„Olainfarm” spicē kārtējā attiecību kārtošana – nu jau ar policijas piesaistīšanu un aizturēšanām
Pietiek lasītājs11.05.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pirmdien plašu ievērību piesaistījusī ziņa par lidostā aizturētiem diviem Čehijas pilsoņiem, kuri tiekot turēti aizdomās par iespējamu krāpšanas mēģinājumu 40 miljonu apmērā, ir tikai daļiņa no dramatiskajiem notikumiem, kas ar jaunu sparu sākuši risināties farmācijas uzņēmuma Olainfarm spicē.
Laikraksts Diena pirmdienas rītā ziņoja, ka esot aizturēti divi Čehijas investīciju baņķieri, kuri jau „sēdušies lidaparātā, lai novērstu potenciālu bēgšanu no Latvijas un nozieguma pēdu slēpšanu”.
Tas, kas palicis „aiz kadra”, ir vērienīgas policijas darbības saistībā ar farmācijas uzņēmuma Olainfarm vadību, - domāju, ka nekļūdīšos, apgalvojot, ka uz laiku ir bijuši aizturēti gan uzņēmuma padomes priekšsēdētāja vietnieks Kārlis Krastiņš, gan padomes loceklis Haralds Velmers, gan arī „uzticību zaudējusī” valdes locekle Milana Beļeviča (attēlā).
Lai gan pēc pāris stundām „vietējie” aizturētie – atšķirībā no čehiem, kas, visticamākais, pārstāv „uzmestos” čehu investorus, kuri bija uzskatījuši, ka Olainfarm jau gandrīz ir viņu rokās, - ir palaisti uz brīvām kājām, Valsts policijas darbinieki ir izņēmuši viņu telefonus un datorus, un gaidāms, ka turpinājums šīm aktivitātēm sekos jau vistuvākajā laikā.
Šis jaunais attiecību saasinājums Olainfarm vadībā saistīts ar to, ka, tuvojoties uzņēmuma pārdošanai, mantinieču oficiālie un ne tik oficiālie pārstāvji vēl cer pakampt pa pēdējam kumosam – lielākam vai mazākam, kā nu sanāks.
Neoficiāla informācija liecina, ka uz pavisam lielu kumosu varētu būt bijusi sacerējusies M. Beļeviča, kura pēdējā vakarā pirms savu SIA Olmafarm – lielākā AS Olainfarm akcionāra – valdes locekles pilnvaru zaudēšanas vēl esot mēģinājusi pārskaitīt Olmafarm piederošās akcijas kādai trešajai personai.
Kā šīs darbības tiks novērtētas tiesībsargāšanas iestādēs un kura no karojošajām pusēm izrādīsies visveiksmīgākā policijas „pasūtījumu galda” "motivēšanā", visticamākais, rādīs jau vistuvākās dienas.
Par to, ka pārdošanas darījums vairs nav aiz kalniem, liecina ne tikai jaunais kaislību vilnis, bet vēl kāds interesants apstāklis: uzņēmumā runā, ka mirušā uzņēmuma saimnieka Valērija Maligina šķirtene Signe Baldere-Sildedze nule iegādājusies automašīnu Lamborghini Urus, kuras cena sākas no 170 000 eiro un mierīgi var pārsniegt arī 400 000 eiro. Iegādājusies... kredītā, acīmredzot cerot uz drīzu visu vajadzību apmierinājumu.
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
