Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka
Foto

OIK – kas slēpjas zem deķa

Ivars Zariņš, Saeimas deputāts
16.11.2017.
Komentāri (5)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tautai labāk ir nezināt, kā taisa desas un politiku. Šis raksts būs par to, kā tika (un joprojām tiek) taisīta subsidētās elektroenerģijas “politika”, kāpēc ar to mēs esam tur, kur mēs esam, un vai no “turienes” mūs sagaida kāda izeja.

Vispirms - vai tiešām šis “OIK slogs” bija neizbēgams un sekas no tā – neparedzamas, kā sabiedrībai tas tiek iegalvots. Nē, tas tā nav! Jau pirms vairākiem gadiem šī raksta autors gan kā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes loceklis, gan vēlāk, 2010.gadā kā SPRK priekšsēdētāja pienākumu pildītājs uzdrošinājās norādīt politiskajai elitei uz sagaidāmajām sekām, ja tā turpinās piekopto “OIK politiku” (subsidētās elektroenerģijas atbalsta shēmas), taču izpelnījās no elites nosodošu un apmelojošu novērtējumu par izteiktajiem brīdinājumiem un veiktajiem aprēķiniem, kuri nu ir piepildījušies un ir redzami ikkatram, maksājot savu elektroenerģijas rēķinu.

Kā tapa radīts piesegs?

Tas viss tika piesegts ar pasaku par “zaļāku” Latviju, ko no mums pieprasa Eiropa. Ar lielu entuziasmu Latvija pati uzņēmās sasniegt ambiciozu mērķi - līdz 2020. gadam saražotajam enerģijas īpatsvaram no atjaunojamajiem energoresursiem (AER) ir jāsasniedz 40%, kad Eiropas vidējais “sapņu mērķis” tika nosprausts uz 20% (un pat tas paliks neīstenots). Savukārt, lai šīs atbalsta shēmas varētu īstenot arī gāzes stacijām (kas ir daudz ērtākas par biomasas stacijām gan no ekspluatācijas, gan investīciju viedokļa), tika radīts vēl viens stāsts - par enerģētiskās neatkarības stiprināšanu, kurš tiks īstenots ar efektīvu koģenerāciju.

Šī ideja tika nopārdota sabiedrībai un leģitimizēta - vispirms nostiprināta ar likumu (leģendārais “dubultais tarifs”), bet vēlāk – ar deleģējumu valdībai lemt par to, ko un kā darīt, lai šos mērķus sasniegtu. Tas deva ērtu iespēju valdībai rīkoties pēc sava prāta - radīt dīvainas un dāsnas atbalsta shēmas, jo nekādi ierobežojumi vai principi, kā būtu jānosaka atbalsta apmērs (piemēram, maksimālā rentabilitāte, korelācija ar tirgus apstākļiem u.c.), kā arī tas, kam un kā šo atbalsta nosacījumu izpilde būtu jāpārrauga, lai atbalsts netiktu sniegts nepamatoti, likumā netika noteikts, atstājot to pilnībā valdības ziņā (toties skaidri pasakot, kam par to visu būs jāmaksā).

Tika paredzēts, ka tām stacijām, kuru uzstādītā elektriskā jauda būs lielāka par 4MW, elektroenerģijas iepirkuma cenu noteiks nevis valdība, bet SPRK. Un tā noteikti nav sagadīšanās, ka starp vairāk nekā tūkstoš izsniegtajām atļaujām jūs gandrīz neatradīsiet atļaujas ar uzstādāmo elektrisko jaudu virs četriem megavatiem (ar retiem izņēmumiem, piemēram, skandināvu kompānijas “Fortum” projekts) pat tajās vietās, kur ir liels elektrības un siltuma patēriņš (viens no uzskatāmākajiem piemēriem ir Daugavpils) un kur pamatoti būtu bijis uzstādīt lielākas jaudas koģenerācijas stacijas (jo lielāka stacija efektīvāk izmanto kurināmo un spēj saražot enerģiju lētāk), lai nodrošinātu efektīvāku koģenerāciju un patērētājiem lētāku enerģiju.

Tā tika sagatavota augsne, iespējams, lielākajai “valsts nozagšanai” Latvijas vēsturē, par kuru visai Latvijas sabiedrībai nu ir jāmaksā simtiem miljonu eiro (2016.gadā OIK maksājums – 237 miljoni eiro) katru gadu un vēl daudzus gadus uz priekšu. Kopējais maksājumu slogs, ko mums nāksies nomaksāt šīs OIK afēras dēļ, ja nekas nemainīsies, būs mērāms miljardos eiro! Uz šī fona “oligarhu sarunas” izskatās pēc tādu mazu puišeļu alošanās.

Kā tas tika īstenots?

Tas viss atradās EM paspārnē, kas to režisēja (vai izpildīja režiju) un piesedza, lai to daudzus gadus varētu sekmīgi īstenot vairākos līmeņos.

Vispirms piesegs - skaists politiskais uzstādījums: ES prasības (kuras paši sev uzlikām), enerģētiskā neatkarība. Tad normatīvā vide, kas ļauj īstenot dīvaino un dāsno atbalstu – neskaidra, samudžināta, ar interpretējamām normām, kuras it kā skan pareizi (rada “pareizo” iespaidu, lai var ar to piesegties), bet dod iespēju katram spēles dalībniekam tās saprast un izmantot, kā tas ir tam vajadzīgs (un pēc tam piesaukt tiesisko paļāvību).

Rezultātā tika radīti “normatīvie caurumi” caur kuriem legāli var īstenot darbības, kuras sakārtotā normatīvā vidē skaitītos kā krāpniecība vai nebūtu iespējamas - būtu vērtējamas kā acīmredzami absurdas (piemēram, žurnālistu atspoguļotie notikumi par iespējamo krāpniecību patiesībā ir notikuši EM veidotās normatīvās vides ietvaros – skat. piemēru tālāk).

Nākamais līmenis – normatīvo prasību vajadzīgās interpretācijas leģitimizācija, lai uz šīs afēras piesegu tiešām varētu paļauties, jo interpretējamā normatīvajā vidē tomēr pastāv risks - kuru interpretāciju tiesa var atzīt par “pareizo”, ja tomēr sanāk strīdēties ar kādu - tāpēc pats šīs normatīvās vides izveidotājs – EM “interesentiem” veic to rakstiskas instrukcijas vai skaidrojuma formā (piemērs - TV atspoguļotais EM sniegtais skaidrojums par jaudas samazināšanu un piešķirtā atbalsta saglabāšanu – vēstuli skat. zemāk pievienotajā saitē uz EM sniegto atbildi Saeimai).

Vēlāk pati EM uz šādas interpretācijas pamata jau pieņem tālākus lēmumus, kuri citādāk nonāktu pretrunā ar normatīvā regulējuma jēgu un mērķi (piemēram, attiecībā uz atļaujām par jaunu jaudu ieviešanu, termiņu pagarināšanu, kuri pieņemti vēl šogad).

Ne velti EM pazūd dienesta pārbaudes rezultāti par EM pieņemtajiem lēmumiem. Ir jābūt ļoti nopietniem (motivējošiem?) iemesliem, lai kaut kas tāds notiktu valsts iestādē.

Paļāvība, nolaidība vai…?

Vai ir vēl nākamais līmenis? Jā, ir! Tā ir visa šīs afēras piesegšana ar bezdarbību, pārraugot šī valsts atbalsta piešķiršanas pamatotību - neveicot gandrīz nekādas reālas darbības (tikai formālu dokumentu pārbaudi), lai pārliecinātos, vai atbalsta saņēmēji vispār reāli pilda atbalsta nosacījumus un būtu tiesīgi saņemt šo atbalstu. Atliek vien iesniegt EM pareizi aizpildītus dokumentus!

Un gadījumā, ja nu tomēr kādam gadās “iekrist” un tapt pieķertam (teiksim, blēdoties ar kurināmo, nenodrošinot atbalstam paredzētu enerģijas ražošanas efektivitāti, vai vispār ražojot enerģiju atbalstam neatbilstošā veidā), tad… par to nekas nebūs – blēdim tiks dota iespēja to novērst deviņu mēnešu laikā. Nu, ļoti motivējoši, lai censtos visu laiku apzinīgi pildīt izsniegtās atļaujas nosacījumus! Cik gan pamatots ir EM pārsteigums, ka tā “pamatoti bija paļāvusies” uz komersantu godprātīgu rīcību? Varbūt tas ir bijis pamatots ar kaut ko citu?

