Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nu jau visi zina, ko nozīmē burtu salikums OIK. Mēs to katrs redzam, maksājot savus elektroenerģijas rēķinus. 2016. gadā OIK maksājuma summa bija 237 miljoni eiro. Kopumā šī afēra mums jau ir izmaksājusi vairāk nekā miljardu eiro. Un, ja šai afērai ļaus tāpat turpināties, tad saskaņā ar EM sniegto informāciju Eiropas Komisijai kopējais OIK slogs, ko mums nāksies nomaksāt, būs apmēram 3,7 miljardi eiro. Tātad mēs ar šo OIK stāstu vēl neesam pat pusē! Lūk, tā ir lielākā valsts izzagšana Latvijas vēsturē, salīdzinot ar kuru, “oligarhu sarunas” izskatās pēc tādu mazu puišeļu blēņošanās.

Taču par to tiek runāts nelabprāt, jo jau no paša sākuma OIK ir bijusi politiski piesegta afēra un tie, kas to ir pieseguši, joprojām ir pie varas. Kas par to liecina, un kā tā tika (un joprojām tiek) īstenota, tika izklāstīts iepriekšējā šim tematam veltītajā rakstā ("OIK - kas slēpjas zem deķa”), to var izlasīt šeit: https://www.pietiek.com/raksti/oik__kas_slepjas_zem_deka

Cik dārgi mums izmaksā šī OIK afēra, to uz sevis izjūt katrs, bet tikai retais zina, ka šīs OIK izmaksas varētu ļoti būtiski samazināt – to zina tie, kas gūst labumu no šīs afēras tiešā veidā, vai netiešā veidā - to piesedzot. Tāpēc tas tiek slēpts no sabiedrības, un sabiedrība tiek barota ar visādām pasakām un blēņu stāstiem.

Politiskā piesega kopskats

Tas sākās ar stāstu par ES prasībām, kas paredzēja līdz 2020. gadam palielināt no atjaunojamajiem energoresursiem (AER) iegūtās enerģijas īpatsvaru līdz 20% no kopējā saražotās enerģijas daudzuma ES dalībvalstīs. Latvija sev izvirzīja vēl ambiciozāku mērķi - 40%. Ja kāds vēlas diskutēt, vai Latvijai būtu bijis jāuzņemas šāda apmēra saistības, lai papēta, kas un kādā veidā to virzīja – iespējams, atradīs interesantas politiskās saites ar pašlaik notiekošo…

Taču galvenais visā šajā stāstā – kādā veidā politiķi izvēlējās sasniegt šos 40%. Neskatoties uz to, ka siltumenerģijas patēriņš mums ir apmēram četras reizes lielāks par elektroenerģijas patēriņu, un par spīti tam, ka AER tehnoloģijas elektroenerģijas ražošanai nav konkurētspējīgas un to izmantošanai ir nepieciešamas ļoti lielas subsīdijas atšķirībā no siltumenerģijas ražošanas, kur AER tehnoloģijām ir krietni augstāka konkurētspēja un kuras turklāt mēs spējam attīstīt un saražot paši – tika pieņemts politisks lēmums īstenot šo mērķi tieši ar elektroenerģijas ražošanu. Turklāt veidojot tam dāsnu atbalsta mehānismu.

Par kādām interesēm domāja politiķi, izdarot šādu izvēli? Kā interesēs rīkojās Ekonomikas ministrija? Pat, ja jums nav nekādas sajēgas par enerģētiku, nav sajēgas par ekonomiku, pietiek ar nelielu saprāta dzirksti, lai ieraudzītu šādas izvēles ekonomisko absurdumu un neatbilstību sabiedrības interesēm. Un tomēr tā tika izdarīta.

Lai varētu īstenot un piesegt šo afēru daudzu gadu garumā, tika izveidots vajadzīgais normatīvais regulējums:

- nepamatoti dāsnas atbalsta shēmas,

- interpretējamas tiesību normas (lai izskatās pareizi, bet rīkoties var kā ērtāk),

- formāls kontroles mehānisms.

