Iesaki rakstu: 
Rail Baltica projekts ir pilna mēroga būvniecības fāzes priekšvakarā, un Latvija ir gatava uzsākt būvniecības darbus pamatlīnijas iecirkņos Lietuvas virzienā.
Pēdējā EISI finansējuma uzsaukumā arī esam saņēmuši šīm mērķiem nozīmīgus papildu investīciju līdzekļus no ES.
Diemžēl ierobežota kopējā finansējuma apstākļos Eiropas Savienība arī Rail Baltica projektam nav piešķīrusi līdzfinansējumu būtiskām, ar būvniecību saistītām aktivitātēm, tostarp būvuzraudzībai un zemju atsavināšanai. Līdz šim šādas aktivitātes vienmēr tika līdzfinansētas no ES puses, turklāt ar augstu - līdz 85% - intensitāti.
Labi apzināmies, ka ES kopējais investīciju finansējuma apjoms pārrobežu transporta projektiem ir katastrofāli nepietiekams. To apliecina arī pēdējais EISI finansējuma uzsaukums, kurā dalībvalstis pieteica projektus un aktivitātes, kas vairākkārt pārsniedza pieejamo finansējumu.
Neskatoties uz to, acīmredzami nepārdomāta ir šāda spēles noteikumu maiņa attiecībā uz iepriekš attiecināmām Rail Baltica aktivitātēm. Šo aktivitāšu finansēšana pilnā apjomā no valsts budžeta uzliek neparedzētu slogu valsts budžetam.
Tāpēc rosināsim Ministru kabinetu vērsties pie Eiropas Komisijas ar aicinājumu detalizētāk skaidrot šos lēmumus un meklēt ilgtspējīgākus finansēšanas lēmumus, lai kopīgiem spēkiem virzītos uz priekšu ar šo visas ES līmenī stratēģiski svarīgo projektu.
Seko mums 
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
