Oktobrī Belēvičs "grīdas biedreni" paņēmis līdzi tikai vienā braucienā uz nodokļu maksātāju rēķina
PIETIEK25.11.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Oktobrī veselības ministrs Guntis Belēvičs savu biroja vadītāju un "grīdas biedreni" Ingu Štāli paņēmis līdzi tikai vienā ārzemju braucienā uz nodokļu maksātāju rēķina. Valsts budžetam šis Štāles brauciens izmaksājis aptuveni 1800 eiro.
Kā liecina Veselības ministrijas oficiāli sniegtā informācija, Belēvičs oktobrī kopā devies trīs komandējumos, no kuriem savu neoficiālo dzīvesbiedri ir paņēmis līdz tikai vienā, nosacīti viseksotiskākajā - uz Izraēlu.
Pašam Belēvičam komandējumā uz Izraēlu, "lai iepazītos ar Izraēlas veselības aprūpes sistēmu, vizītes noslēgumā tiktos ar Izraēlas veselības ministru un pārrunātu abu valstu nākotnes sadarbības iespējas veselības aprūpes un sabiedrības veselības jomā", no 10. līdz 14. oktobrim atļāvusi doties Ministru prezidente Laimdota Straujuma.
Savukārt Štāli Belēvičam līdzi nosūtījusi ministrijas valsts sekretāre, ar Belēviča gādību šajā amatā nonākusī Solvita Zvidriņa. Ministra "grīdas biedrene" komandējumā nosūtīta ar interesantu pamatpamatojumu - "lai papildinātu pieredzi par veselības aprūpes sistēmu no dažādiem aspektiem".
Atšķirībā no Pietiek jau aprakstītā abu komandējuma uz Turkmenistānu šoreiz Latvijas valsts apmaksājusi visus Belēviča un Štāles izdevumus - par braucienu, viesnīcu, dienasnaudu un apdrošināšanu. Kopā abu komandējums nodokļu maksātājiem izmaksājis 3624 eiro.
Kā rāda Belēviča komandējuma atskaite, ko šodien publicējam līdz ar viņa "grīdas biedrenes" atskaiti, Latvijas valstij labums no brauciena vispirms bijis tas, ka Belēvičs "iepazinies ar Izraēlas veselības aprūpes sistēmu".
Interesanti, ka ministrs ar savu "grīdas biedreni" visādā ziņā ir bijuši tik vienoti, ka pat komandējuma atskaites viņiem sanākušas faktiski identiskas.
Lūk, tā apmeklētās klīnikas apraksta Belēvičs: " Veselības aprūpes sistēmu Izraēlā veido slimnīcas, ambulances un profilaktiskās medicīnas un rehabilitācijas centri. Apmeklēju Izraēlas lielākās un vadošās ārstniecības iestādes: Beilinson Hospital „Rabin Medical Center", kas ir viena no lielākajām valsts finansētajām slimnīcām, Assuta Hospital, kas ir lielākais privātās medicīnas pakalpojumu centrs, Loewenstein Hospital, kas ir lielākais rehabilitācijas centrs Izraēlas Valstī un „The Chaim Sheba Medical Center" Simulācijas centru, kuru izmanto gan medicīnas studenti, gan rezidenti, gan ārstējošie ārsti.
Simulācijas centrā tiek simulētas situācijas, kuras vada datora programma, kur nepieciešams sniegt palīdzību cilvēka dzīvības glābšanai, imitējot dzīvības funkcijas (piemēram, sirds pukstus, sāpes, elpošanu). Valsts budžets veselības aprūpei Izraēlā tiek pielīdzināts attīstīto valstu rādītājiem. Slimnīcās izmanto jaunākās tehnoloģijas - magnētiskās rezonanses skenēšana līdz sarežģītām smadzeņu operācijām un kaula smadzeņu pārstādīšanai, orgānu transplantācija u.c."
Savukārt šī ir attiecīgā apraksta daļa no Štāles atskaites: "Veselības aprūpes sistēmu Izraēlā veido slimnīcas, ambulances un profilaktiskās medicīnas un rehabilitācijas centri. Apmeklējām Izraēlas lielākās un vadošās ārstniecības iestādes: Beilinson Hospital „Rabin Médical Center", kas ir viena no lielākajām valsts finansētajām slimnīcām, Assuta Hospital, kas ir lielākais privātās medicīnas pakalpojumu centrs, Loewenstein Hospital, kas ir lielākais rehabilitācijas centrs Izraēlas Valstī un „The Chaim Sheba Médical Center" Simulācijas centru, kura izmanto gan medicīnas studenti, gan rezidenti, gan ārstējošie ārsti.
Simulācijas centrā tiek simulētas situācijas, kuras vada datora programma, kur nepieciešams sniegt palīdzību cilvēka dzīvības glābšanai, imitējot dzīvības funkcijas (piemēram, sirds pukstus, sāpes, elpošanu). Valsts budžets veselības aprūpei Izraēlā tiek pielīdzināts attīstīto valstu rādītājiem. Slimnīcās izmanto jaunākās tehnoloģijas - magnētiskās rezonanses skenēšana līdz sarežģītām smadzeņu operācijām un kaula smadzeņu pārstādīšanai, orgānu transplantācija u.c."
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
