņēmēju Ludvigu Tribocki nemaz nebija dzirdējuši. Savukārt šīs sporta apvienības vadītājs bija neviens cits kā tagadējais domes priekšsēdētājs… Vai šī varētu būt Egila Helmaņa grēku izpirkšana? Ļoti iespējams…

Protams, es nevarēju pieņemt lēmumu Ogres novada pašvaldības domes deputātu vietā. Tas bija jādara viņiem pašiem, izvēloties likumīgumu vai taisnīgumu. Man tikai gribējās dzirdēt deputātu argumentus un pamatojumu, lai nebūtu pilnīga klusuma, kā komiteju sēdē…

Nu jau sēde notikusi, zinu, ka deputāti (vismaz daļa) šo manu rakstu izlasījusi, tomēr diskusijas īsti nebija, ja neskaita Edvīna Bartkeviča jautājumu, vai pats Tribockis zina par šo domes iniciatīvu. Egils Helmanis atbildēja, ka zinot gan, turklāt bijušais deputāts sakoties būt pat priecīgs, ja atgūtu savu apbalvojumu.

Ar lielu balsu pārsvaru (atturējās tikai Bartkevičs) deputāti nobalsoja par apbalvojuma "Ogres Goda pilsonis" atjaunošanu Ludvigam Tribockim. Man nav žēl – lai taču bijušais sociālās aprūpes jomas aktīvists var būt gandarīts. Turklāt šis nebūt nav vienīgais piemērs, kad Ogres novada pašvaldības  augstākais apbalvojums ticis, manuprāt, tā necienīgai personai. Piemēram, viens no deputātiem pats man savulaik stāstīja, ka nosaukums "Ogres Goda pilsonis"’piešķirts arī kādam Valsts drošības komitejas ziņotājam…

Šo savu rakstu nosūtīju arī vietējiem ziņu portāliem ogrenet.lv un fakti,lv, kā arī reģionālajam laikrakstam "Ogres Vēstis Visiem". Diemžēl neviens no šiem plašsaziņas līdzekļiem ne tikai nepublicēja to, bet pat neatbildēja man…

Novērtē šo rakstu:

38
4

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

13

Pensiju 2.līmeņa iemaksu samazināšana grauj uzticību valsts pensijai

FotoFinanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Lasīt visu...

21

14 mīti par inflāciju un cenām

FotoAr ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Lasīt visu...

21

Netematiska un nekonsekventa doma. Latvju tautas vērtējumi

FotoPēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Lasīt visu...

21

Kur slēpjas igauņu veiksmes atslēga - kāpēc kaimiņi spēj pieņemt racionālus lēmumus, bet mēs ne?

FotoIr taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Lasīt visu...

10

Vai patiešām „Rail Baltica” jēgas meklējumu dēļ ir jāieķīlā visas valsts nākotne?

FotoKomentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Lasīt visu...

21

Darbinieku trūkums – problēma samilst. Ko varam mācīties no attīstītākajām ekonomikām?

FotoRīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Lasīt visu...

21

Kā var būt, ka atalgojums atsevišķu valsts kapitālsabiedrību vadībai ir lielāks par atalgojumu līdzvērtīgu privātu uzņēmumu vadītājiem?

FotoValsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi