Iesaki rakstu: 
Rail Baltica projekts ir pilna mēroga būvniecības fāzes priekšvakarā, un Latvija ir gatava uzsākt būvniecības darbus pamatlīnijas iecirkņos Lietuvas virzienā.
Pēdējā EISI finansējuma uzsaukumā arī esam saņēmuši šīm mērķiem nozīmīgus papildu investīciju līdzekļus no ES.
Diemžēl ierobežota kopējā finansējuma apstākļos Eiropas Savienība arī Rail Baltica projektam nav piešķīrusi līdzfinansējumu būtiskām, ar būvniecību saistītām aktivitātēm, tostarp būvuzraudzībai un zemju atsavināšanai. Līdz šim šādas aktivitātes vienmēr tika līdzfinansētas no ES puses, turklāt ar augstu - līdz 85% - intensitāti.
Labi apzināmies, ka ES kopējais investīciju finansējuma apjoms pārrobežu transporta projektiem ir katastrofāli nepietiekams. To apliecina arī pēdējais EISI finansējuma uzsaukums, kurā dalībvalstis pieteica projektus un aktivitātes, kas vairākkārt pārsniedza pieejamo finansējumu.
Neskatoties uz to, acīmredzami nepārdomāta ir šāda spēles noteikumu maiņa attiecībā uz iepriekš attiecināmām Rail Baltica aktivitātēm. Šo aktivitāšu finansēšana pilnā apjomā no valsts budžeta uzliek neparedzētu slogu valsts budžetam.
Tāpēc rosināsim Ministru kabinetu vērsties pie Eiropas Komisijas ar aicinājumu detalizētāk skaidrot šos lēmumus un meklēt ilgtspējīgākus finansēšanas lēmumus, lai kopīgiem spēkiem virzītos uz priekšu ar šo visas ES līmenī stratēģiski svarīgo projektu.
Seko mums 
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.