Diskutējot par iespējām samazināt OIK slogu, EM jau gadiem tika norādīts, ka būtu jāveic rūpīga un reāla “OIK ražotņu” darbības pārbaude, to atbilstība atbalsta nosacījumiem. Jo, jau izsniedzot atļaujas, bija redzams, ka daudzas no stacijām nespēs kvalificēties vajadzīgajiem kritērijiem, lai būtu tiesīgas saņemt atbalstu (piemēram, nodrošināt lietderīgu siltuma izmantošanu).

Tomēr EM “nez kāpēc” spītīgi izvairījās to darīt. Un, ja vien žurnālisti nebūtu atklājuši sabiedrībai atsevišķus piemērus (kas tikai iezīmē aizejošā vilciena sastāva pēdējo vagonu), kā patiesībā ir tikušas īstenotas šīs “OIK shēmas”, – viss turpinātos pa vecam. Un, pateicoties EM rīcībai un bezdarbībai, šī būtu kārtējā leģitimizētā “OIK porcija” pie kopējā OIK stāsta.

Kā bez nekā nokļūt pie miljoniem?

Kā viss šis aprakstītais, šī daudzās kārtās piesegtā afēra tika īstenota praktiski, var atainot, izmantojot žurnālistu atklāto piemēru (koģenerācijas stacijas ar obligāto elektroenerģijas iepirkuma atbalstu).

Valdība ir pieņēmusi EM izstrādātos noteikumus, kuri nodrošinās dāsno atbalstu tiem, kuriem EM izsniegs savu atļauju. Atļaujas nosacījumi ir visnotaļ formāli. Un principā jebkurš atbilstošu pieteikumu “sashēmot” var ļoti ātri – galvenais izvēlēties pareizo tehnoloģiju (kurai pienākas atbalsts) un noslēgt kaut vai nodomu protokolu ar kādu, kurš nākotnē būtu gatavs (it kā) nopirkt saražoto siltumu.

Pēc tam ir jāuzvar EM izsludinātajā konkursā vai arī jāzina, kad pareizi iesniegt savu pieteikumu, lai vienkārši tiktu pie atļaujas, kad tās tiek dalītas. Ja pieteikums ir pareizi aizpildīts, tiek izsniegta atļauja un noteikts atbilstošs atbalsts - iepērkamās elektroenerģijas apjoms, nosakot termiņu, kurā šī stacija ir jāuzceļ.

Ko nozīmē šādas atļaujas iegūšana, piemēram, 1 MW šķeldas koģenerācijas stacijai (jaudas lielums izvēlēts, lai būtu salīdzinošs ar “krāpniecībā” pieķertajām stacijām atļauto) – ar esošo atbalsta apjomu un elektroenerģijas cenām tie ir apmēram 1,3 miljoni eiro garantētu ieņēmumu gadā. Atbalsts tiek nodrošināts uz 10 gadiem, ja stacija tiek uzcelta un strādā atbilstoši noteikumiem.

Nav grūti saprast, ka, pat ja nav nekā vairāk par uzņēmuma juridisko čaulu (kas šajā gadījumā būtu ierasta lieta), ar šādiem dokumentiem paveras plašas spekulācijas iespējas, un tiem jau ir vērtība. Šīs atļaujas ieguvējs var krietni nopelnīt, tālāk pats neko nedarot – vienkārši pārdodot šo uzņēmumu (dokumentu paketīti) ar perspektīvo naudas plūsmu.

Dodot gūtais neatņemams!

Un tā sākas šo dokumentu ”Eldorado klejojumi”, lai materializētu EM sniegto iespēju garantēti nopelnīt. Neskatoties uz to, ka projekta realizācijai tiek dots ļoti garš termiņš – 5 gadi, kas reāla investora gadījumā būtu pietiekami, lai staciju pagūtu uzcelt vismaz divreiz, daudziem atļaujas ieguvējiem tomēr tas neizdodas, tāpēc tie dodas pie EM, lai šo atļauju pagarinātu vēl uz 2 gadiem. Un EM atkal lemj. Tā vietā, lai kritiski izvērtētu šo situāciju (vai tiešām ir reāls iemesls pagarināt), parasti atļauju arī pagarina vienkārši uz uzņēmēja iesnieguma pamata, nemaz nepārbaudot lietas reālos apstākļus (skat. šādu iesniegumu kopiju pievienotajā saitē uz EM sniegto atbildi Saeimai).