To visu nodrošināja EM, kura pēc tam uz šādi izveidotas normatīvās bāzes ērti varēja pieņemt kādam vajadzīgos lēmumus, dodot sabiedrībai vajadzīgo interpretāciju. Turklāt lēmumi tik centīgi tiek pieņemti kāda konkrētās interesēs, ka nereti netiek ievērots pat šis īpatnēji izveidotais normatīvais ietvars, un tas tiek darīts līdz pat šim brīdim - kā to uzskatāmi parādīja TV sižeti, pretstatā EM apgalvotajam. Aprēķins ir vienkāršs – normatīvais regulējums ir tik samudžināts, ka to spēj saprast tikai tie, kas to ir izveidojuši, un tie, kas to izmanto savās interesēs. Visiem pārējiem var iestāstīt vajadzīgo interpretāciju - neviens tāpat nespēs iedziļināties un ieraudzīt, kas patiesībā notiek. Un pat, ja kāds to spētu – tad tas vēl ir jāpierāda citiem, bet patiesība ir tik šokējoša, ka tai būs grūti noticēt.

“Konteinershēmu” afēras arhitektūra

EM izmisīgi centās slēpt savus lēmumus saistībā ar TV3 žurnālistu atklātajām “OIK krāpniecībām”, pat, pārkāpjot Satversmi, atteicās tos iesniegt Saeimai, un, tikai iesaistot Saeimas Juridisko biroju un piesaucot Satversmes aizsardzības biroju, kuram jau tika gatavots iesniegums par šo Satversmes pārkāpumu, tika panākts, ka EM tos beidzot iesniedz.

Gandrīz visos šajos gadījumos shēma ir šāda.

No sākuma tiek saņemta EM atļauja ieviest elektrisko jaudu, uzstādot koģenerācijas (elektrības un siltuma vienlaicīga ražošana) iekārtu, kas kā kurināmo izmanto biomasu – ieviešamās elektriskās jaudas apjoms parasti ir vismaz 1MW vai vairāk. Šķeldas koģenerācijas stacijai atkarībā no tehnoloģijas šai elektriskajai jaudai atbilstošā siltuma jauda būs vismaz 2 līdz 4 reizes lielāka. Lai rastos priekšstats, cik tas ir daudz – 2 MW siltuma jaudai atbilstošai siltuma slodzei, lai šāda koģenerācijas stacija varētu efektīvi strādāt (lietderīgi izmantot visu saražoto siltumenerģiju) cauru gadu, būtu vajadzīga tāda pilsēta kā Tukums, kas spēj nodrošināt apmēram 2MW siltuma slodzi visa gada garumā. Kā tas bija uzskatāmi redzams šajos TV sižetos atspoguļotajos gadījumos, daudzviet šāda siltuma slodzes pieejamība, delikāti sakot, bija tikai teorētiska. Un tas ir viens no svarīgiem iemesliem, kāpēc paredzētajā laika termiņā šādas apsolītās jaudas netiek ieviestas – jo vienkārši tās ir neatbilstoši lielas un nevajadzīgas.

Kādēļ uzņēmējiem rodas tāda neracionāla vēlme pretēji biznesa loģikai censties īstenot investīcijas vairāku miljonu apmērā acīmredzamas “neiespējamās misijas” ietvaros - tā vietā, lai izvēlētos reālus, īstenojamus nosacījumus (atbilstošas jaudas)?

Tas kļūst skaidrs nākamajā shēmas solī – kad komersants pēc šīs jaudas atļaujas saņemšanas vēršas pie EM ar nākošo iesniegumu – piešķirt tam atļauju pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros no šīs stacijas, kura vēl nav uzcelta. Šis iepirkuma apjoms tiek noteikts, ņemot vērā to jaudas lielumu, kuru EM ar savu lēmumu iepriekš ir atļāvusi ieviest (vai palielināt) – jo lielāka ir šī jauda, jo proporcionāli lielāks tiek noteikts šis maksimāli iespējamais obligātā iepirkuma elektroenerģijas apjoms. Un, protams, gandrīz visos gadījumos, ja vien komersants ir spējis iesniegt pareizi sagatavotus dokumentus, šāda atļauja tam tiek piešķirta.

