Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vai atceramies, kas pirms 15 gadiem Ainaram Šleseram palīdzēja iegūt kāroto varu un deva iespējas piedalīties Latvijas īpašumu sadalē? Tās bija kristīgās baznīcas. Mācītāju partija – tā neformāli žurnālisti nosauca Latvijas Pirmo partiju, kuras priekšgalā kopā ar Šleseru nostājās vairāki pazīstami mācītāji.

Kristiešu pienākums ir iesaistīties politikā un ietekmēt likumu pieņemšanu no iekšpuses – tas bija moto, ar kuru šī partija uzrunāja baznīcēnus visdažādākajos veidos. Latvijas Kristīgajā radio partijas pārstāvji bija dalībnieki gandrīz vai visās nedēļas diskusijās, un LKR atbalsts partijai tika demonstrēts visdažādākajos veidos. Tāpat aicinājumi skanēja no baznīcu kancelēm un saietos.

Atceros ziņas par neafišētajām tikšanām mācītāju mājās, piemēram, pie Ļedjajeva Garkalnē, kur devās dažādu konfesiju pārstāvji. Protams, bija redzamais tandēms – Šlesers nāca uz Mateja baznīcu, bet tās mācītājs Ainārs Baštiks kļuva par ministru un ir politikā vēl šodien. Presē daudz tika runāts par Jāni Šmitu, protams, Ēriku Jēkabsonu.

Atceros, kā Šlesers centās pierunāt mani. Kad 2002.gadā viņu ievēlēja 8.Saeimā un viņš kļuva par Einara Repšes vadītās valdības vicepremjeru, viņš zvanīja un piedāvāja kļūt par preses sekretāru un palīgu. Acīmredzot bija uzzinājis, ka esmu aktīvs kristietis, un nolēma, ka es varētu būt viņam noderīgs. Tās bija divas telefonsarunas. Viņi ar Repši turpmāk būšot tandēms līdz pat mūža galam, nekas viņus nespēšot šķirt - tā viņš atbildēja uz manu jautājumu, kas notiks pēc tam, kad valdība kritīs.

Pirmajā reizē viņš mani mudināja apdomāt un solīja piezvanīt pēc dažām dienām. Un izklausījās ļoti pārsteigts, kad es teicu „nē”. Vairāk nekā 15 minūtes viņš mani atkārtoti centās pārliecināt pievienoties komandai. Atminos, pēc sarunas sievai sacīju, ka pirmo reizi saskaros ar politiķi, kuram mani argumenti nešķiet derīgi (jāpiebilst, ka esmu vairākkārt uzrunāts no dažādiem politiķiem).

Es tolaik politiskajā žurnālistikā biju darbojies jau pietiekami ilgi, lai zinātu aizkulises, kā Latvijā tiek īstenota politika. (Starp citu, kādiem no jauntapušajiem kristīgajiem politiķiem tajās dienās jautāju, vai viņi apzinās, ka, paši nezinot, būs atbalstījuši kādus tumšos darījumus.) Tobrīd topā bija Aivars Lembergs un Andris Šķēle, viņu aizmugurējās vienošanās un ietekmes sadalīšana. Šlesers sākotnēji nešķita svarīgs spēlētājs, daudz lielāka uzmanība bija pievērsta Einaram Repšem.

Taču Ainars Šlesers darbojās mērķtiecīgi. Viņš zvejoja kristiešu balsis. Pats devās uz baznīcu, tika organizētas Lūgšanu brokastis. Luterāņi, baptisti, harizmāti – patiesībā Šleseram izdevās ne tikai iegūt atklātu draudžu atbalstu, bet sašķelt baznīcēnus pretējās nometnēs. Viņš izvēlējās kā karogu pacelt emocionāli jūtīgu tematu – ģimeniskās vērtības. Tas bija veiksmīgi. Cīņa pret homoseksuālajām attiecībām sabangoja emocijas, un viņa biznesa darījumi daudzus vairs neuztrauca – „cīņa pret grēku” bija kļuvusi svarīgāka par visu pārējo.

