Iesaki rakstu: 
Timro ir pilsēta Zviedrijas austrumos, 340 kilometrus no Stokholmas, kur mājo 10 000 iedzīvotāju. Te atrodas arī viens no Zviedrijas neskaitāmi daudzajiem imigrantu izmitināšanas centriem.
Naktī uz 13.maiju šis nams tika izdemolēts. Sabojātas mēbeles, salauzts un pamatīgi sabeigts inventārs, izmētāti un sabradāti visi esošie pārtikas produktu krājumi. Sienas, logi, durvis grīda, griesti no apakšas līdz augšai noķēpāti un izsmērēti ar fekālijām, kas vietām sajauktas ar sīrupu un jogurtu.
Trakas sātanistu orģijas ar alkoholu un narkotikām? Nē, pavisam miermīlīgs karstasinīgo Āfrikas dēlu mūsdienu protesta veids. Turklāt Eiropas neomarksisti, kuri sevi dēvē par antifa, iedrošina viņus nebīties un protestēt drošu prātu.
Iestādes direktore Ulla Vinberga to nosauca par "vispārējas neapmierinātības gadījumu" un, nomazgājusi rokas, kas apķepa ar fekālijām, kuras bija izsmērētas arī uz viņas dzīvokļa durvīm un to rokturiem, izsauca tīrīšanas pakalpojumu firmu. Tad viņa devās ziņot par notikušo policijai.
Direktore saskata demolēšanā īpaša veida protestu. Iemītnieki ir pieprasījuši vairāk izklaidējošu aktivitāšu un labāku pārtiku, ir pauduši neapmierinātību, un daudzi no tiem bijuši ļoti dusmīgi. "Viņi protestē. Viņi nav laimīgi," Ulla Vinberga saka. Viņa gan domā, ka incidentā pielietot fekālijas ir nožēlojami un nepieņemami. Iestādes personāls cenšas panākt, lai iemītnieki rakstītu sūdzības un ziņojumus, ja viņi ar kaut ko nav apmierināti. Bet tas nav nostrādājis.
"Viņi jau ir iemācījušies to, ka, ja viņi protestē, viņi dabū to, ko vēlas. Mēs cenšamies panākt, lai viņi mēģinātu paklausīt mums un noticētu, ka mēs gribam viņiem to labāko," direktore piebilst.
***
Ienācēji no Āfrikas būšot labāki par okupantiem sarkanarmiešiem, kuri pieķēzījuši visas telpas, kurās vien ienākuši (kā tūkstoši tā laika cilvēku liecina). Tādās ilūzijās daži dzīvo joprojām. Bet aktīvie imigrantu gribētāji liberāļi nemitīgi melo, uzdodot nelegālos imigrantus, kas kuģo uz Eiropu pēc komforta un sociāliem pabalstiem, par bēgļiem, kam draud dzīvības briesmas.
Mūsmāju antifa Didzim Melbiksim tie, kas nostājas pret imigrantu uzņemšanu, ir demagogi kvadrātā.
(Red. piez. Esam saņēmuši iebildumu par šo apgalvojumu no Didža Melbikša: "Ar Antifa man nav ne mazākā sakara, ne Latvijā, ne ārzemēs, taču rakstā norādīts, ka es esmu "mūsmāju antifa".)
Guntis Bojārs fantazē kā appīpējies: "Latvija vismaz vienreiz varēja pārsteigt savā attīstībā un pateikt "Jā, mēs ņemam tos bēgļus!""
"Ļoti toksiskas debates Latvijā," saka eiropoļitruks Nils Muižnieks.
Juris Pūce nopeļ LTV darbiniekus par sabiedriski neatbildīgiem un savu misiju nepildošiem, jo 90% skatītāju aptaujā balso pret cittautiešu iepludināšanu. Nevajadzējis tādu jautājumu ielikt.
90% pret, 10% par. Attieksme pret okupāciju 1940.gadā arī bija līdzīga.
Bet šie 10% vēlas pieķēzīt pasauli no apakšas līdz augšai. Un ne tikai ar fekālijām vien.
Izmantoti materiāli no zviedru preses. Jāpiebilst, ka totalitārā politkorektuma iebiedētajiem zviedriem šoreiz ir par daudz, un imigrāciju nosodošu komentāru ir simtiem. Tas dod cerību, ka ar Zviedriju vēl viss nav pagalam.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