(Kādēļ EM vēlīgi dāļāja šādas atļaujas acīmredzamiem neracionāliem risinājumiem, tas ir atsevišķas izpētes vērts jautājums, kuru būtu jāveic institūcijām ar atbilstošu kompetenci, jo pašas EM veiktās dienesta pārbaudes rezultāti par šiem lēmumiem ir “pazuduši”. Pēc pēdējās EM sniegtās versijas tādu nemaz nav bijis - līdz rezultātam EM izveidotā komisija nemaz neesot nonākusi. Lai gan arī tāda komisijas slēdziena nav. Un nevienu līdz šim tas nav interesējis – kāpēc? Ticamāka gan šķiet kuluāros zināmā versija, ka ir tikusi panākta vienošanās par šo rezultātu “pazušanu” un ka tā pavisam šie pārbaudes rezultāti nemaz neesot “pazuduši”...)

Nākamais shēmas solis ir, kā šo EM dāsni piešķirto atbalsta apjomu saglabāt un izmantot pilnā apmērā? Dilemma ir acīmredzama – vai nu kaut kā izpildīt realitātē neizpildāmos nosacījumus, balstoties uz kuriem, ir piešķirts neadekvāti lielais atbalsta apjoms, vai arī šo nesamērīgi lielo, trekno pīrāga kumosu pazaudēt.

Šī situācija tiek atrisināta, pateicoties ļoti savdabīgajai EM rīcībai, kuras pamatotību tā joprojām nav spējusi izskaidrot. Proti, lai gan EM izsniegtais lēmums par tiesībām pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros ir pieņemts, balstoties uz komersanta iesniegto informāciju - nosakot konkrētu izmantojamo tehnoloģiju, efektivitātes un lietderības kritērijus, jaudas lielumu un termiņu, kurā enerģijas ražošanai ir jābūt uzsāktai saskaņā ar komersanta iesniegumā apliecināto, tomēr EM “pašaizliedzīgi” nāk pretī komersantam un ir gatava uzskatīt, ka tās lēmums skaitās izpildīts pat, ja lēmumā paredzētie nosacījumi nav ievēroti - galvenais, lai komersants noteiktajā termiņā pagūtu iesniegt jebkādu apliecinājumu, ka jebkāda elektroenerģijas ražošana ir notikusi un par to ir sastādīts AS “Sadales tīkli” akts.

Tad nu komersanti mudīgi saskaņā ar EM sniegtajiem skaidrojumiem uz brīdi zaļā pļavā atved un noliek iekārtu (konteineru) ar simtiem reižu mazāku elektrisko jaudu, liek to AS “Sadales tīkli” nomērīt, lai dabūtu EM vajadzīgo dokumentu, un iesniedz to EM. Kopā ar iesniegumu piešķirt tiem tiesības palielināt (simtiem reižu) uzstādīto jaudu - vēl uz pieciem gadiem.

Un visos zināmos gadījumos tas noslēdzas ar šiem komersantiem labvēlīgu EM lēmumu, kura visu to akceptē. Neskatoties uz to, ka šajos komersanta iesniegtajos dokumentos, balstoties uz kuriem, ir pieņemts šis EM lēmums, ir skaidri redzams, ka atļaujas nosacījumi nav izpildīti, tas tomēr netraucē EM saglabāt komersantam piešķirto trekno, neadekvāti lielo obligātā iepirkuma pīrāga kumosu.

Kādas pašaizliedzīgas EM rūpes par nacionālo enerģētiku!

Šādas rīcības absurduma analoģija būtu, piemēram – ja valsts vienotos ar komersantu, ka noteiktā termiņā, tam ir jāuzceļ daudzdzīvokļu nams, par ko valsts tam apsolās maksāt atbilstošu dāsnu īres maksu, bet komersants to neizdara – daudzdzīvokļu nama vietā uzstāda suņu būtu. Turklāt uz brīdi. Un tas tiek novērtēts kā šīs vienošanās izpilde! Turklāt tiek paziņots, ka komersantam paredzētā īres maksa tiks saglabāta pilnā apmērā…

Kur tas suns aprakts?