Šajās dienās publiskotās Rīdzenes sarunas rāda, cik ļoti Ainaram Šleseram izdevās cilvēkus piekrāpt. Un ko gan mēs varam pārmest paši sevi? To, ka bijām pārāk labticīgi? Lētticīgi? Vai esam kaut ko no notikušā mācījušies?

Bībelē daudz rakstīts par gudrības nozīmi. Sakāmvārdi būtībā ir oda gudrībai. „Vai gudrība nesauc, vai sapratne neceļ balsi?- ..ņemieties jūs, vientieši, prātu un jūs, muļķi, gūstiet saprašanu.. jo gudrība labāka par pērlēm.” (Sak. 7:1-11) Ja Dievs ir gudrības avots, kā to atklāj Raksti, kādēļ gan kristieši to tik maz vērtē? Mēs ļoti viegli ļaujamies „savējo” sindromam. Viņš taču nāk uz baznīcu, viņš runā par kristīgām vērtībām (vai mēs droši zinām, kas ir kristīgās vērtības?)! Un ja vēl klāt ir cīņa par tādām labām lietām kā bērnu tiesības, tad pārējo mēs vairs nepamanām.

Es, protams, priecājos, ka Adventistu baznīcas tā brīža vadība spēja saredzēt riskus un no politiskajām aktivitātēm norobežojās. Taču kopumā jāatzīst, ka kristīgā baznīca ir ļāvusi negodīgiem cilvēkiem sevi izmantot, lai viņi varētu piekrāpt un aplaupīt.

Ko es sagaidu no baznīcas šodien? Baznīcu vadītājiem ir iespēja vienoties zem kopēja paziņojuma, atzīstot savas kļūdas un nosodot to politiku, kādu atklāj publiskotās sarunas. Pat, ja vadītāji paši nejūtas vainīgi, tomēr viņu mācītāju un draudzes struktūru kaut arī netiešs, bet atbalsts ļāva zagt. Patiesa kristietība māca šādās reizēs lūgt piedošanu!

Savukārt visiem pārējiem mums ir iespēja izvērtēt, kam mēs uzticamies un kāpēc? Kas ir mūsu vērtības? Jēzus dzīve atklāj, ka ne jau atklātie grēki vai dzīvesveids Viņu uztrauca. Viņu pazina kā tādu, kurš uzturas „muitnieku un grēcinieku” sabiedrībā. Jēzus no tā nevairījās. Taču galvenā cīņa viņam bija ar tiem, kas izlikās, kala slepenus plānus un rīkoja slepenas sanāksmes, kurās sprieda, kā nodrošināt savu ietekmi un tikt vaļā no Kāda, kurš to viņiem apdraudēja. Kā pusē būsim mēs, Jēzus vai farizeju pusē?

Pārpublicēts no http://blogs.adventistiem.lv/

Novērtē šo rakstu:

2
1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Jāprasa atbildība no atbildīgām institūcijām

FotoKad vienas politiskās grupas pārstāvji ieņem vairākus nozīmīgus valsts amatus, piemēram, valsts prezidenta, ministru prezidenta, tieslietu un iekšlietu ministru posteņus, kā arī vada tādas iestādes kā Ģenerālprokuratūra, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), Finanšu izlūkošanas dienests un Valsts policija, rodas jautājums par varas koncentrācijas ietekmi uz demokrātijas principiem un vārda brīvību.
Lasīt visu...

21

Varakļānu novada domes deputāti aicina respektēt iedzīvotāju gribu un novērst sabiedrības šķelšanu

FotoVarakļānu novada domes deputāti ir nosūtījuši vēstuli Latvijas Republikas valsts prezidentam, Saeimas deputātiem un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai, paužot neizpratni un sašutumu par Saeimas opozīcijas deputātu pieteikumu Satversmes tiesā. Šajā pieteikumā tiek apstrīdēts administratīvi teritoriālās reformas lēmums par Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam, kas rada nevajadzīgu sabiedrības šķelšanu un liek novada iedzīvotājiem kļūt par politisko manipulāciju ķīlniekiem.
Lasīt visu...

