OIK maksājumi bija prettiesiski, un raidījumam “Nekā personīga” ir jāatsauc juridiski nepamatoti apgalvojumi par OIK ieviešanas atbilstību

Nesaskaņota valsts atbalsta sniegšana ir aizliegta

Pretēji raidījumā apgalvotajam Eiropas Komisija savā ziņojumā ir uzsvērusi, ka Latvija OIK shēmu ir īstenojusi, pārkāpjot Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta 3. punktu, jo Latvijai bija aizliegts īstenot OIK atbalsta pasākumus bez Eiropas Komisijas saskaņojuma (skatīt Eiropas Komisijas 2017.gada 30.aprīļa ziņojuma SA.43140 (2015/NN) 3.2.punktu “Likumīgums” un Secinājumu daļas 1.teikumu, kā arī Eiropas Komisijas 2020.gada 30.aprīļa ziņojuma SA.56310 (2020/NN) 3.2.punktu ((33)-(35) punkti)).

Tostarp Eiropas Komisijas līdzšinējie paziņojumi un Eiropas Savienības Tiesas prakse apstiprina, ka valsts atbalsta vēlāka atzīšana par saderīgu ar Eiropas Savienības aktiem nepadara iepriekš nesaskaņoto valsts atbalstu par likumīgu un valsts tiesai saglabājas pienākums atbilstoši valsts tiesībām uzdot atgūt šo atbalstu.

Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā vairākkārt uzsvērts, ka Komisijas galīgā lēmuma sekas nav īstenošanas aktu, kas bija nelikumīgi tā iemesla dēļ, ka tie ir tikuši pieņemti, pārkāpjot Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. pantā noteikto aizliegumu, padarīšana par likumīgiem. Pretējā gadījumā tiktu apdraudēta Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta 3. punkta pēdējā teikuma tiešā iedarbība un neievērotas indivīdu tiesības, kuras aizsargāt ir valsts tiesu uzdevums.

Jebkāda cita interpretācija atbalstītu to, ka attiecīgā dalībvalsts neievēro šī panta 3. punkta pēdējo teikumu, un tam liegtu tā lietderīgo iedarbību (Eiropas Savienības Tiesas 2008. gada 12. februāra spriedums CELF et ministre de la Culture et de la Communication, C-199/06, ECLI:EU:C:2008:79, 40. punkts; Eiropas Savienības Tiesas 2015. gada 19. marta spriedums OTP Bank, C-672/13, ECLI:EU:C:2015:185, 76. punkts; Eiropas Savienības Tiesas 2019. gada 23. janvāra spriedums Fallimento Traghetti del Mediterraneo, C-387/17, ECLI:EU:C:2019:51, 59. Punkts. Skatīt arī spriedumus Fédération nationale du commerce extérieur des produits alimentaires un Syndicat national des négociants et transformateurs de saumon, C‑354/90, EU:C:1991:440, 16. punkts, kā arī SFEI u.c., C‑39/94, EU:C:1996:285, 67.–69. punkts)).

Žurnālistes apgalvojumu par to, ka OIK shēmas ieviešana esot tiesiska, raidījumā neapstiprina neviens - ne tieslietu, ne kāds citu jomu eksperts. Tas ļauj secināt, ka vai nu žurnāliste ir tikusi maldināta, vai arī ir veikusi žurnālistu ētikas pārkāpumu, jo saistībā ar šo raidījumā izplatīto nepatieso informāciju viņa biedrības “http://Tiesiskums.lv” pārstāvjiem neuzdeva nekādus jautājumus. Žurnāliste nav atspoguļojusi arī citu ekspertu un juristu viedokli, kā to prasa neatkarīgas un godīgas izmeklējošās žurnālistikas principi.

Būtiski atzīmēt, ka intervijas laikā žurnālistei tika paskaidrots, kādas tiesību normas ir prettiesiskuma konstatēšanas pamatā, kā arī norādīts uz Eiropas Savienības Tiesu praksi, kas to pamato. To nofilmēja arī video operators, tomēr sižetā tas tika noklusēts un neatspoguļots.

OIK shēmas ieviešanas prettiesiskuma juridiskais pamatojums:

[1] Latvijai bija aizliegts uzsākt īstenot OIK atbalsta pasākumu bez Eiropas Komisijas saskaņojuma.

To paredz Līguma par Eiropas Savienības darbību 108.pants 3.punkta pēdējais teikums: “Attiecīgā dalībvalsts nesāk īstenot pašas ierosinātos pasākumus, kamēr šī procedūra nav beigusies ar galīgo lēmumu.”

[2] Eiropas Savienības Padomes Regulas (ES) 2015/1589 (2015. gada 13. jūlijs), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta piemērošanai (kodificēta redakcija) (Dokuments attiecas uz EEZ), 1.panta f) punktā ir nepārprotami noteikts, ka “nelikumīgs atbalsts” ir jauns atbalsts, kas ieviests, pārkāpjot LESD (Līguma par Eiropas Savienības darbību) 108. panta 3. punktu.

