„Olainfarm” padomes priekšsēdētājs norāda uz Balderes-Sildedzes apbrīnojamu informētību par izmeklēšanas noslēpumiem
PIETIEK13.03.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Uzņēmuma Olainfarm daļas mantinieces – negaidīti mirušā uzņēmēja Valērija Maligina mazgadīgās meitas māte Signe Baldere-Sildedze ir apbrīnojami informēta par viņas ierosināta kriminālprocesa virzību Finanšu policijā, izmeklētāju maiņu un citām izmeklēšanas detaļām, - šādi Olainfarm padomes priekšsēdētājs Pāvels Rebenoks oficiālā iesniegumā komentējis Balderes-Sildedzes vēstījumu, kas nosūtīts visām Saeimas frakcijām.
Kā Pietiek jau aprakstījis, Baldere-Sildedze ir nedaudz mīklaini lūgusi visas Saeimas frakcijas „iesaistīties un savas kompetences ietvaros nekavējoties reaģēt uz notiekošo”, tostarp noskaidrot, „vai šobrīd ir īstenojies arī P.Rebenoka minētais - draudi iesniegt pret mani safabricētus iesniegumus KNAB u.c. tiesībsargāiošās institūcijās (iestādēs)”. Tieši frakcijām miljonāra šķirtene lūgusi arī „noskaidrot iespējamo amatpersonas K.Podiņa iesaisti notiekošajā, ar mērķi kavēt izmeklēšanu”.
Pēc šī Maligina šķirtās sievas iesnieguma publiskošanas savu oficiālu skaidrojumu ir sniedzis arī Balderes-Sildedzes pieminētais Olainfarm padomes priekšsēdētājs Rebenoks. Publicējam šo dokumentu pilnībā:
„Ņemot vērā bijušās AS Olainfarm padomes locekles Signes Balderes-Sildedzes pēdējo dienu nepatiesus publiskos paziņojumus par AS Olainfarm darbību, tās padomes un valdes locekļiem, vēlos Jūs informēt par sekojošo:
AS Olainfarm norobežojas no medijos izskanējušajiem bijušās padomes locekles Signes Balderes-Sildedzes apgalvojumiem par fiktīvajiem darījumiem uzņēmumā. AS Olainfarm informē, ka nekādu bijušās padomes locekles Signes Balderes-Sildedzes norādīto fiktīvo darījumu nav bijis un uzaicina Signi Balderi-Sildedzi iesniegt viņas rīcībā esošās ziņas AS Olainfarm, lai veiktu to pārbaudi.
AS Olainfarm rīcībā pašreiz ir tikai medijos publiski izskanējusī informācija par negodīgiem darījumiem, un, ja bijusī padomes locekle Baldere-Sildedze nesniegs uzņēmumam pierādījumus, tas tiks uzskatīts par reputācijas graušanu un apzinātu kaitējumu akciju sabiedrībai Olainfarm un tās akcionāriem.
Viens no AS Olainfarm padomes locekļiem februāra beigās ir vērsies tiesību sargājošas un drošības iestādēs ar lūgumu izvērtēt un uzsākt pārbaudi par iespējamu valsts amatpersonu veiktiem noziedzīgiem nodarījumiem, dienesta pilnvaru pārsniegšanu un iespējamu korupciju. AS Olainfarm vadība izsaka cerību, ka iesniegumā minētie fakti tiek pārbaudīti un izvērtēti.
AS Olainfarm ir viens no lielākiem nodokļu maksātājiem Latvijas Republikā un ir iekļauts VID sudraba līmeņa nodokļu maksātāju sarakstā, kas nozīmē, ka uzņēmumam nav ar nodokļu normatīvo aktu izpildi saistītu pārkāpumu.
Savukārt saistībā ar 05.03.2019. Signes Balderes-Sildedzes iesniegumu LR Saeimas frakcijām vēlos Jūs informēt, ka tas satur patiesībai neatbilstošu informāciju ar mērķi graut uzņēmuma un tā amatpersonu reputāciju un piesegt atklātībā nonākušo iespējamo koruptīvu saistību starp Signi Balderi-Sildedzi un negodprātīgām finanšu policijas amatpersonām.
Vēlos norādīt, ka man nav ziņu par kriminālprocesa esamību vai neesamību pret kādu AS Olainfarm amatpersonu, kā arī par izmeklētāju maiņu kādā no policijas iestādēm, šo informāciju ir izplatījusi Signe Baldere-Sildedze televīzijas 10.03.2019. raidījumā “Nekā personīga”. Man nav zināms, no kurienes Signe Baldere-Sildedze un žurnālisti ir guvuši informāciju par iespējamā kriminālprocesa virzību, jo saskaņā ar likumu šī informācija ir uzskatāma par izmeklēšanas noslēpumu.
Savukārt Signes Balderes-Sildedzes informētība par iespējamu kriminālprocesa virzību un procesa virzītāja iespējamu maiņu pastiprina manu pārliecību par viņas iespējām ietekmēt izmeklēšanas iestādes, panākot sev vēlamu procesu virzību prettiesiskā veidā.
Kategoriski noliedzu Signes Balderes-Sildedzes iesniegumā norādītu informāciju par manas sarunas faktu ar viņu un draudu izteikšanu, jo neesmu ar viņu kontaktējies vairākus mēnešus, kopš viņa atstājusi AS Olainfarm padomi. Iesniegumā minēto izmeklētāju un policijas darbinieku vārdi man neko neizsaka, jo neesmu ar viņiem pazīstams.
Signes Balderes-Sildedzes vienīgā vēlēšanās šobrīd ir pārdot AS Olainfarm akcijas, kuras ir mantojusi viņas nepilngadīgā meita, neskatoties uz testamentāro aizliegumu to darīt 5 gadus.
Ņemot vērā, ka pārdošanas darījums var notikt tikai ja to akceptēs visas mantinieces, un zināms, ka vecākā meita, AS Olainfarm padomes priekšsēdētāja vietniece Irina Maligina, kategoriski atsakās pārdot uzņēmumu, Signe Baldere-Sildedze dara visu iespējamo, lai iznīcinātu uzņēmumu un tādējādi panāktu savu ar citiem juridiskiem mehānismiem.
AS Olainfarm ir publiskā akciju sabiedrība, kas piekopj atklātības politiku un informē savus akcionārus par uzņēmuma darbību NasdaqRiga platformā.
AS Olainfarm konsolidētais peļņas un zaudējumu aprēķins par koncerna darbību 2018. gadā liecina, ka koncerna apgrozījums pērn pārsniedzis 124 miljonus eiro, sasniedzot jaunu apgrozījuma rekordu. Koncerns 2018.gadā nopelnījis 10.3 miljonus eiro, Olainfarm grupas produkcija gada laikā tika pārdota 54 pasaules valstīs.
Aptuveni 20% no AS Olainfarm akciju pieder skandināvu investīciju un pensiju fondiem, kas pilnībā atbalsta esošu uzņēmuma vadību un tā attīstību, ko viņi ir apliecinājuši 22.11.2018. ārkārtas akcionāru sapulcē, kas bija sasaukta pēc Signes Balderes-Sildedzes lūguma.”
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