Savukārt, lai apietu situācijas, kad termiņu nav iespējams pagarināt, bet tomēr EM aplaimotais komersants nezaudētu EM izsniegto atļauju, ministrija ir ieviesusi inovāciju, kura nekur, pat pašas radītajos normatīvajos aktos, nav paredzēta, ir absurda un pretrunā ar pašas izstrādāto noteikumu jēgu un regulējumu – nosakot, ka atļaujas nosacījumi ir izpildīti (atļauja tiek saglabāta), ja termiņā tiek nodota kaut vai simboliski maza ražošanas jauda.

Un kā tad paliek ar visiem tiem nosacījumiem un informāciju (stacijas plāns, izmantojamās tehnoloģijas, tām atbilstošie efektivitātes aprēķini, utt.), kura EM bija nepieciešama, lai izvērtētu atļaujas piešķiršanas pamatotību konkrētam gadījumam? Ja pēc tam tā vietā var uzstādīt jebko citu, tad kāda jēga bija tos noteikt?!

Turklāt EM vēl paziņo, ka šādā gadījumā komersantam piešķirtais atbalsta apjoms, kurš tika noteikts pavisam citai jaudai un citai tehnoloģijai, tiek saglabāts!

Acīmredzamais – neticamais?

Tieši šādā veidā, EM veidojot atbilstošu piesegu, ir tikušas īstenotas sabiedrībai atklātībā nākušās “krāpniecības”, kuras visdrīzāk izrādīsies leģitīmas, jo tikušas īstenotas saskaņā ar EM lēmumiem un dotajām instrukcijām.

Neskatoties uz to, ka sākotnēji EM ir izsniegusi komersantam atļauju uzstādīt staciju ar vienu jaudu, kuras lielums parasti ir 1 - 3 Mw (1Mw= 1000kw), piešķirot šai jaudai atbilstošu obligātā iepirkuma apjomu, tā pēc tam pati ir atļāvusi šim komersantam uzstādīt jaudu, kas ir vismaz simt reižu mazāka (10kw) - lai tādejādi, to “uzstādot”, komersants būtu izpildījis atļaujas nosacījumus un saglabājis tam piešķirtās atbalsta tiesības. Komersants “godīgi” to arī izdara - uzstādot konteineru ar EM atļaujā paredzēto jaudu. Savukārt „Sadales tīkls” to pieņem (jo atļaut uzstādīt šādu jaudu ir noteikusi EM) – to atbilstoši SPRK noteikumiem testē un izsniedz savu aktu. Turklāt nemaldinot EM – sagatavo šo savu pārbaudes aktu, pievienojot tikai tos dokumentus, ko komersants tam ir iesniedzis - bez ekspluatācijā nodošanas akta.

Un, ja kādu tiešām šajā situācijā tiešām var turēt pamatotās aizdomās par prettiesisku rīcību, tad tā ir pati EM, kura pēc tam, izvērtējot šī komersanta iesniegumu un tam pievienotos dokumentus (?!) par atļaujā atbilstošu jaudas uzstādīšanu, ir atzinusi to par atbilstošu un pieņēmusi lēmumu ļaut komersantam palielināt uzstādīto jaudu simtiem reižu – atkal piešķirot tam to pašu iepriekš piešķirto jaudas lielumu (parasti 1-3MW apmērā) un iedodot komersantam vēl 5 gadus šo jaudu ieviešanai!

Tādejādi tieši EM ir tā, pateicoties kurai, bija iespējams īstenot šādu “krāpniecisku” shēmu. Katrs pats var pārliecināties, kā šī shēma tika īstenota, apskatot EM sniegtās atbildes un dokumentus, kas uzskatāmi apliecina augstāk minētos faktus, un ne tikai to…

http://titania.saeima.lv/LIVS12/saeimalivs_lmp.nsf/0/201A451C43EA1982C22581CB00519CA5?OpenDocument

“Ķeriet zagli?”

Nav šaubu, ka žurnālistu atklātie gadījumi nav vienīgie. Visdrīzāk EM ir gadiem piekopusi šādu sabiedrības interesēm un normatīvo aktu jēgai un mērķim neatbilstošu lēmumu pieņemšanu – gan, izsniedzot atļaujas, gan vēlāk, veicot manipulācijas ap tām, pateicoties tās izstrādātajai normatīvajai videi un tālākām tās interpretācijām, kuras kalpoja kā lielisks piesegs, lai leģitimizētu, iespējams, prettiesiskas un sabiedrības interesēm neatbilstošas darbības, kas radījušas sabiedrībai zaudējumus simtiem miljonu apmērā, graujot tautsaimniecības konkurētspēju un sabiedrības labklājību.