Bez šiem EM īpatnēji pieņemtajiem lēmumiem un rīcības, kas ir veicinājusi plašu krāpniecības shēmu īstenošanu daudzu gadu garumā, šie “krāpniecības” gadījumi nebūtu iespējami.

Šādas aizkustinošas rūpes par nacionālo enerģētiku nepaliek “OIK ražotāju” nenovērtētas - saskaņā ar TV veikto pētījumu kopš 2010.gada to veiktie ziedojumi ZZS sastāda vismaz 140 000 eiro, savukārt „Vienotībai”, kuras ekonomikas ministru laikos sabiedrībai tika radīts vislielākais OIK slogs, oficiāli ir saziedots vismaz 256 000 eiro.

Tas, ko parādīja žurnālisti, ir tikai ieskats gara, gara vilciena sastāva pēdējā vagonā. Taču, pateicoties tam, nu ir iespējams parādīt un pierādīt ar konkrētiem piemēriem, kā ir tikusi īstenota un politiski piesegta šī OIK afēra. Lai tādejādi radītu pamatotu pieprasījumu pārskatīt un izvērtēt visu līdz šim sastrādāto un cītīgi slēpto no sabiedrības. Un, ja būtu politiskā griba to izdarīt – varētu panākt nozīmīgu OIK samazinājumu.

Diemžēl ir acīmredzams, ka šādas politiskās gribas varas koalīcijai nav! Ir tieši otrādi - vēlme to visu piesegt, par to liecina gan EM darbības, gan koalīcijas balsojumi Saeimā attiecībā uz pieprasījumu par šiem EM lēmumiem, kad uzskatāmi ar faktiem un dokumentiem tika pierādīts, ka EM ir ne tikai piesegusi, bet pat režisējusi šīs krāpniecības – uz ko ekonomikas ministrs nespēja neko atbildēt, vispār neko! Taču tas netraucēja varas koalīcijai noraidīt šo pieprasījumu kā nepamatotu. Arī nedēļu vēlāk 23.novembra Saeimas plenārsēdē, kurā tika izskatīts šis pieprasījums “Par Ekonomikas ministrijas nespēju vai izvairīšanos sniegt atbildes par subsidētās elektroenerģijas ražošanas atļaujām un pieņemtajiem lēmumiem”, ekonomikas ministrs pat nemēģināja neko atbildēt pēc būtības, un tas tika pieņemts kā Ekonomikas ministram atbilstoša rīcība. Šeit Saeimas sēdes stenogramma.

Pēc žurnālistu atklātajiem iespējamajiem krāpniecības gadījumiem EM tika lūgta skaidrot savus lēmumus un rīcību. Ja EM lēmumi un darbības šajās iespējamajās krāpniecībās būtu īstenoti sabiedrības interesēs, kā tas tiek apgalvots, tad EM būtu ieinteresēta to rādīt un stāstīt, taču EM tā vietā centās sniegt garas, samudžinātas, nesakarīgas un savstarpēji pretrunīgas atbildes, bieži vispār ne pēc būtības. Kā tintes zivij slēpjoties - cerot, ka ar to pietiks, lai saglabātu savu uzburto “realitāti”. Šeit (Saeimas mājas lapā, sadaļā “Jautājumi”) var iepazīties ar EM uzdotajiem jautājumiem un sniegtajām atbildēm: http://titania.saeima.lv/LIVS12/saeimalivs_lmp.nsf/WEB_questions?OpenView&count=30&start=361

“Viens likums viena taisnība visiem” - neattiecas arī uz fizikas likumiem?

