„Olainfarm” valdes loceklis var tikt pie kriminālprocesa par... OIK parlamentārās komisijas ietekmēšanu
PIETIEK06.02.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kādreizējais baņķieris, tagadējais mantinieču strīdu plosītās AS Olainfarm valdes loceklis Lauris Macijevskis gluži nejauši var tikt pie kriminālprocesa par.... OIK parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbības ietekmēšanas mēģinājumu.
Pietiek rīcībā ir nonācis iesniegums, ko šonedēļ rakstījusi Olainfarm juriste Ineta Muižniece, kas ir viena no elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) sistēmas jautājumiem izveidotās parlamentārās izmeklēšanas komisijas konsultantēm.
Šajā iesniegumā juriste apraksta, kā 4. februārī zvērināta advokāte Zane Bormane viņa izsniegusi Olainfarm valdes locekļa Macijevska parakstītu dokumentu “Par paskaidrojuma pieprasījumu”.
Kā izrādījies, paskaidrojums viņai šādā oficiālā formā pieprasīts par viņas darbību parlamentārās izmeklēšanas komisijā, nenorādot, uz kādu normatīvo aktu pamata no viņas tiek pieprasīta informācija par sniegtajiem pakalpojumiem trešajai personai - izmeklēšanas komisijai.
Iesniegumā norādīts, ka šāda rīcība juristei radījusi aizdomas par mēģinājumu „iejaukties komisijas darbā vai to ietekmēt, ar jebkurām metodēm izdarot uz mani psiholoģisku spiedienu, iespējams, lai panāktu, ka es pārtraucu sniegt pakalpojumus komisijai vai arī, iespējams, lai traucētu komisijas darbu kopumā”.
Šīs aizdomas juristei pastiprinājis apstāklis, ka SIA Olainfarm enerģija OIK maksājumu saņēmēja, savukārt AS Olainfarm valdes loceklei Signei Balderei - Sildedzei kā savas nepilngadīgās meitas likumiskajam pārstāvim ir būtiska ietekme SIA Olainfarm enerģija, kuras kapitāldaļas nonākušas viņas pārziņā sakarā ar mantojumu.
„Ņemot vērā visu minēto, lūdzu uzsākt kriminālprocesu pret vainīgajām personām par mēģinājumu ietekmēt, traucēt vai destabilizēt Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas "Par OIK atbalsta ieviešanas mērķiem, ietekmi, kritērijiem atbalsta saņemšanai, atbalsta intensitāti, Eiropas Komisijas 2017. gada 24. aprīļa lēmumu lietā SA.43140 (2015/NN) un par nodarīto kaitējumu un tiesību aizsardzības institūciju rīcību” darbu.
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
