“Olainfarm” tiek slaukts uz nebēdu: atklātībā nonāk dati par vadības atalgojumu
PIETIEK05.05.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Farmācijas uzņēmums Olainfarm pēc tā saimnieka Valērija Maligina nāves tiek “slaukts” vēl daudz vērienīgāk, nekā lika domāt līdz šim publiskotā informācija, - atklātībā nonākušas jaunas ziņas par uzņēmuma vadības atalgojumu.
Kā liecina šie dati, ko šodien publisko Pietiek, rekordists ir formālais uzņēmuma „zicpriekšsēdētājs” - padomes priekšsēdētājs, Latvijas Universitātes mācībspēks Gundars Bērziņš, kura kopējais gada atalgojums pērn ir bijis 270 tūkstoši eiro.
Taču daudz neatpaliek arī V. Maligina šķirtene un viņa jaunākās meitas māte Signe Baldere-Sildedze (attēlā), kas sev sarūpējusi 260 tūkstošus eiro, un vēl viena valdes locekle Elena Bušberga, kurai gada atalgojums ir bijis 254 tūkstoši eiro.
Ceturtajā vietā ar 243 tūkstošiem eiro ir līdzšinējā valdes locekle Milana Beļeviča, kurai nule oficiāli izteikta neuzticība, pieprasot viņas aiziešanu no ieņemamā amata sakarā ar uzticības zaudēšanu. Viņai seko padomes priekšsēdētāja vietnieks, bēdīgi slavenā uzņēmuma Prudentia pārstāvis Kārlis Krastiņš, kuram kopā sanākuši 240 tūkstoši eiro.
Nākamie divi ienesīgāko amatu ieņēmēji ir vēl viens padomes priekšsēdētājs Jānis Buks un padomes loceklis, vēl vienas V. Maligina meitas Nikas Saveļjevas vīratēvs Andrejs Saveļjevs, kuriem katram gada atalgojums ir bijis 231 tūkstotis eiro.
Astotais labāk pabarotais ir vēl viens slavens cilvēks – bijušais Liepājas metalurga administrators Haralds Velmers, kuram gada atalgojums ir bijis 228 tūkstoši eiro. Pirmo desmitnieku noslēdz cilvēks, kuram normālos apstākļos būtu bijis jābūt vislabāk atalgotajam, - uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Jeroens Hidde Veitess, kura gada atalgojums bijis „tikai” 217 tūkstoši eiro.
Izbijušais uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Lauris Macijevskis saņēmis 181 tūkstoti eiro, bet bijušais valdes loceklis Mārtiņš Pūriņš – 127 tūkstošus eiro. Savukārt jau pavisam trūcīgi atalgots valdes loceklis Raimonds Terentjevs – 135 tūkstoši eiro, kā arī tikai 2020. gada vidū klāt nākusī valdes locekle Zane Kotāne – 65 tūkstoši eiro.
Seko mums 
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
Pirms diviem gadiem bērnu ārste Anda Čakša kļuva par izglītības un zinātnes ministri, un viņa skaidri apzinājās, ka bērni jāapmāca peldētprasmē, jo tas glābj bērnu dzīvību. Un vēl viņa apzinājās un deklarēja, ka bērniem jāapmeklē peldēšanas nodarbības, jo tas nostiprina veselību, samazina aptaukošanos un nostiprina stāju. Man ir šo solījumu videoieraksti. Pagājuši divi gadi, bērnu peldētprasmes veicināšana palikusi tukšu solījumu un birokrātisku atskaišu līmenī. 
Šis būs hrestomātisks pastāsts par ierēdņu un politiķu attiecībām. Un te pat nav runa par to, ka konkrētais politiķis ir bijis gana vājš, lai konkrētajā attiecību partijā tiktu apspēlēts, bet gan vairāk to, kādā varas, nesodāmības un ārēju stimulu (?) paralēlajā universā mēdz dzīvot ierēdņi, kuriem mēs visi maksājam algu un esam pastarpināti deleģējuši milzu varu.
Politologs Jānis Ikstens šajās dienās ir paudis, ka lielā problēma ir nevis reisu atcelšana, par ko tagad liela ažiotāža, bet gan tas, ka pretēji solījumiem “airBaltic” joprojām nav izdevies piesaistīt investoru. Precīzi! Bet kāpēc nenāk investors? Jo redz, ka investora piesaiste ir izmisuma solis, lai izdzīvotu, tāpēc vēl nogaida, līdz varēs, tā teikt, savākt par sviestmaizi? Iespējams.