Lai dotu iespēju EM pašai ar savām atbildēm nonākt līdz acīmredzamām pretrunām un pierādīt atbilžu acīmredzamo absurdumu un neatbilstību pat pašas izveidotajai normatīvajai videi, EM tika uzdots skaidrot savas sniegtās atbildes, ļaujot aizvien vairāk sapīties savos skaidrojumos un interpretācijās. Tas bija visnotaļ nepateicīgs un nogurdinošs process, taču par spīti EM centieniem, tas tika veiksmīgi īstenots, līdz EM, lai neatmaskotu sevi, ir izvairījusies sniegt atbildes Saeimai uz pēdējo jautājumu sesiju. Pārkāpjot gan Latvijas Satversmi, gan Saeimas kārtības rulli, kurš nosaka, ka “atbildi uz jautājumu, kas nav steidzams, attiecīgā amatpersona iesniedz rakstveidā Saeimas Administrācijai ne vēlāk kā iepriekšējā dienā pirms termiņa, kas noteikts atbildēm uz iesniegtajiem jautājumiem, vai sniedz to mutvārdos”. Ekonomikas ministrs to nav izdarījis.

Rodas pamatots jautājums – ja jau ministram viss ir iepriekš saplānots un zināms, ka viņš nevarēs ierasties Saeimā, lai sniegtu atbildes mutiski, kādēļ šīs atbildes netika sagatavotas un iesniegtas rakstiski, kā to paredz Saeimas kārtības rullis? Taču droši vien arī uz šo jautājumu ekonomikas ministrs nespēs atbildēt, jo izrādās, ka Ekonomikas ministrijā saistībā ar EM pieņemtajiem “OIK lēmumiem” “pazūd” ne tikai dokumenti, bet arī atbildes.

 Šeit EM sniegtā “atbilde”: http://titania.saeima.lv/LIVS12/saeimalivs_lmp.nsf/0/1A340E6D09B58642C22581FC004BF87F?OpenDocument

Savukārt šeit viens no šiem jautājumiem, uz kuru EM ir izvairījusies sniegt atbildi, jo tas nozīmētu apliecināt, ka EM ir apzināti piesegusi žurnālistu atklātās “krāpniecības shēmas”, vai arī, turpinot izvairīties, būtu jānostāda sevi acīmredzami idiotiskā situācijā, nu jau cenšoties apiet ne tikai juridiskos, bet arī fizikas likumus: http://titania.saeima.lv/LIVS12/saeimalivs_lmp.nsf/0/6A4835C06D4E3956C22581F6002D3298?OpenDocument

Valstī, kurā demokrātija un tiesiskums nozīmē kaut ko vairāk nekā tukši vārdi, tāda izpildvaras rīcība un lietu virzība nebūtu iespējama. Bet tas jau atkal ir jautājums, kurš būs jāvērtē atbilstošas kompetences institūcijai. Un arī Latvijas sabiedrībai.

Kad vārdi un darbi saskan

Ir skaidrs, ka tiks darīts viss iespējamais, lai šo afēru piesegtu, veicot visādus kosmētiskus un māņu manevrus (kas jau notiek), lai imitētu vajadzīgo darbību, bet lai smagais OIK slogs (kas kādam ir trekns pīrāgs) Latvijas sabiedrībai netiktu nozīmīgi mazināts.

To uzskatāmi demonstrē EM ar savām darbībām. Arī EM plaši izsludinātā “OIK staciju” pārbaude “pa pilnu perimetru” (vairāk nekā 400 “strādājošu” staciju), kura tika noreducēta līdz 39 stacijām, kuras līdzīgi TV žurnālistu atklātajiem gadījumiem “strādā” ar būtiski samazinātu jaudu. Gandrīz visos plašsaziņas līdzekļos tiek ziņots, ka šīs pārbaudes rezultātā ir anulētas atļaujas 3 gadījumos. Par pārējiem vēl turpinās pārbaudes, bet 7 gadījumos jau esot pamats šo obligātā iepirkuma atļauju saglabāt.

EM tā arī nespēja skaidri atbildēt - kas tad tieši un kā katrā konkrētā gadījumā ir ticis pārbaudīts? Ja jau sākotnēji ir zināms, ka neviena no šīm stacijām nestrādā saskaņā ar tiem nosacījumiem (piemēram, komersanta iesniegumā norādītā jauda), balstoties uz kuriem, tika izsniegta atļauja, un tas jau sākotnēji, pirms pārbaudes uzsākšanas, ir bijis konstatēts, tad kāds ir šīs pārbaudes mērķis – atklāt vai piesegt šo neatbilstību, “nolaižot simboliskas asinis”? Tāpat EM izvairījās sniegt skaidru atbildi, vai visos šajos atlikušajos 36 gadījumos, kurus EM “turpina izvērtēt”, stāv reāli uzstādītas stacijas? Jo, ja šādu staciju tur nav – tad kas vēl tur būtu izvērtējams, lai pieņemtu lēmumu par atļaujas nosacījumu izpildi?! Vai varbūt “sashēmojams”?...

Līdz ar to pamatotāks būtu bijis paziņojums, ka pārbaudes rezultātā EM turpina piesegt 36 no 39 stacijām, kurām ir līdzīgas pazīmes kā TV žurnālistu atklātajos gadījumos. Un šī pārbaude izskatās kā mēģinājums nevis mazināt OIK slogu, bet gan to piesegt.

Izdarīsim paši vai “Rietumi mums palīdzēs”?…

EM paziņojusi, ka atbalsta shēmas OIK saņēmējiem tiks samazinātas (salīdzinoši nenozīmīgi) un tas esot saskaņots ar Eiropas Komisiju (EK). Lai pārliecinātos, cik lielā mērā šo procesu EM ir īstenojusi sabiedrības interesēs, EM tika lūgts iesniegt šo EM saraksti ar EK un dokumentus no šīm sarunām, taču EM ir atteikusies to darīt, tādejādi pastiprinot bažu pamatotību, ka EM ir maldinājusi EK, nesniedzot pilnīgi informāciju par visu OIK atbalsta shēmu apjomu.

Eiropas Komisija ir skaidri pateikusi, ka OIK ir valsts atbalsts, kurš bija jāsaskaņo ar EK. EM to nebija izdarījusi. Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas pastāvīgo judikatūru atbalsta pasākums, kas īstenots, to atbilstoši nesaskaņojot, ir nelikumīgs (Līgums par Eiropas Savienību, 108.pants). Tiesiskās sekas, kas izriet no šādas nelikumības, ir tā atgūšana nolūkā atjaunot iepriekšējo situāciju. Tas paver plašas iespējas nopietni pārskatīt esošo OIK slogu, ja vien būtu politiskā griba. Plaši piesauktā tiesiskā paļāvība šajā situācijā nav tāda, kā to pasniedz tie, kas cenšas piesegt šo afēru.

Izmantojot Eiropas Savienības judikatūru, varētu vispār principiāli pārskatīt visu šo afēras pamatotību ar ļoti tālejošām sekām, kuras būtu ļoti nepatīkamas visiem šajā afērā iesaistītajiem - tāpēc varas elite nevēlas to pieļaut.

Taču ledus ir uzlauzts – ir iegūti dokumenti, ar kuriem varēs pierādīt un parādīt, kā ir tikusi īstenota viena daļa no šīs valsts vēsturē lielākās izzagšanas, lai tādejādi radītu pamatu izmeklēt un pārvērtēt visu šo afēru. Šāda izmeklēšana dotu iespēju sagatavot reālu ceļa karti, kas ir jāizdara, lai šo OIK slogu varētu būtiski samazināt. Un tas ir iespējams. Taču tikai no sabiedrības aktīvās pozīcijas būs atkarīgs, vai politiķi izvēlēsies iet šo ceļu – pareizāk sakot, būs spiesti iet šo ceļu, atmaskojot savu līdz šim sastrādāto un “tumbačkās” noslēpto. Pagaidām šādas politiskās gribas nav. Nez kāpēc…

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Farss ar baltkrievu IT kompāniju „uzņemšanu”

Foto"Kapitālā remonta" sakarā pirmais mani tā pamatīgi sasmīdināja premjers KK. Viņš bija "norijis" LIAA jaunā vadoņa naivi izmesto "ēsmu" par 12 baltkrievu IT kompāniju uzņemšanu LV, nepamanot, ka tajā slēpjas arī āķis.
Lasīt visu...

