„Olainfarm” spicē kārtējā attiecību kārtošana – nu jau ar policijas piesaistīšanu un aizturēšanām
Pietiek lasītājs11.05.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pirmdien plašu ievērību piesaistījusī ziņa par lidostā aizturētiem diviem Čehijas pilsoņiem, kuri tiekot turēti aizdomās par iespējamu krāpšanas mēģinājumu 40 miljonu apmērā, ir tikai daļiņa no dramatiskajiem notikumiem, kas ar jaunu sparu sākuši risināties farmācijas uzņēmuma Olainfarm spicē.
Laikraksts Diena pirmdienas rītā ziņoja, ka esot aizturēti divi Čehijas investīciju baņķieri, kuri jau „sēdušies lidaparātā, lai novērstu potenciālu bēgšanu no Latvijas un nozieguma pēdu slēpšanu”.
Tas, kas palicis „aiz kadra”, ir vērienīgas policijas darbības saistībā ar farmācijas uzņēmuma Olainfarm vadību, - domāju, ka nekļūdīšos, apgalvojot, ka uz laiku ir bijuši aizturēti gan uzņēmuma padomes priekšsēdētāja vietnieks Kārlis Krastiņš, gan padomes loceklis Haralds Velmers, gan arī „uzticību zaudējusī” valdes locekle Milana Beļeviča (attēlā).
Lai gan pēc pāris stundām „vietējie” aizturētie – atšķirībā no čehiem, kas, visticamākais, pārstāv „uzmestos” čehu investorus, kuri bija uzskatījuši, ka Olainfarm jau gandrīz ir viņu rokās, - ir palaisti uz brīvām kājām, Valsts policijas darbinieki ir izņēmuši viņu telefonus un datorus, un gaidāms, ka turpinājums šīm aktivitātēm sekos jau vistuvākajā laikā.
Šis jaunais attiecību saasinājums Olainfarm vadībā saistīts ar to, ka, tuvojoties uzņēmuma pārdošanai, mantinieču oficiālie un ne tik oficiālie pārstāvji vēl cer pakampt pa pēdējam kumosam – lielākam vai mazākam, kā nu sanāks.
Neoficiāla informācija liecina, ka uz pavisam lielu kumosu varētu būt bijusi sacerējusies M. Beļeviča, kura pēdējā vakarā pirms savu SIA Olmafarm – lielākā AS Olainfarm akcionāra – valdes locekles pilnvaru zaudēšanas vēl esot mēģinājusi pārskaitīt Olmafarm piederošās akcijas kādai trešajai personai.
Kā šīs darbības tiks novērtētas tiesībsargāšanas iestādēs un kura no karojošajām pusēm izrādīsies visveiksmīgākā policijas „pasūtījumu galda” "motivēšanā", visticamākais, rādīs jau vistuvākās dienas.
Par to, ka pārdošanas darījums vairs nav aiz kalniem, liecina ne tikai jaunais kaislību vilnis, bet vēl kāds interesants apstāklis: uzņēmumā runā, ka mirušā uzņēmuma saimnieka Valērija Maligina šķirtene Signe Baldere-Sildedze nule iegādājusies automašīnu Lamborghini Urus, kuras cena sākas no 170 000 eiro un mierīgi var pārsniegt arī 400 000 eiro. Iegādājusies... kredītā, acīmredzot cerot uz drīzu visu vajadzību apmierinājumu.
Seko mums 
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