Amizanti, ka pašas EM reakcija uz šo žurnālistu “krāpniecības” faktu bija kā uzskatāms apliecinājums tam, ka visa šī afēra ir tikusi piesegta EM veidotās normatīvās vides ietvarā, jo pat pati EM neatsaucās ne uz vienu normu, kas būtu pārkāpta tās izdotajos noteikumos, bet gan atsaucās uz SPRK izdotajiem Sistēmas pieslēguma noteikumiem, kuri izdoti ar konkrētu Elektroenerģijas tirgus likuma deleģējumu (8.pants), lai uzraudzītu Sistēmas operatora darbību – lai tiktu nodrošināta nediskriminējoša un sistēmai droša pieslēgšanās, un tiem nav nekāda sakara ar subsidētās enerģijas ražotāju atbalsta nosacījumu kontroli.

Pat SPRK, kurš ir šo noteikumu izdevējs, atzīst, ka prasītie dokumenti par būvniecību „Sadales tīklam” nebija obligāti jāpievieno, vēl jo vairāk – „Sadales tīklam” šie noteikumi neuzliek kontrolēt, kā tiek veikta būvniecība - tā vispār nav „Sadales tīkla” funkcija (tas gan neizslēdz iespējamo „Sadales tīkla” darbinieku negodprātīgu rīcību) Pēc EM izstrādātajiem noteikumiem šī kontroles pārraudzība ir jāveic pašai EM, ko tagad EM nevēlas atzīt, sakot, ka šī funkcija ir neraksturīga politikas īstenotājam un nesamērīga, lai to spētu īstenot.

Bet varbūt tā tieši arī ir visas šīs simtu miljonu afēras atslēga – lai būtu iespējams visus šos gadus to sekmīgi īstenot, bija nepieciešams, lai viss - sākot no politiskajiem uzstādījumiem, atbilstošās normatīvās vides izveides, tās piemērošanas, lēmumu pieņemšanas un to izpildes kontroles - tiktu koncentrēts vienās rokās, lai nevienam citam kā tikai EM būtu iespējams ietekmēt ar tās lēmumu piešķirtā atbalsta tālāko likteni, tādejādi piešķirot šim lēmuma īpašu vērtību…

Vai “tumbačkas” noslēpums atklāsies?

“OIK afēra” var kļūt par Vienotības giljotīnu vai tramplīnu – atkarībā no tā, ar kādu mērķi ekonomikas ministrs ir palicis savā amatā – piesegt vai atklāt to. Vai mums vēl atliek minēt, ar ko ir saistītas „Vienotības” peripetijas ap ekonomikas ministra amatu, piesauktā “pašattīrīšanās” un trauksmainie „Vienotības´ politiķu paziņojumi par jaunu “tautas slaukšanu” ar neesošu OIK 2 afēru – vai tas ir mēģinājums piesegt esošo “tautas slaukšanu” vai tomēr atmaskot šo “OIK afēru”, ņemot vērā, ka “savādie” EM lēmumi žurnālistu atklātajās skandalozajās “krāpniecības“ lietās tika pieņemti tieši esošā ministra laikā (kurš nu ir pārdomājis un vēlas palikt amatā) un tieši „Vienotības” laikā visvairāk tika pieņemti lēmumi, kuru pamatotība būtu jāpārbauda, ja tik tiešām kāds ir gatavs “pašattīrīties”…

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Labais Rīgas cars Nils

FotoKaut arī jau ir daudz runāts par “Saskaņas” piketu Rīgas mēra Nila Ušakova atbalstam, kas tika rīkots š.g. 9.februārī, ir interesanti pavērot cilvēku reakciju sociālajos medijos par šo piketu. Izteiktie viedokļi ir diezgan dažādi – daļa to kritizē, tomēr nevar noliegt, ka pietiekami daudz cilvēku izsakās pozitīvi par šāda piketa rīkošanu un atbalsta izteikšanu Ušakovam.
Lasīt visu...

21

Morālā neatlaidīgā prasība jeb nacionāli politiskais imperatīvs

FotoMorāla neatlaidīga prasība un organiska nepieciešamība ir sastopama ne tikai ētikā atbilstoši slavenā filosofa slavenajam terminam “kategoriskais imperatīvs”. Kants tā dēvēja vispārēju obligātu, mūžīgu un nemainīgu tikumisko likumu. Tas ir jāievēro ikvienam cilvēkam neatkarīgi no apstākļiem. Kategoriskais imperatīvs ir iespējams arī nacionāli politiskajā sfērā. Piemēram, latviešu nacionāli politiskajā sfērā. Faktiski tas cilvēku apziņā un dzīves praksē ir ne vien iespējams, bet vitāli vajadzīgs kā konstruktīvs un kompetents morālais uzstādījums un orientieris nacionāli politiskajos risinājumos.
Lasīt visu...

15

Pieteikšanās par vainīgu

FotoGodātā redakcija, vairs nevaru to paturēt sevī. Esmu vainīgs, atzīstos. Atzīstos pilnīgi brīvprātīgi, bez spaidiem, viltus un maldības. Nevaru gan solīties še iederīgo «vairāk tā nedarīšu», jo toreiz, pirms nu jau vairāk kā 15 gadiem, biju pārliecināts gan par notiekošā unikālo ārprātu, gan par savu pienākumu to apņirgt visiem spēkiem. Izrādījās, ka salīdzinājumā ar mūsdienu politiskās komunikācijas standartiem tā laika notikumi bija ieturētas mērenības paraugs.
Lasīt visu...

18

Vadoņa gaidīšanas svētki

FotoŠovasar plānotas Latvijas prezidenta vēlēšanas, un šobrīd neviens vispār nepiemin tagadējo prezidentu Raimondu Vējoni. Liekas, ka viņa izredzes tikt ievēlētam uz otru prezidentūras termiņu ir ļoti vājas. Vējonis tiek kritizēts par slikto oratora mākslu un sliktām angļu valodas prasmēm, viņam tiek pārmesta pasivitāte un piesaukti vēl dažādi citi trūkumi.
Lasīt visu...

15

Egils Levits ir devis neatsveramu ieguldījumu, ir vienīgais un vislabākais

FotoŠī gada jūnijā tiks ievēlēts nākamais Latvijas Valsts prezidents. Latvija ir parlamentāra republika, kurā Valsts prezidenta pilnvaras ir ierobežotas. Tomēr Valsts prezidents Latvijā nav tikai ceremoniālā figūra – parlamentārās demokrātijas iekārtā Valsts prezidenta pamatuzdevums ir uzrādīt valstij un sabiedrībai nākotnes attīstības virzienus, veicināt sabiedrības saliedētību un valsts ilgtspēju, ikdienas politisko darbu atstājot Saeimas un valdības pārziņā.
Lasīt visu...

21

Muļķim būt

FotoMaz ir to, kuri spēj saprast, kas notiek, un tomēr viņiem ir svarīgi, lai tiem būtu savs viedoklis par notiekošo.
Lasīt visu...

12

Rietumu civilizācijas krīze

FotoIevērojamais britu vēsturnieks Arnolds Toinbijs ir rakstījis, ka nevienas nācijas un nācijvalsts vēsturi nevar izskaidrot pašu par sevi – tas ir iespējams tikai civilizācijas kontekstā.[1] Tāpēc ikvienam no mums ir būtiski izprast Rietumu civilizācijas būtību, tās vēsturi un šodienu. Manuprāt, Rietumu civilizāciju šodien raksturo viens vārds – krīze. Un tā vistiešākajā veidā attiecas uz mums.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Divi vienā

Lasot manas publikācijas laikrakstos no astoņdesmito gadu beigām līdz manis uzrakstītām un izdotām grāmatām, lasītāji zina, ka nespecializējos uz kādu konkrētu tematu, bet rakstu...

Foto

Trīs aktuāli izskaidrojumi un viens negaidīts secinājums

1.Nogurums no patiesības jeb patiesības destruktivitāte. Nogurums no patiesības ir realitāte. Tāds psihiskais stāvoklis ir iespējams individuālā līmenī. Iespējams...

Foto

Rīga. Vai tiešām bezceRīga?

Kādu laiku nebiju braukusi pa Rīgu, taču aizvadītajās brīvdienās pabraukāju pa vairākiem mikrorajoniem (man gan labāk patīk teikt apkaimēm). Ticiet man –...

Foto

Vai „Jaunajai Vienotībai” ir jāpilda „Vecās Vienotības” solījumi?

Izglītības un zinātnes ministrija Vienotību pārstāvošā ministra Kārļa Šadurska personā 2018.gadā apsolīja pedagogiem darba samaksas pieaugumu. Šis solījums turklāt tika...

Foto

Kam mēs esam pret

KPV LV vajadzētu sākt aizdomāties par to, lai latvieši neatceras, kā boļševiki kungu mājas dedzināja. Kam pieder valsts vēlētājiem solīto darbu izpilde -...

Foto

Linkaits izvēlas „Yandex Taxi”?

Otrdien, 12.februārī pie Satiksmes ministrijas (SM) tiek plānots protests, kas tieši vērsts pret nozares politisko vadītāju Tāli Linkaitu (Jaunā konservatīvā partija). To...

Foto

Latvietis "Saskaņas" mītiņā pie Rīgas domes

Mans paziņojums par vēlmi piedalīties „Saskaņas” mītiņā pie Rīgas domes bija izsaucis vētru ne tikai sociālajos tīklos, bet arī ģimenē...

Foto

Ģeopolitika un mūsu neapskaužamais stāvoklis

Visjaunākie notikumi Venecuēlā, saprotams, pirmkārt un galvenokārt attiecas uz šīs valsts iedzīvotājiem un nekorekti ir iejaukties ar komentāriem viņu kultūras norisēs....

Foto

Koncepcijas projekts „Harmoniska Latvija. Taisnīgāka sabiedriskā iekārta”

Gatavojot šo projektu, par pamatu ņēmu Vācijas Brēmenes zemes satversmi. Domājot par Stradiņu dzimtas dzimto novadu Sēliju, Brēmenes zemi...

Foto

Precedents

Jau rakstīju par negaidītajiem pavērsieniem Armēnijā, par Roberta Kočarjana un Serža Sargsjana atstumšanu no varas, par Armēnijas «Samta» revolūciju, kā arī par vēlēšanām, kurās Armēnijā...

Foto

Nodrāztais tiesiskums Bordāna stilā: paši beidzām, dosim citiem

Pēdējo gadu laikā par vienu no iemīļotākajiem dažādu partiju pārstāvju vārdiem ir kļuvis vārds “tiesiskums”. Tas tiek locīts...

Foto

Vai tiešām Rozenvalds nesaprot, ka ir kļuvis par noderīgo idiotu Kremļa propagandas ķetnās?

Uzzināju, ka piektdien, 01.02.2019. "masu medija" Sputnik lapā ir intervija ar "Latvijas Universitātes sociālo un...

Foto

Rūpējoties par Baltijas valstu izaugsmi un saviem klientiem, no darba atlaidīsim 800 darbinieku

2019. gada laikā Luminor vienkāršos savu darbības modeli, tostarp samazinot darbinieku skaitu visos...

Foto

Latvistikas politiskā seja un etnopolitoloģija

Šis teksts ir veltīts latviešu tautas mentalitātes vienotībai ar politiku. Mentalitāte, demogrāfija un kultūra ir trīs pīlāri, uz kuriem balstās burtiski...

Foto

Es redzēju sapnī, kā…

“Neviens nav pārāk liels cietumam. Neviena persona vai uzņēmums, kas kaitē ASV ekonomikai, nav ārpus likuma. Tas attiecas arī uz lielajiem uzņēmumiem,”...

Foto

Kailcirte: kaimiņa skatījums

Skaidrs, ka pārskatāmā nākotnē lielāks vai (cerams) mazāks kailciršu īpatsvars Latvijas mežos ir neizbēgams. Jā, kailcirtēm nav nekāda ekoloģiska attaisnojuma, un sabiedrībai tās...

Foto

Obskurantisma aprobācija

2019.gada 28.janvārī internetā varēja izlasīt: “Līdz ar tiesnešu neatkarības palielināšanos būtiski jāpalielinās arī tiesnešu atbildības apmēram, un par šo divu aspektu samērīgumu iestāsies arī...

Foto

Ir tikai divas izvēles iespējas

Mēs visi vērojam un vērtējam pasauli, kurā dzīvojam. Atbilstoši savam vērtējumam mēs izdarām savu izvēli, un šī izvēle nosaka mūsu praktisko...