21

Ja jums gadījumā bija kādas šaubas, Latvijas finanšu sistēmas sakārtošana ir bijusi veiksmīga

FotoEs pievienojos šodienas konferences vienai no galvenajām tēzēm, ka banku kā finanšu institūciju loma un funkcija mūsdienu ekonomikā ir būtiski paplašinājusies. Bankas pilda funkcijas, kas ir svarīgas ne tikai tautsaimniecības ilgtspējīgai attīstībai, bet banku biznesa modeļu ilgtspēja, tai skaitā kreditējot mazos un vidējos uzņēmumus gan Rīgā, gan reģionos, var būt veiksmes pamats Latvijas ekonomikas un finanšu sektora attīstībai arī nākotnē.
Lasīt visu...

21

Putina vakcīna ir instruments sabiedrības iegrožošanai

FotoKoronavīrusa (Covid-19, C-19 – sauciet, kā gribas) pandēmija pasaulē cilvēkus ir padarījusi ļoti uzmanīgus, pat nedaudz bailīgus. Ikdienas dzīve, kādu mēs bijām pieraduši dzīvot, pirms vīruss skāra mūs pašus, tuviniekus, paziņas, tuvākajā laikā neatgriezīsies. Daudziem no mums ir pilnībā mainījušās darba gaitas. Liela daļa ir sākusi strādāt no mājām, taču arī tas nav viegli. Sabiedrība deviņu mēnešu laikā ir nogurusi, un ziņas no kaimiņvalstīm, kur atkal ir augsti saslimšanas radītāji, liek bažīties, vai vispār mēs atgriezīsimies pie tās dzīves, kas bija pirms vīrusa izraisītās pandēmijas.
Lasīt visu...

21

Reira autoratlīdzību ierosinājumi faktiski ir kaitniecība pret grāmatniecības nozari, valodu un kultūru

FotoLatvijas Grāmatizdevēju asociācija Finanšu ministrijas piedāvātos ierosinājumus izmaiņām autoratlīdzību aplikšanai ar nodokļiem uzskata par nepārdomātiem un kaitīgiem kultūras un grāmatniecības nozarēm.
Lasīt visu...

21

Lai visai pasaulei varētu parādīt „noderīgāku realitāti”

FotoVēl viens notikums ar Holivudas blokbasteram līdzīgu sižetu nesen izvērsās vienā no Minskas ielām. Daudzi no mums redzēja video, kurā jauns vīrietis (tālāk “mūsu varonis”) ar it kā nejauša taksista palīdzību veiksmīgi aizbēg no OMONa. Apskatīsim tuvāk, kāpēc šis notikums atgādina Holivudas filmu ne tikai savā sižetā, bet arī pēc specefektiem.
Lasīt visu...

18

Vecuma ierobežojumi kreditēšanas jomā, jeb vai banka var senioriem atteikt piešķirt kredītu

FotoVērojot tendences kreditēšanas tirgū Eiropā, secināms, ka liela daļa kredītiestāžu, lai iespējami izvairītos no finansiāliem zaudējumiem, kas var rasties, ja klients pilnībā vai daļēji neizpilda savas kredītsaistības ilgākā termiņā, nosaka vecuma limitu kreditēšanas pakalpojumiem, jo vecumu saskata kā būtisku riska faktoru.
Lasīt visu...

15

Mūsu galvās bija šīs vēsturiskās zemes, un šis likumprojekts tagad piedāvā to konkretizēt, lai latvietība nebūtu plakana

FotoŠodien es iesniedzu izskatīšanai Saeimā likumprojektu “Latviešu vēsturisko zemju likums”, un tā mērķis ir stiprināt iedzīvotāju piederību vietējām kopienām un latviešu vēsturiskajām zemēm – Kurzemei, Latgalei, Sēlijai, Zemgalei un Vidzemei. Tajā ir arī runa par četrām reģistrētajām kultūrtelpām – suiti, Rucava, Lībiešu krasts, kultūrtelpa “Upīte”, bet ne tikai par jau reģistrētajām kultūrtelpām.
Lasīt visu...

