Iesaki rakstu: 
Rail Baltica projekts ir pilna mēroga būvniecības fāzes priekšvakarā, un Latvija ir gatava uzsākt būvniecības darbus pamatlīnijas iecirkņos Lietuvas virzienā.
Pēdējā EISI finansējuma uzsaukumā arī esam saņēmuši šīm mērķiem nozīmīgus papildu investīciju līdzekļus no ES.
Diemžēl ierobežota kopējā finansējuma apstākļos Eiropas Savienība arī Rail Baltica projektam nav piešķīrusi līdzfinansējumu būtiskām, ar būvniecību saistītām aktivitātēm, tostarp būvuzraudzībai un zemju atsavināšanai. Līdz šim šādas aktivitātes vienmēr tika līdzfinansētas no ES puses, turklāt ar augstu - līdz 85% - intensitāti.
Labi apzināmies, ka ES kopējais investīciju finansējuma apjoms pārrobežu transporta projektiem ir katastrofāli nepietiekams. To apliecina arī pēdējais EISI finansējuma uzsaukums, kurā dalībvalstis pieteica projektus un aktivitātes, kas vairākkārt pārsniedza pieejamo finansējumu.
Neskatoties uz to, acīmredzami nepārdomāta ir šāda spēles noteikumu maiņa attiecībā uz iepriekš attiecināmām Rail Baltica aktivitātēm. Šo aktivitāšu finansēšana pilnā apjomā no valsts budžeta uzliek neparedzētu slogu valsts budžetam.
Tāpēc rosināsim Ministru kabinetu vērsties pie Eiropas Komisijas ar aicinājumu detalizētāk skaidrot šos lēmumus un meklēt ilgtspējīgākus finansēšanas lēmumus, lai kopīgiem spēkiem virzītos uz priekšu ar šo visas ES līmenī stratēģiski svarīgo projektu.
Seko mums 
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