Foto

Ja Jurašs ir tik tīrs, ko tad šis tā baidās no tiesas un ko tad “bezkompromisa tiesiskuma” ieviesēji tā raustās no tiesiskuma?

Visticamākais, Juris Jurašs ir...

Foto

Nacionālā apvienība visu laiku pūš Kremļa taurē, tikai neviens to negrib redzēt

Sveicināti, mīlīši, Latvijas nacionālpatriotiski noskaņotie pilsoņi un pilsones, sveiciens arī tev, skaistā Dace Kalniņa,...

Foto

Liberālā agonija jeb ideāli, kas ātri var izzust

Sākšu ar to, ka pats pēc politiskās pārliecības vairāk tiecos būt liberāls dažādos jautājumos, kas būtu kaut vai...

Foto

„Normāla cilvēka” viedoklis un himēriskuma anatomija

Pēc 13.Saeimas vēlēšanām sākās valdības veidošanas šarāde. Tajā figurēja demogrāfiskā aina. Mūsu slavenie “naciķi” neatlaidīgi iesacīja organizēt “demogrāfijas ministriju”. Momentā...

Foto

Ideoloģija un mūsdienas: sabiedrisko organizāciju pilnvaru uzplaukums “čekas maisu” paēnā

Laikraksta “Diena” 15.janvāra numura ievadrakstā tika uzdots retorisks jautājums, proti, kas notika ar personām, kuras savulaik...

Foto

Vara barikādēs

Ikdienišķos notikumos varas attieksme pret sabiedrību ir standartizēta un iepriekš paredzama. Emocionālās piesātinātības brīžos arī dažus varas pārstāvjus pārņem sabiedrībā valdošās noskaņas un viņi...

Foto

Svarīgi, lai katrs uzņēmuma darbinieks ir iesaistīts kvalitatīvā klientu apkalpošanā

Vēlos sniegt informāciju saistībā ar publikāciju „Jauns izdomas līmenis valsts naudas šķērdēšanā: „Valsts nekustamie īpašumi” pasūta...

Foto

Kas gaidāms

2018. gada nogalē bija skaidrs, ka Amerikas Savienoto Valstu prezidenta rīcība labvēlīgi ietekmē ASV ekonomiku un radīti vairāk nekā četri miljoni jaunu darbavietu kopš...

Foto

Artus, neizdari kļūdu, nepievil un nepamet mani

Artus, piecus gadus, gatavojot informāciju un faktus Tavām Suņu būdām un vēlāk arī Saeimas runām, iepazinu Tevi kā principiālu...

Foto

Ir arī laipni un atsaucīgi mediķi

Mūsdienās, kad ir tik daudz negatīvā, tajā skaitā par veselības aprūpē notiekošo, gribētos pateikt kādu labu vārdu ar portāla starpniecību,...

Foto

Eiropas kolonizēšana: Latvijas pieredze

Gadumijā apsveŗot, kas bijis svarīgākais notikums pērn Eiropā un kas visvairāk ietekmēs tās turpmākos likteņus, atbildēt ir viegli. Tas, ka turpinājās [Rietumu]...

Foto

Kartītes, nejaušas kā proftehmeiteņu likstas

Nedēļa man sākās ar smagu izāzēšanu – izrādīju pat pusotru minūti ilgu apstulbumu, kamēr meklēju atbildi uz jautājumu: “Vai tu jau...

Foto

Izglītības interpretācijas konflikti: iemesli un untumi

Saeimas vēlēšanās uzvarējušās “6.oktobra paaudzes” valdības sastādīšanas šarādē jau no pirmās ainas figurēja solījums turpināt izglītības reformas. Tas neapšaubāmi ir...

Foto

Cik zaļi dzīvosim vecumdienās? Pensiju sistēmas ilgtspējas šķietamība

Daudz ir rakstīts un diskutēts par mūsu pensiju sistēmas nākotnes finansiālo ilgtspēju, t.i., par nākotnē sagaidāmo budžeta ieņēmumu...

Foto

„Naida runas” fabricēšana un orveliskā domu kontrole

"Visapkārt mums plosās naida runas uzplaiksnījumi,” - tā apgalvo tie, kuri vēlas attēlot noteiktus viedokļus vissliktākajā iespējamajā skatījumā, lai tos deleģitimizētu. Ja...