[3] Eiropas Komisija savos 2017.gada un 2020.gada ziņojumos ir nepārprotami norādījusi, ka Komisija pauž nožēlu par to, ka Latvija attiecīgo atbalsta pasākumu ir īstenojusi, pārkāpjot Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta 3. punktu, un ka Latvijas valsts nav ievērojusi nogaidīšanas pienākumu.

Tādējādi ar Eiropas Komisijas 2017.gada 24.aprīļa ziņojumu SA/43140 (2015/NN) un atkārtoti ar 2020.gada 30.aprīļa ziņojumu SA.56310 (2020/NN) atzīts, ka valsts atbalsts jeb OIK shēma, lai arī ir saderīga ar Eiropas Savienības tā laika pamatnostādnēm, vienlaikus ir prettiesiska.

Turklāt jāņem vērā, ka Latvija OIK shēmu saskaņoja vairāk nekā 10 gadus pēc tās uzsākšanas. Tas ir būtisks Eiropas Savienības visaugstākā juridiskā spēka dokumenta – Līguma par Eiropas Savienības darbību pārkāpums.

[4] Gan Eiropas Komisijas paziņojumi, gan Eiropas Savienības Tiesas prakse apstiprina, ka valsts atbalsta vēlāka atzīšana par saderīgu ar Eiropas Savienības pamatnostādnēm vai kādiem citiem aktiem nerada atpakaļēju spēku un nepadara valsts sniegto atbalstu par likumīgu.

Eiropas Komisijas paziņojumā par valsts atbalsta noteikumu izpildi valstu tiesās (2021/C 305/01) nepārprotami norādīts, ka:

(47) Ar Komisijas galīgo lēmumu, ar kuru nelikumīga atbalsta saderību atzīst pēc tā piešķiršanas, netiek ex post facto legalizēti atbalsta īstenošanas pasākumi, kas veikti, pārkāpjot LESD (Līguma par Eiropas Savienības darbību) paredzēto nogaidīšanas pienākumu.

(48) Šajā kontekstā valstu tiesām ir jāļauj personām paļauties, ka tiks izdarīti visi atbilstošie secinājumi saistībā ar nogaidīšanas pienākuma pārkāpumu, tostarp uzdodot atgūt procentus par nelikumības periodu, saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

(49) No tā izriet, ka tad, ja trešā persona valsts tiesā lūdz atcelt priekšrocības, kas saistītas ar atbalsta priekšlaicīgu īstenošanu, tiesai būtu jāapmierina tās prasība, pat ja Komisija attiecīgo atbalstu jau ir atzinusi par saderīgu. Jebkāda cita interpretācija faktiski ļautu dalībvalstīm neievērot LESD (Līguma par Eiropas Savienības darbību) noteikumus, un tādējādi tie zaudētu to paredzēto iedarbību”.

Minētais Eiropas Komisijas paziņojums balstīts uz Eiropas Savienības Tiesas judikatūru un satur tiešas atsauces un konkrētām lietām.

Tāpat no Eiropas Savienības Tiesas pastāvīgās judikatūras izriet, ka Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta 3. punktā valstu iestādēm ir noteikts pienākums pašām pēc savas iniciatīvas atgūt atbalstu, ko tās ir piešķīrušas, tostarp kļūdaini piemērojot Regulu (spriedums, 2019.gada 5.marts, Eesti Pagar, C-349/17, ECLI:EU:C:2019:172, 94.punkts).

Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas pastāvīgo judikatūru gan valsts administratīvajām, gan tiesu iestādēm, kam savas attiecīgās kompetences ietvaros ir jāpiemēro Savienības tiesību normas, ir pienākums nodrošināt šo normu pilnīgu iedarbību (spriedums, 2017.gada 14.septembris, The Trustees of the BT Pension Scheme, C-628/15, EU:C:2017:687, 54.punkts un tajā minētā judikatūra).

[5] Turklāt no Latvijas administratīvo tiesu un Satversmes tiesas sarakstes ar Eiropas Komisiju un Eiropas Komisijas apsvērumiem, kas Latvijas tiesām sniegti 2018.un 2022.gadā izriet, ka OIK shēma varētu būt realizēta neatbilstoši Eiropas Komisijas 2017.gada ziņojumā SA.43140 izklāstītajiem nosacījumiem. Eiropas Komisija ir uzsvērusi, ka jebkurš valsts atbalsts, kas neatbilst Eiropas Komisijas 2017.gada ziņojumā izklāstītajiem nosacījumiem, kā arī jebkuri atbalsta grozījumi būtu uzskatāmi par jaunu atbalstu, kas pirms tā uzsākšanas jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju.

Novērtē šo rakstu: