Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Piektdien pirms 13:00 kāds lasītājs nejauši ievēroja, ka Augstākās tiesas priekšā pulcējas vīrieši, kuru vidū bez advokātiem Saulveža Vārpiņa un Mārtiņa Kvēpa bija arī personas, kas atgādināja tos Čehijas pilsoņus, kuri iesaistīti “Olainfarm” akciju pārdales mēģinājumos.

Personu grupa iegāja pa durvīm, virs kurām rakstīts AUGSTĀKĀ TIESA/SENĀTS, un iznāca pēc aptuveni pusstundas. Četras personas, to vidū minētie advokāti un divi Čehijas pilsoņi, pagriezās uz viesnīcas “Latvija” pusi. Uz to brīdi klāt jau bija žurnālisti, taču visas personas atteicās sniegt komentārus: Čehijas pilsoņi klusēja, bet advokāti atbildēja ļoti negribīgi.

Aplūkojot tiesu kalendārus, jākonstatē, ka visā augustā nav bijušas paredzētas nekādas tiesu sēdes ar šo Čehijas pilsoņu piedalīšanos — Senātam jāskata viena lieta par mantojumu (taču tā nav “Olainfarm” akciju mantošanas lieta), atsevišķas recidīvistu kasācijas dažādās krimināllietās un seši strīdi par administratīvajiem lēmumiem. Taču Augstākās tiesas kalendārā nav redzamas lietas, kuru dalībnieki būtu Vojteks Kačena (Vojtěch Kačena) un Tibors Bokors (Tibor Bokor), kā arī viņu firmas.

Tā kā nebija skaidrs, ko šis kvartets darījis pie augstākajām tiesu varas amatpersonām, ja reiz uz tiesu viņi izsaukti nebija, attiecīgi tika uzdots jautājums angliski — tieši kuras tiesu varas amatpersonas (“judiciary officials”) viņi tikko apmeklēja? Čehijas pilsoņi klusēja, taču advokāts M. Kvēps atbildēja, ka viņi vispār neesot bijuši ne pie vienas no tiesu varas amatpersonām.

No tā izrietēja nākamais jautājums: ja viņi nav bijuši pie tiesas amatpersonām, tad pie kā viņi gājuši — uz Tieslietu ministriju, pie tieslietu ministra Jāņa Bordāna vai tur bieži sastopamā viņa partijas biedra Jura Juraša, kurš tagad ir Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs? Uz šo jautājumu neviena no minētajām četrām personām neizteica stingru, nepārprotamu noliegumu pretstatā jautājumam par tiesnešu apmeklēšanu.

Tālāk šīs četras personas, pēc M. Kvēpa izteikumiem, ejot satikties ar Čehijas vēstnieci, taču ceļu uz vēstniecības pusi neturpināja un iegāja viesnīcā “Latvija”, kurā intervijas filmēšana vairs nebija iespējama saskaņā ar viesnīcas noteikumiem. Vēstnieci nekur tuvumā neredzēja.

Kāpēc pie ministra un parlamentārā sekretāra būtu jāiet caur Augstākās tiesas ieeju, var redzēt katrs — Tieslietu ministrijai, kas atrodas tā paša ēku kompleksa blakus korpusā, šobrīd tiek remontēta ieeja un nojauktas kāpnes, tāpēc Tieslietu ministrijā var iekļūt pa gaiteņiem vai nu no Augstākās tiesas, vai Rīgas apgabaltiesas puses.

Redzot, ka šis gājiens nav palicis neievērots, piektdienas pēcpusdienā sabiedrisko attiecību speciāliste Tija Ezeriņa izplatīja preses relīzi, kurā V. Kačena atzīst — viņš apmeklējis tieslietu ministru Jāni Bordānu kopā ar kādiem vārdā neminētiem “Čehijas vēstniecības pārstāvjiem”, lai “pārrunātu Eiropas Savienības investoru ieguldījumu veicināšanu Latvijā un starptautisko investoru tiesiskās paļāvības principus” (sic). Tikmēr Tieslietu ministrijas mājaslapā notikumu kalendārā nav redzams, ka šī tikšanās būtu bijusi publiski izziņota un nebūtu tikusi slēpta no sabiedrības.

Pietiek jau iepriekš publicēja foto, kurā Mārcis Judzis, iepriekš pazīstams kā “Dzelzs Vilka” bundzinieks, bet pēdējā laikā kā dalībnieks “Olainfarm” notikumos, redzams, pozējam kopā ar Juri Jurašu — iespējams, ka piektdienas “gājiens” ir rezultāts tāda vai cita veida korporatīvajām saiknēm.

Mediji jau ziņoja, ka V. Kačena un T. Bokors kādā maija rītā tika noņemti no lidmašīnas un aizturēti sakarā ar izmeklēšanu par shēmu vismaz 40 miljonu eiro apmērā, ar kuru viņi centās iegūt kontroli pār holdingkompāniju SIA “Olmafarm”, kurai savukārt pieder ap 42,5% no A/S “Olainfarm” akcijām. Pēc “Olainfarm” vadītāja un lielākā akcionāra Valērija Maligina pāragrās nāves samilzuši strīdi mantinieču starpā, kas ar laiku sāka ietekmēt “Olainfarm” akciju cenu biržā un novedusi pie vairākām izmeklēšanām kriminālprocesu ietvaros. Presē regulāri tiek atainotas arvien jaunas peripetijas ap uzņēmumu, kura tirgus kapitalizācija patlaban ir vairāk nekā 100 miljoni eiro.

Novērtē šo rakstu:

105
6

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

13

Pensiju 2.līmeņa iemaksu samazināšana grauj uzticību valsts pensijai

FotoFinanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Lasīt visu...

21

14 mīti par inflāciju un cenām

FotoAr ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Lasīt visu...

21

Netematiska un nekonsekventa doma. Latvju tautas vērtējumi

FotoPēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Lasīt visu...

21

Kur slēpjas igauņu veiksmes atslēga - kāpēc kaimiņi spēj pieņemt racionālus lēmumus, bet mēs ne?

FotoIr taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Lasīt visu...

10

Vai patiešām „Rail Baltica” jēgas meklējumu dēļ ir jāieķīlā visas valsts nākotne?

FotoKomentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Lasīt visu...

21

Darbinieku trūkums – problēma samilst. Ko varam mācīties no attīstītākajām ekonomikām?

FotoRīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Lasīt visu...

21

Kā var būt, ka atalgojums atsevišķu valsts kapitālsabiedrību vadībai ir lielāks par atalgojumu līdzvērtīgu privātu uzņēmumu vadītājiem?

FotoValsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi