„Olainfarm” spicē kārtējā attiecību kārtošana – nu jau ar policijas piesaistīšanu un aizturēšanām
Pietiek lasītājs11.05.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pirmdien plašu ievērību piesaistījusī ziņa par lidostā aizturētiem diviem Čehijas pilsoņiem, kuri tiekot turēti aizdomās par iespējamu krāpšanas mēģinājumu 40 miljonu apmērā, ir tikai daļiņa no dramatiskajiem notikumiem, kas ar jaunu sparu sākuši risināties farmācijas uzņēmuma Olainfarm spicē.
Laikraksts Diena pirmdienas rītā ziņoja, ka esot aizturēti divi Čehijas investīciju baņķieri, kuri jau „sēdušies lidaparātā, lai novērstu potenciālu bēgšanu no Latvijas un nozieguma pēdu slēpšanu”.
Tas, kas palicis „aiz kadra”, ir vērienīgas policijas darbības saistībā ar farmācijas uzņēmuma Olainfarm vadību, - domāju, ka nekļūdīšos, apgalvojot, ka uz laiku ir bijuši aizturēti gan uzņēmuma padomes priekšsēdētāja vietnieks Kārlis Krastiņš, gan padomes loceklis Haralds Velmers, gan arī „uzticību zaudējusī” valdes locekle Milana Beļeviča (attēlā).
Lai gan pēc pāris stundām „vietējie” aizturētie – atšķirībā no čehiem, kas, visticamākais, pārstāv „uzmestos” čehu investorus, kuri bija uzskatījuši, ka Olainfarm jau gandrīz ir viņu rokās, - ir palaisti uz brīvām kājām, Valsts policijas darbinieki ir izņēmuši viņu telefonus un datorus, un gaidāms, ka turpinājums šīm aktivitātēm sekos jau vistuvākajā laikā.
Šis jaunais attiecību saasinājums Olainfarm vadībā saistīts ar to, ka, tuvojoties uzņēmuma pārdošanai, mantinieču oficiālie un ne tik oficiālie pārstāvji vēl cer pakampt pa pēdējam kumosam – lielākam vai mazākam, kā nu sanāks.
Neoficiāla informācija liecina, ka uz pavisam lielu kumosu varētu būt bijusi sacerējusies M. Beļeviča, kura pēdējā vakarā pirms savu SIA Olmafarm – lielākā AS Olainfarm akcionāra – valdes locekles pilnvaru zaudēšanas vēl esot mēģinājusi pārskaitīt Olmafarm piederošās akcijas kādai trešajai personai.
Kā šīs darbības tiks novērtētas tiesībsargāšanas iestādēs un kura no karojošajām pusēm izrādīsies visveiksmīgākā policijas „pasūtījumu galda” "motivēšanā", visticamākais, rādīs jau vistuvākās dienas.
Par to, ka pārdošanas darījums vairs nav aiz kalniem, liecina ne tikai jaunais kaislību vilnis, bet vēl kāds interesants apstāklis: uzņēmumā runā, ka mirušā uzņēmuma saimnieka Valērija Maligina šķirtene Signe Baldere-Sildedze nule iegādājusies automašīnu Lamborghini Urus, kuras cena sākas no 170 000 eiro un mierīgi var pārsniegt arī 400 000 eiro. Iegādājusies... kredītā, acīmredzot cerot uz drīzu visu vajadzību apmierinājumu.
Seko mums 
Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc daudzi cilvēki, kuri pārkāpj uzticības robežas partnerattiecībās, neizjūt ne mazāko vainas apziņu? Atbilde slēpjas nevis nekaunībā vai amorālismā, bet gan spējā radīt sev un apkārtējiem nevainojamu psiholoģisko konstrukciju. Tas ir stāsts par pašattaisnošanos, sociālo validāciju un mērķtiecīgu realitātes pārrakstīšanu.
Diskusijās par ekonomiku Latvijā bieži tiek apspriests jautājums – kādēļ Latvija ir nabadzīgākā no trim Baltijas valstīm un vai tā varētu/vai tai ir reāli pakāpties uz otro vai pat pirmo vietu?
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.