21

Vara baidās no patiesības un uztver to kā lielāku apdraudējumu nekā korupciju vai ārējos ienaidniekus

FotoLatvijā valsts drošības dienestu līdzatbildība valsts nozagšanā ir sistēmiska problēma, kas apdraud ne tikai tiesiskumu, bet arī nacionālo drošību un sabiedrības uzticību valstij. Kad šie dienesti, kuru primārais uzdevums ir aizsargāt valsti un tās iedzīvotājus, sāk kalpot nevis sabiedrības interesēm, bet atsevišķām ietekmīgām grupām, tiek deformēti tiesiskuma pamati.  
Lasīt visu...

21

Kur pazuda "airBaltic" stratēģiskais investors?

FotoViens notikums, divi dažādi paziņojumi. AirBaltic paziņojums: Lufthansa grupa iegādājas mazākuma daļu airBalticLufthansa paziņojums: Lufthansa grupa stiprina tā sauktā "slapjā līzinga" partnerību ar airBaltic. Viens par mūža mīlestību, otrs par aprēķina attiecībām bez traucējošām saistībām.
Lasīt visu...

21

Aicinām pārbaudīt aizdomas par iespējamu varas izmantošanu, lai apklusinātu un/vai izrēķinātos ar Lato Lapsu

FotoLatvijas Žurnālistu savienība pauž satraukumu, bažas un aizdomas par to, ka Latvijas Žurnālistu savienības biedra Lato Lapsas aizturēšanu šī gada janvāra beigās un pret Lato Lapsu izvirzītās apsūdzības ir saistītas ar Lato Lapsas iegūtajiem rezultātiem pētnieciskajā žurnālistikā par vairāku Latvijas Republikas tiesību aizsardzības sistēmas struktūru amatpersonu īstenotajām nelikumībām un iespējamiem noziegumiem.
Lasīt visu...

21

„Lufthansa” labi saprot, ka Latvijas valdība ir uz ceļiem un gatava izpildīt visas seksa pozas

FotoAirBaltic situācija diemžēl ir sliktāka par plānoto. Lufthansai pārdoto akciju cena ir saskaņā ar kuluāros dzirdēto - pesimistisko stāstu. Ja 10% Lufthansa pērk par 14 miljoniem eiro, tad kompānijas kopējā vērtība ir tikai 140 miljoni. Tas ir pēc rekapitalizācijas, bet pirms - nevis nulle, bet mīnuss.
Lasīt visu...

12

Dievs, svētī "Ajax" līdzjūtējus! Pēc tam arī latviešus pieķer klāt...

FotoUz Amsterdamas Ajax līdzjutēju izdarībām Rīgas centrā var palūkoties arī no arodbiedrību vai pilsoniskās sabiedrības puses – proti, cik gan vienkārši ir sanākt kopā, vienoties par kaut ko vienu un to visu atklāti nodemonstrēt tā, lai ikviens saprastu, kas ar to domāts.
Lasīt visu...

18

Rinkēvičs ir “koalīcijas prezidents”, ne tautas prezidents, lai ko arī viņš necenstos stāstīt

FotoKonservatīvās platformas „Demos” radītājs Jāzeps Baško aicina Aināru Šleseru un Aleksandru Kiršteinu kaut ko beidzot darīt, lai “nabaga apmaldījušos cilvēku” Eviku Siliņu dabūtu “nost no amata”. Pilnībā piekrītot viņa paustajam apliecinājumam, varu tikai piebilst sekojošo.
Lasīt visu...

21

Mācieties no manis, kā vajag nopelnīt un atstrādāt vietu pie siles!

Foto"DeskTime" aplikācijas ieviešana Ekonomikas ministrijā ir izraisījusi asus komentārus, daudziem bažījoties, vai ar šīs datorprogrammas palīdzību tiešām var sasniegt ministrijas stratēģiskos mērķus. "DeskTime" noteikti nav rīks stratēģijas noteikšanai, un pēc tā ieviešanas nenotiks brīnumaina Latvijas atdzimšana. Taču, pareizi ieviests, tas var ļoti labi noderēt ierēdņu darba efektivizācijai un caurskatāmības uzlabošanai valsts pārvaldē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi