Okupācijas sekas ir ne tikai pieminekļi, bet arī politiķu speciālie lidojumi un oficianti, kuri pienes tēju sapulcēs
Aigars Prūsis13.09.2024.
Komentāri (72)
Iesaki rakstu: 
Okupācijas sekas nav tikai pieminekļi, nelojāli kolonisti u.c. grūtības. Politiķi, kuri iedzīvojušies turībā, strādājot tikai valsts darbā, nesamērīgi atalgoti amati dažādās padomēs, speciālie lidojumi, oficianti, kuri pienes tēju sapulcēs u.c. labumi nav nekas jauns.
Tieši tāpat bija PSRS, ko faktiski vadīja komunistisks oligarhāts, baudot visus iedomājamos un pat neiedomājamākos labumus, kamēr pārējie dzīvoja trūcīgi vai pat nabadzīgi.
Lai arī mūsdienās atšķirības starp “eliti” un pārējiem nav tik nesamērīgi lielas kā padomju laikā, daudzas Latvijas PSR tradīcijas palikušas arī šodien, un tā nav tikai bieži piesauktā birokrātija un pārkontrolētība sīkumos.
Tikpat valsti bremzējoša parādība ir “ideoloģiski pareizā stāja” vai vismaz tādas izrādīšana, kas arī nekur nav zudusi. Piemēram, nelegālās migrācijas krīze neradās tagad, tā sākās jau sen, vienkārši vēl pirms pieciem gadiem amatpersonas par to nedrīkstēja izteikties negatīvi. Ja kāds sociāli aktīvais par to ierunājās, ieskaitīšana ksenofobos vai pat nacistos bija nodrošināta.
Līdzīgs stāsts par integrāciju, kuras izgāšanās bija acīmredzama, taču par problēmām izpausties nedrīkstēja, tas varēja nepatikt Maskavai, un galu galā integrācijas piltuvē desmitgadēm bira budžeta miljoni. Kamēr klajas naidīguma izpausmes, ja ne klusējoši, tad pacietīgi tika pieņemtas gan. Tikmēr 9.maijā salocīts slotaskāts ar Krievijas karogu latvietim varēja sabojāt visu atlikušo mūžu.
Un tās nav epizodes no pērnā gadsimta, tas taču bija nesen. Padomju laika palieka nav tikai prasība latviešu jaunietim zināt krievu valodu, kad viņš meklē darbu.
Arī tūkstošiem eiro prēmija pie algas priekšniecībai, bet termokrūze ar logo padotajam ir okupācijas laika tradīcija.
Agrāk taču bija tāpat – par labu darbu kolektīviem piešķīra vimpeļus un ceļojošos karogus, kamēr komunistiskā elite iepirkās specveikalos un devās uzlabot veselību uz ārzemēm.
Latvijai ne tikai vajadzētu tiekties būt labākai par citiem, - tādi arī varam būt, taču ar pagātnes ieradumiem tas neizdosies.
Seko mums 
5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
Iedomājaties, ka oriģinālā 2011, gadā pasažieru plūsma Rail Baltica tika plānota 3,26 miljoni pasažieru (2040 gadā). Pēdējā 2024.gada CBA dokumentos atradīsiet 51 miljonu pasažieru (2056. gadā).
Rīgas rajona tiesa 14. februārī piemēroja apcietinājumu Aleksandram Gapoņenko, kurš jau iepriekš ir ticis sodīts par nacionālā naida kurināšanu. Vladimirs Žirinovskis reiz solīja Baltijas valstis pārvērst par Krievijas guberņām, Gapoņenko droši vien cerēja reiz kļūt par gubernatoru... Bet nu būs jāsēž cietumā, nevis gubernatora krēslā.
Pagājusi nedaudz vairāk nekā nedēļa, kopš animācijas filma "Straume" pārrakstījusi Latvijas kino vēsturi, saņemot "Oskaru" kā labākā pilnmetrāžas animācijas filma. Kamēr filmas veidotāji turpina darbu pie nākamā projekta, tikmēr politikas veidotājiem arvien jādomā ne vien par plašāku atbalstu kino nozarei Latvijā, bet jāizmanto mirklis Latvijas tēla un Latvijas kā kino uzņemšanai draudzīgas valsts popularizēšanai.
