„Olainfarm” akciju kārotāji Latvijā paklusām ielīduši arī vēja ģeneratoru būves un OIK biznesā
Imants Liepiņš05.09.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pašpasludinātie “Čehijas investori”, kuri pirms divām nedēļām tika nofotografēti, slepus apmeklējam tieslietu ministu Jāni Bordānu un Augstāko tiesu, jau pirms gada paklusām nopirkuši daļas vienā no monstrozākajiem vēja enerģijas projektiem Latvijā.
Uz šādu faktu pirms dažām dienām norādīja kāds no Pietiek lasītājiem: jau pagājušajā gadā par Ventspils novada Popē esošās SIA 4 Wind īpašnieci kļuvusi Prāgā reģistrētā AS Latvia Wind, par valdes locekļiem — Tibors Bokors un Kristaps Stepanovs. Savukārt par patiesā labuma guvēju uzrādīts Tomašs Krseks (Tomaš Krsek), kura nauda stāvot arī aiz Čehijas pilsoņu īstenotajiem AS Olainfarm akciju pārņemšanas mēģinājumiem.
Pietiek jau ziņoja: 22. augustā lasītāji ievēroja — četru personu grupa, to vidū divi Čehijas pilsoņi Vojteks Kačena (Vojtěch Kačena) un Tibors Bokors (Tibor Bokor), kas iepriekš lidostā tikuši aizturēti saistībā ar izmeklēšanu par krāpšanas shēmu, kā arī divi viņu vietējie advokāti iznāca pa Augstākās tiesas ēkas durvīm, bet atteicās sniegt komentārus.
Izrādījās, ka viņi bijuši nevis uz kādu tiesas sēdi, bet gan bijuši pie tieslietu ministra Jāņa Bordāna, savukārt caur Augstākās tiesas ieeju gājuši tāpēc, ka tajā pašā ēku kompleksā esošās Tieslietu ministrijas ieeja tiek remontēta un tur kāpnes patlaban noārdītas. Advokāti noliedza, ka būtu apmeklējuši tiesnešus.
Redzot, ka šis gājiens nav palicis neievērots, tajā pašā pēcpusdienā sabiedrisko attiecību speciāliste Tija Ezeriņa izplatīja preses relīzi, kurā V. Kačena atzīst — viņš esot apmeklējis tieslietu ministru Jāni Bordānu kopā ar kādiem vārdā neminētiem “Čehijas vēstniecības pārstāvjiem”, lai “pārrunātu Eiropas Savienības investoru ieguldījumu veicināšanu Latvijā un starptautisko investoru tiesiskās paļāvības principus”. Tikmēr Tieslietu ministrijas mājaslapā notikumu kalendārā nav redzams, ka šī tikšanās būtu bijusi publiski izziņota un nebūtu tikusi slēpta no sabiedrības.
Taču tagad rodas jauni jautājumi — ja ticam preses relīzē izplatītajiem apmeklējuma mērķiem, iespējams, ka viņi pie viena lobējuši savas intereses ne tikai Olainfarm jautājumā, bet arī vēja enerģijas sakarā.
Kā ikvienam zināms, lieljaudas vēja turbīnas nav spējīgas atmaksāties, ja to dotēšanu un miljonu pelnīšanu neuzspiež patērētājiem ar shēmu, kuras oficiālais nosaukums ir OIK jeb “obligātā iepirkuma komponente”: Latvijā vēl nekad nav ticis uzstādīts neviens vēja ģenerators, kurš būtu spējis strādāt kaut vai pa nullēm, ja tam jāpārdod saražotā elektrība par godīgu tirgus cenu. Atsevišķu politiķu centieni izbeigt OIK shēmas noveduši pie pretējā — OIK shēmas ne tik vien nav likvidētas, bet tiek plānotas jaunas, savukārt tiesu sistēma necenšas shēmotājus saukt pie atbildības.
Ventspils novadā darbus aktīvi plāno un uz OIK shēmām cer pat vairākas jaunas firmas, kas plāno masīvi izcirst mežus, lai to vietā būvētu vēja turbīnas, kuras uzbūvēšanas brīdī būšot augstākās pasaulē, sasniedzot 220 metru augstumu — tas būtu Zaķusalas TV tornim “līdz plecam”. Atrodama informācija, ka SIA 4 Wind savulaik plānojusi vismaz 9 turbīnas, taču patlaban, iespējams, plāno to skaitu dubultot, un tā nav vienīgā šāda firma. Iedzīvotāji pavasarī bija savākuši vairāk nekā 2000 parakstus pret šiem plāniem, un to skaits papildinās arī šobrīd. Neviena no šīm kompānijām nav vietējā Kurzemes firma un nav pat ar Latvijas kapitālu.
Mediji jau ziņoja: Black Duck Invest apgalvo, ka esot nopirkuši 42,56% Olainfarm akciju, kas pieder pāragri mirušā Valērija Maligina firmai Olmafarm, un tagad esot kļuvuši par lielāko Olainfarm akcionāru, taču policija to izmeklē kā krāpšanu. V. Kačena un T. Bokors kādā maija rītā tika noņemti no lidmašīnas un aizturēti sakarā ar kriminālprocesu par shēmu vismaz 40 miljonu eiro apmērā, ar kuru viņi centās iegūt kontroli pār holdingkompāniju SIA Olmafarm, kurai savukārt pieder minētie 42,56% no Olainfarm akcijām.
Kā zināms, pēc “Olainfarm” vadītāja un lielākā akcionāra Valērija Maligina pāragrās nāves samilzuši strīdi mantinieču starpā, kas ar laiku sāka ietekmēt kompānijas akciju cenu biržā un noveda pie vairākām izmeklēšanām. Medijos regulāri tiek atainotas arvien jaunas peripetijas ap uzņēmumu, kura tirgus kapitalizācija patlaban ir vairāk nekā 100 miljoni eiro.
Iepriekš par tēmu:
Seko mums 
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