6

Daži jautājumi Latvijas Afganistānas veterānu cēzaram - Gunāram Rusiņam

FotoSaistībā ar interviju, kuru jūs nesen sniedzāt par Andreja Mediņa  militāro dienestu, es dažus jautājumus vēlos uzdot personīgi Jums.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pandēmija, infodēmija un multilaterālisms: runa ANO Ģenerālās asamblejas 75. sesijā

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Ekselences, cienījamās dāmas un godātie kungi! Vispirms vēlos apsveikt V. Bozkira kungu...

Foto

Šuplinskas kundze, atkāpieties, jūs dzīvojat citā realitātē

Matemātikas skolotāju trūkuma dēļ pirmo mācību stundu šajā priekšmetā tikai pagājušajā nedēļā aizvadīja Rīgas 40. vidusskolas sesto klašu skolēni....

Foto

Par "Turaidas kvartālu" samaksātā nekustamā īpašuma nodokļa apjoms ir palielinājies, nevis samazinājies

Latvijas televīzijas raidījumā "De Facto" izskanējušais apgalvojums, ka SIA "MC Turaida Property", kam pieder...

Foto

Es negribu lēkt acīs ļoti cienītajam ministram, no kā tik daudz kas ir atkarīgs: lai muzejs paciešas

Manā citādi harmoniskajā un priecīgajā dzīvē ir bijušas tikai...

Foto

Sankcijas. Retorika un realitāte

Šī gada 5.septembrī portālā Pietiek.com tika publicēts nezināma autora raksts ar nosaukumu „Kāpēc tika indēts Navaļņijs”. Rakstā citstarp tika pieminētas rietumvalstu līdz...

Foto

Kad, kurā brīdī, aiz kurām durvīm un kurš apstiprina līdzfinansējumu „tautas sportam”?

"Tautas sports to summu nemaz nevar apēst," sabiedriski nozīmīgu tautas sporta pasākumu atbalstam paredzēto...

Foto

Lūdzu, uzvedieties tiesiski un nekaitējiet Latvijas kapitāla tirgus reputācijai

Ņemot vērā publiskajā telpā pieejamo informāciju par 22.09.2020. plānotajām AS "Olainfarm" akcionāru sapulcēm un Finanšu un kapitāla...

Foto

Ko tad mēs darīsim, „izejot ielās”?

Man bieži tiek uzdots jautājums – ko tad mēs darīsim, “izejot ielās”? Viens kungs rakstīja, ka viņš katru dienu esot...

Foto

„Ņevinovataja ja...”

Vakardien no plašsaziņas līdzekļiem uzzināju, ka “Saskaņas” valde pieņēma lēmumu izslēgt mani un manu kolēģi Ļubovu Švecovu no partijas. Sakarā ar šo ziņu es...

Foto

Šie biedri mums vairs nav nekādi biedri

SDP "Saskaņa" Rīgas nodaļa nolēmusi no partijas par Statūtu pārkāpumiem izslēgt divus biedrus - Vjačeslavu Dombrovski un Ļubovu Švecovu....

Foto

Notikumi Baltkrievijā - divu sistēmu sadursme

Lai kā mums gribētos domāt, ka notikumi Baltkrievijā ir šīs valsts iekšējā lieta un attiecas tikai uz tās iedzīvotājiem, tie...

Foto

Jāizbeidz apgrūtinošās attiecības ar „plinšu sievām”

Uzskatu, ka ir pārkāptas robežas. Kad viens partijas biedrs par citu saka, ka tas ir "jānovāc" un uzsver, ka "man...

Foto

Kā prokurore Dace Lapinska izpilda “pasūtījumus”

Jaunais ģenerālprokurors Juris Stukāns jau ir paudis kritiskus vārdus par prokuroru kvalifikāciju un iestājas par nepieciešamību paaugstināt prokuroru zināšanu līmeni....

Foto

Vājprāts, kas šobrīd pārņēmis ASV

Džordžs Floids mira, kad policija viņu aizturēja 25.maijā. Kopš tā laika ar viņa vārdu ir notikušas nekārtības vairāk nekā 2000 ASV...

Foto

Es tikai brīnos, līdz kādam līmenim tiks degradēts parlaments

Kā Jums šķiet, kā Saeimas priekšsēdētāja Mūrnieces kundze un Saeimas drošības dienests reaģēja uz šo manu ziņu?...