„Olainfarm” apsaimniekotāji maijā no uzņēmuma „izcēluši” rekordsummu – gandrīz 700 000 eiro
PIETIEK25.06.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
„Nabaga Valērijs Maligins noteikti būtu šokā, redzot, kā viņa vadīto uzņēmumu pēc viņa nāves aplaupa tā apsaimniekotāji,” – šādi kāds akciju sabiedrības Olainfarm otrā līmeņa darbinieks Pietiek komentē portāla rīcībā nonākušos VID datus par uzņēmuma vadītāju un pietuvināto personu šā gada maijā no Olainfarm „izcelto” rekordsummu. Kopā vienpadsmit cilvēkiem aprēķināti gandrīz 700 tūkstoši eiro. Šodien Pietiek bez plašākiem komentāriem publicē Olainfarmapsaimniekotājiem aprēķinātās summas:
Lauris Macijevskis, nu jau bijušais valdes priekšsēdētājs – 120 000 eiro
Signe Baldere-Sildedze, valdes locekle – 112 000 eiro
Milana Beļeviča, valdes locekle – 110 000 eiro
Mārtiņš Pūriņš, valdes loceklis – 80 000 eiro
Gundars Bērziņš, padomes priekšsēdētājs – 54 509 eiro
Kārlis Krastiņš, padomes loceklis – 47 122 eiro
Jānis Buks, padomes priekšsēdētāja vietnieks – 46 122 eiro
Andrejs Saveļjevs, padomes loceklis – 46 122 eiro
Haralds Velmers, padomes loceklis – 46 122 eiro
Elena Bušberga, valdes locekle – 15 906 eiro
Sandra Bluķe, Signes Balderes-Sildedzes juriste – 15 706 eiro
Seko mums 
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
